23-TA-2400: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļa līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk – Direktīva).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai daļēji pārņemtu Direktīvu, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, vienlaikus, paredzot Latvijā reģistrētiem starptautiskas grupas uzņēmumiem pienākumu sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Direktīvas 56. pants.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienība (turpmāk - ES), ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līmenī izstrādāto globāla minimālo nodokļu reformu, apņēmās, izmantojot ES tiesību aktus, to īstenot ES līmenī un 2022. gada 14. decembrī tika apstiprināta Direktīva.
Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes.
Direktīva attiecas uz jebkuru lielu starptautisku un iekšzemes uzņēmumu grupu, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 milj. euro. Noteikumi nodrošinās, ka šādas uzņēmumu grupas faktiski samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas. Šī likuma un Direktīvas piemērošanai ar terminu “efektīvais nodoklis” tiek saprasts faktiski samaksātais nodoklis.
Direktīva nosaka pienākumu grupas mātes uzņēmumam salīdzināt grupas meitas uzņēmumu citās jurisdikcijās faktiski samaksāto nodokli ar nodokli, kāds būtu maksājams piemērojot Direktīvā noteikto minimālo likmi. Ja attiecīgajās jurisdikcijās faktiski samaksātais nodoklis ir mazāks, grupas mātes uzņēmumam jānodrošina starpības piemaksa – virsnodoklis.
Direktīva ir strukturēta kā divpakāpju virsnodokļa piemērošanas un uzlikšanas sistēma:
- vispārīgā gadījumā virsnodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pienākums ir grupas mātes uzņēmumam par tās meitas uzņēmumiem, kas atrodas citās jurisdikcijās, kur efektīvā nodokļa likme ir zemāka par minimālo.
- gadījos, kad grupas mātes uzņēmumam atrodas jurisdikcijā, kur tiek piemērota zema efektīvā nodokļa likme vai jurisdikcija nepiemēro Direktīvu, virsnodokļa aprēķins un attiecināmās daļas nomaksa ir jāveic meitas uzņēmumiem, kas atrodas citā jurisdikcijā.
Dalībvalstīm direktīva jātransponē likumdošanā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Turklāt, lai risinātu to dalībvalstu, kurās atrodas neliels skaits starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumi, īpašo situāciju, un novērstu tām nesamērīgu administratīvo slogu, salīdzinot ar potenciālajiem ieguvumiem, Direktīva paredz īpašus noteikumus, kas ļauj minētajām dalībvalstīm uz ierobežotu laiku izvēlēties nepiemērot Direktīvas noteikumus. Neatkarīgi no iepriekš minētā, dalībvalstij, izdarot šādu izvēli, ir jānodrošina Direktīvas atbilstoša piemērošana, nacionālā likumdošanā paredzot normas, kas nodrošina nepieciešamās informācijas sniegšanu grupas vienībai, kas atrodas citā dalībvalstī, lai tā varētu sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Papildus tam, lai panāktu līdzsvaru starp iepriekš minētās reformas mērķiem un administratīvo slogu nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem, Direktīvā ietverti arī citi izņēmumi, kas, izpildoties attiecīgiem nosacījumiem, paredz iespēju uzņēmumu grupām to starptautiskās darbības sākotnējos posmos atlikt virsnodokļa piemērošanu pirmos piecus gadus, kā arī attiecībā uz grupas meitas uzņēmumiem nepiemērot Direktīvas noteikumus, ja to peļņa attiecīgajā jurisdikcijā ir mazāka par 1 milj. euro un ieņēmumi ir mazāki par 10 milj. euro.
Latvijā:
Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk - UIN) piemērošana ir atlikta līdz peļņas sadales brīdim.
Latvijā šobrīd ir reģistrētas un darbojās ne vairāk kā trīs uzņēmumu grupas mātes uzņēmumi un apmēram 300 uzņēmumu grupas meitasuzņēmumi un filiāles, uz kuriem varētu attiekties Direktīvas tvērums - grupas apgrozījums gadā pārsniedz 750 milj. euro.
Latvijā Direktīvas normas ir attiecināmas uz :
- Latvijā reģistrētiem starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem un iekšzemes uzņēmumu grupām,
- starptautisku grupu uzņēmumu Latvijā reģistrētiem meitas uzņēmumiem un filiālēm.
Direktīvas mērķis ir mazināt nodokļu maksātāju motivāciju iesaistīties peļņas novirzīšanas pasākumos, izvietojot struktūrvienības valstīs un teritorijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm, un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem visā pasaulē, kā arī ļaut jurisdikcijām labāk aizsargāt to nodokļu bāzes.
Direktīva attiecas uz jebkuru lielu starptautisku un iekšzemes uzņēmumu grupu, kuru grupas apgrozījums gadā pārsniegs 750 milj. euro. Noteikumi nodrošinās, ka šādas uzņēmumu grupas faktiski samaksā nodokli vismaz 15% līmenī no peļņas. Šī likuma un Direktīvas piemērošanai ar terminu “efektīvais nodoklis” tiek saprasts faktiski samaksātais nodoklis.
Direktīva nosaka pienākumu grupas mātes uzņēmumam salīdzināt grupas meitas uzņēmumu citās jurisdikcijās faktiski samaksāto nodokli ar nodokli, kāds būtu maksājams piemērojot Direktīvā noteikto minimālo likmi. Ja attiecīgajās jurisdikcijās faktiski samaksātais nodoklis ir mazāks, grupas mātes uzņēmumam jānodrošina starpības piemaksa – virsnodoklis.
Direktīva ir strukturēta kā divpakāpju virsnodokļa piemērošanas un uzlikšanas sistēma:
- vispārīgā gadījumā virsnodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pienākums ir grupas mātes uzņēmumam par tās meitas uzņēmumiem, kas atrodas citās jurisdikcijās, kur efektīvā nodokļa likme ir zemāka par minimālo.
- gadījos, kad grupas mātes uzņēmumam atrodas jurisdikcijā, kur tiek piemērota zema efektīvā nodokļa likme vai jurisdikcija nepiemēro Direktīvu, virsnodokļa aprēķins un attiecināmās daļas nomaksa ir jāveic meitas uzņēmumiem, kas atrodas citā jurisdikcijā.
Dalībvalstīm direktīva jātransponē likumdošanā līdz 2023. gada 31. decembrim.
Turklāt, lai risinātu to dalībvalstu, kurās atrodas neliels skaits starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumi, īpašo situāciju, un novērstu tām nesamērīgu administratīvo slogu, salīdzinot ar potenciālajiem ieguvumiem, Direktīva paredz īpašus noteikumus, kas ļauj minētajām dalībvalstīm uz ierobežotu laiku izvēlēties nepiemērot Direktīvas noteikumus. Neatkarīgi no iepriekš minētā, dalībvalstij, izdarot šādu izvēli, ir jānodrošina Direktīvas atbilstoša piemērošana, nacionālā likumdošanā paredzot normas, kas nodrošina nepieciešamās informācijas sniegšanu grupas vienībai, kas atrodas citā dalībvalstī, lai tā varētu sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Papildus tam, lai panāktu līdzsvaru starp iepriekš minētās reformas mērķiem un administratīvo slogu nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem, Direktīvā ietverti arī citi izņēmumi, kas, izpildoties attiecīgiem nosacījumiem, paredz iespēju uzņēmumu grupām to starptautiskās darbības sākotnējos posmos atlikt virsnodokļa piemērošanu pirmos piecus gadus, kā arī attiecībā uz grupas meitas uzņēmumiem nepiemērot Direktīvas noteikumus, ja to peļņa attiecīgajā jurisdikcijā ir mazāka par 1 milj. euro un ieņēmumi ir mazāki par 10 milj. euro.
Latvijā:
Latvijā uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk - UIN) piemērošana ir atlikta līdz peļņas sadales brīdim.
Latvijā šobrīd ir reģistrētas un darbojās ne vairāk kā trīs uzņēmumu grupas mātes uzņēmumi un apmēram 300 uzņēmumu grupas meitasuzņēmumi un filiāles, uz kuriem varētu attiekties Direktīvas tvērums - grupas apgrozījums gadā pārsniedz 750 milj. euro.
Latvijā Direktīvas normas ir attiecināmas uz :
- Latvijā reģistrētiem starptautisku uzņēmumu grupu mātes uzņēmumiem un iekšzemes uzņēmumu grupām,
- starptautisku grupu uzņēmumu Latvijā reģistrētiem meitas uzņēmumiem un filiālēm.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Direktīvā ietvertās normas paredz komplicētu un apjomīgu aprēķinu veikšanu, tai skaitā par citās jurisdikcijās esošām grupas vienībām, kas grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši attiecīgās jurisdikcijas normatīvajiem aktiem, samaksātā nodokļa pietiekamības aprēķinu, lai noteiktu , vai šajās jurisdikcijās nodoklis ir samaksāts pietiekamā apmērā. Turklāt, valsts līmenī būtu jānodrošina IT sistēmu ieviešana Direktīvas noteikumu piemērošanai, kas radītu apjomīgas izmaksas.
Ņemot vērā, faktu, ka Latvijā šobrīd ir reģistrēts un darbojas neliels skaits uzņēmumu grupu mātes uzņēmumu (ne vairāk kā trīs), uz kuriem varētu attiekties Direktīvas tvērums, Direktīvas pilnīga un tūlītēja transponēšana nacionālajā likumdošanā radītu nesamērīgu administratīvo slogu, salīdzinot ar potenciālajiem ieguvumiem.
Ņemot vērā, faktu, ka Latvijā šobrīd ir reģistrēts un darbojas neliels skaits uzņēmumu grupu mātes uzņēmumu (ne vairāk kā trīs), uz kuriem varētu attiekties Direktīvas tvērums, Direktīvas pilnīga un tūlītēja transponēšana nacionālajā likumdošanā radītu nesamērīgu administratīvo slogu, salīdzinot ar potenciālajiem ieguvumiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, nesamērīga administratīvā sloga un izmaksu novēršanai, Latvija Direktīvu pārņems daļēji, izmantojot tās 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem.
Likumprojekts nosaka Latvijā reģistrētiem starptautisku grupu sastāvā esošiem uzņēmumiem pienākumu konkrētā laika periodā sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju. Gadījumā, ja grupas galvenais mātes uzņēmums atrodas Latvijā, tam būs pienākums izraudzīties citā jurisdikcijā grupas sastāvā esošu vienību, kurai būs pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Ar likumprojekta 1. panta 20. daļas 3. punktā ietverto atsauci uz starpvalstu nodokļu līgumu, kas izstrādāts sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, ar tiek saprasts līgums, kas izstrādāts balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Ienākumu un kapitāla nodokļu paraugkonvenciju, ar grozījumiem, kas minēti Padomes rekomendācijā attiecībā uz Ienākumu un kapitāla nodokļu paraugkonvenciju C(97)195/FINAL, kuru Latvija ir pieņēmusi saskaņā ar 2016. gada 2. jūnijā Parīzē parakstīto Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos Konvencijai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas nosacījumiem, neņemot vērā šajā līgumā izteiktās Latvijas atrunas.
Ar likumprojekta 4. panta 1. daļā minēto divpusējo vai daudzpusējo kompetento iestāžu nolīgumu vai vienošanos tiek saprasts nolīgums vai vienošanās, kas noslēgts pamatojoties uz Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, Nodokļu informācijas apmaiņas līgumu, vai citu starptautisku līgumu, kas paredz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Ienākumu un kapitāla nodokļu paraugkonvencijas 26. pantā noteiktus līdzvērtīgus nosacījumus, vai jebkuru citu noslēgtu starptautisku nolīgumu, kas paredz automātisku informācijas apmaiņas veikšanu.
Likumprojekta 4. pantā noteiktās informācijas iesniegšanas pienākums atbilst informatīvās deklarācijas iesniegšanas pienākumam, kā to nosaka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 20. punkts, kas paredz pienākums sniegt informāciju arī citai personai, lai tā nodrošinātu attiecīgās informācijas sniegšanu valsts nodokļu administrācijai. Tādējādi 4. pantā minētās informācijas savlaicīga nesniegšana ir vērtējama likuma "Par nodokļiem un nodevām" 142. panta pirmās daļas ietvaros. Apkopojot minēto, šāda administratīvā atbildība piemērojama, kad uzņēmumu grupu sastāvā esošas vienības nav izpildījušas pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā rezultātā uzņēmumu grupas sastāvā esošā izvēlētā vienība nav varējusi sagatavot un iesniegt attiecīgo virsnodokļa informācijas deklarāciju savai nodokļu administrācijai. Jāatzīmē, ka Likumprojektā netiek norādīts konkrēts sniedzamās informācijas saturs un forma, jo Latvijā reģistrētiem starptautisku grupu sastāvā esošiem uzņēmumiem informāciju būs jāsniedz atbilstoši izraudzītās iesniedzēja vienības pieprasījumam, kas izpildāms saskaņā ar tās valsts, kurā atrodas šī vienība, normatīvo aktu prasībām.
Likumprojekts nosaka Latvijā reģistrētiem starptautisku grupu sastāvā esošiem uzņēmumiem pienākumu konkrētā laika periodā sniegt nepieciešamo finanšu informāciju starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju. Gadījumā, ja grupas galvenais mātes uzņēmums atrodas Latvijā, tam būs pienākums izraudzīties citā jurisdikcijā grupas sastāvā esošu vienību, kurai būs pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
Ar likumprojekta 1. panta 20. daļas 3. punktā ietverto atsauci uz starpvalstu nodokļu līgumu, kas izstrādāts sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, ar tiek saprasts līgums, kas izstrādāts balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Ienākumu un kapitāla nodokļu paraugkonvenciju, ar grozījumiem, kas minēti Padomes rekomendācijā attiecībā uz Ienākumu un kapitāla nodokļu paraugkonvenciju C(97)195/FINAL, kuru Latvija ir pieņēmusi saskaņā ar 2016. gada 2. jūnijā Parīzē parakstīto Līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos Konvencijai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas nosacījumiem, neņemot vērā šajā līgumā izteiktās Latvijas atrunas.
Ar likumprojekta 4. panta 1. daļā minēto divpusējo vai daudzpusējo kompetento iestāžu nolīgumu vai vienošanos tiek saprasts nolīgums vai vienošanās, kas noslēgts pamatojoties uz Konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, Nodokļu informācijas apmaiņas līgumu, vai citu starptautisku līgumu, kas paredz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Ienākumu un kapitāla nodokļu paraugkonvencijas 26. pantā noteiktus līdzvērtīgus nosacījumus, vai jebkuru citu noslēgtu starptautisku nolīgumu, kas paredz automātisku informācijas apmaiņas veikšanu.
Likumprojekta 4. pantā noteiktās informācijas iesniegšanas pienākums atbilst informatīvās deklarācijas iesniegšanas pienākumam, kā to nosaka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 20. punkts, kas paredz pienākums sniegt informāciju arī citai personai, lai tā nodrošinātu attiecīgās informācijas sniegšanu valsts nodokļu administrācijai. Tādējādi 4. pantā minētās informācijas savlaicīga nesniegšana ir vērtējama likuma "Par nodokļiem un nodevām" 142. panta pirmās daļas ietvaros. Apkopojot minēto, šāda administratīvā atbildība piemērojama, kad uzņēmumu grupu sastāvā esošas vienības nav izpildījušas pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā rezultātā uzņēmumu grupas sastāvā esošā izvēlētā vienība nav varējusi sagatavot un iesniegt attiecīgo virsnodokļa informācijas deklarāciju savai nodokļu administrācijai. Jāatzīmē, ka Likumprojektā netiek norādīts konkrēts sniedzamās informācijas saturs un forma, jo Latvijā reģistrētiem starptautisku grupu sastāvā esošiem uzņēmumiem informāciju būs jāsniedz atbilstoši izraudzītās iesniedzēja vienības pieprasījumam, kas izpildāms saskaņā ar tās valsts, kurā atrodas šī vienība, normatīvo aktu prasībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Tika vērtēta iespēja nepiemērot Direktīvas 50. pantā dotās iespējas, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem, un pārņemt Direktīvu pilnībā. Tomēr, ņemot vērā Direktīvas tvērumā esošo uzņēmumu grupu Latvijā reģistrēto mātes uzņēmumu skaitu un izvērtējot potenciālos ieguvumus pret administratīvo slogu un izmaksām, tika nolemts izmantot Direktīvas 50. pantā dotās iespējas.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā Latvijā esošo nelielo uzņēmumu grupu mātes uzņēmu skaitu, tika secināts, ka, pārņemot Direktīvu pilnībā, tiktu radīts nesamērīgs administratīvais slogs un izmaksas, salīdzinot ar potenciālajiem ieguvumiem. Pārņemot Direktīvu pilnībā, Valsts ieņēmumu dienestam būtu nepieciešams izstrādāt jaunus tehniskos mehānismus un pielāgot sistēmas Direktīvas noteikumu piemērošanai.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Jāatzīmē, ka par izvēli piemērot Direktīvas 50. pantu, līdz 2023. gada 30. septembrim Eiropas Komisijai ir paziņojušas Latvija, Lietuva, Igaunija, Malta un Slovākija – valstis, kurās ir reģistrēti mazāk par divpadsmit Direktīvas tvērumā esošo uzņēmumu grupu mātes uzņēmumi.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Starptautisku uzņēmumu grupu, kuru apgrozījums pārsniedz 750 milj. euro gadā, sastāvā esoši Latvijas uzņēmumi.
Ietekmes apraksts
Starptautisku uzņēmumu grupu, kuru apgrozījums pārsniedz 750 milj. euro gadā, sastāvā esošiem Latvijas uzņēmumiem ir pienākums konkrētā laika periodā sniegt nepieciešamo finanšu informāciju grupas sastāvā esošajai izraudzītajai iesniedzēja vienībai, kurai ir pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju. Gadījumā, ja minētās grupas galvenais mātes uzņēmums atrodas Latvijā, tam ir pienākums izraudzīties citā jurisdikcijā grupas sastāvā esošu vienību, kurai būs pienākums savā rezidences valstī sagatavot un iesniegt virsnodokļa informācijas deklarāciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022L2523
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2022. gada 14. decembra Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā.
Apraksts
Direktīva paredz nodrošināt, ka lielas starptautiskas un iekšzemes uzņēmumu grupas maksās nodokli vismaz 15% efektīvā (faktiskā) nodokļa līmenī.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Konsultācijas ar Eiropas Komisiju par attiecīgo Direktīvas pantu transponēšanu Latvijas normatīvajos aktos, jo īpaši izmantojot Direktīvas 50. pantā doto iespēju, atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu uz sešiem gadiem.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2022. gada 14. decembra Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2. panta 1. punkts
Likumprojekta 2. panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2. panta 2. punkts
Likumprojekta 2. panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2. panta 3. punkts
Likumprojekta 2. panta trešā daļa un 1.panta 13.daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 1. punkts
Likumprojekta 1. panta 26. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 2. punkts
Likumprojekta 1. panta 24. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 3. punkts
Likumprojekta 1. panta 8. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 4. punkts
Likumprojekta 1. panta 25. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 6. punkts
Likumprojekta 1. panta 14. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 7. punkts
Likumprojekta 1. panta 5. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 8. punkts
Likumprojekta 1. panta 11. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 11. punkts
Likumprojekta 1. panta 1. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 12. punkts
Likumprojekta 1. panta 4. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 13. punkts
Likumprojekta 1. panta 20. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 14. punkts
Likumprojekta 1. panta 6. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 15. punkts
Likumprojekta 1. panta 18. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 16. punkts
Likumprojekta 1. panta 27. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 20. punkts
Likumprojekta 1. panta 17. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 21. punkts
Likumprojekta 1. panta 15. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 22. punkts
Likumprojekta 1. panta 3. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 23. punkts
Likumprojekta 1. panta 12. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 24. punkts
Likumprojekta 1. panta 16. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 25. punkts
Likumprojekta 1. panta 23. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 27. punkts
Likumprojekta 1. panta 2. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 30. punkts
Likumprojekta 1. panta 10. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 31. punkts
Likumprojekta 1. panta 9. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 32. punkts
Likumprojekta 1. panta 19. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 33. punkts
Likumprojekta 1. panta 21. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 34. punkts
Likumprojekta 1. panta 22. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 3. panta 40. punkts
Likumprojekta 1. panta 7. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 4. panta 1. punkts
Likumprojekta 3. panta 1. un 2. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 4. panta 2. punkts
Likumprojekta 3. panta 7.daļa
Pārņemtas daļēji
saskaņā ar Direktīvas 50. pantu.
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 4. panta 3. punkts
Likumprojekta 3. panta 3. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 4. panta 4. punkts
Likumprojekta 3. panta 4. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 4. panta 5. punkts
Likumprojekta 3. panta 5. un 7. daļa
Pārņemtas daļēji
saskaņā ar Direktīvas 50. pantu.
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 4. panta 6. punkts
Likumprojekta 3. panta 6. un 7. daļa
Pārņemtas daļēji
saskaņā ar Direktīvas 50. pantu.
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 4. panta 7. punkts
Likumprojekta 3. panta 8. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 50. panta 2. punkts
Likumprojekta 4. panta 1. un 2. daļa
Pārņemtas pilnībā
Nacionālais tiesību akts neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija izmanto Direktīvā (50. panta pirmā daļa) paredzēto rīcības brīvību, uz sešiem gadiem atlikt Direktīvas noteikumu piemērošanu - ienākuma iekļaušanas noteikumi (IIR) un nepietiekami apliktas peļņas noteikumi (UTPR), vienlaikus paredzot nosacījumu, ka tiks sniegta visa nepieciešamā informācija, lai citas starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošās vienības varētu piemērot Direktīvas noteikumus. Direktīva paredz, ka dalībvalstis, kurās ir ne vairāk kā divpadsmit galīgie mātes uzņēmumi, kas pieder grupām, kuras ietilpst šīs Direktīvas tvērumā, var izvēlēties nepiemērot Direktīvas noteikumus sešus secīgos fiskālos gadus, sākot no 2023. gada 31. decembra. Dalībvalstis, kas izdara šādu izvēli, par to informē Eiropas Komisiju līdz 2023. gada 31. decembrim.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Latvija par Direktīvas daļēju pārņemšanu (izmantojot 50. pantā paredzētās tiesības), un ievērojot Direktīvas apsvērumu 16. punktu, ir konsultējusies ar Eiropas Komisiju, lai panāktu vienotu izpratni par šīs Direktīvas attiecīgo normu transponēšanu valsts tiesību aktos. Tādējādi Likumprojektā iestrādātas normas, kas paredz pienākumu sniegt informāciju sastāvā esošām vienībām citās dalībvalstīs un trešo valstu jurisdikcijās, lai tās varētu nodrošināt virsnodokļa informācijas deklarācijas sagatavošanu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka konsultāciju ar Eiropas Komisiju laikā tika apstiprināta izpratne, ka, lai nodrošinātu Direktīvas efektīvu darbību arī gadījumos, kas kāda no dalībvalstīm izvēlas piemērot Direktīvas 50. pantu, šo izvēli izdarījušai dalībvalstij ir jānodrošina, ka tās jurisdikcijā esošās atbilstīgās vienības nodrošina informācijas, kas nepieciešama virsnodokļa informācijas deklarācijas aizpildīšanai, sniegšanu. Vienlaikus, ja attiecīgajā dalībvalstī atrodas grupas mātes uzņēmums, tam ir jādeleģē citai grupas sastāvā citā dalībvalstī vai trešajā valstī esošai vienībai pienākums veikt virsnodokļa informācijas deklarācijas sagatavošanu (pamatojoties uz sniegto informāciju). Tādējādi ir pietiekami, ja Likumprojekts paredz tikai un vienīgi deleģēšanas un informācijas sniegšanas pienākumu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Direktīvas atlikšanas termiņš ir seši gadi, tādējādi šī pārejas perioda laikā, Latvija turpinās darbu pie šīs Direktīvas pilnīgas pārņemšanas. Tiek paredzēts, ka Direktīvas 3. panta 5., 9., 10., 17.-19., 26., 28., 29., 35.-39., 41.-44. punkts un tās 5.- 49., 51. pants un 52. panta 1.punkts tiks pārņemts nacionālajā likumdošanā līdz 2029. gada pirmajai pusei (jūnijam).
Papildus tam, jāatzīmē, ka Direktīvas 50.panta 3.punkts nav pārņemams, jo pēc sešu gadu perioda, kad Latvija pilnībā būs pārņēmusi Direktīvu, nebūs neviena valsts attiecībā uz kuru to varēs piemērot.
Vienlaikus jāatzīmē, ka konsultāciju ar Eiropas Komisiju laikā tika apstiprināta izpratne, ka, lai nodrošinātu Direktīvas efektīvu darbību arī gadījumos, kas kāda no dalībvalstīm izvēlas piemērot Direktīvas 50. pantu, šo izvēli izdarījušai dalībvalstij ir jānodrošina, ka tās jurisdikcijā esošās atbilstīgās vienības nodrošina informācijas, kas nepieciešama virsnodokļa informācijas deklarācijas aizpildīšanai, sniegšanu. Vienlaikus, ja attiecīgajā dalībvalstī atrodas grupas mātes uzņēmums, tam ir jādeleģē citai grupas sastāvā citā dalībvalstī vai trešajā valstī esošai vienībai pienākums veikt virsnodokļa informācijas deklarācijas sagatavošanu (pamatojoties uz sniegto informāciju). Tādējādi ir pietiekami, ja Likumprojekts paredz tikai un vienīgi deleģēšanas un informācijas sniegšanas pienākumu.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Direktīvas atlikšanas termiņš ir seši gadi, tādējādi šī pārejas perioda laikā, Latvija turpinās darbu pie šīs Direktīvas pilnīgas pārņemšanas. Tiek paredzēts, ka Direktīvas 3. panta 5., 9., 10., 17.-19., 26., 28., 29., 35.-39., 41.-44. punkts un tās 5.- 49., 51. pants un 52. panta 1.punkts tiks pārņemts nacionālajā likumdošanā līdz 2029. gada pirmajai pusei (jūnijam).
Papildus tam, jāatzīmē, ka Direktīvas 50.panta 3.punkts nav pārņemams, jo pēc sešu gadu perioda, kad Latvija pilnībā būs pārņēmusi Direktīvu, nebūs neviena valsts attiecībā uz kuru to varēs piemērot.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Konsultācijas ar SIA “Ernst & Young Baltic”, SIA “KPMG Baltics”, SIA “Sorainen ZAB”, SIA “ZAB PricewaterhouseCoopers Legal”, SIA "Deloitte Latvia", Latvijas Finanšu nozares asociāciju.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Starpinstitūciju sanāksmes
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tika apspriesti iespējamie risinājumi Direktīvas pārņemšanai, lai pēc iespējas mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un Valsts ieņēmumu dienestam.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi