Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
VRAA informē, ka saistībā ar tehniskiem darbiem 21.02.2024 laikā no plkst. 21:00 līdz plkst. 23:30 var būt traucēta vienotās pieteikšanās moduļa darbība. To laikā portālā īslaicīgi var būt traucēti vai nepieejami e-Identitātes apliecināšanas un parakstīšanās pakalpojumi ar eID, eParaksts kartēm un mobilo lietotni eParaksts mobile.
21-TA-1513: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
1. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēma attīstība, lai jebkādos apstākļos, tajā skaitā valstī izsludināta izņēmuma stāvokļa gadījumā, tiktu nodrošinātas valsts pamatfunkcijas, nodrošinot iedzīvotāju pamatvajadzības;
2. Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra sēdes protokola 39.§ Informatīvā ziņojuma “Par mācību KRISTAPS 2019 secinājumiem” 2.4. punkts (DIENESTA VAJADZĪBĀM).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts ir izstrādāts, lai noteiktu Nacionālo bruņotos spēku (turpmāk - NBS) tiesības slēgt sadarbības līgumus ar kritiskās infrastruktūras (turpmāk – KI) un Eiropas KI īpašniekiem par infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumiem valstī izsludināta izņēmuma stāvokļa gadījumā, ko īsteno attiecīgās KI un Eiropas KI Zemessardzes apakšvienībs.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Viens no visaptverošas valsts aizsardzības galvenajiem uzdevumiem ir sabiedrības un tautsaimniecības spēja nodrošināt nepārtrauktus kritiskos pakalpojumus krīzes un kara apstākļos. Kritiskos pakalpojumus nodrošina KI – Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas sabiedrībai svarīgu funkciju īstenošanai, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un, kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 6.jūlija noteikumu nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas Kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 37.punktu, enerģētiskās krīzes, augsta un īpaši augsta terorisma draudu līmeņa, ārkārtējas situācijas un izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā Ministru kabinets var lemt, ka NBS vai Valsts policija pārņem atsevišķas B, C un D kategorijas KI vai Eiropas KI pilnīgu vai daļēju fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanu.
Lai pilnvērtīgi ar drošības un aizsardzības pasākumiem tiktu nodrošināti visi KI objekti, Aizsardzības ministrija atbalsta Zemessardzes apakšvienību izveidi KI objektos. Krīzes un uzbrukuma gadījumā tieši KI objektā strādājošie zemessargi ir ciešā kontaktā ar KI īpašnieku, tiesisko vadītāju vai infrastruktūras vadību un būtu kompetentākie pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā konkrētajā KI objektā un visātrāk pieejamie spēki, lai operatīvi reaģētu uz drošības incidentiem.
KI objekta īpašnieka un vadības sadarbības akcepta gadījumā, noslēdzot NBS un KI īpašnieka sadarbības līgumu, tiktu radīts tiesiskais pamats Zemessardzes apakšvienības izveidei drošības un aizsardzības pasākumu nodrošināšanai KI objektā valstī izsludināta izņēmuma stāvokļa gadījumā. Zemessardzes apakšvienību veidotu KI objektā strādājošie jau esošie zemessargi, kas vēlas pievienoties vienībai un strādājošie, kas iestājas Zemessardzē ar mērķi darboties sava KI objekta Zemessardzes apakšvienībā. Tie apakšvienības zemessargi, kas nav kritiskais personāls – izņēmuma stāvokļa laikā varētu tikt pastāvīgi iesaistīti KI objekta pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā, savukārt zemessargi, kas vienlaikus ir kritiskais personāls – izņēmuma stāvokļa laikā veidotu  rezervi – ātrās reaģēšanas spēkus (QRF – Quick Reaction Force), kas var tikt īslaicīgi aktivizēta reaģēšanai drošības incidenta gadījumā.
Šādas Zemessardzes apakšvienības darbība neaizstātu regulāro KI objekta apsardzi, bet tiktu integrēta esošajos KI objekta pastiprinātas fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas plānos un apakšvienības vecākais sadarbotos ar KI objekta par drošību atbildīgo amatpersonu un attiecīgo valsts drošības iestādi (turpmāk - VDI). Tiek plānots, ka šādas apakšvienības izveidei būtu nepieciešami aptuveni vismaz 10 KI nodarbinātie zemessargi un tās rīcībā būtu KI objektā izveidota telpa. Atkarībā no katra atsevišķi izvērtētā gadījuma, ieroču telpā ar specifiskām drošības prasībām ieroči glabātos patstāvīgi vai tā tiktu piepildīta valstī izsludināta izņēmuma stāvokļa gadījumā (minētā kārtība tiks saskaņota ar attiecīgo KI valdītāju un atbildīgo VDI pārstāvi).
Lai izvairītos no KI objektos nodarbināto zemessargu mobilizāciju regulārajās vienībās vai to pārvietošanu citu izdevumu izpildē, Ministru kabineta noteikumu grozījumi paredz, ka izņēmuma stāvokļa laikā KI Zemessardzes apakšvienības uzdevums ir nodrošināt KI un Eiropas KI drošības un aizsardzības pasākumu īstenošanu. Ja attiecīgais KI un Eiropas KI objekts beidz pildīt savas minimālā apjoma funkcijas (bojājumu, evakuācijas vai citu apstākļu dēļ), KI Zemessardzes apakšvienību iesaista citu Valsts aizsardzības operacionālajā plānā notiektos uzdevumus izpildē.
Pārtraucot darba tiesiskās attiecības ar KI objektu, persona varēs turpināt darbību Zemessardzes regulārajās vienībās vai pārtraukt aktīvu darbību, paliekot rezervē.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
KI objektos nodarbinātie
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
KI objekti

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
-
Nevalstiskās organizācijas
Cits
KI objekti

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Aizsardzības ministrija
  • Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi