23-TA-1030: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts " Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu " ir izstrādāts, lai nodrošinātu ELWIND projekta un ceturtā starpsavienojuma būves veiksmīgu īstenošanu, nosakot šiem objektiem nacionālo interešu objekta statusu un piemērojot sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir sekmēt Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību un ilgtspēju, nosakot tiesiskos priekšnoteikumus pieejamās Latvijas pārvades tīkla starpvalstu savienojumu jaudas palielināšanai, veicinot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu un veicinot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisijas 2023.gada 24.oktobra Eiropas vēja enerģijas rīcības plānā[1] norādīts, ka gan sauszemes vēja, gan atkrastes vēja enerģija ir Eiropas elektrības sistēmas centrālais pīlārs. Eiropas Savienības mērķis ir sasniegt vismaz 42,5% atjaunojamo energoresursu līdz 2030. gadam. Lai to izdarītu, ir nepieciešams, lai uzstādītā vēja enerģijas jauda pieaugtu no 204 GW 2022. gadā līdz vairāk nekā 500 GW 2030. gadā.
2022. gada 30. augustā astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, parakstīja Marienburgas deklarāciju[2], apņemoties līdz 2030. gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 GW (19,6 GW). Deklarācijā ir uzsvērts ievērojamais atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kurš Baltijas jūrā sasniedz līdz pat 93 GW jaudu. Plānots arī izpētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu iespējas un identificēt nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus, lai integrētu atjaunojamo enerģiju kopējā tīklā. Tas nodrošinātu piegādes drošību un enerģiju par pieņemamu cenu mājsaimniecībās un uzņēmumos, ievērojot dalībvalstu enerģētikas politikas prioritātes un izvēlētās enerģijas kombinācijas.
Ņemot vērā, ka Latvijai ir 15 GW atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kas ir 16% no Baltijas jūras atkrastes vēja enerģijas potenciāla, tad Latvijai ir jāizmanto šis resurss, lai veicinātu energoneatkarību, drošību un ekonomikas attīstību.
Atjaunīgās enerģijas jomā aktualizētā Nacionālais enerģētikas un klimata plāna[3] (turpmāk – NEKP) ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt vairāk kā 70% atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) elektroenerģijā. Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums periodā līdz 2030. gadam (ieskaitot) īstenot Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja kopprojektu ELWIND, tam piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Būtiski, ka šāda projekta īstenošana dos ieguldījumu ne vien kopējā AER mērķa sasniegšanā, bet arī citu saistīto enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanā, tai skaitā energoefektivitātes, enerģētiskās drošības un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanas jomās, kā arī veicinās investīcijas, jaunu produktu attīstību un darba vietu radīšanu.
2020.gada 18.septembrī Latvijas Republikas ekonomikas ministrs J.Vitenbergs un Igaunijas Republikas ekonomikas un komunikāciju ministrs T.Āss parakstīja Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – Memorands). Memoranda ietvarā Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA), Igaunijas Vides investīciju centru, Latvijas pārvades sistēmas operatoru akciju sabiedrību “Augstsprieguma tīkls” un Igaunijas pārvades sistēmas operatoru akciju sabiedrību “Elering” 2020. gadā uzsāka darbu pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND (turpmāk – ELWIND projekts).
2023.gada 22.februārī noslēgts sadarbības līgums Nr.6-13/940 starp LIAA, kas atbildīga no Latvijas puses, un Igaunijas Vides investīciju centru, kas atbildīgs no Igaunijas puses, par ELWIND projekta priekšizpētes veikšanu.
2021.gada 16.decembrī tika saņemts priekšizpētes pētījums, ko veica Pondera Consult un Henkrikson&Ko par optimālāko teritoriju izvēli ELWIND projektam. Iepirkumu veica Igaunijas Vides investīciju centrs, kas ir atbildīgs par ELWIND projekta attīstību un virzību Igaunijas pusē. Pētījumā tika apskatītas un salīdzinātas divas Latvijas (Latvia 1 Rīgas līcī, kas ir E5 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā, un Latvia 2 Kurzemes rietumu piekrastē, kas ir E4 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā) un divas Igaunijas (Estonia 2 Rīgas līcī un Estonia 1 10 km uz dienvidrietumiem no Sārema salas) atkrastes vēja parka izpēte teritorijas, kas ir tuvākās, lai izveidotu elektroenerģijas starpsavienojumu starp abiem vēja parkiem, kas vienlaicīgi būs arī ceturtais elektroenerģijas starpsavienojums starp Latviju un Igauniju.
Rezultātā ELWIND projektam tika identificētas Igaunijas un Latvijas puses piemērotākās atkrastes vēja parku izpētes teritorijas, kas ir Estonia 1 (10 km uz dienvidrietumiem no Sārema salas) un Latvia 2 (E4 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā [3]) 200 km2 lielumā. Latvia 2 teritorija (E4 laukums) ir vispiemērotākā, jo:
• zema apledojuma izveidošanās iespējamība (salīdzinoši līcī biežāk ir novērojama ledus kārtas veidošanās, kā arī lielāka iespējamība, jo ūdens ir stāvošāks un ieplūst daudzas upes);
• gultne - smiltis ar rupji graudainiem nogulumiem (līcī pārsvarā ir mālains, kā arī tā saucamā “zupa”, kas rada lielus riskus pamatu uzstādīšanai, kā arī var sadārdzināt kopējās izmaksas);
• salīdzinoši labas turbīnu pamatnes iespējas (turbīnu pamatnes iespējas ir atkarīgas no grunts sastāva, E4 pārsvarā ir smilts un dziļums līdz 50 m, kas atbilst monopāļu prasībām un šobrīd ir populārākais un izdevīgākais risinājums);
• maza ietekme uz roņiem (ietekmi uz roņiem protams nevar vispār izslēgt, toties vadoties pēc izplatības kartēm tie visbiežāk koncentrējas līcī);
• stabili un labi vēja apstākļi (atklātā jūrā ir daudz stiprāka un nepārtrauktāka vēja plūsma, toties līcī šie rādītāji ir mazāki).
Pēc Igaunijas puses iniciatīvas tika pasūtīta Pondera Consult un Henkrikson&Ko veiktā pētījuma rezultātu neatkarīga pārbaude, kuru nodrošināja Nīderlandes kompānija “Blix Consultancy”, kas ir specializējusies atkrastes, sauszemes vēja un saules enerģijas projektos ar birojiem Nīderlandē, Taivānā un Dienvidkorejā.
Pārbaudot pētījuma rezultātus, 2022.gada 18.janvārī “Blix Consultancy” secināja, ka vairāki kritēriji Pondera Consult un Henkrikson&Ko pētījumā varēja būt rūpīgāk izvērtēti, taču kopējais rezultāts nemainītu esošo teritoriju izvēli. Mainot vērtējumu skalu no 10 punktu sistēmas uz 5 punktu sistēmu un precīzāk piešķirot punktus, tikai vēl vairāk izkristalizētos, ka divas piemērotākās teritorijas ir Estonia 1 un Latvia 2 (E4 teritorija).
Pēc teritoriju izvēles, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra sēdes informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību" plānotajam iespējamajam risinājumam – Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta pārvaldības modeļa īstenošanai piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Connecting Europe Facility (turpmāk – CEF) finansējumu, 2023.gada 22.februārī LIAA kopā ar Igaunijas Vides investīciju centru kā projekta partneri iesniedza pieteikumu Nr. 101128479 – 05-EELV-S-M-22-ELWIND CEF projektam, lai saņemtu finansējumu ELWIND projekta iepriekš minēto divu piemērotāko atkrastes vēja parku laukumu un infrastruktūras izpētei. 2023.gada 10.jūlijā LIAA un Igaunijas Vides investīciju centrs saņēma pozitīvu lēmumu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA par pieprasītā atbalsta piešķiršanu 18 755 000 euro apmērā ar atbalsta intensitāti 50% ELWIND projekta pētījumiem. Atbilstoši CEF projekta budžetam 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts ir plānots Igaunijas Vides investīciju centram. 2023.gada 18.augustā LIAA un Igaunijas Vides investīciju centrs noslēdza līgumu (turpmāk – CEF līgums) ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru CINEA par projekta Nr. 101128479 – 05-EELV-S-M-22-ELWIND īstenošanu. CEF līgumā LIAA ir projekta koordinators, attiecīgi, CINEA visu atbalstu 18 755 000 euro ieskaita LIAA, kas tālāk Igaunijas Vides investīciju centram pārskaita tā daļu 9 387 500 euro.
Ņemot vērā CEF projekta pieejamo līdzfinansējumu un pieteikto 200 km2 teritoriju, LIAA ir uzsākusi ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN) ELWIND projekta Latvijas puses teritorijai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja 2023.gada 17.maija lēmumam Nr. 5-02-1/4/2023 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu. Pirms sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2023.gada 2.augustā tika noorganizēts informatīvais pasākums Pāvilostā un 3.augustā tika noorganizēts informatīvais pasākums Jūrkalnē. Tāpat 2023.gada 6.augustā tika veikta sākotnējā sabiedriskā apspriešana IVN procesa ietvaros. Izskatot sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procesu, Vides pārraudzības valsts birojs 2023.gada 8.septembrī izsniedza programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai ar uzdevumiem, kas ir jāizpēta IVN laikā.
Šobrīd LIAA kopā ar Igaunijas Vides investīciju centru strādā pie pētījumu iepirkumu tehnisko specifikāciju izstrādes, lai 2024.gadā varētu izsludināt gan ietekmes uz vidi pētījumus, gan tehniskos atkrastes vēja parka laukuma pētījumus. Attiecīgi, 2024.gada pirmajā pusgadā tiktu noslēgti līgumi ar pirmo pētījumu veicējiem un uzsākta to izpilde. Kopumā ir jāveic vairāk kā 20 dažādi pētījumi, kurus plānots pabeigt 2026.gadā. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, 2026.gadā tiks sagatavots IVN ziņojums.
Paralēli pētījumu gaitai, 2025.gadā jāsāk darbs pie ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsoles nosacījumu gatavošanas, lai līdz 2026.gada beigām izsoles nosacījumi tiktu pabeigti.
Pēc IVN procedūras pabeigšanas un tehnisko pētījumu rezultātu saņemšanas par atkrastes vēja parka faktiskajiem grunts, vēja, straumju un citiem apstākļiem, kā arī pēc inženierpētījumu pabeigšanas par nepieciešamo atkrastes vēja parka elektroenerģijas pieslēguma un starpsavienojuma infrastruktūras izbūvi, 2027.gadā tiks rīkota ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsole.
Izsolē uzvarējušais uzņēmējs varēs noslēgt līgumu par vēja parka teritorijas izmantošanu un elektroenerģijas ražošanu un sākt atkrastes vēja parka būvniecību. Projekta realizāciju plānots noslēgt pēc 2030. gada, jo tas atkarīgs no vairākiem faktoriem kā, piemēram, no piegādes ķēdēm, t. i., esošajiem resursiem un to pieejamības. Tā kā visas Eiropas Savienības valstis ir noteikušas 2030. gadu kā pirmo atskaites punktu savu nacionālo klimata mērķu sasniegšanai, jāņem vērā, ka šīs desmitgades beigās var trūkt vai nebūt pieejami specifiski resursi un uzņēmumu ražošanas jaudas, kas nepieciešamas atkrastes vēja parku izveidei.
ELWIND projekta laika grafiks attēlots anotācijas pielikuma 1. attēlā.
[1] European Wind Power Action Plan https://energy.ec.europa.eu/system/files/2023-10/COM_2023_669_1_EN_ACT_part1_v8.pdf
[2] https://www.regeringen.dk/aktuelt/tidligere-publikationer/the-marienborg-declaration/
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/56f1c764-386b-4961-97e6-7d66cedca1c4
2022. gada 30. augustā astoņas Eiropas Savienības valstis, kas robežojas ar Baltijas jūru, parakstīja Marienburgas deklarāciju[2], apņemoties līdz 2030. gadam septiņas reizes kāpināt atkrastes vēja enerģijas ražošanas jaudu – līdz 20 GW (19,6 GW). Deklarācijā ir uzsvērts ievērojamais atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kurš Baltijas jūrā sasniedz līdz pat 93 GW jaudu. Plānots arī izpētīt kopīgu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektu iespējas un identificēt nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus, lai integrētu atjaunojamo enerģiju kopējā tīklā. Tas nodrošinātu piegādes drošību un enerģiju par pieņemamu cenu mājsaimniecībās un uzņēmumos, ievērojot dalībvalstu enerģētikas politikas prioritātes un izvēlētās enerģijas kombinācijas.
Ņemot vērā, ka Latvijai ir 15 GW atkrastes vēja enerģijas potenciāls, kas ir 16% no Baltijas jūras atkrastes vēja enerģijas potenciāla, tad Latvijai ir jāizmanto šis resurss, lai veicinātu energoneatkarību, drošību un ekonomikas attīstību.
Atjaunīgās enerģijas jomā aktualizētā Nacionālais enerģētikas un klimata plāna[3] (turpmāk – NEKP) ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt vairāk kā 70% atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) elektroenerģijā. Šī mērķa sasniegšanai NEKP ir iekļauts politikas pasākums periodā līdz 2030. gadam (ieskaitot) īstenot Latvijas – Igaunijas atkrastes vēja kopprojektu ELWIND, tam piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Būtiski, ka šāda projekta īstenošana dos ieguldījumu ne vien kopējā AER mērķa sasniegšanā, bet arī citu saistīto enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanā, tai skaitā energoefektivitātes, enerģētiskās drošības un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanas jomās, kā arī veicinās investīcijas, jaunu produktu attīstību un darba vietu radīšanu.
2020.gada 18.septembrī Latvijas Republikas ekonomikas ministrs J.Vitenbergs un Igaunijas Republikas ekonomikas un komunikāciju ministrs T.Āss parakstīja Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parku kopprojektu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk – Memorands). Memoranda ietvarā Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (turpmāk – LIAA), Igaunijas Vides investīciju centru, Latvijas pārvades sistēmas operatoru akciju sabiedrību “Augstsprieguma tīkls” un Igaunijas pārvades sistēmas operatoru akciju sabiedrību “Elering” 2020. gadā uzsāka darbu pie Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND (turpmāk – ELWIND projekts).
2023.gada 22.februārī noslēgts sadarbības līgums Nr.6-13/940 starp LIAA, kas atbildīga no Latvijas puses, un Igaunijas Vides investīciju centru, kas atbildīgs no Igaunijas puses, par ELWIND projekta priekšizpētes veikšanu.
2021.gada 16.decembrī tika saņemts priekšizpētes pētījums, ko veica Pondera Consult un Henkrikson&Ko par optimālāko teritoriju izvēli ELWIND projektam. Iepirkumu veica Igaunijas Vides investīciju centrs, kas ir atbildīgs par ELWIND projekta attīstību un virzību Igaunijas pusē. Pētījumā tika apskatītas un salīdzinātas divas Latvijas (Latvia 1 Rīgas līcī, kas ir E5 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā, un Latvia 2 Kurzemes rietumu piekrastē, kas ir E4 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā) un divas Igaunijas (Estonia 2 Rīgas līcī un Estonia 1 10 km uz dienvidrietumiem no Sārema salas) atkrastes vēja parka izpēte teritorijas, kas ir tuvākās, lai izveidotu elektroenerģijas starpsavienojumu starp abiem vēja parkiem, kas vienlaicīgi būs arī ceturtais elektroenerģijas starpsavienojums starp Latviju un Igauniju.
Rezultātā ELWIND projektam tika identificētas Igaunijas un Latvijas puses piemērotākās atkrastes vēja parku izpētes teritorijas, kas ir Estonia 1 (10 km uz dienvidrietumiem no Sārema salas) un Latvia 2 (E4 vēja parku izpētes teritorija Latvijas Jūras telpiskajā plānojumā [3]) 200 km2 lielumā. Latvia 2 teritorija (E4 laukums) ir vispiemērotākā, jo:
• zema apledojuma izveidošanās iespējamība (salīdzinoši līcī biežāk ir novērojama ledus kārtas veidošanās, kā arī lielāka iespējamība, jo ūdens ir stāvošāks un ieplūst daudzas upes);
• gultne - smiltis ar rupji graudainiem nogulumiem (līcī pārsvarā ir mālains, kā arī tā saucamā “zupa”, kas rada lielus riskus pamatu uzstādīšanai, kā arī var sadārdzināt kopējās izmaksas);
• salīdzinoši labas turbīnu pamatnes iespējas (turbīnu pamatnes iespējas ir atkarīgas no grunts sastāva, E4 pārsvarā ir smilts un dziļums līdz 50 m, kas atbilst monopāļu prasībām un šobrīd ir populārākais un izdevīgākais risinājums);
• maza ietekme uz roņiem (ietekmi uz roņiem protams nevar vispār izslēgt, toties vadoties pēc izplatības kartēm tie visbiežāk koncentrējas līcī);
• stabili un labi vēja apstākļi (atklātā jūrā ir daudz stiprāka un nepārtrauktāka vēja plūsma, toties līcī šie rādītāji ir mazāki).
Pēc Igaunijas puses iniciatīvas tika pasūtīta Pondera Consult un Henkrikson&Ko veiktā pētījuma rezultātu neatkarīga pārbaude, kuru nodrošināja Nīderlandes kompānija “Blix Consultancy”, kas ir specializējusies atkrastes, sauszemes vēja un saules enerģijas projektos ar birojiem Nīderlandē, Taivānā un Dienvidkorejā.
Pārbaudot pētījuma rezultātus, 2022.gada 18.janvārī “Blix Consultancy” secināja, ka vairāki kritēriji Pondera Consult un Henkrikson&Ko pētījumā varēja būt rūpīgāk izvērtēti, taču kopējais rezultāts nemainītu esošo teritoriju izvēli. Mainot vērtējumu skalu no 10 punktu sistēmas uz 5 punktu sistēmu un precīzāk piešķirot punktus, tikai vēl vairāk izkristalizētos, ka divas piemērotākās teritorijas ir Estonia 1 un Latvia 2 (E4 teritorija).
Pēc teritoriju izvēles, atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra sēdes informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību" plānotajam iespējamajam risinājumam – Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta pārvaldības modeļa īstenošanai piesaistīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Connecting Europe Facility (turpmāk – CEF) finansējumu, 2023.gada 22.februārī LIAA kopā ar Igaunijas Vides investīciju centru kā projekta partneri iesniedza pieteikumu Nr. 101128479 – 05-EELV-S-M-22-ELWIND CEF projektam, lai saņemtu finansējumu ELWIND projekta iepriekš minēto divu piemērotāko atkrastes vēja parku laukumu un infrastruktūras izpētei. 2023.gada 10.jūlijā LIAA un Igaunijas Vides investīciju centrs saņēma pozitīvu lēmumu no Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA par pieprasītā atbalsta piešķiršanu 18 755 000 euro apmērā ar atbalsta intensitāti 50% ELWIND projekta pētījumiem. Atbilstoši CEF projekta budžetam 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts ir plānots Igaunijas Vides investīciju centram. 2023.gada 18.augustā LIAA un Igaunijas Vides investīciju centrs noslēdza līgumu (turpmāk – CEF līgums) ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru CINEA par projekta Nr. 101128479 – 05-EELV-S-M-22-ELWIND īstenošanu. CEF līgumā LIAA ir projekta koordinators, attiecīgi, CINEA visu atbalstu 18 755 000 euro ieskaita LIAA, kas tālāk Igaunijas Vides investīciju centram pārskaita tā daļu 9 387 500 euro.
Ņemot vērā CEF projekta pieejamo līdzfinansējumu un pieteikto 200 km2 teritoriju, LIAA ir uzsākusi ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN) ELWIND projekta Latvijas puses teritorijai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja 2023.gada 17.maija lēmumam Nr. 5-02-1/4/2023 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu. Pirms sākotnējās sabiedriskās apspriešanas 2023.gada 2.augustā tika noorganizēts informatīvais pasākums Pāvilostā un 3.augustā tika noorganizēts informatīvais pasākums Jūrkalnē. Tāpat 2023.gada 6.augustā tika veikta sākotnējā sabiedriskā apspriešana IVN procesa ietvaros. Izskatot sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procesu, Vides pārraudzības valsts birojs 2023.gada 8.septembrī izsniedza programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai ar uzdevumiem, kas ir jāizpēta IVN laikā.
Šobrīd LIAA kopā ar Igaunijas Vides investīciju centru strādā pie pētījumu iepirkumu tehnisko specifikāciju izstrādes, lai 2024.gadā varētu izsludināt gan ietekmes uz vidi pētījumus, gan tehniskos atkrastes vēja parka laukuma pētījumus. Attiecīgi, 2024.gada pirmajā pusgadā tiktu noslēgti līgumi ar pirmo pētījumu veicējiem un uzsākta to izpilde. Kopumā ir jāveic vairāk kā 20 dažādi pētījumi, kurus plānots pabeigt 2026.gadā. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, 2026.gadā tiks sagatavots IVN ziņojums.
Paralēli pētījumu gaitai, 2025.gadā jāsāk darbs pie ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsoles nosacījumu gatavošanas, lai līdz 2026.gada beigām izsoles nosacījumi tiktu pabeigti.
Pēc IVN procedūras pabeigšanas un tehnisko pētījumu rezultātu saņemšanas par atkrastes vēja parka faktiskajiem grunts, vēja, straumju un citiem apstākļiem, kā arī pēc inženierpētījumu pabeigšanas par nepieciešamo atkrastes vēja parka elektroenerģijas pieslēguma un starpsavienojuma infrastruktūras izbūvi, 2027.gadā tiks rīkota ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsole.
Izsolē uzvarējušais uzņēmējs varēs noslēgt līgumu par vēja parka teritorijas izmantošanu un elektroenerģijas ražošanu un sākt atkrastes vēja parka būvniecību. Projekta realizāciju plānots noslēgt pēc 2030. gada, jo tas atkarīgs no vairākiem faktoriem kā, piemēram, no piegādes ķēdēm, t. i., esošajiem resursiem un to pieejamības. Tā kā visas Eiropas Savienības valstis ir noteikušas 2030. gadu kā pirmo atskaites punktu savu nacionālo klimata mērķu sasniegšanai, jāņem vērā, ka šīs desmitgades beigās var trūkt vai nebūt pieejami specifiski resursi un uzņēmumu ražošanas jaudas, kas nepieciešamas atkrastes vēja parku izveidei.
ELWIND projekta laika grafiks attēlots anotācijas pielikuma 1. attēlā.
[1] European Wind Power Action Plan https://energy.ec.europa.eu/system/files/2023-10/COM_2023_669_1_EN_ACT_part1_v8.pdf
[2] https://www.regeringen.dk/aktuelt/tidligere-publikationer/the-marienborg-declaration/
[3] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/56f1c764-386b-4961-97e6-7d66cedca1c4
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
[1] Atbilstoši Jūras telpiskajam plānojumam ELWIND projekta Latvijas puses laukums – E4 vēja parku izpētes zona (2. un 3. attēls anotācijas pielikumā), kuras ietvaros atrodas arī B3 (Alku sēklis) bioloģiskās daudzveidības izpētes zona (4. attēls anotācijas pielikumā).
Šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projektu Nr.LIFE19 NAT/LV000973 REEF “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” (turpmāk – REEF projekts), kurš noslēgsies 2025.gada 31.augustā. Projekta ietvaros paredzēts izvērtēt jūras biotopu izplatību un ekoloģisko stāvokli Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. REEF projekta ietvaros tiek pētīts arī Alku sēklis, taču REEF projekta izpētes teritorija ir plašāka par bioloģiskās daudzveidības izpētes zonu B3 (Alku sēkli) un pārklājas ar vēja parku izpētes zonu E4, tai skaitā iekļauj arī lielāko daļu ELWIND projekta Latvijas puses vēja parka 200 km2 izpētes laukumu.
Dabas aizsardzības pārvalde savā 2023.gada 15.augusta vēstulē Nr. 4.9/5010/2023-N “Par priekšlikumiem ietekmes uz vidi novērtējuma programmai atkrastes vēja parkam “ELWIND”” Vides pārraudzības valsts birojam informē, ka, pamatojoties uz projekta LIFE19 NAT/LV000973 REEF “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” ietvaros iegūto informāciju, tiekot izskatīta iespēja (joprojām šajā teritorijā notiek izpēte un, iespējams, būs nepieciešami papildus pētījumi) apvienot divas esošās aizsargājamās teritorijas – aizsargājamo jūras teritoriju “Akmensrags” un dabas lieguma “Užava” (jūras daļu) ar šobrīd izpētē esošo Alku sēkli un izveidot vienu aizsargājamo jūras teritoriju. Potenciāli paplašināmā jūras aizsargājamā teritorija parādīta anotācijas pielikuma 5. attēlā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un nosakot Jūras aizsargājamās teritorijas pēc REEF projekta izpēšu pabeigšanas, ir jāņem vērā ELWIND projektam paredzētā teritorija, jo ELWIND projekts būtiski stiprinās Latvijas enerģētisko drošību. Turklāt saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 16.f pantā noteikto atjaunojamās enerģijas stacijas un ar tām saistītā infrastruktūra ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai. Tādēļ, ievērojot minētās Direktīvas regulējumu, ELWIND projekta lokācijas vietas noteikšanā būtu piemērojams prevalējošās sabiedrības intereses princips (angļu val. – the principle of the overriding public interest) tajā gadījumā, ja būtu jāizšķir izvēle par labu ELWDIN projekta izvietošanai E4 licences laukumā pretstatā citiem, tostarp – potenciāliem, vides un klimata apsvērumiem.
[2] Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra protokollēmumā Nr.22-TA-1730 dotajam uzdevumam, LIAA ir jāattīsta ELWIND projekts tiktāl, lai rīkotu izsoli ELWIND projekta attīstītāja piesaistei. Tostarp LIAA ir nepieciešams veikt ELWIND Latvijas puses atkrastes laukuma un plānotās infrastruktūras teritorijas izpētes darbus, taču saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu gan publiskām personām, gan privātpersonām ir aizliegts bez atļaujas vai licences izmantot licences laukumu jūrā izpētei. Tāpat šādas atļaujas vai licences derīguma termiņš licences laukuma izmantošanai jūrā nevar pārsniegt 30 gadus. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu” 4.3.apakšpunktam valsts nodevas likme par jūras teritorijas izmantošanu par atļauju vai licenci ar būvniecību jūrā saistītai izpētei, būvju būvniecībai un ierīkošanai jūras teritorijā – 70 % apmērā no šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajām valsts nodevas likmēm, kas ELWIND projekta gadījumā par 200 km2 lielas teritorijas izpēti būtu gandrīz 2 miljoni euro.
Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā ietverto tiesisko regulējumu detalizēti risina sekojoši divi normatīvie akti:
a)Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.631);
un
b) Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.632).
Ar Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra protokollēmumu Nr.22-TA-1730 LIAA dotais uzdevums attīstīt ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka infrastruktūru līdz izsoles rīkošanai nepadara LIAA par (potenciālu) elektroenerģijas ražotāju. Proti, LIAA ir uzdots attīstīt ELWIND projekta infrastruktūru izsoles rīkošanai privātā attīstītāja piesaistei, tomēr, īstenojot šo uzdevumu, LIAA pati nekļūst par potenciālu elektroenerģijas ražotāju un pati nepiedalīsies izsolē, lai iegūtu tiesības izbūvēt un ekspluatēt ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja parku. Tā kā LIAA nepiemīt ne potenciāla, ne esoša elektroenerģijas ražotāja statuss, LIAA kā tiešās pārvaldes iestāde, kura izpilda tikai tai doto uzdevumu par ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja laukuma izpēti un infrastruktūras attīstīšanu, nav atļauju un licenču subjekts atbilstoši spēkā esošajam Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam.
[3] Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Ņemot vērā, ka atkrastes vēja parka ekspluatācijas viens dzīvescikls ir apmēram 25 - 30 gadi, pēc kuriem ir iespēja nomainīt vēja turbīnas un ekspluatēt šo vēja parku atkārtoti vēl tādu pašu termiņu, tad, lai šo izsoli padarītu pievilcīgāku un piesaistītu lielākus investorus, tiek rosināts izsolīt ELWIND projekta atkrastes vēja parka laukumu privātajam attīstītājam uz 70 gadiem, kas ietvertu divus dzīves ciklus un laiku, kas nepieciešams vēja parka izbūvēšanai, nodošanai ekspluatācijā un beigās arī drošai demontāžai. Šajā termiņā nebūtu pamatoti iekļaut to laika periodu, kas LIAA būs nepieciešams ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka licences laukuma izpētei līdz izsoles rīkošanai un izsoles uzvarētāja noteikšanai.
[4] LIAA nepiemīt esoša vai potenciāla elektroenerģijas ražotāja statuss, tomēr ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izveides un sagatavošanas vajadzībām LIAA ir nepieciešams jau izpētes darbu laikā rezervēt elektroenerģijas pieslēguma jaudu ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka vajadzībām. Elektroenerģijas pieslēguma jauda LIAA būtu jārezervē Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā, kura attiecas tikai uz elektroenerģijas ražotājiem. Tāpat jāparedz, ka tiesības uz LIAA rezervēto ELWIND projekta atkrastes vēja parka tīkla pieslēguma jaudu pārņem izsoles uzvarētājs, kuram pēc izsoles būs pienākums finansēt sevis attīstītā atkrastes vēja parka infrastruktūras izveidi ELWIND projekta ietvaros. Potenciāli minētās izmaksas ietver jaudas rezervēšanas maksu, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi, kā arī radiālā pieslēguma izbūvi un ELWIND projekta atkrastes vēja parka pieslēgšanu Latvijas pārvades sistēmai.
[5] Ņemot vērā stratēģisku mērķi attīstīt lielas jaudas atjaunojamo energoresursu balstītu elektroenerģijas ražošanas projektu Baltijas jūrā un sekmēt pārrobežu sadarbību starp Baltijas reģiona valstīm, ELWIND projektam, ieskaitot visu to veidojošo infrastruktūru Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā, nepieciešams pēc iespējas ātrāk noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Nacionālo interešu objekta statuss palīdzētu īstenot projektu bez papildus būvniecības procesa kavējumiem gadījumā, ja tiek ierosinātas tiesvedības. LIAA atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja 2023.gada 17.maija lēmumam Nr. 5-02-1/4/2023 par IVN procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu uzsāka IVN procedūru ELWIND projektam, 2023.gada 8.septembrī saņemot arī Vides pārraudzības valsts biroja programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai.
[6] Realizējot ELWIND projektu, paredzama ietekme uz valsts aizsardzības radariem. Potenciāli ELWIND projekts atrodas valsts aizsardzības radaru t.s. "dzeltenajā" zonā, kur vēja parka attīstība ir iespējama, taču veicot kompensējošus pasākumus (sk. anotācijas pielikuma 6. attēlu).
[7] Ceturtais Igaunijas-Latvijas elektroenerģijas starpsavienojums plānots, lai nodrošinātu papildus pārvades jaudu starp abām valstīm, tostarp arī atkrastes vēja parku kontekstā. Palielinoties sauszemes un atkrastes vēja parku skaitam, palielināsies konkurence, kas samazinās elektroenerģijas cenu Latvijas tirdzniecības apgabalā, pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas lietotājus Latvijā. Ceturtais starpsavienojums ļaus izdot pārpalikušo elektroenerģiju kaimiņvalstī, nodrošinot arī ieguvumus elektroenerģijas ražotājiem Latvijā. Savukārt, ja ELWIND vēja parks Latvijā kādu iemeslu (piemēram bojājumu gadījumā) dēļ nevarēs ražot elektroenerģiju, ar ceturtā starpsavienojuma palīdzību varēs saņemt elektroenerģiju no Igaunijas, ja elektroenerģijas cena tur būs zemākā kā Latvijas tirdzniecības apgabalā. Starpvalstu elektropārvades savienojumu plāno attīstīt jūras kabeļa izpildījumā, kas caur savienojuma punktu starp Latvijas teritoriālo jūru un Igaunijas teritoriālo jūru sasaista Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas, izveidojot pieslēgumu attiecīgi Latvijas un Igaunijas elektropārvades sistēmai (turpmāk – Ceturtais starpsavienojums). Kā jau minēts iepriekš, Latvijas puse ceturto starpsavienojumu plāno izbūvēt jūras kabeļa izpildījumā, savienojot ELWIND projektā plānotos Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parkus, tas ir, ELWIND projekts tiktu izbūvēts hibrīda izpildījumā, kas nozīmētu, ka starpsavienojumam tiktu pieslēgti arī abi atkrastes vēja parki Latvijā un Igaunijā (sk. anotācijas pielikuma 7. attēlu).
Šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde īsteno projektu Nr.LIFE19 NAT/LV000973 REEF “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” (turpmāk – REEF projekts), kurš noslēgsies 2025.gada 31.augustā. Projekta ietvaros paredzēts izvērtēt jūras biotopu izplatību un ekoloģisko stāvokli Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. REEF projekta ietvaros tiek pētīts arī Alku sēklis, taču REEF projekta izpētes teritorija ir plašāka par bioloģiskās daudzveidības izpētes zonu B3 (Alku sēkli) un pārklājas ar vēja parku izpētes zonu E4, tai skaitā iekļauj arī lielāko daļu ELWIND projekta Latvijas puses vēja parka 200 km2 izpētes laukumu.
Dabas aizsardzības pārvalde savā 2023.gada 15.augusta vēstulē Nr. 4.9/5010/2023-N “Par priekšlikumiem ietekmes uz vidi novērtējuma programmai atkrastes vēja parkam “ELWIND”” Vides pārraudzības valsts birojam informē, ka, pamatojoties uz projekta LIFE19 NAT/LV000973 REEF “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības statusa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” ietvaros iegūto informāciju, tiekot izskatīta iespēja (joprojām šajā teritorijā notiek izpēte un, iespējams, būs nepieciešami papildus pētījumi) apvienot divas esošās aizsargājamās teritorijas – aizsargājamo jūras teritoriju “Akmensrags” un dabas lieguma “Užava” (jūras daļu) ar šobrīd izpētē esošo Alku sēkli un izveidot vienu aizsargājamo jūras teritoriju. Potenciāli paplašināmā jūras aizsargājamā teritorija parādīta anotācijas pielikuma 5. attēlā.
Ņemot vērā iepriekš minēto un nosakot Jūras aizsargājamās teritorijas pēc REEF projekta izpēšu pabeigšanas, ir jāņem vērā ELWIND projektam paredzētā teritorija, jo ELWIND projekts būtiski stiprinās Latvijas enerģētisko drošību. Turklāt saskaņā ar EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 16.f pantā noteikto atjaunojamās enerģijas stacijas un ar tām saistītā infrastruktūra ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai. Tādēļ, ievērojot minētās Direktīvas regulējumu, ELWIND projekta lokācijas vietas noteikšanā būtu piemērojams prevalējošās sabiedrības intereses princips (angļu val. – the principle of the overriding public interest) tajā gadījumā, ja būtu jāizšķir izvēle par labu ELWDIN projekta izvietošanai E4 licences laukumā pretstatā citiem, tostarp – potenciāliem, vides un klimata apsvērumiem.
[2] Atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra protokollēmumā Nr.22-TA-1730 dotajam uzdevumam, LIAA ir jāattīsta ELWIND projekts tiktāl, lai rīkotu izsoli ELWIND projekta attīstītāja piesaistei. Tostarp LIAA ir nepieciešams veikt ELWIND Latvijas puses atkrastes laukuma un plānotās infrastruktūras teritorijas izpētes darbus, taču saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu gan publiskām personām, gan privātpersonām ir aizliegts bez atļaujas vai licences izmantot licences laukumu jūrā izpētei. Tāpat šādas atļaujas vai licences derīguma termiņš licences laukuma izmantošanai jūrā nevar pārsniegt 30 gadus. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu” 4.3.apakšpunktam valsts nodevas likme par jūras teritorijas izmantošanu par atļauju vai licenci ar būvniecību jūrā saistītai izpētei, būvju būvniecībai un ierīkošanai jūras teritorijā – 70 % apmērā no šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētajām valsts nodevas likmēm, kas ELWIND projekta gadījumā par 200 km2 lielas teritorijas izpēti būtu gandrīz 2 miljoni euro.
Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā ietverto tiesisko regulējumu detalizēti risina sekojoši divi normatīvie akti:
a)Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr. 631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.631);
un
b) Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.632).
Ar Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra protokollēmumu Nr.22-TA-1730 LIAA dotais uzdevums attīstīt ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka infrastruktūru līdz izsoles rīkošanai nepadara LIAA par (potenciālu) elektroenerģijas ražotāju. Proti, LIAA ir uzdots attīstīt ELWIND projekta infrastruktūru izsoles rīkošanai privātā attīstītāja piesaistei, tomēr, īstenojot šo uzdevumu, LIAA pati nekļūst par potenciālu elektroenerģijas ražotāju un pati nepiedalīsies izsolē, lai iegūtu tiesības izbūvēt un ekspluatēt ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja parku. Tā kā LIAA nepiemīt ne potenciāla, ne esoša elektroenerģijas ražotāja statuss, LIAA kā tiešās pārvaldes iestāde, kura izpilda tikai tai doto uzdevumu par ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja laukuma izpēti un infrastruktūras attīstīšanu, nav atļauju un licenču subjekts atbilstoši spēkā esošajam Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumam.
[3] Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Ņemot vērā, ka atkrastes vēja parka ekspluatācijas viens dzīvescikls ir apmēram 25 - 30 gadi, pēc kuriem ir iespēja nomainīt vēja turbīnas un ekspluatēt šo vēja parku atkārtoti vēl tādu pašu termiņu, tad, lai šo izsoli padarītu pievilcīgāku un piesaistītu lielākus investorus, tiek rosināts izsolīt ELWIND projekta atkrastes vēja parka laukumu privātajam attīstītājam uz 70 gadiem, kas ietvertu divus dzīves ciklus un laiku, kas nepieciešams vēja parka izbūvēšanai, nodošanai ekspluatācijā un beigās arī drošai demontāžai. Šajā termiņā nebūtu pamatoti iekļaut to laika periodu, kas LIAA būs nepieciešams ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka licences laukuma izpētei līdz izsoles rīkošanai un izsoles uzvarētāja noteikšanai.
[4] LIAA nepiemīt esoša vai potenciāla elektroenerģijas ražotāja statuss, tomēr ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izveides un sagatavošanas vajadzībām LIAA ir nepieciešams jau izpētes darbu laikā rezervēt elektroenerģijas pieslēguma jaudu ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka vajadzībām. Elektroenerģijas pieslēguma jauda LIAA būtu jārezervē Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajā kārtībā, kura attiecas tikai uz elektroenerģijas ražotājiem. Tāpat jāparedz, ka tiesības uz LIAA rezervēto ELWIND projekta atkrastes vēja parka tīkla pieslēguma jaudu pārņem izsoles uzvarētājs, kuram pēc izsoles būs pienākums finansēt sevis attīstītā atkrastes vēja parka infrastruktūras izveidi ELWIND projekta ietvaros. Potenciāli minētās izmaksas ietver jaudas rezervēšanas maksu, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi, kā arī radiālā pieslēguma izbūvi un ELWIND projekta atkrastes vēja parka pieslēgšanu Latvijas pārvades sistēmai.
[5] Ņemot vērā stratēģisku mērķi attīstīt lielas jaudas atjaunojamo energoresursu balstītu elektroenerģijas ražošanas projektu Baltijas jūrā un sekmēt pārrobežu sadarbību starp Baltijas reģiona valstīm, ELWIND projektam, ieskaitot visu to veidojošo infrastruktūru Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā, nepieciešams pēc iespējas ātrāk noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Nacionālo interešu objekta statuss palīdzētu īstenot projektu bez papildus būvniecības procesa kavējumiem gadījumā, ja tiek ierosinātas tiesvedības. LIAA atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja 2023.gada 17.maija lēmumam Nr. 5-02-1/4/2023 par IVN procedūras piemērošanu un pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu uzsāka IVN procedūru ELWIND projektam, 2023.gada 8.septembrī saņemot arī Vides pārraudzības valsts biroja programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai.
[6] Realizējot ELWIND projektu, paredzama ietekme uz valsts aizsardzības radariem. Potenciāli ELWIND projekts atrodas valsts aizsardzības radaru t.s. "dzeltenajā" zonā, kur vēja parka attīstība ir iespējama, taču veicot kompensējošus pasākumus (sk. anotācijas pielikuma 6. attēlu).
[7] Ceturtais Igaunijas-Latvijas elektroenerģijas starpsavienojums plānots, lai nodrošinātu papildus pārvades jaudu starp abām valstīm, tostarp arī atkrastes vēja parku kontekstā. Palielinoties sauszemes un atkrastes vēja parku skaitam, palielināsies konkurence, kas samazinās elektroenerģijas cenu Latvijas tirdzniecības apgabalā, pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas lietotājus Latvijā. Ceturtais starpsavienojums ļaus izdot pārpalikušo elektroenerģiju kaimiņvalstī, nodrošinot arī ieguvumus elektroenerģijas ražotājiem Latvijā. Savukārt, ja ELWIND vēja parks Latvijā kādu iemeslu (piemēram bojājumu gadījumā) dēļ nevarēs ražot elektroenerģiju, ar ceturtā starpsavienojuma palīdzību varēs saņemt elektroenerģiju no Igaunijas, ja elektroenerģijas cena tur būs zemākā kā Latvijas tirdzniecības apgabalā. Starpvalstu elektropārvades savienojumu plāno attīstīt jūras kabeļa izpildījumā, kas caur savienojuma punktu starp Latvijas teritoriālo jūru un Igaunijas teritoriālo jūru sasaista Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas, izveidojot pieslēgumu attiecīgi Latvijas un Igaunijas elektropārvades sistēmai (turpmāk – Ceturtais starpsavienojums). Kā jau minēts iepriekš, Latvijas puse ceturto starpsavienojumu plāno izbūvēt jūras kabeļa izpildījumā, savienojot ELWIND projektā plānotos Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parkus, tas ir, ELWIND projekts tiktu izbūvēts hibrīda izpildījumā, kas nozīmētu, ka starpsavienojumam tiktu pieslēgti arī abi atkrastes vēja parki Latvijā un Igaunijā (sk. anotācijas pielikuma 7. attēlu).
Risinājuma apraksts
Lai risinātu visus šos jautājumus, tiek piedāvāts atsevišķs likumprojekts “ Par atkrastes vēja parku Latvijas jūras ūdeņos un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu”, kurš nosaka, ka:
1) Atkrastes vēja parkam, kas izvietojams ELWIND projekta ietvaros, tiek noteikta teritorija Latvijas jūras ūdeņos noteiktajā atkrastes vēja parku izpētes zonā E4. Tādējādi būtu skaidri noteikta atkrastes vēja parka teritorija, nodrošinot enerģētisko drošību un sevišķi svarīgu sabiedrības interešu ievērošanu, nekavējot vēja parka attīstīšanas laiku dēļ Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā LIFE REEF projekta rezultātiem, kas noslēgsies tikai 2025.gadā. Vienlaikus likumprojekts paredz kompensējošu pasākumu īstenošanu, gadījumā, ja tiks identificēts kaitājums dabas vērtībām.
2) Likums paredz, ka ELWIND projektu īsteno Ministru kabineta noteikta kompetentā institūcija kas šobrīd ir noteikta LIAA. LIAA bez Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktās atļaujas vai licences organizē, izpilda un finansē visus priekšizpētes un izpētes darbus atkrastes vēja parka vajadzībām ELWIND projekta ietvaros atkrastes vēja parku izpētes zonā E4, ieskaitot ietekmes uz vidi novērtējumu un tās ietvaros izpildāmos priekšizpētes un izpētes darbus.
3) Attīstītājs, kurš uzvarējis izsolē, iegūst tiesības izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā un 70 gadus lietot ELWIND atkrastes vēja parku Latvijā. Tas ļaus atkrastes vēja parka izsoli padarītu pievilcīgāku un piesaistīt vairāk investīciju.
4) LIAA ir tiesības saņemt atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai. Pēc izsoles īstenošanas minētās tiesības pāriet Attīstītājam. Pēc tam, kad ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā elektroenerģijas pārvades sistēmas apakšstacija jūrā, pie kuras paredzēts izveidot ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēju parka pieslēgumu, pārvades sistēmas operators ir tiesīgs izdot tehniskās prasības jebkura cita atkrastes vēja parka vai cita infrastruktūras objekta pieslēgumam pie minētās apakšstacijas jūrā tikai pie nosacījuma, ka ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēju parka pieslēgumam nepieciešamā jauda tiek pilnībā saglabāta, rezervēta un pieejama ELWIND projektam, neatkarīgi no tā, vai šādu tehnisko noteikumu un prasību izdošanas laikā ELWIND projekta ietvaros izveidojamais atkrastes vēja parks ir vai nav pieslēgts pie minētās apakšstacijas jūrā.
5) Likumprojekts nosaka ELWIND projektam un ceturtajam starpsavienojumam atbilstību sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principam.
6) ELWIND projektam un tā veidojošajai infrastruktūrai Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā, kā arī ceturtajam starpsavienojumam tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējuma pētījumi noslēgsies tikai 2026.gadā, tad tiek rosināts ELWIND projektam, ieskaitot visai to veidojošai infrastruktūrai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā noteikt nacionālo interešu objekta statusu jau tagad, piemērojot atliekošo nosacījumu, ka ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāts ļaus attīstīt atkrastes vēja parku izvēlētajā teritorijā. Infrastruktūras projektēšana un attīstīšana ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja parka teritorijā notiks paralēli ELWIND projekta un ceturtā starpsavienojuma vajadzībām. Tādēļ ir nepieciešama agrāka nacionālo interešu projekta statusa noteikšana ELWIND projektam un ceturtā starpsavienojuma infrastruktūrai.
7) Pārvades sistēmas operators projektē, būvē un ekspluatē ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu ar Igauniju Latvijas elektroapgādes sistēmas kopējām vajadzībām. Ceturtā starpsavienojuma izpētes, ietekmes uz vidi, projektēšanas un būvniecības izmaksas pārvades sistēmas operators finansē, piesaistot Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta vai atbalsta līdzekļus, bet atlikušo daļu sedz no saviem līdzekļiem. Minētajās pārvades sistēmas operatora ceturtā starpsavienojuma izmaksās neietilpst tās izmaksas, kas iekļaujamas ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēja pieslēguma pārvades sistēmas izveidošanai. Izsolē uzvarējušais attīstītājs atlīdzina izmaksas par Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi, kā arī apmaksā radiālā pieslēguma izbūvi un ELWIND projekta pieslēgšanu Latvijas pārvades sistēmai Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā.
1) Atkrastes vēja parkam, kas izvietojams ELWIND projekta ietvaros, tiek noteikta teritorija Latvijas jūras ūdeņos noteiktajā atkrastes vēja parku izpētes zonā E4. Tādējādi būtu skaidri noteikta atkrastes vēja parka teritorija, nodrošinot enerģētisko drošību un sevišķi svarīgu sabiedrības interešu ievērošanu, nekavējot vēja parka attīstīšanas laiku dēļ Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā LIFE REEF projekta rezultātiem, kas noslēgsies tikai 2025.gadā. Vienlaikus likumprojekts paredz kompensējošu pasākumu īstenošanu, gadījumā, ja tiks identificēts kaitājums dabas vērtībām.
2) Likums paredz, ka ELWIND projektu īsteno Ministru kabineta noteikta kompetentā institūcija kas šobrīd ir noteikta LIAA. LIAA bez Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktās atļaujas vai licences organizē, izpilda un finansē visus priekšizpētes un izpētes darbus atkrastes vēja parka vajadzībām ELWIND projekta ietvaros atkrastes vēja parku izpētes zonā E4, ieskaitot ietekmes uz vidi novērtējumu un tās ietvaros izpildāmos priekšizpētes un izpētes darbus.
3) Attīstītājs, kurš uzvarējis izsolē, iegūst tiesības izsoles laukumā projektēt, izbūvēt, nodot ekspluatācijā un 70 gadus lietot ELWIND atkrastes vēja parku Latvijā. Tas ļaus atkrastes vēja parka izsoli padarītu pievilcīgāku un piesaistīt vairāk investīciju.
4) LIAA ir tiesības saņemt atļauju jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai. Pēc izsoles īstenošanas minētās tiesības pāriet Attīstītājam. Pēc tam, kad ir izbūvēta un nodota ekspluatācijā elektroenerģijas pārvades sistēmas apakšstacija jūrā, pie kuras paredzēts izveidot ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēju parka pieslēgumu, pārvades sistēmas operators ir tiesīgs izdot tehniskās prasības jebkura cita atkrastes vēja parka vai cita infrastruktūras objekta pieslēgumam pie minētās apakšstacijas jūrā tikai pie nosacījuma, ka ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēju parka pieslēgumam nepieciešamā jauda tiek pilnībā saglabāta, rezervēta un pieejama ELWIND projektam, neatkarīgi no tā, vai šādu tehnisko noteikumu un prasību izdošanas laikā ELWIND projekta ietvaros izveidojamais atkrastes vēja parks ir vai nav pieslēgts pie minētās apakšstacijas jūrā.
5) Likumprojekts nosaka ELWIND projektam un ceturtajam starpsavienojumam atbilstību sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principam.
6) ELWIND projektam un tā veidojošajai infrastruktūrai Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā, kā arī ceturtajam starpsavienojumam tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Ņemot vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējuma pētījumi noslēgsies tikai 2026.gadā, tad tiek rosināts ELWIND projektam, ieskaitot visai to veidojošai infrastruktūrai Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes Latvijā noteikt nacionālo interešu objekta statusu jau tagad, piemērojot atliekošo nosacījumu, ka ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāts ļaus attīstīt atkrastes vēja parku izvēlētajā teritorijā. Infrastruktūras projektēšana un attīstīšana ELWIND Latvijas puses atkrastes vēja parka teritorijā notiks paralēli ELWIND projekta un ceturtā starpsavienojuma vajadzībām. Tādēļ ir nepieciešama agrāka nacionālo interešu projekta statusa noteikšana ELWIND projektam un ceturtā starpsavienojuma infrastruktūrai.
7) Pārvades sistēmas operators projektē, būvē un ekspluatē ceturto elektroenerģijas starpsavienojumu ar Igauniju Latvijas elektroapgādes sistēmas kopējām vajadzībām. Ceturtā starpsavienojuma izpētes, ietekmes uz vidi, projektēšanas un būvniecības izmaksas pārvades sistēmas operators finansē, piesaistot Eiropas Savienības vai cita ārvalstu finanšu instrumenta vai atbalsta līdzekļus, bet atlikušo daļu sedz no saviem līdzekļiem. Minētajās pārvades sistēmas operatora ceturtā starpsavienojuma izmaksās neietilpst tās izmaksas, kas iekļaujamas ELWIND projekta ietvaros izveidojamā atkrastes vēja pieslēguma pārvades sistēmas izveidošanai. Izsolē uzvarējušais attīstītājs atlīdzina izmaksas par Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā izvietoto apakšstaciju un pieslēguma pastiprinājumu projektēšanu un izbūvi, kā arī apmaksā radiālā pieslēguma izbūvi un ELWIND projekta pieslēgšanu Latvijas pārvades sistēmai Latvijas jūras ūdeņos un uz sauszemes Latvijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva ir veikt grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā, iespējams, arī Teritorijas attīstības plānošanas likumā, kā arī atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kas 1) ir laikietilpīgāks process kā atsevišķa ELWIND likumprojekta izstrāde un pieņemšana; 2) šādā gadījumā nacionālo interešu objekta statusu varētu noteikt tikai pēc ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – IVN) procesa pabeigšanas; 3) pieeja, ka Ministru Kabineta noteikta institūcija realizē projekta izpēti, tajā skaitā IVN, šobrīd tiek piemērota tikai ELWIND projekta gadījumā, kamēr vispārējā kārtībā šos uzdevumus veic attīstītājs, līdz ar to lietderīgāk attiecīgās procedūras noteikt atsevišķos likumos.
Ņemot vērā, ka ELWIND projekta gan ietekmes uz vidi pētījumi, gan arī laukumu faktiskā izpēte ir jāsāk 2024.gadā, kā arī 2024.gadā jāsāk gatavot ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsoles nosacījumi, lai līdz 2026.gada beigām izsoles nosacījumus nosacījumus var apstiprināt, tad laicīgi sakārtotam normatīvajam regulējumam ir izšķiroša nozīme. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka netiek nodrošināta ELWIND projekta pētījumu sinhrona īstenošana ar Igaunijas pusi, kas rezultēsies ieilgušā IVN procedūrā un atkrastes vēja parka laukuma izsoles kavējumā. Turklāt, pastāv iespēja arī zaudēt piesaistīto Eiropas Savienības līdzfinansējumu pētījumu veikšanai, ja šie pētījumi netiks pabeigti CEF projekta īstenošanas laikā. Tāpēc jāizvēlas optimālākais normatīvo aktu sakārtošanas variants, izstrādājot atsevišķu ELWIND likumprojektu.
Ņemot vērā, ka ELWIND projekta gan ietekmes uz vidi pētījumi, gan arī laukumu faktiskā izpēte ir jāsāk 2024.gadā, kā arī 2024.gadā jāsāk gatavot ELWIND projekta Latvijas puses atkrastes vēja parka izsoles nosacījumi, lai līdz 2026.gada beigām izsoles nosacījumus nosacījumus var apstiprināt, tad laicīgi sakārtotam normatīvajam regulējumam ir izšķiroša nozīme. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka netiek nodrošināta ELWIND projekta pētījumu sinhrona īstenošana ar Igaunijas pusi, kas rezultēsies ieilgušā IVN procedūrā un atkrastes vēja parka laukuma izsoles kavējumā. Turklāt, pastāv iespēja arī zaudēt piesaistīto Eiropas Savienības līdzfinansējumu pētījumu veikšanai, ja šie pētījumi netiks pabeigti CEF projekta īstenošanas laikā. Tāpēc jāizvēlas optimālākais normatīvo aktu sakārtošanas variants, izstrādājot atsevišķu ELWIND likumprojektu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts veicinās elektroenerģijas pieejamību un veicinās konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts veicinās elektroenerģijas pieejamību un veicinās konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Veicinās lētākas elektroenerģijas pieejamību, investīcijām būs pozitīva ietekme uz iekšzemes kopproduktu.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts radīs papildus darba vietas būvniecībā, iekārtu apkalpošanā un netieši energointensīvas rūpniecības attīstībā
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojekta īstenošana neprasīs papildus budžeta līdzekļus.
CEF finansējums apstiprināts ar 23-TA-2340 Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību. Rīkojums nosaka
Atļaut Ekonomikas ministrijai uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības ministrijas budžeta programmas 60.00.00 "Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana" Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanai 29 059 250 euro apmērā.
Projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu (nacionālo līdzfinansējumu un priekšfinansējumu) 10 304 250 euro apmērā pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai".
Ar 23-TA-1793 “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” apstiprināts valsts budžeta finansējums Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" attīstībai – 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro.
CEF finansējums apstiprināts ar 23-TA-2340 Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību. Rīkojums nosaka
Atļaut Ekonomikas ministrijai uzņemties papildu valsts budžeta ilgtermiņa saistības ministrijas budžeta programmas 60.00.00 "Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģijas infrastruktūras tīklu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana" Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanai 29 059 250 euro apmērā.
Projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu (nacionālo līdzfinansējumu un priekšfinansējumu) 10 304 250 euro apmērā pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai".
Ar 23-TA-1793 “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” apstiprināts valsts budžeta finansējums Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta "Elwind" attīstībai – 2024. gadā 1 141 837 euro, 2025. gadā 2 144 036 euro, 2026. gadā 2 057 781 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība notiek ietekmes uz vidi novērtēšanas procesā. Papildus tam likumprojekts tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai paralēli saskaņošanas procesam
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
- Pārvades sistēmas operators A/S "Augstsprieguma tīkls"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks veicināta uzņēmējdarbības attīstība reģionā
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ietekme uz vidi ELWIND projekta ietvaros tiks analizēta ietemes uz vidi novērtējuma procesa rezultātā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenoša pozitīvi ietekmēs Latvijas klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un virzību uz klimatneitralitāti.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Reģiona ekonomiskā attīstība veicinās arī sociālā stāvokļa uzlabošanos
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi