Anotācija

Elektroenerģijas cenas noteikšana pēdējās garantētās piegādes ietvaros
Pēdējā garantētā piegāde ir elektroenerģijas piegāde elektroenerģijas lietotājam, kurš nav izvēlējies savu elektroenerģijas tirgotāju un noslēdzis līgumu. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk - ETL) 34. pantam pēdējo garantēto piegādi elektroenerģijas lietotājiem nodrošina sadales sistēmas operators vai sadales sistēmas operatora izraudzīts elektroenerģijas tirgotājs. ETL 18. panta sestajā daļā ir noteikts, ka sadales sistēmas operators, uzticot elektroenerģijas tirgotājam pēdējās garantētās piegādes veikšanu, ievēro atklātas, nediskriminējošas un uz tirgus principiem balstītas procedūras. AS "Sadales tīkls", izmantojot ETL 18. panta sestajā daļā paredzētās tiesības, atlasa pēdējo garantēto piegādātāju. Atlase tiek organizēta, konkursa kārtībā izvēloties ekonomiski izdevīgāko tirgotāju pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanai. Pēdējā garantētā piegāde nodrošina elektroenerģijas lietotājiem elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību, novēršot tās pēkšņu pārtraukumu gadījumos, kad lietotājam nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma.

Atbilstoši ETL 34. panta trešajai daļai kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu nosaka Ministru kabinets. Elektroenerģijas tirgus likuma 34.panta trešajā daļā ir noteikts, ka kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu šā panta pirmajā daļā minētajiem galalietotājiem un otrajā daļā minētajiem sadales sistēmas operatoriem, reglamentē Ministru kabinets, nodrošinot tādu cenas noteikšanas kārtību, lai cena motivētu galalietotāju un sadales sistēmas operatoru slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu vai līgumu par balansatbildības nodrošināšanu.

Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr.635 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 635) 135. punkts nosaka, ka pēdējās garantētās piegādes elektroenerģijas cena lietotājiem, kuru elektroietaises ir pieslēgtas sadales sistēmai, ir norēķinu perioda elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala tirdzniecības intervāla cena, kas publicēta elektroenerģijas biržas tīmekļvietnē un kurai tiek pieskaitīts pēdējā garantētā piegādātāja noteikts uzcenojums. Ja objektā nav uzstādīts viedais elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāts, katru mēnesi patērētās elektroenerģijas proporcionālo sadalījumu pa stundām nosaka saskaņā ar tipveida slodžu grafiku, kas publicēts sadales sistēmas operatora tīmekļvietnē.

Atbilstoši spēkā esošajam MK noteikumu Nr. 635 135. punkta regulējumam elektroenerģijas sadales sistēmas operators, organizējot iepirkumu par pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu, praktiski var salīdzināt tikai elektroenerģijas tirgotāju piedāvātos uzcenojumus elektroenerģijas biržas cenai. Regulējums neparedz iespēju diferencēt uzcenojuma struktūru, tostarp noteikt uzcenojumam vairākas komponentes, piemēram, fiksētu maksas komponenti neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma un tirgotāja noteikto uzcenojumu elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala tirdzniecības intervāla cenai.

Praksē tas ir radījis būtiskas tirgus nepilnības. Pēdējā garantētā piegādātāja portfelī ievērojamu daļu veido lietotāji ar ļoti zemu elektroenerģijas patēriņu vai pat bez elektroenerģijas patēriņa (piemēram, objekti ar pieslēgumu, bet bez elektroenerģijas patēriņa). Šādos gadījumos tirgotājiem nav ekonomiski pamatoti sniegt šādu pakalpojumu, jo tas nesaņem samaksu, lai segtu ar pēdējo garantēto piegādi saistītās administratīvās, norēķinu, balansēšanas un klientu apkalpošanas izmaksas, jo uzcenojums tiek piemērots tikai faktiskajam patēriņam, bet, ja tāda nav, tad pēdējam garantētajam piegādātajam nav iespējas citādi segt savas izmaksas, kas saistītas ar pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu.

Pēc sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" sniegtās informācijas pēdējā garantētā piegāde uz 2025. gada decembri tika nodrošināta 2 463 lietotājiem (3 144 objektiem), no kuriem faktiskais elektroenerģijas patēriņš 0 kWh gadā bija 654 objektiem, savukārt ar patēriņu zem 10 kWh gadā bija 637 objektiem. Minētie dati liecina, ka esošais cenu veidošanas mehānisms nemotivē lietotājus izvēlēties kādu no tirgus pakalpojumiem, bet izmantot pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, jo šobrīd tas ir ekonomiski izdevīgāks nekā citi tirgus produkti.

Minētā situācija rada finansiālus zaudējumus pēdējam garantētajam piegādātājam un būtiski mazina tirgotāju interesi piedalīties pēdējās garantētās piegādes iepirkumos, līdz ar to ilgtermiņā tas apdraud pēdējās garantētās piegādes ilgtspēju. Ņemot vērā pēdējās garantētās piegādes mehānisma mērķi, pēdējai garantētai piegādei nebūtu jākonkurē ar tirgus produktiem. Pēdējā garantētā piegāde ir īstermiņa elektroenerģijas piegādes risinājums, kamēr lietotājs nav noslēdzis elektroenerģijas tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgū esošajiem elektroenerģijas tirgotājiem. Tomēr esošais normatīvo aktu tvērums neveicina lietotājus pēc iespējas ātrāk izvēlēties kādu no tirgus produktiem, bet ilgstoši izmantot pēdējo garantēto piegādi.

Lai arī normatīvajos aktos ir nostiprināta prezumpcija, ka pēdējo garantēto piegādi galalietotājiem var nodrošināt arī sadales sistēmas operators, praksē AS "Sadales tīkls" izstrādātie procesi un informācijas un tehnoloģiju sistēmas nav pielāgotas elektroenerģijas tirdzniecībai. No tā izriet, ka faktiski AS "Sadales tīkls" šobrīd nevar nodrošināt pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu.

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu ETL 34. panta trešajā daļā noteikto, ka cenas noteikšanas kārtībai ir jābūt tādai, lai tā motivētu galalietotāju slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu, ir nepieciešams grozīt MK noteikumu Nr. 635 135. punktu, precizējot tajā noteikto pēdējās garantētās piegādes elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību.

Lai cenas noteikšanas kārtība motivētu galalietotājus slēgt elektroenerģijas tirdzniecības līgumu no MK noteikumu Nr. 635 135. punkta plānots svītrot vārdus "kurai tiek pieskaitīts". Šādi grozījumi paplašinātu sadales sistēmas operatora tiesības noteikt elastīgāku pēdējās garantētās piegādes cenu veidošanas kārtību iepirkuma ietvaros, jo tā nebūtu piesaistīta tikai elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" Latvijas tirdzniecības apgabala tirdzniecības intervāla cenai.

Precizējot MK noteikumu Nr. 635 135. punkta redakciju, tā dotu sadales sistēmas operatoram lielāku rīcības brīvību uzcenojuma noteikšanā, piemēram, pēdējās garantētās piegādes uzcenojums varētu sastāvēt no divām komponentēm:
- fiksētā uzcenojuma maksas komponente par katru izrakstīto rēķinu, kas segtu ar pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu saistītās pastāvīgās izmaksas neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma;
- pārdotās elektroenerģijas uzcenojuma maksas komponente, kas tiktu piemērota elektroenerģijas biržas cenai kā uzcenojums par patērēto elektroenerģiju.

Šāda cenas struktūra nodrošinātu taisnīgāku izmaksu sadalījumu un samazinātu tirgotāju finanšu riskus, kā arī padarītu pēdējās garantētās piegādes nodrošināšanu ekonomiski pamatotu arī elektroenerģijas lietotājiem ar zemu vai nulles patēriņu. Vienlaikus fiksētās maksas ieviešana radītu papildu stimulu lietotājiem, kuri elektroenerģiju faktiski nepatērē, izvēlēties elektroenerģijas pakalpojumu sniedzēju brīvā tirgū vai pārskatīt pieslēguma nepieciešamību, tādējādi mazinot nepamatotu pēdējā garantētā piegādātāja lietotāju skaitu.

Plānotais grozījums veicinātu pēdējās garantētās piegādes mehānisma ilgtspēju, palielinātu tirgotāju interesi piedalīties sadales sistēmas operatora izsludinātajos iepirkumos, kā arī nodrošinātu, ka pēdējā garantētā piegāde turpina pildīt savu sākotnējo mērķi – kalpot kā pagaidu un izņēmuma risinājums, nevis ilgtermiņa izvēle lietotājiem, kuri apzināti nepiedalās elektroenerģijas tirgū. Līdz ar to tiktu uzlabota elektroenerģijas tirgus darbība kopumā, saglabājot skaidru institucionālo lomu sadalījumu starp tirgus dalībniekiem un novēršot risku, ka pēdējās garantētās piegādes nodrošināšana nākotnē varētu kļūt neefektīva vai neiespējama.

Kompensācija elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā
MK noteikumu Nr.635 92. punkts noteic, ka, sistēmas pakalpojuma neplānota pārtraukuma novēršanas ilgumam sadales sistēmas lietotāja objektā pārsniedzot 24 stundas, sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti vairāk par simt tūkstošiem lietotāju, lietotājam piemēro kompensāciju. Kompensācija tiek noteikta kā sadales sistēmas pakalpojumu tarifa samazinājums maksas par pieslēguma nodrošināšanu apmērā par norēķinu periodu, kurā reģistrēts attiecīgais elektroenerģijas piegādes neplānots pārtraukums.
2022. gada 6. septembrī Ministru kabinets izskatīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par normatīvā regulējuma priekšlikumiem elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā". Ar sēdes protokola Nr.44 47.§ 2.punktu Ekonomikas ministrijai tikai dots uzdevums izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos elektroenerģijas jomā, lai noteiktu izmaiņas kompensācijas par elektroapgādes neplānotiem pārtraukumiem apmērā un tās piemērošanu no 12 stundām neplānota pārtraukuma. Minētais uzdevums pēc Klimata un enerģētikas ministrijas izveides pēc piekritības tika nodots izpildei Klimata un enerģētikas ministrijai.

Balstoties uz Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra sēdē izskatītajā Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par normatīvā regulējuma priekšlikumiem elektroenerģijas piegādes neplānotu pārtraukumu gadījumā" piedāvāto risinājumu (skatīt sadaļā "Saistītie TA" saiti uz informatīvo ziņojumu), ar projektu tiek noteikts, ka turpmāk neplānota pārtraukuma ilgums, no kura tiek piemērota kompensācija, būs 12 stundas. Tiek mainīta arī kompensācijas apmēra noteikšanas metodika, nosakot, ka to veidos divas komponentes: norēķinu perioda, kurā konstatēts neplānots pārtraukums, sistēmas pakalpojuma tarifa maksa par pieslēguma nodrošināšanu pilnā apmērā un sistēmas pakalpojuma tarifa maksa par elektroenerģijas piegādi 20% apmērā.

Elektroenerģijas tirdzniecības intervāla attiecināšana uz jau noslēgtajiem līgumiem
2024. gada 3. decembrī tika pieņemti grozījumi MK noteikumos Nr. 635, ar kuriem tika grozīta termina "tirdzniecības intervāls" definīcija, nosakot, ka tas ir nākamās dienas elektroenerģijas tirgus intervāla vienība.  No tā izriet, ka no 2025. gada 1. janvāra tirdzniecības intervāls atbilst elektroenerģijas biržas "Nord Pool" nākamās dienas tirdzniecības intervālam. Šobrīd elektroenerģijas biržas "Nord Pool" nākamās dienas tirdzniecības intervāls ir viena stunda, savukārt 2024. gada 19. decembrī tika paziņots, ka 2025.gada 11.jūnijā plānota pāreja uz 15 minūšu tirdzniecības intervālu.
MK noteikumu Nr. 635 173.¹² punkts noteic, ka sistēmas operatori komercuzskaites mēraparātu rādījumu uzskaiti 15 minūšu ilgā tirdzniecības intervālā veic, sākot no nākamā pilnā norēķinu perioda pēc norēķinu perioda, kurā veikta tirdzniecības intervāla maiņa. Savukārt MK noteikumu Nr. 635 173.¹⁰ punkts paredz, ka tirgotāji minēto tirdzniecības intervālu attiecina arī uz jau noslēgtajiem elektroenerģijas tirdzniecības līgumiem.
Izvērtējot minētās normas kopsakarā un to praktiskās piemērošanas aspektus, ir secināts, ka saskaņā ar esošo regulējumu tirgotājs un sistēmas operatori var piemērot atšķirīgu 15 minūšu tirdzniecības intervāla piemērošanas brīdi. Lai nodrošinātu tiesību normu savstarpējo saskaņotību, nepieciešams veikt precizējumus MK noteikumu Nr. 635 173.¹⁰ punktā, nosakot, no kura brīža tirgotāji piemēro tirdzniecības intervālu tā maiņas gadījumā.

Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 635 173.¹⁰ punkts, nosakot, ka tirgotāji noteikumu 2.30. apakšpunktā minēto tirdzniecības intervālu attiecina arī uz jau noslēgtajiem elektroenerģijas tirdzniecības līgumiem, sākot no nākamā pilnā norēķinu perioda pēc norēķinu perioda, kurā veikta tirdzniecības intervāla maiņa.

Elektroenerģijas lietotāja kontaktinformācijas atjaunošana
Sistēmas operators praksē ir konstatējis gadījumus, kad elektroenerģijas tirgotāji nav aktualizējuši to rīcībā esošo elektroenerģijas lietotāju kontaktinformāciju, līdz ar to rodoties situācijām, kad sistēmas operatoram var nebūt aktuālā lietotāja kontaktinformācija. Ņemot vērā centrisko tirgus modeli, ir nepaciešams noteikt pienākumu tirgotajiem nodrošināt sistēmas operatoram aktuālo lietotāju kontaktinformāciju. Minētā informācija sistēmas operatoram ir būtiski nepieciešama gadījumos, kad tiek plānoti atslēgumi, elektrotīkla darbi, kas skar attiecīgo objektu u.c. gadījumos.

Ar projektu tiek noteikts pienākums tirgotājiem informēt sistēmas operatoru par aktuālo lietotāju kontaktinformāciju. Tiek arī noteikts, ka informācijas apmaiņa starp sistēmas operatoru un lietotāju notiek, izmantojot tirgotāja sistēmas operatoram iesniegto lietotāja kontaktinformāciju, ja sistēmas operators ar lietotāju nav vienojies citādi.

Lietotāju, kuriem piemērotas sankcijas, rēķinu apmaksas kārtība
MK noteikumu Nr. 635 135.⁴ punkts noteic, ka tirgotājs ir tiesīgs nodot sadales sistēmas operatoram apmaksai rēķinu par elektroenerģijas piegādi, sadales sistēmas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kas izrakstīts lietotājam, kuram piemērotas starptautiskās sankcijas, nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas vai ar kuru saistītām fiziskajām personām ir noteiktas minētās sankcijas. Savukārt 135.⁵ nosaka pienākumu sadales sistēmas operatoram veikt šo noteikumu minētā rēķina apmaksu.
Normatīvie akti paredz vispārēju aizliegumu tiešā vai netiešā veidā nodot līdzekļus sankcijām pakļautām personām vai veikt maksājumus to labā. Ņemot vērā, ka šādu līdzekļu nodrošināšana ir iespējama ar Finanšu izlūkošanas dienestu, MK noteikumi Nr. 635 būtu jāprecizē, nosakot, ka sistēmas operators veic tirgotāja izmaksātā rēķina apmaksu tikai tādos gadījumos, ja ir saņemta Finanšu izlūkošanas dienesta atļauja.

Ar projektu tiek papildināts MK noteikumu Nr. 635 135.⁵ punkts, nosakot, ka sadales sistēmas operatoram ir pienākums veikt šo noteikumu 135.⁴ punktā minētā rēķina apmaksu, ja ir saņemta Finanšu izlūkošanas dienesta atļauja.

Papildus tam ar projektu tiek grozīts MK noteikumu Nr. 635 2.3. apakšpunktā ietvertais termins "balansēšanas pakalpojuma līgums", aizstājot to ar terminu "līgums par balansatbildības nodrošināšanu". Grozījums veikts, lai MK noteikumos Nr. 635 lietotos terminus saskaņotu ar ETL lietotajiem terminiem, kas izriet no 2025. gada 27. martā  veiktajiem grozījumiem ETL. Attiecīgi tiek precizēts arī MK noteikumu Nr. 635 2.23. apakšpunkts, 34., 37., 38. un 62. punkts, 63.11. un 63.12. apakšpunkts, 106. punkts, XII. nodaļas nosaukums, 129., 133., 138., 139. punkts un 163.3. apakšpunkts.
Tiek arī svītrots MK noteikumu Nr. 635 2.4. apakšpunkts, jo līdz ar 2025. gada 27. martā pieņemtajiem grozījumiem ETL termins "balansēšanas pakalpojumu sniedzējs" ir iekļauts ETL.
Tiek grozīts MK noteikumu Nr. 635 6. punkts, ņemot vērā, ka līdz ar 2025. gada 27. marta grozījumiem ETL no likuma ir izslēgts termins "elektroenerģijas sistēmas īpašnieks".