25-TA-1400: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, lai mazinātu administratīvo slogu un efektīvāk izmantotu valsts budžeta līdzekļus, padarot mikroliegumu veidošanas procesu labāk atbilstošu valstiski nozīmīgu vides aizsardzības mērķu sasniegšanai. 2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā noteikts: "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs."
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai vienkāršotu mikroliegumu izveidošanas procesu un samazinātu valsts institūciju izmaksas, kas rodas ekspertu piesaistei atzinuma sagatavošanai par mikroliegumu izveidošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošo Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"" (turpmāk – noteikumi Nr. 940) 12. punktā noteikts, ka pieteikumu mikrolieguma izveidei var iesniegt jebkura persona, aizpildot pieteikuma anketas pirmo daļu, kā arī var pievienot attiecīgās sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificēta eksperta (turpmāk – eksperts) atzinumu. Ja eksperta atzinums nav pievienots, eksperta piesaisti nodrošina kompetentā iestāde.
Kompetentās iestādes mikroliegumu noteikšanai saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma (turpmāk - likuma) 5. panta 9. un 10. punktu ir Dabas aizsardzības pārvalde (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā) un 6. panta otro un trešo daļu – Valsts meža dienests (turpmāk – dienests) un Zemkopības ministrija.
Meža zemēs kompetence mikroliegumu noteikšanā ir dalīta. Saskaņā ar likuma 5.panta 10.punktu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nosaka mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos, savukārt saskaņā ar šī likuma 6.panta 2.punktu Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot meža zemes, kas atrodas šā likuma 5.panta 10.punktā minētajās teritorijās).
Noteikumu Nr. 940 12. punkts pieļauj iesniegt pieteikumu un eksperta atzinumu, bet eksperta atzinums pievienojams brīvprātīgi. Ekspertu piesaistīšana atzinuma sagatavošanai par mikroliegumu izveidošanu notiek publiskajā iepirkumā. Pēc Valsts meža dienesta pieredzes, pēdējos gados šāda pakalpojuma iepirkumu īstenošana ir laikietilpīga un bieži beidzas bez rezultāta, jo nepietiek ekspertu, kas sniedz šo pakalpojumu, un viņi ne sevišķi ir ieinteresēti piedalīties publiskos iepirkumos, jo ir noslogoti. Pašlaik ekspertu pieejamību ietekmē arī straujā vējparku attīstība u. c. projektu īstenošana, tāpēc cenu aptaujas bieži vien beidzas bez rezultāta.
Lai izveidotu mikroliegumu, precizētu tā robežas vai atceltu mikrolieguma statusu, nepieciešams sugu un biotopu jomā sertificēta eksperta atzinums. Ekspertus sertificē Dabas aizsardzības pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 267 "Sugu un biotopu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība". Esošā situācija ekspertu pakalpojuma saņemšanā liecina, ka to skaits atsevišķām sugu grupām ir ierobežots un nav pietiekams. Nepietiekamais ekspertu skaits un pārslogotība citu pakalpojumu sniegšanā rada konkurences trūkumu, kas atspoguļojas bieži vien nesamērīgās eksperta atzinuma sagatavošanas pakalpojuma izmaksās. Tā, piemēram, viena atzinuma izmaksas par mikrolieguma izveidi sugu grupai ķērpji 2021.–2023. gadā bija no 570 līdz 1330 euro (bez PVN), sugu grupai sūnas 2022. gadā – no 550 līdz 930 euro (bez PVN), sugai mazais ērglis 2023.–2024. gadā – no 830 līdz 965 euro (bez PVN) un grupai biotopi 2023.–2024. gadā – no 534 līdz 750 euro (bez PVN). Kopš 2012. gada, kad šis izcenojums bija 150 euro (bez PVN) par atzinumu, tā sagatavošanas izmaksas ir palielinājušās četras līdz deviņas reizes, bet ievērojamu izmaiņu atzinumu saturā un kvalitātē nav.
Visbiežāk (134 gadījumos no 178 iesniegtajiem pieteikumiem pēdējos divos gados) iesniegumus dienestā par mikrolieguma izveidošanu iesniedz nevalstiskās organizācijas vai iestādes, kurām ir pieejams atbilstošs sugu vai biotopu eksperts, vai arī iesniedzējas ir personas, kas pašas ir iestādes darbinieki vai nevalstisko organizāciju biedri ar sugu vai biotopu eksperta sertifikātu. Tātad mikrolieguma izveidošanas ierosinātājam ir gan iespējas, gan kompetence, lai reizē ar priekšlikumu mikrolieguma izveidei sagatavotu arī eksperta atzinumu. Tāpat secināms, ka mikroliegumu izveides process bieži ir kampaņveida.
Patlaban dienestam nav iespējams prognozēt mikroliegumu izveidošanas iesniegumu skaitu un plānot tam nepieciešamo finansējumu no ikgadējā valsts budžeta. Raksturojot esošo situāciju, jāpiebilst, ka plānotais finansējums pēdējos gados no 10 tūkstošiem euro gadā ir palielinājies līdz 60 tūkstošiem euro gadā un tam ir tendence kāpt, jo palielinās iesniegto mikroliegumu izveides ierosinājumu skaits , kā arī ievērojami ir augušas ekspertu pakalpojumu izmaksas.
Pašlaik dienesta lietvedībā atrodas 72 ierosinājumi mikrolieguma izveidei bez pievienota eksperta atzinuma, tajā skaitā 17 pieteikumu, kas iesniegti vairāk nekā pirms gada. Dienestam kā kompetentajai iestādei katrs pieteikums jāizskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, piesaistot arī attiecīgās sugas vai biotopa ekspertu un samaksājot par tā pakalpojumu. Kā iepriekš skaidrots, izcenojums par pakalpojumu nav valstiski regulēts un ir atkarīgs no pakalpojuma pieejamības un no sniedzēja piedāvātās vai pieprasītās cenas par pakalpojumu. Ekspertiem nav saistošas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās prasības, jo tiem nav deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, ne arī tiesības pieņemt lēmumus. Pēdējos divos gados dienesta administratīvā akta izdošanas termiņš ir robežās no mēneša līdz 26 mēnešiem, bet vidēji tie ir astoņi mēneši. Šī objektīvā situācija neatbilst Valsts kancelejas 2025. gada 6. maija vēstulē Nr. 2025 –3.1.1./20-1285 ierosinātajam par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu.
Dabas aizsardzības pārziņā atrodas mikroliegumu veidošanas process nacionālajos parkos un lauksaimniecības zemē. Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumi pārsvarā ir par buferzonu noteikšanu mikroliegumiem ārpus meža zemes, papildinot dienesta lēmumus un pamatojoties uz dienesta pasūtītajiem ekspertu atzinumiem. Pēdējo piecu gadu laikā saņemti divi līdz trīs pieteikumi par mikroliegumu veidošanu nacionālajos parkos, un tos ir izdevies izskatīt, gan iesaistot pašas Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertus, gan iepērkot ekspertu ārpakalpojumu. Dabas aizsardzības pārvalde iespēju robežās sniedz arī atbalstu dienestam, atsevišķos gadījumos sagatavojot nepieciešamos ekspertu atzinumus par dienestā saņemtajiem pieteikumiem saistībā ar meža biotopu, sūnu un ķērpju aizsardzībai veidojamiem mikroliegumiem, ja dienestam nav bijis iespējams piesaistīt ārpakalpojuma ekspertus. Tā kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes budžets tiek samazināts un ir palielinājies darba apjoms, tai tuvākajā laikā nebūs iespējams sniegt atbalstu dienestam.
Dienesta rīcība gadījumā, ja saņemts ierosinājums mikrolieguma izveidošanai un iesniegums apliecinājuma koku ciršanai saņemšanai vienā un tajā pat platībā:
- saskaņā ar 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk - koku ciršanas noteikumi) 79.punktā noteikto, dienests pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu pārbauda iesniegto informāciju un pieprasa citu institūciju atzinumus, ja tas nepieciešams informācijas iegūšanai par attiecīgās institūcijas kompetences jomu;
- ja saņemts mikrolieguma izveidošanas priekšlikums un pēc tā iesniegts iesniegums koku ciršanai, dienests pagarina lēmuma pieņemšanu par koka ciršanas apliecinājuma izsniegšanu Administratīvā procesa likuma 64. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā;
- ja ir izsniegts koku ciršanas apliecinājums un tā darbības laikā iesniegts mikrolieguma izveidošanas priekšlikums, dienests izvērtē situāciju un:
a) ja koku ciršana nav uzsākta, steidzami informē īpašnieku par mikrolieguma pieteikumu un norāda īpašnieka saistītas attiecībā uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu;
b) ja koku ciršana uzsākta, rekomendē pārtraukt darbus un informē par pienākumu ievērot Sugu un biotopu aizsardzības likumu.
c) ja koku ciršana pabeigta, informē mikrolieguma pieteicēju par faktisko apstākļu maiņu un noraida pieteikumu.
Ja ir pieņemts lēmums par mikrolieguma izveidošanu, tad saskaņā ar koku ciršanas noteikumu 86.punktu dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par koku ciršanas apliecinājuma atcelšanu, jo ir mainījušies tiesiskie apstākļi.
Kompetentās iestādes mikroliegumu noteikšanai saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma (turpmāk - likuma) 5. panta 9. un 10. punktu ir Dabas aizsardzības pārvalde (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas uzdevumā) un 6. panta otro un trešo daļu – Valsts meža dienests (turpmāk – dienests) un Zemkopības ministrija.
Meža zemēs kompetence mikroliegumu noteikšanā ir dalīta. Saskaņā ar likuma 5.panta 10.punktu Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nosaka mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos, savukārt saskaņā ar šī likuma 6.panta 2.punktu Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot meža zemes, kas atrodas šā likuma 5.panta 10.punktā minētajās teritorijās).
Noteikumu Nr. 940 12. punkts pieļauj iesniegt pieteikumu un eksperta atzinumu, bet eksperta atzinums pievienojams brīvprātīgi. Ekspertu piesaistīšana atzinuma sagatavošanai par mikroliegumu izveidošanu notiek publiskajā iepirkumā. Pēc Valsts meža dienesta pieredzes, pēdējos gados šāda pakalpojuma iepirkumu īstenošana ir laikietilpīga un bieži beidzas bez rezultāta, jo nepietiek ekspertu, kas sniedz šo pakalpojumu, un viņi ne sevišķi ir ieinteresēti piedalīties publiskos iepirkumos, jo ir noslogoti. Pašlaik ekspertu pieejamību ietekmē arī straujā vējparku attīstība u. c. projektu īstenošana, tāpēc cenu aptaujas bieži vien beidzas bez rezultāta.
Lai izveidotu mikroliegumu, precizētu tā robežas vai atceltu mikrolieguma statusu, nepieciešams sugu un biotopu jomā sertificēta eksperta atzinums. Ekspertus sertificē Dabas aizsardzības pārvalde saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumiem Nr. 267 "Sugu un biotopu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība". Esošā situācija ekspertu pakalpojuma saņemšanā liecina, ka to skaits atsevišķām sugu grupām ir ierobežots un nav pietiekams. Nepietiekamais ekspertu skaits un pārslogotība citu pakalpojumu sniegšanā rada konkurences trūkumu, kas atspoguļojas bieži vien nesamērīgās eksperta atzinuma sagatavošanas pakalpojuma izmaksās. Tā, piemēram, viena atzinuma izmaksas par mikrolieguma izveidi sugu grupai ķērpji 2021.–2023. gadā bija no 570 līdz 1330 euro (bez PVN), sugu grupai sūnas 2022. gadā – no 550 līdz 930 euro (bez PVN), sugai mazais ērglis 2023.–2024. gadā – no 830 līdz 965 euro (bez PVN) un grupai biotopi 2023.–2024. gadā – no 534 līdz 750 euro (bez PVN). Kopš 2012. gada, kad šis izcenojums bija 150 euro (bez PVN) par atzinumu, tā sagatavošanas izmaksas ir palielinājušās četras līdz deviņas reizes, bet ievērojamu izmaiņu atzinumu saturā un kvalitātē nav.
Visbiežāk (134 gadījumos no 178 iesniegtajiem pieteikumiem pēdējos divos gados) iesniegumus dienestā par mikrolieguma izveidošanu iesniedz nevalstiskās organizācijas vai iestādes, kurām ir pieejams atbilstošs sugu vai biotopu eksperts, vai arī iesniedzējas ir personas, kas pašas ir iestādes darbinieki vai nevalstisko organizāciju biedri ar sugu vai biotopu eksperta sertifikātu. Tātad mikrolieguma izveidošanas ierosinātājam ir gan iespējas, gan kompetence, lai reizē ar priekšlikumu mikrolieguma izveidei sagatavotu arī eksperta atzinumu. Tāpat secināms, ka mikroliegumu izveides process bieži ir kampaņveida.
Patlaban dienestam nav iespējams prognozēt mikroliegumu izveidošanas iesniegumu skaitu un plānot tam nepieciešamo finansējumu no ikgadējā valsts budžeta. Raksturojot esošo situāciju, jāpiebilst, ka plānotais finansējums pēdējos gados no 10 tūkstošiem euro gadā ir palielinājies līdz 60 tūkstošiem euro gadā un tam ir tendence kāpt, jo palielinās iesniegto mikroliegumu izveides ierosinājumu skaits , kā arī ievērojami ir augušas ekspertu pakalpojumu izmaksas.
Pašlaik dienesta lietvedībā atrodas 72 ierosinājumi mikrolieguma izveidei bez pievienota eksperta atzinuma, tajā skaitā 17 pieteikumu, kas iesniegti vairāk nekā pirms gada. Dienestam kā kompetentajai iestādei katrs pieteikums jāizskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā un kārtībā, piesaistot arī attiecīgās sugas vai biotopa ekspertu un samaksājot par tā pakalpojumu. Kā iepriekš skaidrots, izcenojums par pakalpojumu nav valstiski regulēts un ir atkarīgs no pakalpojuma pieejamības un no sniedzēja piedāvātās vai pieprasītās cenas par pakalpojumu. Ekspertiem nav saistošas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās prasības, jo tiem nav deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, ne arī tiesības pieņemt lēmumus. Pēdējos divos gados dienesta administratīvā akta izdošanas termiņš ir robežās no mēneša līdz 26 mēnešiem, bet vidēji tie ir astoņi mēneši. Šī objektīvā situācija neatbilst Valsts kancelejas 2025. gada 6. maija vēstulē Nr. 2025 –3.1.1./20-1285 ierosinātajam par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu.
Dabas aizsardzības pārziņā atrodas mikroliegumu veidošanas process nacionālajos parkos un lauksaimniecības zemē. Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumi pārsvarā ir par buferzonu noteikšanu mikroliegumiem ārpus meža zemes, papildinot dienesta lēmumus un pamatojoties uz dienesta pasūtītajiem ekspertu atzinumiem. Pēdējo piecu gadu laikā saņemti divi līdz trīs pieteikumi par mikroliegumu veidošanu nacionālajos parkos, un tos ir izdevies izskatīt, gan iesaistot pašas Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertus, gan iepērkot ekspertu ārpakalpojumu. Dabas aizsardzības pārvalde iespēju robežās sniedz arī atbalstu dienestam, atsevišķos gadījumos sagatavojot nepieciešamos ekspertu atzinumus par dienestā saņemtajiem pieteikumiem saistībā ar meža biotopu, sūnu un ķērpju aizsardzībai veidojamiem mikroliegumiem, ja dienestam nav bijis iespējams piesaistīt ārpakalpojuma ekspertus. Tā kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes budžets tiek samazināts un ir palielinājies darba apjoms, tai tuvākajā laikā nebūs iespējams sniegt atbalstu dienestam.
Dienesta rīcība gadījumā, ja saņemts ierosinājums mikrolieguma izveidošanai un iesniegums apliecinājuma koku ciršanai saņemšanai vienā un tajā pat platībā:
- saskaņā ar 2012.gada 18.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" (turpmāk - koku ciršanas noteikumi) 79.punktā noteikto, dienests pirms lēmuma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu pārbauda iesniegto informāciju un pieprasa citu institūciju atzinumus, ja tas nepieciešams informācijas iegūšanai par attiecīgās institūcijas kompetences jomu;
- ja saņemts mikrolieguma izveidošanas priekšlikums un pēc tā iesniegts iesniegums koku ciršanai, dienests pagarina lēmuma pieņemšanu par koka ciršanas apliecinājuma izsniegšanu Administratīvā procesa likuma 64. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā;
- ja ir izsniegts koku ciršanas apliecinājums un tā darbības laikā iesniegts mikrolieguma izveidošanas priekšlikums, dienests izvērtē situāciju un:
a) ja koku ciršana nav uzsākta, steidzami informē īpašnieku par mikrolieguma pieteikumu un norāda īpašnieka saistītas attiecībā uz Sugu un biotopu aizsardzības likumu;
b) ja koku ciršana uzsākta, rekomendē pārtraukt darbus un informē par pienākumu ievērot Sugu un biotopu aizsardzības likumu.
c) ja koku ciršana pabeigta, informē mikrolieguma pieteicēju par faktisko apstākļu maiņu un noraida pieteikumu.
Ja ir pieņemts lēmums par mikrolieguma izveidošanu, tad saskaņā ar koku ciršanas noteikumu 86.punktu dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu par koku ciršanas apliecinājuma atcelšanu, jo ir mainījušies tiesiskie apstākļi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 940 12. punkts patlaban nenoteic, ka pieteicējam, kas iesniedz priekšlikumu mikrolieguma izveidošanai, būtu jāpievieno eksperta atzinums. Lai mainītu kārtību, kādā ierosināma mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveide, nepieciešams izdarīt grozījumus 12. punktā un noteikt, ka pieteikumam pievienojams eksperta atzinums par mikrolieguma izveidošanu. Noteikumu Nr. 940 12. punktā noteikts, ka priekšlikumu par mikrolieguma izveidošanu atbildīgajai institūcijai var iesniegt rakstiski jebkura persona, aizpildot īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketas (4. pielikums) pirmo daļu, kurai pievieno grafiski vai digitāli attēlotu paredzamo mikrolieguma teritoriju mērogā 1 : 5000 vai 1 : 10000. Noteikumu 4. pielikums ir veidots anketas formā, un tā jāaizpilda gan pieteicējam, gan atbildīgajai iestādei. Lai no personas neprasītu informāciju, kas jau ir atbildīgās iestādes rīcībā, nepieciešams vienkāršot 4. pielikumu, vienlaikus mainot tā nosaukumu no anketas uz pieteikumu. Tāpat 4. pielikums satur norādes par kartoshēmu iesniegšanu novecojošos formātos. Lai mazinātu administratīvo slogu saņemtās ģeotelpiskās informācijas reģistrēšanai, jānoteic, ka ģeotelpiskā informācija iesniedzama ar atbildīgās institūcijas informācijas sistēmām saderīgā, proti, shp, formātā. Jāgroza arī 4. pielikuma nosaukums, jo mikrolieguma izveidošanas pieteikums vairs nav paredzēts kā anketa, ko aizpilda vairākas personas.
Tāpat noteikumu 4. pielikumā nepieciešams precizēt koordinātu sistēmu, kādā iesniedz ģeotelpiskos datus, jo likums "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Saeimā pieņemts 2025. gada 20. februārī) noteic tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām uzdots nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā, sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos. Tāpēc visā noteikumu Nr. 940 tekstā, arī 4. pielikumā, jānoteic, ka ģeotelpiskie dati iesniedzami digitālā veidā vektordatu formā (.shp datņu formā) Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS – 2020".
Noteikumu Nr. 940 14. punktā ir noteikta kārtība, kā atbildīgā iestāde pieprasa eksperta atzinumu. Mainot kārtību, kādā ierosināma mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveide, eksperta atzinumu paredzēts pievienot pieteikuma pielikumā, tāpēc noteikumu Nr. 940 14. punkts svītrojams. Tāpat ir jāsvītro noteikumu Nr. 940 16. punkts, jo atbilstoši grozījumiem 12. punktā eksperta atzinums būs pievienots pieteikumam, tā ka atbildīgās institūcijas rīcībā būs visa nepieciešamā informācija, lai uzsāktu administratīvo procesu. Līdz ar 16. punkta svītrošanu noteikumu Nr. 940 27.2. apakšpunktā svītrojama atsauce uz 16.1. apakšpunktu.
Tāpat noteikumu 4. pielikumā nepieciešams precizēt koordinātu sistēmu, kādā iesniedz ģeotelpiskos datus, jo likums "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (Saeimā pieņemts 2025. gada 20. februārī) noteic tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām uzdots nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā, sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos. Tāpēc visā noteikumu Nr. 940 tekstā, arī 4. pielikumā, jānoteic, ka ģeotelpiskie dati iesniedzami digitālā veidā vektordatu formā (.shp datņu formā) Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS – 2020".
Noteikumu Nr. 940 14. punktā ir noteikta kārtība, kā atbildīgā iestāde pieprasa eksperta atzinumu. Mainot kārtību, kādā ierosināma mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveide, eksperta atzinumu paredzēts pievienot pieteikuma pielikumā, tāpēc noteikumu Nr. 940 14. punkts svītrojams. Tāpat ir jāsvītro noteikumu Nr. 940 16. punkts, jo atbilstoši grozījumiem 12. punktā eksperta atzinums būs pievienots pieteikumam, tā ka atbildīgās institūcijas rīcībā būs visa nepieciešamā informācija, lai uzsāktu administratīvo procesu. Līdz ar 16. punkta svītrošanu noteikumu Nr. 940 27.2. apakšpunktā svītrojama atsauce uz 16.1. apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu Nr. 940 12. punkts, ietverot obligātu prasību par to, ka mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidei eksperta atzinums iesniedzams reizē ar priekšlikumu. Eksperta atzinumā pamatojama mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidi, kā arī norādāmas mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) apsaimniekošanas vajadzības, tostarp pieļaujamā saimnieciskā darbība, kā arī nepieciešamās aizsardzības prasības. Lai arī patlaban ir paredzēts, ka eksperta atzinumā norādāmas mikrolieguma apsaimniekošanas darbības, atbildīgo iestāžu pieredze liecina, ka eksperti atzinumā ne vienmēr norāda pieļaujamo saimniecisko darbību.
Mikroliegumu aizsardzības un izmantošanas noteikumi noteic, ka mikroliegumos, kas izveidoti noteiktām sugām vai biotopiem, ir aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, minot noteiktas darbības. Turklāt, lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu, normatīvajā regulējumā noteikts, ka mikroliegumā atļautas darbības, kuras eksperts norādījis atzinumā, ja tās nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību.
Patlaban situācijā, kad nepieciešams īstenot sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumus, lai uzlabotu sugas vai tā biotopa aizsardzības stāvokli, kuram mikroliegums izveidots, bieži vien vajadzīgs eksperta papildu atzinums, jo noteiktas darbības nav vērtētas, vai arī nav iespējams īstenot periodiskus saimnieciskus pasākumus vai organizētus pasākumus, tāpēc ka eksperts atzinumā to nav vērtējis. Tas rada papildu birokrātisko slogu gan iestādēm, gan zemes īpašniekam, ja tie vēlas īstenot darbības, kas nekaitē mikrolieguma sugai un biotopam vai ir pat nepieciešamas.
Ievērojot minēto, precizējama noteikumu redakcija, lai gan iestādēm, gan ekspertiem būtu skaidrs, kādai tieši informācijai jābūt ietvertai izvērtējumā un atzinumā par mikrolieguma izveidošanu. Savukārt ekspertiem atzinumā, cik vien iespējams, jānorāda tās saimnieciskās darbības, kas ir atļautas mikroliegumā. Tāpat eksperta atzinumā jābūt arī informācijai par darbībām, kas netraucē mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanas mērķim. Tā, piemēram, ja mikrolieguma izveides mērķa sugas dzīvotnes saglabāšana nav pretrunā ar stigas, brauktuves, mineralizētās joslas, meliorācijas grāvju un ceļu nodalījumu joslu u. c. uzturēšanu, tam uzreiz ir jābūt norādītam eksperta atzinumā, tāpat kā darbībām, kas sezonāli jāierobežo sugai jutīgākajā periodā. Mēdz būt arī biotopu veidi, kuros mikrolieguma statuss nenozīmē pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu un var būt nepieciešama, piemēram, periodiska apauguma novākšana vai citi biotehniski pasākumi – atsevišķu koku nociršana, pameža kopšana u. c. Šīm darbībām arī būtu jābūt izvērtētām un ietvertām eksperta atzinumā. Tas samazinās gan administratīvo slogu, gan veicinās nepieciešamo sugu un biotopu apsaimniekošanu, jo ne vienmēr un visās situācijās mikroliegums ir saistīts ar pilnīgu saimnieciskās darbības ierobežošanu. Ja mikrolieguma apsaimniekošanai un sugas vai biotopa aizsardzības mērķa sasniegšanai ir vajadzīga koku ciršana, tad kokus saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 8. punktu cērt citā cirtē. Piemēram, medņu riestu saglabāšanai ir nepieciešams ne tikai noteikt aizsardzību noteiktai meža platībai, bet arī īstenot vajadzīgos riesta apsaimniekošanas pasākumus, kuriem būtu jābūt norādītiem eksperta atzinumā un mikrolieguma izveides lēmumā, tāpēc apsaimniekošanas pasākumu izpildes kārtību un prasības eksperts iekļauj atzinumā.
Eksperts atzinumu sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 925 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības".
Svītrots noteikumu Nr. 940 14. un 16. punkts, kuros paredzēta atbildīgās iestādes rīcība, ja pieteikumam nav pievienots eksperta atzinums, un 27.2. apakšpunktā svītrota atsauce uz 16.1. apakšpunktu. Tāpat atbilstoši grozījumiem noteikumu Nr. 940 12. punktā precizēts 27.1. apakšpunkts.
Noteikumu Nr. 940 4. pielikums izteikts jaunā redakcijā, īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu aizstājot ar pieteikumu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanai (noteikumu Nr. 940 10.1. apakšpunkts, 12., 28., 30., 31., 32., 33. un 34. punkts un 4. pielikums).
Vienkāršota 4. pielikuma redakcija, no pieteikuma iesniedzēja neprasot datus, kas ir atbildīgās iestādes rīcībā.
Precizēti ģeotelpisko datu iesniegšanas formāti, paredzot, ka mikrolieguma un buferzonas (ja attiecināms) ģeotelpiskie dati tiek iesniegti digitālā veidā vektordatu formā (.shp datņu formā) Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS – 2020".
Ģeotelpisko datu formāts precizēts visā noteikumu Nr. 940 redakcijā, vārdus "kartoshēma digitālā veidā vektordatu formā (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā) LKS-92-TM koordinātu sistēmā" aizstājot ar vārdiem "ģeotelpiskie dati digitālā veidā vektordatu formā (.shp datņu formā) Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS – 2020"" attiecīgā locījumā (noteikumu Nr. 940 15., 28., 30., 31., 32. un 33. punkts un 4. pielikums).
Izdarot iepriekšminētos grozījumus mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) pieteikšanas kārtībā, process tiks padarīts efektīvāks un ātrāks, vienlaikus nemazinot valstiski nozīmīgu dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu.
Mikroliegumu aizsardzības un izmantošanas noteikumi noteic, ka mikroliegumos, kas izveidoti noteiktām sugām vai biotopiem, ir aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, minot noteiktas darbības. Turklāt, lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu, normatīvajā regulējumā noteikts, ka mikroliegumā atļautas darbības, kuras eksperts norādījis atzinumā, ja tās nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību.
Patlaban situācijā, kad nepieciešams īstenot sugu un biotopu apsaimniekošanas pasākumus, lai uzlabotu sugas vai tā biotopa aizsardzības stāvokli, kuram mikroliegums izveidots, bieži vien vajadzīgs eksperta papildu atzinums, jo noteiktas darbības nav vērtētas, vai arī nav iespējams īstenot periodiskus saimnieciskus pasākumus vai organizētus pasākumus, tāpēc ka eksperts atzinumā to nav vērtējis. Tas rada papildu birokrātisko slogu gan iestādēm, gan zemes īpašniekam, ja tie vēlas īstenot darbības, kas nekaitē mikrolieguma sugai un biotopam vai ir pat nepieciešamas.
Ievērojot minēto, precizējama noteikumu redakcija, lai gan iestādēm, gan ekspertiem būtu skaidrs, kādai tieši informācijai jābūt ietvertai izvērtējumā un atzinumā par mikrolieguma izveidošanu. Savukārt ekspertiem atzinumā, cik vien iespējams, jānorāda tās saimnieciskās darbības, kas ir atļautas mikroliegumā. Tāpat eksperta atzinumā jābūt arī informācijai par darbībām, kas netraucē mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanas mērķim. Tā, piemēram, ja mikrolieguma izveides mērķa sugas dzīvotnes saglabāšana nav pretrunā ar stigas, brauktuves, mineralizētās joslas, meliorācijas grāvju un ceļu nodalījumu joslu u. c. uzturēšanu, tam uzreiz ir jābūt norādītam eksperta atzinumā, tāpat kā darbībām, kas sezonāli jāierobežo sugai jutīgākajā periodā. Mēdz būt arī biotopu veidi, kuros mikrolieguma statuss nenozīmē pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu un var būt nepieciešama, piemēram, periodiska apauguma novākšana vai citi biotehniski pasākumi – atsevišķu koku nociršana, pameža kopšana u. c. Šīm darbībām arī būtu jābūt izvērtētām un ietvertām eksperta atzinumā. Tas samazinās gan administratīvo slogu, gan veicinās nepieciešamo sugu un biotopu apsaimniekošanu, jo ne vienmēr un visās situācijās mikroliegums ir saistīts ar pilnīgu saimnieciskās darbības ierobežošanu. Ja mikrolieguma apsaimniekošanai un sugas vai biotopa aizsardzības mērķa sasniegšanai ir vajadzīga koku ciršana, tad kokus saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 8. punktu cērt citā cirtē. Piemēram, medņu riestu saglabāšanai ir nepieciešams ne tikai noteikt aizsardzību noteiktai meža platībai, bet arī īstenot vajadzīgos riesta apsaimniekošanas pasākumus, kuriem būtu jābūt norādītiem eksperta atzinumā un mikrolieguma izveides lēmumā, tāpēc apsaimniekošanas pasākumu izpildes kārtību un prasības eksperts iekļauj atzinumā.
Eksperts atzinumu sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 925 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu atzinuma saturs un tajā ietvertās minimālās prasības".
Svītrots noteikumu Nr. 940 14. un 16. punkts, kuros paredzēta atbildīgās iestādes rīcība, ja pieteikumam nav pievienots eksperta atzinums, un 27.2. apakšpunktā svītrota atsauce uz 16.1. apakšpunktu. Tāpat atbilstoši grozījumiem noteikumu Nr. 940 12. punktā precizēts 27.1. apakšpunkts.
Noteikumu Nr. 940 4. pielikums izteikts jaunā redakcijā, īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma pieteikuma un inventarizācijas anketu aizstājot ar pieteikumu īpaši aizsargājamās sugas un biotopa mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) izveidošanai (noteikumu Nr. 940 10.1. apakšpunkts, 12., 28., 30., 31., 32., 33. un 34. punkts un 4. pielikums).
Vienkāršota 4. pielikuma redakcija, no pieteikuma iesniedzēja neprasot datus, kas ir atbildīgās iestādes rīcībā.
Precizēti ģeotelpisko datu iesniegšanas formāti, paredzot, ka mikrolieguma un buferzonas (ja attiecināms) ģeotelpiskie dati tiek iesniegti digitālā veidā vektordatu formā (.shp datņu formā) Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS – 2020".
Ģeotelpisko datu formāts precizēts visā noteikumu Nr. 940 redakcijā, vārdus "kartoshēma digitālā veidā vektordatu formā (.gml, .dwg, .dxf, .dgn vai .shp datņu formā) LKS-92-TM koordinātu sistēmā" aizstājot ar vārdiem "ģeotelpiskie dati digitālā veidā vektordatu formā (.shp datņu formā) Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS – 2020"" attiecīgā locījumā (noteikumu Nr. 940 15., 28., 30., 31., 32. un 33. punkts un 4. pielikums).
Izdarot iepriekšminētos grozījumus mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) pieteikšanas kārtībā, process tiks padarīts efektīvāks un ātrāks, vienlaikus nemazinot valstiski nozīmīgu dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 940 VI nodaļā noteikta mikrolieguma teritorijas precizēšanas vai tā statusa atcelšanas kārtība. Grozot pieteikuma iesniegšanas kārtību, nepieciešams precizēt arī mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) teritorijas precizēšanas un tā statusa atcelšanas kārtību.
Tā kā noteikumu Nr. 940 27.4. apakšpunktā ir noteikta atbildīgās iestādes rīcība mikrolieguma teritorijas precizēšanai vai tā statusa atcelšanai, norma jāiekļauj VI nodaļā un 28. punktā jāsvītro atsauce uz 27.4. apakšpunktu.
Noteikumu Nr. 940 64. punktā ir noteikts, ka atbildīgās institūcijas pieaicinātais eksperts atzinumu mikrolieguma statusa atcelšanai sniedz šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktajā kārtībā. Noteikumu Nr. 940 64. punktā ir dota atsauce uz 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktu. Līdz ar 14. un 16. punkta svītrošanu svītrojama arī atsauce uz tiem. Tāpat nepieciešams svītrot atsauci uz 13. un 17. punktu, jo tajos vairs nav paredzēta eksperta atzinuma sniegšanas kārtība.
Tā kā noteikumu Nr. 940 27.4. apakšpunktā ir noteikta atbildīgās iestādes rīcība mikrolieguma teritorijas precizēšanai vai tā statusa atcelšanai, norma jāiekļauj VI nodaļā un 28. punktā jāsvītro atsauce uz 27.4. apakšpunktu.
Noteikumu Nr. 940 64. punktā ir noteikts, ka atbildīgās institūcijas pieaicinātais eksperts atzinumu mikrolieguma statusa atcelšanai sniedz šo noteikumu 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktā noteiktajā kārtībā. Noteikumu Nr. 940 64. punktā ir dota atsauce uz 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 18. punktu. Līdz ar 14. un 16. punkta svītrošanu svītrojama arī atsauce uz tiem. Tāpat nepieciešams svītrot atsauci uz 13. un 17. punktu, jo tajos vairs nav paredzēta eksperta atzinuma sniegšanas kārtība.
Risinājuma apraksts
Precizēta mikrolieguma un tā buferzonas (ja attiecināms) teritorijas precizēšanas un tā statusa atcelšanas kārtība (svītrots noteikumu Nr. 940 27.4. apakšpunkts un precizēts 60. un 63. punkts).
Tāpat izdarīti redakcionāli precizējumi noteikumu Nr. 940 64. punktā, svītrojot atsauci uz svītroto noteikumu Nr. 940 14. un 16., kā arī 13. un 17. punktu.
Tāpat izdarīti redakcionāli precizējumi noteikumu Nr. 940 64. punktā, svītrojot atsauci uz svītroto noteikumu Nr. 940 14. un 16., kā arī 13. un 17. punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Jau Zemkopības ministrijas audita ziņojumā (ZM 05.11.2019.; Nr. 11-8. –19/06) par Zemkopības ministrijas padotības iestāžu pamatdarbības funkciju nodrošinājuma analīzi secināts, ka noteikumu Nr. 940 12. punkts paredz, ka priekšlikuma par mikrolieguma izveidošanu iesniedzējs, kas var būt jebkura persona, obligāti nepieciešamajai dokumentācijai var pievienot eksperta atzinumu, taču, ja tas nav iesniegts, tad saskaņā ar noteikumu Nr. 940 14. punktu eksperta piesaiste jānodrošina iestādei, kas veido mikroliegumu. Atbildība par eksperta atzinuma iesniegšanu no priekšlikuma iesniedzēja uz dienestu tika pārlikta 2012. gadā, sagatavojot noteikumus Nr. 940, kas aizstāja Ministru kabineta 2001. gada 30. janvāra noteikumus Nr. 45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi".
Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā bija doti aprēķini dienestam nepieciešamajam papildu finansējumam ekspertu algošanai, taču tas netika piešķirts. Dienests kopš 2013. gada ekspertu piesaisti plāno no sava bāzes finansējuma un no piešķirtā budžeta nespēj samaksāt par ekspertu pakalpojumiem, jo pēdējos gados izmaksas ir ievērojami sadārdzinājušās.
Audita ieteikums bija veikt situācijas analīzi, lai ar argumentiem un piemēriem pierādītu, vai ārējos normatīvajos aktos dienestam deleģētais uzdevums – piesaistīt ekspertus atzinuma saņemšanai – ir pamatots (ievērojot to, ka finansējums uzdevuma izpildei netika piešķirts). Ieteikums audita ziņojumā ir analīzes rezultātus izmantot, lai panāktu pieteicēja pienākumu iesniegt eksperta atzinumu un arī samaksāt par to vai rast citu Zemkopības ministrijas resoram optimālu risinājumu.
Zemkopības ministrija apzinājās finansējuma trūkumu dienesta ekspertu piesaistei, vērtēja situāciju un ieteica vairākus risinājums. Zemkopības ministrija aicināja dienestu celt tā kapacitāti un piesaistīt ekspertus nodarbināto kolektīvam. Tāpat Zemkopības ministrija konsultējās ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) par iespēju grozīt noteikumus Nr. 940, lai svītrotu normu, kas pieprasa atbildīgajai iestādei piesaistīt ekspertu atzinuma saņemšanai. VARAM iepriekš neatbalstīja normatīvā akta grozīšanu un aicināja arī turpmāk pieprasīt finansējumu no valsts budžeta dienesta funkcijas izpildei.
Pēc sarunām ar Dabas aizsardzības pārvaldi dienests deleģēja ap 10 nodarbināto kvalificēties eksperta statusam, tiem piedaloties "Dabas skaitīšanas" projektā. Pēc līdzdalības projektā eksperta statusu neieguva neviens no Valsts meža dienestā nodarbinātajiem. No gūtās pieredzes secināts, ka ekspertu statusa iegūšana, kas ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē, ir ierobežota un, lai kļūtu par sertificētu ekspertu, ir nepieciešama ilgstoša apmācība citu sertificēto ekspertu uzraudzībā, bet tas nav iespējams, ja paralēli jāpilda dienesta nodarbinātā funkcijas un uzdevumi.
Dienests neatbalsta ierosinājumu, ka ekspertu atzinumu iegūšanai ir jāpārdala finansējums no esošā budžeta. Jāņem vērā gan pēdējo gadu tendence, kas liecina, ka palielinās pieprasījumu skaits mikroliegumu veidošanai, gan turpmākie Eiropas Zaļā kursa ieviešanas plāni.
Tāpat ir jāņem vērā, ka sabiedrība polarizējas un bieži vien mikroliegumu izveides pieteikums ir vērsts pret iepriekš pašvaldības teritorijas plānojumā apstiprinātu būvniecības ieceri vai citu attīstības projektu. Prasība mikrolieguma izveides ierosinātājam pašam pievieno eksperta atzinumu, motivēs pieteicējus rūpīgāk izvērtēt mikrolieguma izveides pamatošanu un noteikt mērķa sugu vai biotopu. Tā, piemēram, praksē ir bijuši pieteikumi mikrolieguma izveidei lielā teritorijā vienlaikus vairākām pretrunīgām sugu grupām, un tas nozīmē, ka dienestam par vienu platību ir jāsaņem vairāku ekspertu atzinumi. Sugu un biotopu aizsardzības likums noteic, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots. Tātad pieteicējam ir jāspēj noteikt mērķa sugu vai biotopu, lai tiktu izvirzīti skaidri aizsardzības un apsaimniekošanas nosacījumi.
Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā bija doti aprēķini dienestam nepieciešamajam papildu finansējumam ekspertu algošanai, taču tas netika piešķirts. Dienests kopš 2013. gada ekspertu piesaisti plāno no sava bāzes finansējuma un no piešķirtā budžeta nespēj samaksāt par ekspertu pakalpojumiem, jo pēdējos gados izmaksas ir ievērojami sadārdzinājušās.
Audita ieteikums bija veikt situācijas analīzi, lai ar argumentiem un piemēriem pierādītu, vai ārējos normatīvajos aktos dienestam deleģētais uzdevums – piesaistīt ekspertus atzinuma saņemšanai – ir pamatots (ievērojot to, ka finansējums uzdevuma izpildei netika piešķirts). Ieteikums audita ziņojumā ir analīzes rezultātus izmantot, lai panāktu pieteicēja pienākumu iesniegt eksperta atzinumu un arī samaksāt par to vai rast citu Zemkopības ministrijas resoram optimālu risinājumu.
Zemkopības ministrija apzinājās finansējuma trūkumu dienesta ekspertu piesaistei, vērtēja situāciju un ieteica vairākus risinājums. Zemkopības ministrija aicināja dienestu celt tā kapacitāti un piesaistīt ekspertus nodarbināto kolektīvam. Tāpat Zemkopības ministrija konsultējās ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) par iespēju grozīt noteikumus Nr. 940, lai svītrotu normu, kas pieprasa atbildīgajai iestādei piesaistīt ekspertu atzinuma saņemšanai. VARAM iepriekš neatbalstīja normatīvā akta grozīšanu un aicināja arī turpmāk pieprasīt finansējumu no valsts budžeta dienesta funkcijas izpildei.
Pēc sarunām ar Dabas aizsardzības pārvaldi dienests deleģēja ap 10 nodarbināto kvalificēties eksperta statusam, tiem piedaloties "Dabas skaitīšanas" projektā. Pēc līdzdalības projektā eksperta statusu neieguva neviens no Valsts meža dienestā nodarbinātajiem. No gūtās pieredzes secināts, ka ekspertu statusa iegūšana, kas ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē, ir ierobežota un, lai kļūtu par sertificētu ekspertu, ir nepieciešama ilgstoša apmācība citu sertificēto ekspertu uzraudzībā, bet tas nav iespējams, ja paralēli jāpilda dienesta nodarbinātā funkcijas un uzdevumi.
Dienests neatbalsta ierosinājumu, ka ekspertu atzinumu iegūšanai ir jāpārdala finansējums no esošā budžeta. Jāņem vērā gan pēdējo gadu tendence, kas liecina, ka palielinās pieprasījumu skaits mikroliegumu veidošanai, gan turpmākie Eiropas Zaļā kursa ieviešanas plāni.
Tāpat ir jāņem vērā, ka sabiedrība polarizējas un bieži vien mikroliegumu izveides pieteikums ir vērsts pret iepriekš pašvaldības teritorijas plānojumā apstiprinātu būvniecības ieceri vai citu attīstības projektu. Prasība mikrolieguma izveides ierosinātājam pašam pievieno eksperta atzinumu, motivēs pieteicējus rūpīgāk izvērtēt mikrolieguma izveides pamatošanu un noteikt mērķa sugu vai biotopu. Tā, piemēram, praksē ir bijuši pieteikumi mikrolieguma izveidei lielā teritorijā vienlaikus vairākām pretrunīgām sugu grupām, un tas nozīmē, ka dienestam par vienu platību ir jāsaņem vairāku ekspertu atzinumi. Sugu un biotopu aizsardzības likums noteic, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots. Tātad pieteicējam ir jāspēj noteikt mērķa sugu vai biotopu, lai tiktu izvirzīti skaidri aizsardzības un apsaimniekošanas nosacījumi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā Valsts meža dienesta pieredzi, secināms, ka mikrolieguma izveidošanas ierosinātājam ir gan iespējas, gan kompetence, lai reizē ar priekšlikumu mikrolieguma izveidei sagatavotu arī eksperta atzinumu. Ar noteikumu projektu nosakot obligātu prasību kopā ar pieteikumu mikrolieguma izveidei sniegt eksperta atzinumu, nav jāparedz papildu budžeta līdzekļi dienestam. Tas samazina administratīvo slogu un paātrina procesu, kas iepriekš bija laikietilpīgs, neefektīvs un ar ekspertu vāju atsaucību iepirkumos.
Ja sabiedrība ir ieinteresēta dabas vērtību saglabāšanā, veidojot tiem mikroliegumus, tad pieteikuma iesniegšana reizē ar eksperta atzinumu paātrina lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošina ātrāku dabas vērtības formālo aizsardzību. Tā kā eksperta atzinuma izmaksas par vienu mikroliegumu veido 800–1500 euro, bet valstij ir jāmaksā kompensācija zemes īpašniekam un tā par meža zemi ik gadu ir 196 euro/ha, tad ir samērīgi sabiedrībai no savas puses segt vismaz daļu mikrolieguma izveides izmaksu, samaksājot par atzinumu sagatavošanu, nevis visu finansiālo un administratīvo slogu atstāt uz valsts un zemes īpašnieku pleciem.
Ja sabiedrība ir ieinteresēta dabas vērtību saglabāšanā, veidojot tiem mikroliegumus, tad pieteikuma iesniegšana reizē ar eksperta atzinumu paātrina lēmuma pieņemšanas procesu un nodrošina ātrāku dabas vērtības formālo aizsardzību. Tā kā eksperta atzinuma izmaksas par vienu mikroliegumu veido 800–1500 euro, bet valstij ir jāmaksā kompensācija zemes īpašniekam un tā par meža zemi ik gadu ir 196 euro/ha, tad ir samērīgi sabiedrībai no savas puses segt vismaz daļu mikrolieguma izveides izmaksu, samaksājot par atzinumu sagatavošanu, nevis visu finansiālo un administratīvo slogu atstāt uz valsts un zemes īpašnieku pleciem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kas iesniedz pieteikumu mikrolieguma veidošanai
Ietekmes apraksts
Personai, kas iesniedz pieteikumu, turpmāk pieteikumam būs jāpievieno eksperta atzinums. Šajā gadījumā administratīvās izmaksas netiek rēķinātas, jo prasība attiecas uz visiem vai noteiktu sabiedrības grupu neatkarīgi no viņu gribas, proti pieteikuma sagatavošana ir brīvprātīga iespēja, kas neuzliek pienākumu personai sniegt informāciju.
Juridiskās personas
- Personas, kas iesniedz pieteikumu mikrolieguma veidošanai
Ietekmes apraksts
Personai, kas iesniedz pieteikumu, turpmāk pieteikumam būs jāpievieno eksperta atzinums. Šajā gadījumā administratīvās izmaksas netiek rēķinātas, jo prasība attiecas uz visiem vai noteiktu sabiedrības grupu neatkarīgi no viņu gribas, proti pieteikuma sagatavošana ir brīvprātīga iespēja, kas neuzliek pienākumu personai sniegt informāciju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesību aktam var būt pozitīva ietekme uz uzņēmējiem un privātpersonām, jo īpaši zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Valsts atbildīgās iestādes finansējumu mikroliegumu izveidei novirzīs plānveidīgāk un uz mērķi orientētāk. Paredzams, ka mazāk tiks iesniegti pieteikumi mikroliegumu izveidei, kas ir emocionāla reakcija uz valsts attīstības vai teritorijas plānošanas dokumentiem.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekts tieši neietekmē ne valsts, ne pašvaldību budžetu. Administratīvo procesu lēmuma par mikrolieguma izveidošanu pieņemšanai atbildīgās institūcijas nodrošinās par esošā budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts meža dienests, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Nav nepieciešams.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Par noteikumu projektu ir saņemti atzinumi no biedrības “Latvijas Permakultūras biedrība” un Biedrības “Puse Latvijas”, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, Latvijas Mikologu biedrības, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, nodibinājuma "Latvijas Dabas fonds", Biedrības "Puse Latvijas", Teiču dabas fonda un Vides aizsardzības kluba. Meža īpašnieku biedrība atbalsta noteikumu projektu, pārējo organizāciju atzinumi ir neatbalstoši. Visu organizāciju atzinumos paustie iebildumi ir izvērtēti un atspoguļoti izziņā. Vairums iebildumu nav ņemts vērā, jo dabas aizsardzības organizācijas vēlas, lai valsts turpinātu maksāt par sabiedrības iesaistīšanos mikroliegumu veidošanā. Tomēr, ņemot vērā šī brīža valsts budžeta prioritātes un plānoto budžeta samazinājumu kompetentajām institūcijām, prioritāri būtu valsts finansējumu novirzīt vairāk uz mērķi orientētai dabas aizsardzībai, lai sasniegtu valsts un Eiropas savienības nospraustos mērķus dabas aizsardzībā. Noteikumu projekts nemaina līdzšinējo praksi attiecībā uz sabiedrības iesaisti. Arī turpmāk jebkura persona varēs iesniegt pieteikumu mikrolieguma izveidei, tikai būs jāpievieno visa lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija, tostarp eksperta atzinums. Attiecīgi kompetentā institūcija varēs pieņemt lēmumu būtiski īsākā termiņā.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikums grozīt noteikumus Nr. 940 tika apspriests Zemkopības ministrijas organizētajā sanāksmē, kurā piedalījās arī AS "Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Sanāksmē tika nolemts, ka Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" jāizdara grozījumi, nosakot obligātu prasību, ka mikrolieguma izveidei eksperta atzinums iesniedzams reizē ar priekšlikumu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
- Dabas aizsardzības pārvalde
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts meža dienests
samazinās
Vērtības nozīme:
11,13
Strādājošo regulārā mēneša un stundas vidējā bruto darba samaksa pēc CSP datiem
18,00
darba apjoms
52
pieņēmums par nepieciešamo ekspertu atzinumu apjomu
1
reize
-10 417,68
Administratīvā sloga samazinājuma novērtējums saistīts ar noteikumu 4 un 6.punktu, kuros paredzēts svītroti noteikumu 14. un 16.punktu. Šajos punktos tiek svītrota normas, kas nosaka, ka atbildīgā institūcija piesaista ekspertu atzinuma sagatavošanai un ar to saistītie lēmumi.
Stundas samaksa noteikta kā vidējā sabiedriskajā sektorā strādājošo regulārā mēneša un stundas vidējā bruto darba samaksa pēc CSP datiem
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV070c/table/tableViewLayout1/
Laika patēriņš noteikts vērtējot Valsts meža dienesta dažāda līmeņa ekspertu (tostarp reģionālo struktūrvienību) un vadības iesaisti sugu un biotopu ekspertu piesaistē un atzinumu izvērtēšanā un darbu apmaksai.
Dabas aizsardzības pārvalde
samazinās
Vērtības nozīme:
11,13
Strādājošo regulārā mēneša un stundas vidējā bruto darba samaksa pēc CSP datiem
18,00
darba apjoms pielīdzināts VMD apjomam
10
pieņēmums par nepieciešamo ekspertu atzinumu apjomu
1
reize
-2 003,40
Dabas aizsardzības pārvaldes administratīvās izmaksas par ekspertu atzinuma saņemšanu (noteikumu projekta 4. un.6.punkts) ir pielīdzinātas Valsts meža dienesta izmaksām par vienu eksperta atzinumu. Iesniegumu skaits samazināts atbilstoši plānotajiem pieteikumiem.
Kopā
-12 421,08
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Valsts meža dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei samazināsies administratīvais slogs mikroliegumu izveidošanas pieteikumu izvērtēšanā.
7.5. Cita informācija
Kompetentajām institūcijām (Dabas aizsardzības pārvaldei, Valsts meža dienestam un Zemkopības ministrijai) tiks samazināts birokrātiskais slogs un izmaksas eksperta atzinuma nodrošināšanai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam būs pozitīva ietekme uz dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, jo pieteikumi tiks ātrāk izskatīti un apstiprināti.
Mikroliegumu izveide ir tikai viens no īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanas instrumentiem, vienlaikus pastāv arī citi, tostarp īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveide un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu brīvprātīga aizsardzība.
Mikroliegumu izveide ir tikai viens no īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanas instrumentiem, vienlaikus pastāv arī citi, tostarp īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveide un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu brīvprātīga aizsardzība.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi