23-TA-1453: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 337 "Skrepi slimības uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2024. gada 25. martā publicēta (spēkā stāšanās datums – 2024. gada 13. aprīlis) Komisijas 2024. gada 22. marta Regula (ES) 2024/887, ar ko attiecībā uz dzīvnieku barošanu, laišanu tirgū un importēšanu Savienībā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV, VIII un IX pielikumu (turpmāk – regula 2024/887). Ar to tiek precizētas prasības, kā atzīt saimniecības ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku un saimniecības ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt skrepi rezistentu aitu sugas dzīvnieku selekcijas programmas (turpmāk – skrepi rezistentu aitu selekcijas programma) īstenošanas prasības un papildināt ar normām par r1 priona proteīna genotipu klasi (turpmāk – genotipu klase), kā arī par kazu sugas dzīvnieku priona proteīna genotipu alēļu (turpmāk – genotipu alēle) noteikšanu, paredzot kazu sugas dzīvnieku izmantošanas prasības pie attiecīgā priona proteīna genotipa (turpmāk – genotips).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (turpmāk – TSE) ir slimību grupa, kurā ietilpst klasiskā un atipiskā skrepi slimība.
Spēkā esošajos Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 337 "Skrepi slimības uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība"" (turpmāk – noteikumi Nr. 337) noteikta kārtība, kādā aitu un kazu sugas dzīvnieku novietnēm piešķirams nenozīmīga skrepi riska vai kontrolēta skrepi riska statuss, un kārtība, kādā aitu sugas dzīvnieku novietnēm piešķirams rezistences pret skrepi I līmeņa, II līmeņa vai III līmeņa statuss, kā arī prasības skrepi rezistentu aitu selekcijas programmas īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (turpmāk – regula Nr. 999/2001). Regulas Nr. 999/2001 mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenoti atbilstoši pasākumi TSE noteikšanai, kontrolei un apkarošanai. Tāpat saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II apakšnodaļas 8. punktā noteikto Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – dalībvalsts) ir jānodrošina genotipu alēļu noteikšana, ja aitu un kazu sugas dzīvnieki saslimst ar skrepi. Genotipu alēļu noteikšana ļauj konstatēt dzīvnieku uzņēmību jeb rezistenci pret skrepi, tā dodot iespēju selekcionēt izteikti rezistentus aitu un kazu sugas dzīvniekus vaislai vai audzēšanai.
Aitu un kazu sugu dzīvniekiem genotipu alēļu noteikšanai izmanto molekulārbioloģisko laboratorisko metodi – sekvenēšanas reakciju, nosakot aminoskābes dezoribonukleīnskābes
1) aitu sugas dzīvniekiem – 136., 154. un 171. gēnu alēļu pozīcijā. Paaugstināta izturība pret skrepi tiek atzīta, ja aitu sugas dzīvniekiem ir rezistentā alēle – alanīna (A) un (vai) leicīna (L) aminoskābes saturošs genotipu alēles gēnu 136. pozīcijā un arganīna (R) aminoskābes saturošs genotipu alēles gēnu 154. un 171. pozīcijā;
b) kazu sugas dzīvniekiem – 146. un 222. gēnu alēļu pozīcijā.
Paaugstināta izturība pret skrepi tiek atzīta, ja kazu sugas dzīvniekiem ir vismaz viena rezistentā alēle – serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturošs genotipu alēles gēnu 146. pozīcijā vai lizīns (K) 222. pozīcijā. Rezistentā alēle D ir sastopama nedaudzām kazu šķirnēm, un tā ir tikpat rezistenta kā genotipu alēle S.
Zinātniskajos pētījumos ir noskaidrots, ka genotipu alēle ir sastopama mutācijas aminoskābju proteīnos. Viena nukleotīda nomaiņa var kļūt par iemeslu vienas aminoskābes nomaiņai proteīna struktūrā, tā rodoties priona proteīnam.
Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir īstenojis skrepi uzraudzības programmu, un līdz šim Latvijā nav konstatēts neviens skrepi gadījums. Latvijā joprojām tiek īstenota skrepi uzraudzības programma, nosakot genotipu alēles aitu un kazu sugu dzīvniekiem un izmeklējot šādu kategoriju aitu un kazu sugas dzīvniekus uz skrepi:
1) visus aitu un kazu sugas dzīvniekus, par kuriem ir klīniskas aizdomas par skrepi;
2) visus nobeigušos aitu un kazu sugas dzīvniekus, kas vecāki par 18 mēnešiem.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2022. gada 3. novembrī sniedza atzinumu "The European Union summary report on surveillance for the presence of transmissible spongiform encephalopathies (TSE) in 2021" (https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/7655), kurā norādīts, ka dalībvalstīs 2021. gadā uz skrepi izmeklēti
1) 311 174 aitu sugas dzīvnieki un konstatēts 551 skrepi saslimšanas gadījums 17 dalībvalstīs;
2) 118 457 kazu sugas dzīvnieki un konstatēti 224 skrepi saslimšanas gadījumi sešās dalībvalstīs.
Spēkā esošajos Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 337 "Skrepi slimības uzraudzības, kontroles un apkarošanas kārtība"" (turpmāk – noteikumi Nr. 337) noteikta kārtība, kādā aitu un kazu sugas dzīvnieku novietnēm piešķirams nenozīmīga skrepi riska vai kontrolēta skrepi riska statuss, un kārtība, kādā aitu sugas dzīvnieku novietnēm piešķirams rezistences pret skrepi I līmeņa, II līmeņa vai III līmeņa statuss, kā arī prasības skrepi rezistentu aitu selekcijas programmas īstenošanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (turpmāk – regula Nr. 999/2001). Regulas Nr. 999/2001 mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenoti atbilstoši pasākumi TSE noteikšanai, kontrolei un apkarošanai. Tāpat saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II apakšnodaļas 8. punktā noteikto Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – dalībvalsts) ir jānodrošina genotipu alēļu noteikšana, ja aitu un kazu sugas dzīvnieki saslimst ar skrepi. Genotipu alēļu noteikšana ļauj konstatēt dzīvnieku uzņēmību jeb rezistenci pret skrepi, tā dodot iespēju selekcionēt izteikti rezistentus aitu un kazu sugas dzīvniekus vaislai vai audzēšanai.
Aitu un kazu sugu dzīvniekiem genotipu alēļu noteikšanai izmanto molekulārbioloģisko laboratorisko metodi – sekvenēšanas reakciju, nosakot aminoskābes dezoribonukleīnskābes
1) aitu sugas dzīvniekiem – 136., 154. un 171. gēnu alēļu pozīcijā. Paaugstināta izturība pret skrepi tiek atzīta, ja aitu sugas dzīvniekiem ir rezistentā alēle – alanīna (A) un (vai) leicīna (L) aminoskābes saturošs genotipu alēles gēnu 136. pozīcijā un arganīna (R) aminoskābes saturošs genotipu alēles gēnu 154. un 171. pozīcijā;
b) kazu sugas dzīvniekiem – 146. un 222. gēnu alēļu pozīcijā.
Paaugstināta izturība pret skrepi tiek atzīta, ja kazu sugas dzīvniekiem ir vismaz viena rezistentā alēle – serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturošs genotipu alēles gēnu 146. pozīcijā vai lizīns (K) 222. pozīcijā. Rezistentā alēle D ir sastopama nedaudzām kazu šķirnēm, un tā ir tikpat rezistenta kā genotipu alēle S.
Zinātniskajos pētījumos ir noskaidrots, ka genotipu alēle ir sastopama mutācijas aminoskābju proteīnos. Viena nukleotīda nomaiņa var kļūt par iemeslu vienas aminoskābes nomaiņai proteīna struktūrā, tā rodoties priona proteīnam.
Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir īstenojis skrepi uzraudzības programmu, un līdz šim Latvijā nav konstatēts neviens skrepi gadījums. Latvijā joprojām tiek īstenota skrepi uzraudzības programma, nosakot genotipu alēles aitu un kazu sugu dzīvniekiem un izmeklējot šādu kategoriju aitu un kazu sugas dzīvniekus uz skrepi:
1) visus aitu un kazu sugas dzīvniekus, par kuriem ir klīniskas aizdomas par skrepi;
2) visus nobeigušos aitu un kazu sugas dzīvniekus, kas vecāki par 18 mēnešiem.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2022. gada 3. novembrī sniedza atzinumu "The European Union summary report on surveillance for the presence of transmissible spongiform encephalopathies (TSE) in 2021" (https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/7655), kurā norādīts, ka dalībvalstīs 2021. gadā uz skrepi izmeklēti
1) 311 174 aitu sugas dzīvnieki un konstatēts 551 skrepi saslimšanas gadījums 17 dalībvalstīs;
2) 118 457 kazu sugas dzīvnieki un konstatēti 224 skrepi saslimšanas gadījumi sešās dalībvalstīs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Noteikumi Nr. 337 reglamentē aitu sugas dzīvniekiem genotipu alēļu noteikšanas nosacījumus, genotipu klases un dzīvnieku izmantošanas prasības attiecīgajā genotipu klasē.
Saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II apakšnodaļas 8. punktā noteikto dalībvalstīm ir jānodrošina genotipu alēļu noteikšana ne tikai aitu sugas dzīvniekiem, bet arī kazu sugas dzīvniekiem, kad tie saslimst ar skrepi.
Saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II apakšnodaļas 8. punktā noteikto dalībvalstīm ir jānodrošina genotipu alēļu noteikšana ne tikai aitu sugas dzīvniekiem, bet arī kazu sugas dzīvniekiem, kad tie saslimst ar skrepi.
Risinājuma apraksts
1. Noteikumos Nr. 337 ir nepieciešams
1) precizēt 2.2. apakšpunktā terminu "kontroles paraugs", ietverot kazas sugas dzīvniekus un tiem paredzot laboratoriski noteikt priona proteīna gēna alēles pie 146. un 222. pozīcijas (projekta 1.2. apakšpunkts);
2) precizēt 6. punktu un 1. pielikuma tiesību normu, kas paredz noteikt kazu sugas dzīvniekiem genotipu klases un novērtējumu, kā arī izmantošanas nosacījumus (projekta 1.6. un 1.14. apakšpunkts).
1) precizēt 2.2. apakšpunktā terminu "kontroles paraugs", ietverot kazas sugas dzīvniekus un tiem paredzot laboratoriski noteikt priona proteīna gēna alēles pie 146. un 222. pozīcijas (projekta 1.2. apakšpunkts);
2) precizēt 6. punktu un 1. pielikuma tiesību normu, kas paredz noteikt kazu sugas dzīvniekiem genotipu klases un novērtējumu, kā arī izmantošanas nosacījumus (projekta 1.6. un 1.14. apakšpunkts).
Problēmas apraksts
2. Noteikumi Nr. 337 reglamentē rezistences pret skrepi I līmeņa novietnes statusa saglabāšanas nosacījumus, kuros paredzēts, ka visi turētie aitu sugas dzīvnieki atbilst R1 genotipu klasei, nosakot ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotipu alēles.
Zinātniskajā literatūrā ("Genotyping and surveillance for scrapie in Finnish sheep" (file:///C:/Users/sigita.taurina/Downloads/1746-6148-8-122.pdf), "Classic Scrapie in Sheep with the ARR/ARR Prion Genotype in Germany and France" (https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2828083/pdf/07-0077_finalR.pdf), "PrP genotype and agent effects in scrapie: change in allelic interaction with different isolates of agent in sheep, a natural host of scrapie" (https://www.microbiologyresearch.org/docserver/fulltext/jgv/75/5/JV0750050989.pdf?expires=1701767472&id=id&accname=guest&checksum=AD8CE4E4E98D1D3F4F97A42DCD3FA5B2) un "Risk of scrapie in British sheep of different prion protein genotype" (https://www.microbiologyresearch.org/docserver/fulltext/jgv/85/9/vir852735.pdf?expires=1701767643&id=id&accname=guest&checksum=9557A0C44B3725FDCEE00D0FF1CC07B1)) ir secināts, ka tad, ja teķis un aitu māte atbilst R1 genotipu klasei, pēcnācējiem teorētiski nav iespējamas citas ģenētiskās variācijas kā tikai ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips jeb R1 genotipu klase. Ir pierādīts, ka A (alanīna alēle 136. pozīcijā) R (arginīna alēle 154. pozīcijā) un R (arginīna alēle 171. pozīcijā) alēle (ARR) aitām palēnina skrepi slimības progresēšanu.
Tomēr, lai atšķirtu novietnē turētos dzīvniekus, kuriem laboratoriski ir noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips un kuri klasificēti un reģistrēti R1 genotipa klasē, no dzīvniekiem, kuriem nav noteikts genotips, šos aitas sugas dzīvniekus būtu nepieciešams automātiski klasificēt un reģistrēt r1 genotipa klasē.
Ievērojot konsekvenci, nepieciešams precizēt arī noteikumu Nr. 337 prasības saistībā par rezistences pret skrepi I līmeņa, II līmeņa vai III līmeņa statusa piešķiršanu aitu sugas dzīvnieku novietnēm attiecībā uz r1 genotipa klasi. Ievērojot minēto, jāprecizē noteikumu Nr. 337 5. un 6. pielikuma prasības attiecībā uz r1 genotipu klasi,
Tāpat, lai būtu skaidrāk un vienkāršāk saprast, kas ir genotips un R1 vai r1 genotipu klase, noteikumos Nr. 337 skaidrojami šie termini.
Zinātniskajā literatūrā ("Genotyping and surveillance for scrapie in Finnish sheep" (file:///C:/Users/sigita.taurina/Downloads/1746-6148-8-122.pdf), "Classic Scrapie in Sheep with the ARR/ARR Prion Genotype in Germany and France" (https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2828083/pdf/07-0077_finalR.pdf), "PrP genotype and agent effects in scrapie: change in allelic interaction with different isolates of agent in sheep, a natural host of scrapie" (https://www.microbiologyresearch.org/docserver/fulltext/jgv/75/5/JV0750050989.pdf?expires=1701767472&id=id&accname=guest&checksum=AD8CE4E4E98D1D3F4F97A42DCD3FA5B2) un "Risk of scrapie in British sheep of different prion protein genotype" (https://www.microbiologyresearch.org/docserver/fulltext/jgv/85/9/vir852735.pdf?expires=1701767643&id=id&accname=guest&checksum=9557A0C44B3725FDCEE00D0FF1CC07B1)) ir secināts, ka tad, ja teķis un aitu māte atbilst R1 genotipu klasei, pēcnācējiem teorētiski nav iespējamas citas ģenētiskās variācijas kā tikai ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips jeb R1 genotipu klase. Ir pierādīts, ka A (alanīna alēle 136. pozīcijā) R (arginīna alēle 154. pozīcijā) un R (arginīna alēle 171. pozīcijā) alēle (ARR) aitām palēnina skrepi slimības progresēšanu.
Tomēr, lai atšķirtu novietnē turētos dzīvniekus, kuriem laboratoriski ir noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips un kuri klasificēti un reģistrēti R1 genotipa klasē, no dzīvniekiem, kuriem nav noteikts genotips, šos aitas sugas dzīvniekus būtu nepieciešams automātiski klasificēt un reģistrēt r1 genotipa klasē.
Ievērojot konsekvenci, nepieciešams precizēt arī noteikumu Nr. 337 prasības saistībā par rezistences pret skrepi I līmeņa, II līmeņa vai III līmeņa statusa piešķiršanu aitu sugas dzīvnieku novietnēm attiecībā uz r1 genotipa klasi. Ievērojot minēto, jāprecizē noteikumu Nr. 337 5. un 6. pielikuma prasības attiecībā uz r1 genotipu klasi,
Tāpat, lai būtu skaidrāk un vienkāršāk saprast, kas ir genotips un R1 vai r1 genotipu klase, noteikumos Nr. 337 skaidrojami šie termini.
Risinājuma apraksts
2. Tādējādi noteikumu Nr. 337
1) visā tekstā, tostarp 5. pielikumā, burtu un skaitli "R1" nepieciešams aizstāt ar vārdu, burtiem un skaitļiem "R1 vai r1";
2) 1. nodaļā jāskaidro jauni termini, kā, piemēram:
a) genotips, kas ir aminoskābju proteīni attiecīgajā gēnu alēļu pozīcijā (projekta 1.3. apakšpunkts);
b) R1 genotipu klase, kurā klasificē aitu sugas dzīvniekus, kam kontroles paraugā ir noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips (projekta 1.4. apakšpunkts);
c) r1 genotipu klase, kurā klasificē aitu sugas dzīvniekus, kas dzimuši novietnē, kurai piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, un kam nav noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips (projekta 1.5 apakšpunkts);
3) 3.1. nodaļā ietverama prasība, ka Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) datubāzē jēriem, kas dzimuši novietnē, kurai piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, un kam nav noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips, tiek automātiski reģistrēta r1 genotipa klase (projekta 1.12.apakšpunkts);
4) 3.2. nodaļā ietverama prasība, ka, īstenojot skrepi rezistentu aitu selekcijas programmu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka aitu sugas pēcnācēji tiks iegūti no teķiem un aitu mātēm, kas atbilst R1 vai r1 priona proteīna genotipu klasei (izņemot gadījumos, kad vēlas saglabāt rezistences pret skrepi II vai III līmeņa statusu) (projekta 1.13.apakšpunkts);
5) 6. pielikumā ir jāprecizē prasības, kas jāievēro, lai aitu sugas dzīvnieku novietnei piešķirtu un saglabātu rezistences pret skrepi I līmeņa, II līmeņa vai III līmeņa statusu, iekļaujot arī aitu sugas dzīvniekus, kas atbilst r1 genotipu klasei (projekta 1.27.apakšpunkts).
Minētie risinājumi aitu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem atvieglos skrepi slimību kontroles radīto finansiālo slogu.
1) visā tekstā, tostarp 5. pielikumā, burtu un skaitli "R1" nepieciešams aizstāt ar vārdu, burtiem un skaitļiem "R1 vai r1";
2) 1. nodaļā jāskaidro jauni termini, kā, piemēram:
a) genotips, kas ir aminoskābju proteīni attiecīgajā gēnu alēļu pozīcijā (projekta 1.3. apakšpunkts);
b) R1 genotipu klase, kurā klasificē aitu sugas dzīvniekus, kam kontroles paraugā ir noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips (projekta 1.4. apakšpunkts);
c) r1 genotipu klase, kurā klasificē aitu sugas dzīvniekus, kas dzimuši novietnē, kurai piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, un kam nav noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips (projekta 1.5 apakšpunkts);
3) 3.1. nodaļā ietverama prasība, ka Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – datu centrs) datubāzē jēriem, kas dzimuši novietnē, kurai piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, un kam nav noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips, tiek automātiski reģistrēta r1 genotipa klase (projekta 1.12.apakšpunkts);
4) 3.2. nodaļā ietverama prasība, ka, īstenojot skrepi rezistentu aitu selekcijas programmu, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka aitu sugas pēcnācēji tiks iegūti no teķiem un aitu mātēm, kas atbilst R1 vai r1 priona proteīna genotipu klasei (izņemot gadījumos, kad vēlas saglabāt rezistences pret skrepi II vai III līmeņa statusu) (projekta 1.13.apakšpunkts);
5) 6. pielikumā ir jāprecizē prasības, kas jāievēro, lai aitu sugas dzīvnieku novietnei piešķirtu un saglabātu rezistences pret skrepi I līmeņa, II līmeņa vai III līmeņa statusu, iekļaujot arī aitu sugas dzīvniekus, kas atbilst r1 genotipu klasei (projekta 1.27.apakšpunkts).
Minētie risinājumi aitu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem atvieglos skrepi slimību kontroles radīto finansiālo slogu.
Problēmas apraksts
3. Regula 2024/887 paredz regulā Nr. 999/2001 iekļaut kazu sugas dzīvnieku novietnei nenozīmīga skrepi riska vai kontrolēta skrepi riska statusa piešķiršanas un saglabāšanas prasības, kas piemērojamas no 2024. gada 14. aprīļa.
Kā norādīts regulas 2024/887 pamatojumā, lai ņemtu vērā ieteikumus, kas sniegti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2017. gada 5. jūlija zinātniskajā atzinumā "Par kazu ģenētisko rezistenci pret transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām (TSE)" (https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4962), un lai atzītu, ka arī kazu sugas dzīvnieki var būt ģenētiski rezistenti pret klasiskās skrepi slimības celmiem, ja tiem ir serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturošs priona proteīna genotipu alēles gēnu 146. pozīcijā vai lizīns (K) 222. pozīcijā, būtu lietderīgi iekļaut prasības, piešķirot kazu sugas dzīvnieku novietnēm nenozīmīga skrepi riska vai kontrolēta skrepi riska statusu.
Saskaņā ar regulas 2024/887 prasībām tiek izdarīti grozījumi regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1. punkta 1.2. un 1.3. apakšpunktā, kurā noteikts, ka dalībvalstis turpmāk kazu sugu dzīvnieku novietnēm varēs piešķirt nenozīmīga skrepi riska statusu vai kontrolēta skrepi riska statusu, ja ievestie kazu sugas dzīvnieki vai to embriji, olšūnas vai sperma būs ģenētiski rezistenti pret skrepi slimības celmiem un ja tiem ir vismaz viena serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturošs genotips gēnu alēles 146. pozīcijā vai lizīns (K) 222. pozīcijā.
Lai kazu sugas dzīvnieku novietne iegūtu nenozīmīga skrepi riska statusu, tai septiņus gadus pēc kārtas jāizpilda regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. apakšpunktā noteiktās prasības, bet, lai novietne iegūtu kontrolēta skrepi riska statusu, tai trīs gadus pēc kārtas jāizpilda regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. apakšpunktā noteiktās prasības.
Nenozīmīga skrepi riska statuss vai kontrolēta skrepi riska statuss nepieciešams, lai atvieglotu aitu un kazu sugas dzīvnieku, to spermu, embriju un olšūnu tirdzniecību starp citām dalībvalstīm vai valstīm, kas nav dalībvalstis.
Turklāt regula 2024/887 precizē regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. un 1.3. apakšpunkta atsauci uz normatīvo aktu par spermas sagatavošanas centra apstiprināšanu, nosakot, ka tā apstiprināšana notiek saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, (turpmāk – regula 2020/686) II daļas 1. nodaļu, aizstājot iepriekš regulā Nr. 999/2001 minēto Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (turpmāk – direktīva 92/65/EEK).
Tā kā direktīvā 92/65/EEK iekļautās tiesību normas tika ieviestas ar Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumiem Nr. 818 "Noteikumi par veterinārajām prasībām govju, cūku, aitu, kazu un zirgu sugas dzīvnieku embriju un olšūnu un zirgu, aitu un kazu sugas dzīvnieku spermas apritei, kā arī embriju transplantācijas uzņēmumu, spermas sagatavošanas centru un spermas uzglabāšanas centru reģistrācijas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 818), bet direktīva 92/65/EEK vairs nav spēkā, noteikumu Nr. 337 2. pielikuma 11. punkta tabulas 9.1. apakšpunktā un 3. pielikuma 10. punkta tabulas 9.1. apakšpunktā svītrojama atsauce uz noteikumiem Nr. 818.
Kā norādīts regulas 2024/887 pamatojumā, lai ņemtu vērā ieteikumus, kas sniegti Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2017. gada 5. jūlija zinātniskajā atzinumā "Par kazu ģenētisko rezistenci pret transmisīvajām sūkļveida encefalopātijām (TSE)" (https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4962), un lai atzītu, ka arī kazu sugas dzīvnieki var būt ģenētiski rezistenti pret klasiskās skrepi slimības celmiem, ja tiem ir serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturošs priona proteīna genotipu alēles gēnu 146. pozīcijā vai lizīns (K) 222. pozīcijā, būtu lietderīgi iekļaut prasības, piešķirot kazu sugas dzīvnieku novietnēm nenozīmīga skrepi riska vai kontrolēta skrepi riska statusu.
Saskaņā ar regulas 2024/887 prasībām tiek izdarīti grozījumi regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1. punkta 1.2. un 1.3. apakšpunktā, kurā noteikts, ka dalībvalstis turpmāk kazu sugu dzīvnieku novietnēm varēs piešķirt nenozīmīga skrepi riska statusu vai kontrolēta skrepi riska statusu, ja ievestie kazu sugas dzīvnieki vai to embriji, olšūnas vai sperma būs ģenētiski rezistenti pret skrepi slimības celmiem un ja tiem ir vismaz viena serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturošs genotips gēnu alēles 146. pozīcijā vai lizīns (K) 222. pozīcijā.
Lai kazu sugas dzīvnieku novietne iegūtu nenozīmīga skrepi riska statusu, tai septiņus gadus pēc kārtas jāizpilda regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. apakšpunktā noteiktās prasības, bet, lai novietne iegūtu kontrolēta skrepi riska statusu, tai trīs gadus pēc kārtas jāizpilda regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. apakšpunktā noteiktās prasības.
Nenozīmīga skrepi riska statuss vai kontrolēta skrepi riska statuss nepieciešams, lai atvieglotu aitu un kazu sugas dzīvnieku, to spermu, embriju un olšūnu tirdzniecību starp citām dalībvalstīm vai valstīm, kas nav dalībvalstis.
Turklāt regula 2024/887 precizē regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. un 1.3. apakšpunkta atsauci uz normatīvo aktu par spermas sagatavošanas centra apstiprināšanu, nosakot, ka tā apstiprināšana notiek saskaņā ar Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētās regulas (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429, (turpmāk – regula 2020/686) II daļas 1. nodaļu, aizstājot iepriekš regulā Nr. 999/2001 minēto Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (turpmāk – direktīva 92/65/EEK).
Tā kā direktīvā 92/65/EEK iekļautās tiesību normas tika ieviestas ar Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumiem Nr. 818 "Noteikumi par veterinārajām prasībām govju, cūku, aitu, kazu un zirgu sugas dzīvnieku embriju un olšūnu un zirgu, aitu un kazu sugas dzīvnieku spermas apritei, kā arī embriju transplantācijas uzņēmumu, spermas sagatavošanas centru un spermas uzglabāšanas centru reģistrācijas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 818), bet direktīva 92/65/EEK vairs nav spēkā, noteikumu Nr. 337 2. pielikuma 11. punkta tabulas 9.1. apakšpunktā un 3. pielikuma 10. punkta tabulas 9.1. apakšpunktā svītrojama atsauce uz noteikumiem Nr. 818.
Risinājuma apraksts
3. Noteikumu Nr. 337
1) 2. nodaļā ir nepieciešams
a) precizēt prasības par attiecīgā skrepi riska statusu piešķiršanu. Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vēlas, lai novietnei tiktu piešķirts attiecīgais statuss, tam ir jānodrošina, ka novietnē ievestie kazu sugas dzīvnieki vai to sperma, olšūnas un embriji satur serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturoša genotipu alēles gēnu 146. pozīcijā vai lizīnu (K) 222. pozīcijā (projekta 1.8. un 1.10. apakšpunkts);
b) redakcionāli precizēt prasības attiecībā uz ievestajiem aitu sugas dzīvniekiem, nosakot, ka tie satur alanīna (A) un (vai) leicīna (L) aminoskābes saturoša genotipu gēnu alēles 136. pozīcijā un arganīna (R) aminoskābes saturoša genotipu gēnu alēles 154. un 171. pozīcijā (projekta 1.9. un 1.11. apakšpunkts);
2) 2. un 3. pielikumā ir jāprecizē iesniegums par nenozīmīga skrepi riska statusa piešķiršanu novietnei vai kontrolēta skrepi riska statusa piešķiršanu novietnei, nosakot, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam par novietni, kurā tiek turēti aitu vai kazu sugas dzīvnieki, ir jānorāda šāda informācija:
a) vai ievestajam kazu sugas dzīvniekam ir serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturošs genotips gēnu alēles 146. pozīcijā vai lizīns (K) 222. pozīcijā (projekta 1.15. un 1.21. apakšpunkts);
b) vai ievestie kazu sugas dzīvnieki ir no spermas sagatavošanas centra, kas apstiprināts saskaņā ar regulas 2020/686 II daļas 1. nodaļu, svītrot atsauci uz noteikumiem Nr. 818 (projekta 1.16. un 1.22. apakšpunkts). Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punktā "a" apakšpunktā (grozītais Regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. un 1.3. apakšpunkta "c" apakšpunkta "iv" apakšpunkts) ir ieviestas visas četras noteiktās prasības attiecībā uz spermas savākšanas centru. Pirmā prasība tiek ieviesta ar noteikumu projekta 1.16. un 1.22. apakšpunktu, bet pārējās trīs prasības jau ieviestas ar noteikumu Nr.337 2. pielikuma 11. punkta tabulas un 3. pielikuma 10. punkta tabulas 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktu, un tās nav nepieciešams ieviest atkārtoti;
c) vai novietnē ievestie kazu sugas dzīvnieku embriji, olšūnas vai sperma ir ar vienu serīna (S) vai asparagīnskābes (D) alēli 146. pozīcijā vai lizīna (K) alēli 222. pozīcijā (projekta 1.17., 1.18., 1.19., 1.20., 1.23., 124., 1.25. un 1.26. apakšpunkts).
1) 2. nodaļā ir nepieciešams
a) precizēt prasības par attiecīgā skrepi riska statusu piešķiršanu. Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vēlas, lai novietnei tiktu piešķirts attiecīgais statuss, tam ir jānodrošina, ka novietnē ievestie kazu sugas dzīvnieki vai to sperma, olšūnas un embriji satur serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturoša genotipu alēles gēnu 146. pozīcijā vai lizīnu (K) 222. pozīcijā (projekta 1.8. un 1.10. apakšpunkts);
b) redakcionāli precizēt prasības attiecībā uz ievestajiem aitu sugas dzīvniekiem, nosakot, ka tie satur alanīna (A) un (vai) leicīna (L) aminoskābes saturoša genotipu gēnu alēles 136. pozīcijā un arganīna (R) aminoskābes saturoša genotipu gēnu alēles 154. un 171. pozīcijā (projekta 1.9. un 1.11. apakšpunkts);
2) 2. un 3. pielikumā ir jāprecizē iesniegums par nenozīmīga skrepi riska statusa piešķiršanu novietnei vai kontrolēta skrepi riska statusa piešķiršanu novietnei, nosakot, ka dzīvnieku īpašniekam vai turētājam par novietni, kurā tiek turēti aitu vai kazu sugas dzīvnieki, ir jānorāda šāda informācija:
a) vai ievestajam kazu sugas dzīvniekam ir serīna (S) vai asparagīnskābes (D) aminoskābes saturošs genotips gēnu alēles 146. pozīcijā vai lizīns (K) 222. pozīcijā (projekta 1.15. un 1.21. apakšpunkts);
b) vai ievestie kazu sugas dzīvnieki ir no spermas sagatavošanas centra, kas apstiprināts saskaņā ar regulas 2020/686 II daļas 1. nodaļu, svītrot atsauci uz noteikumiem Nr. 818 (projekta 1.16. un 1.22. apakšpunkts). Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punktā "a" apakšpunktā (grozītais Regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. un 1.3. apakšpunkta "c" apakšpunkta "iv" apakšpunkts) ir ieviestas visas četras noteiktās prasības attiecībā uz spermas savākšanas centru. Pirmā prasība tiek ieviesta ar noteikumu projekta 1.16. un 1.22. apakšpunktu, bet pārējās trīs prasības jau ieviestas ar noteikumu Nr.337 2. pielikuma 11. punkta tabulas un 3. pielikuma 10. punkta tabulas 9.2., 9.3. un 9.4. apakšpunktu, un tās nav nepieciešams ieviest atkārtoti;
c) vai novietnē ievestie kazu sugas dzīvnieku embriji, olšūnas vai sperma ir ar vienu serīna (S) vai asparagīnskābes (D) alēli 146. pozīcijā vai lizīna (K) alēli 222. pozīcijā (projekta 1.17., 1.18., 1.19., 1.20., 1.23., 124., 1.25. un 1.26. apakšpunkts).
Problēmas apraksts
4. Lai datu centrs pagūtu sagatavot datubāzē platformu, ir jānosaka pārejas periods, kurā jērus, kas dzimuši novietnē, kurai piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, un kam nav noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips, varēs automātiski klasificēt un tiem reģistrēt r1 genotipa klasi.
Risinājuma apraksts
4. Noteikumos Nr. 337 nepieciešams noteikt, ka prasība par r1 genotipa klases klasificēšanu un reģistrēšanu stāsies spēkā 2024. gada 1. septembrī (projekta 2. punkts).
Problēmas apraksts
5. Noteikumi Nr. 337 reglamentē, ka Zemkopības ministrija no tai kārtējā gada valsts budžetā piešķirtā finansējuma sedz izmaksas, kas saistītas ar skrepi rezistentu aitu selekcijas programmu un skrepi uzraudzības, kontroles un apkarošanas programmu. Skrepi rezistentu aitu selekcijas programma, kas saistīta ar rezistences pret skrepi I, II vai III līmeņa statusa piešķiršanu, ir brīvprātīgi īstenojama, un organizē programmas izpildi organizē biedrība "Latvijas aitu audzētāju asociācija".
Risinājuma apraksts
5. Noteikumos Nr. 337 nepieciešams svītrot prasību, kas noteic, ka Zemkopības ministrijai jāsedz izmaksas, kas saistītas ar skrepi rezistentu aitu selekcijas programmu pozīcijā (projekta 1.7. apakšpunkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
TSE ierosinātājs ir priona proteīns – mainītas, modificētas olbaltumvielas paveids. Inficēšanās parasti notiek, dzīvniekam apēdot inficētu olbaltumvielas saturošu barību vai nonākot ciešā saskarē ar inficētiem audiem, organisma šķidrumiem vai inficētiem medicīniskiem instrumentiem. Slimības inkubācijas periods ir ilgs – vairāki mēneši, dažreiz pat gadi. Priona proteīns pēc iekļūšanas organismā vairojas limfoīdajos audos un šūnās, virzoties uz centrālo nervu sistēmu. Skrepi raksturo letāli deģeneratīvi centrālās nervu sistēmas traucējumi ar patoloģiskas izoformas priona proteīna (mainīta, modificēta olbaltumvielu paveida) uzkrāšanos smadzeņu šūnu proteīna prionā, un dzīvniekam tiek novērota nieze un kustības traucējumi. Slimībai progresējot, dzīvnieki novājē, tiem novēro izteiktu muskuļu vājumu. Slimība nav ārstējama. Slimība ir zināma kopš 1732. gada. Tā izraisa ekonomiskus zaudējumus, bet netiek uzskatīta par riska faktoru cilvēku veselībai. Zinātniskajā atzinumā ir pateikts, ka atipiskā skrepi slimība, iespējams, ir mazāk lipīga vai vispār nav lipīga, tāpēc Eiropas Savienībā vairs netiek uzskatīts, ka atipiskie skrepi saslimšanas gadījumi radītu risku dzīvnieku veselībai.
Laboratoriskās metodes slimības noteikšanai dzīviem dzīvniekiem pagaidām nav izstrādātas. Slimība tiek apstiprināta laboratoriski, izmeklējot galvas smadzeņu paraugu.
Laboratoriskās metodes slimības noteikšanai dzīviem dzīvniekiem pagaidām nav izstrādātas. Slimība tiek apstiprināta laboratoriski, izmeklējot galvas smadzeņu paraugu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Datu centrā reģistrēti aitu un kazu sugas dzīvnieku īpašnieki vai turētāji
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
- Datu centrā reģistrēti aitu un kazu sugas dzīvnieku īpašnieki vai turētāji
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums attieksies uz
1) aitu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas īsteno skrepi rezistento aitu selekcijas programmu. Pēc datu centra datubāzes datiem, Latvijā 2024. gada 1. janvārī bija reģistrēti 2288 aitu sugas dzīvnieku īpašnieki un 78 351 aitu sugas dzīvnieks, bet reģistrētas trīs novietnes, kurām piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss;
2) kazu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas vēlēsies nodarboties ar kazu sugas dzīvnieku ciltsdarbu un audzēšanu. Pēc datu centra datubāzes datiem, Latvijā 2024. gada 1. janvārī bija reģistrēti 1425 kazu sugas dzīvnieku īpašnieki un 10 351 kazu sugas dzīvnieks.
1) aitu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas īsteno skrepi rezistento aitu selekcijas programmu. Pēc datu centra datubāzes datiem, Latvijā 2024. gada 1. janvārī bija reģistrēti 2288 aitu sugas dzīvnieku īpašnieki un 78 351 aitu sugas dzīvnieks, bet reģistrētas trīs novietnes, kurām piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss;
2) kazu sugas dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem, kas vēlēsies nodarboties ar kazu sugas dzīvnieku ciltsdarbu un audzēšanu. Pēc datu centra datubāzes datiem, Latvijā 2024. gada 1. janvārī bija reģistrēti 1425 kazu sugas dzīvnieku īpašnieki un 10 351 kazu sugas dzīvnieks.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums veicina tādu ģenētiski novērtētu un vaislai atlasītu vai audzēšanai paredzētu aitu vai kazu sugas dzīvnieku turēšanu, kuriem ir noteikta izturība (rezistence) pret TSE ierosinātāju, tā labvēlīgi ietekmējot konkurētspēju.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekta tiesiskais regulējums ietekmē uzņēmumus, kas tur ģenētiski novērtētus un vaislai atlasītus vai audzēšanai paredzētus aitu vai kazu sugas dzīvniekus, kuriem ir noteikta izturība (rezistence) pret TSE ierosinātāju.
Projekta tiesiskais regulējums paredz nosacījumu, ka tad, ja jēri dzimuši novietnē, kurai piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, un tiem nav noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips, datu centrs datubāzē automātiski tos klasificēs un reģistrēs r1 genotipa klasi.
Tā kā projekts neparedz ieviest jaunu administratīvo procedūru, projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam nav ietekmes uz administratīvajām izmaksām (izmaksām, kas rodas saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai uzglabāšanas pienākumiem), jo sabiedrības grupai, ko veido juridiskās personas (dzīvnieku īpašnieks vai turētājs), gada laikā tās nepārsniedz 2000 euro.
Savukārt noteikumos Nr. 337, kā arī projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz atbilstības izmaksām (naudas izteiksmē), un tas rada atbilstības izmaksas mērķgrupai, ko veido juridiskas personas (dzīvnieku īpašnieks vai turētājs), kuras vēlēsies īstenot skrepi uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus.
Projekta tiesiskais regulējums paredz nosacījumu, ka tad, ja jēri dzimuši novietnē, kurai piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, un tiem nav noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips, datu centrs datubāzē automātiski tos klasificēs un reģistrēs r1 genotipa klasi.
Tā kā projekts neparedz ieviest jaunu administratīvo procedūru, projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam nav ietekmes uz administratīvajām izmaksām (izmaksām, kas rodas saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai uzglabāšanas pienākumiem), jo sabiedrības grupai, ko veido juridiskās personas (dzīvnieku īpašnieks vai turētājs), gada laikā tās nepārsniedz 2000 euro.
Savukārt noteikumos Nr. 337, kā arī projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz atbilstības izmaksām (naudas izteiksmē), un tas rada atbilstības izmaksas mērķgrupai, ko veido juridiskas personas (dzīvnieku īpašnieks vai turētājs), kuras vēlēsies īstenot skrepi uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts rada ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas tur ģenētiski novērtētus un vaislai atlasītus vai audzēšanai paredzētus aitu vai kazu sugas dzīvniekus, kuriem ir noteikta izturība (rezistence) pret TSE ierosinātāju.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiski noregulēti un pārvaldīti aitu un kazu nozares veselības jautājumi saglabā dzīvnieku veselību un nodrošina pārtikas kvalitāti, veicinot tirdzniecības konkurenci.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiski noregulēti un pārvaldīti aitu un kazu nozares veselības jautājumi saglabā lauku apdzīvotību un nodarbinātību laukos.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
5 049,00
Datu centrā reģistrēti aitu un kazu sugas dzīvnieku īpašnieki vai turētāji
Jā
Vērtības nozīme:
46,75
Pēc https://bior.lv/lv datiem, izmaksas par rezistences pret skrepi genotipa alēļu pozīciju noteikšanu EDTA stabilizētajās asinīs ar sekvenēšanas reakciju ir 42,47 euro.
Atbilstoši praktizējošo veterinārārstu cenrāžu tīmekļvietnes datiem vidējā samaksa praktizējošajam veterinārārstam par vizīti ir 30,00 euro un par viena parauga ņemšanu – 4,00 euro. Tātad izmaksas par praktizējoša veterinārārsta darbībām ar vienu paraugu ir 4,28 euro, t.i., (30,00 + 432,00 euro) / 108 gab. = 4,28 euro.
108
Pēc www.ldc.gov.lv datiem, 2024. gada 1. maijā reģistrētas trīs aitu novietnes, kurām ir piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss un kurās ir reģistrēti 323 jēri. Tātad aitu ganāmpulkā vidēji tiek turēti 108 jēri, kuriem jānosaka rezistences pret skrepi genotipa alēļu pozīcija.
5 049,00
Ievērojot minēto, aitu īpašniekam vai turētājam (gan fiziskai, gan juridiskai personai) izmaksas par skrepi kontroles pasākumiem ir šādas:
(42,47 euro (lab. izm.) * 108 gab.(paraugi)) + (30,00 (vet. vizīte) + (4,00 euro (paraugu ņemšana) * 108 gab. (paraugi)) = 4586,76 + 462,00 = 5048,76 euro.
Kopā valstī skrepi kontroles pasākumi aitu sugas dzīvnieku novietnēm, kurām piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, gadā izmaksā 15 146,28 euro, t.i., (42,47 * 108 + 462,00) * 3 = 15 146,28 euro.
Projektā plānots, ka turpmāk var neveikt rezistences pret skrepi genotipa alēļu pozīciju noteikšanu R1 priona proteīna genotipu klases teķa un aitu mātes pēcnācējiem. Tādējādi atbilstības izmaksu ietaupījums aitu īpašniekam vai turētājam gadā ir 5048,76 euro.
Administratīvais slogs (atbilstības izmaksu ietaupījums) aitu īpašniekiem vai turētājiem, kas audzē un tur pret skrepi rezistentas vaislas aitas, gadā samazināsies par 15 146,28 euro.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Datu centrā reģistrēti aitu un kazu sugas dzīvnieku īpašnieki vai turētāji
Nē
Aprēķinu skaidrojumu skatīt pie aitu īpašniekiem vai turētājiem, kā fiziskās personas
Kopā
5 049,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
235 079
0
235 079
0
235 079
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
235 079
0
235 079
0
235 079
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
235 079
0
235 079
0
235 079
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
235 079
0
235 079
0
235 079
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums transmisīvo sūkļveida encefalopātiju kontroles un apkarošanas pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmākajos gadus ir ieplānots no Zemkopības ministrijas apakšprogrammas 70.06.00 "Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai" pasākuma "Uzraudzības pasākumi pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīguma jomā" finansējuma 1 360 850 euro.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R0887
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2024. gada 22. marta Regula (ES) 2024/887, ar ko attiecībā uz dzīvnieku barošanu, laišanu tirgū un importēšanu Savienībā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV, VIII un IX pielikumu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32001R0999
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija (EK) Regula Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32020R0686
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/686)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2024. gada 22. marta Regula (ES) 2024/887, ar ko attiecībā uz dzīvnieku barošanu, laišanu tirgū un importēšanu Savienībā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV, VIII un IX pielikumu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punkta "a" apakšpunkts (grozītais regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. apakšpunkta "c" apakšpunkts)
Noteikumu projekta 1.8., 1.9. un 1.15. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 31.1. un 33.1. apakšpunkts un 2. pielikuma 11. punkta tabulas 8.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punkta "a" apakšpunkts (grozītā regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. apakšpunkta "c" apakšpunkta "iv" apakšpunkta pirmā rindkopa)
Noteikumu projekta 1.16. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 2. pielikuma 11. punkta tabulas 9.1. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punkta "a" apakšpunkts (grozītais regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. apakšpunkta "g" apakšpunkta "ii" apakšpunkts)
Noteikumu projekta 1.17. un 1.18. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 2. pielikuma 11. punkta tabulas 13.1. apakšpunkta "h" un "i" apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punkta "a" apakšpunkts (grozītais regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.2. apakšpunkta "h" apakšpunkta "ii" apakšpunkts)
Noteikumu projekta 1.19. un 1.20. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 2. pielikuma 11. punkta tabulas 15.1. apakšpunkta "g" un "h" apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punkta "a" apakšpunkts (grozītais regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. apakšpunkta "c" apakšpunkts)
Noteikumu projekta 1.10., 1.11. un 1.21. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 36.1. un 38.1. apakšpunkts un 3. pielikuma 10. punkta tabulas 8.1 punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punkta "a" apakšpunkts (grozītā regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. apakšpunkta "c" apakšpunkta "iv" apakšpunkta pirmā rindkopa)
Noteikumu projekta 1.22. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 3. pielikuma 10. punkta tabulas 9.1. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punkta "a" apakšpunkts (grozītais regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. apakšpunkta "g" apakšpunkta "ii" apakšpunkts)
Noteikumu projekta 1.23. un 1.24. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 3. pielikuma 10. punkta tabulas 13.1. apakšpunkta "h" un "i" apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Regulas 2024/887 pielikuma A daļas 2. punkta "a" apakšpunkts (grozītais regulas Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļas A iedaļas 1.3. apakšpunkta "h" apakšpunkta "ii" apakšpunkts)
Noteikumu projekta 1.25. un 1.26. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 3. pielikuma 10. punkta tabulas 15.1. apakšpunkta "g" un "h" apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulā 2024/887 nav dota rīcības brīvība dalībvalstij ieviest tiesību normas.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija (EK) Regula Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas Nr. 999/2001 6.a pants un VII pielikuma C nodaļas 4. daļas 1. punkts
Noteikumu projekta 1.7. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 13. punkta ievaddaļa)
Pārņemtas pilnībā
Līdz šim ieviestās, no Eiropas Savienības tiesību normām izrietošās prasības netiek mainītas, ietekmētas vai neieviestas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projektā tiek ieviestas prasības no regulas Nr. 999/2001 6.a panta un VII pielikuma C nodaļas 4. daļas 1. punkta.
Ar projekta grozījumiem tiek precizēta Latvijā noteikumos Nr. 337 izveidotās oficiālās shēmas pārvaldība un tiek izmantota regulas Nr. 999/2001 6.a pantā un VII pielikuma C nodaļas 4. daļas 1. punktā noteiktā dalībvalstu izvēle, t. i., ka dalībvalsts var īstenot oficiālās shēmas pārvaldību izveidotai pret skrepi rezistentu aitu selekcijas programmai, ar kuru saimniecības atzīst par rezistentām pret skrepi trīs līmeņos.
Izvēle izmantota, lai izteikti rezistentus aitu sugas dzīvniekus atlasītu vaislai vai audzēšanai un palielinātu to skaitu, īstenojot skrepi rezistentu aitu selekcijas programmu. Minētā programma ir brīvprātīgi īstenojama, un programmas izpildi organizē biedrība "Latvijas aitu audzētāju asociācija", tāpēc ar projekta 1.7. apakšpunktu tiek svītrota prasība par to, ka Zemkopības ministrijai jāsedz izmaksas, kas saistītas ar skrepi rezistentu aitu selekcijas programmu.
Ar projekta grozījumiem tiek precizēta Latvijā noteikumos Nr. 337 izveidotās oficiālās shēmas pārvaldība un tiek izmantota regulas Nr. 999/2001 6.a pantā un VII pielikuma C nodaļas 4. daļas 1. punktā noteiktā dalībvalstu izvēle, t. i., ka dalībvalsts var īstenot oficiālās shēmas pārvaldību izveidotai pret skrepi rezistentu aitu selekcijas programmai, ar kuru saimniecības atzīst par rezistentām pret skrepi trīs līmeņos.
Izvēle izmantota, lai izteikti rezistentus aitu sugas dzīvniekus atlasītu vaislai vai audzēšanai un palielinātu to skaitu, īstenojot skrepi rezistentu aitu selekcijas programmu. Minētā programma ir brīvprātīgi īstenojama, un programmas izpildi organizē biedrība "Latvijas aitu audzētāju asociācija", tāpēc ar projekta 1.7. apakšpunktu tiek svītrota prasība par to, ka Zemkopības ministrijai jāsedz izmaksas, kas saistītas ar skrepi rezistentu aitu selekcijas programmu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2019. gada 17. decembra Deleģētā regula (ES) 2020/686, ar ko attiecībā uz reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu un izsekojamības un dzīvnieku veselības prasībām, kas jāievēro, veicot konkrētu turētu sauszemes dzīvnieku reproduktīvo produktu pārvietošanu Savienībā, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/429 (turpmāk – regula 2020/686)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Regulas 2020/686 II daļas 1. nodaļa
Noteikumu projekta 1.16. un 1.22. apakšpunkts (noteikumu Nr. 337 2. pielikuma 11. punkta tabulas 9.1. apakšpunkts un 3. pielikuma 10. punkta tabulas 9.1. apakšpunkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā regulas norma.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekta 1.16. un 1.22. apakšpunktā dotas atsauces uz regulas 2020/686 II daļas 1. nodaļu par tajā minēto reproduktīvo produktu objektu apstiprināšanu. Regulā paredzētā rīcības brīvība nav šī projekta mērķis.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauksaimniecības datu centrs, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Pārtikas un veterinārais dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Biedrība “Latvijas aitu audzētāju asociācija”, Biedrība “Latvijas Kazkopības biedrība”Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/0e4bf232-abf5-4eeb-8747-72acdd245e02
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Projekta publiskās apspriešanas laikā no 2024. gada 25. marta līdz 7. aprīlim par projektu netika saņemti ne iebildumi, ne priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
Zemkopības ministrija 2023. gada 13. oktobrī elektroniskajā saskaņošanā nosūtīja projektu, par kuru minētās organizācijas izteica iebildumus un priekšlikumus.
Precizētais projekts, kurā ņemti vērā nevalstisko organizāciju iebildumi un priekšlikumi, atkārtotai elektroniskai saskaņošanai tika nosūtīts 2023. gada 22. novembrī. Par precizēto projektu iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
Precizētais projekts, kurā ņemti vērā nevalstisko organizāciju iebildumi un priekšlikumi, atkārtotai elektroniskai saskaņošanai tika nosūtīts 2023. gada 22. novembrī. Par precizēto projektu iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Pārtikas un veterinārais dienests
- Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
- Lauksaimniecības datu centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Pārtikas un veterinārais dienests
neietekmē
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"
neietekmē
Lauksaimniecības datu centrs
palielinās
Vērtības nozīme:
11,75
Avots – Centrālās statistikas pārvaldes dati
0,10
Informācijas reģistrēšanas laiks
1
Darbību skaits, ņemot vērā skrepi uzraudzības pasākumu īstenošanas pieredzi
1 000
Darbības īstenošanas biežums gadā
1 175,00
Ņemot vērā pašreizējo skrepi uzraudzības pasākumu īstenošanas pieredzi, varētu būt 1000 darbību. Administratīvās izmaksas veido attiecīgās informācijas sagatavošana un reģistrēšana.
Kopā
1 175,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Datu centra funkcijas tiks paplašinātas, ietverot jēru klasificēšanu un reģistrēšanu r1 genotipa klasei datubāzē.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta tiesiskais regulējums attieksies uz
1) dienestu, tam īstenojot skrepi uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus;
2) Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "Bior", tam veicot laboratoriskos izmeklējumus skrepi diagnosticēšanas gadījumā un genotipu alēļu noteikšanai;
3) datu centru, tam sagatavojot datubāzē platformu, kurā jērus, kas dzimuši novietnē, kurai piešķirts rezistences pret skrepi I līmeņa statuss, un kam nav noteikts ARR/ARR vai ALRR/ALRR genotips, automātiski klasificēs un tiem reģistrēs r1 genotipa klasi.
Pēc www.csb.gov.lv datiem, 2023. gadā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa valsts sektorā bija 1683 euro mēnesī.
Dienests jau pašlaik noņem kontroles paraugus, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" veic laboratoriskos izmeklējumus skrepi diagnosticēšanas gadījumā un genotipu alēļu noteikšanu, tāpat dienests un datu centrs iegūst un apkopo informāciju, īstenojot skrepi uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus saskaņā ar noteikumiem Nr. 337, tāpēc pēc projekta piemērošanas šīs administratīvās izmaksas nemainīsies.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi