Anotācija (ex-ante)

Šobrīd nav noteikta vienota tiesiskā regulējuma attiecībā uz kara upuru apbedījumiem Latvijas Republikas teritorijā, tādējādi ir nepieciešams noteikt kārtību gan kara upuru apbedījumu saglabāšanā, organizēšanā, reģistrācijā, uzturēšanā, aizsardzībā, pārapbedīšanā, gan kara upuru kapsētu un kapavietu saglabāšanā, uzturēšanā, kā arī kārtību kara upuru apbedījumu vietu izpētē un aizsardzībā.
Latvijai ir noslēgti starptautiskie līgumi par kara upuru apbedījumu vietu saglabāšanu, t.i. Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem. Likumprojekts nenosaka to Latvijas izcelsmes kara upuru apbedījumu aizsardzības tiesisko regulējumu, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Šo apbedījumu tiesisko regulējumu, kā arī ar to izpēti, uzturēšanu un kopšanu saistītos jautājumus nosaka noslēgtās starptautiskās vienošanās.
Attiecīgi likumprojekta mērķis nav pārņemt pēc būtības iepriekš minēto starptautiskajos līgumos ietverto, bet sasniegt mērķi, t.i. kara upuru (līdz II Pasaules karam ieskaitot)  apbedījumu juridisko aizsardzību Latvijas Republikas teritorijā, kā arī sekmēt kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņpilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām.

 

Likumprojekta 2. pantā ir noteiks tā mērķis, uzsverot kara upuru apbedījumu juridisko aizsardzību tieši Latvijas Republikas teritorijā, kā arī sekmēt kara upuru piemiņas saglabāšanu un cieņpilnu attieksmi pret kara upuru mirstīgajām atliekām. Likumprojektā tiek paredzēts, ka kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizē Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – Komisija), kuras uzdevumi uzskaitīti 3. panta sestajā daļā. Likumprojekta 3. pants paredz Komisijas sastāvā iekļaut vairākus pārstāvjus. Šāda vairāku pārstāvju iekļaušana Komisijas sastāvā sekmēs vispusīgāku Komisijas darbu, attiecīgi katrs viņa pārstāvētās iestādes vai institūcijas kompetences ietvaros nodrošinās objektīvu komisijas darbu kopumā.
Pēc būtības organizēšanu var saprast arī kā darbību kopumu, lai sasniegtu likumprojektā ietverto mērķi.  Komisija veiks šādus uzdevumus:
1)nodrošināt kara upuru apbedījumu reģistra vešanu un uzturēšanu;
2)ierosināt pašvaldībai esošās kara upuru kapsētas teritorijas paplašināšanas nepieciešamību  vai sniegt attiecīgu atzinumu, saņemot pašvaldības, vai privātpersonas pieprasījumu;
3)saskaņot ar pašvaldību jaunus kara upuru apbedījumus;
4)sniegt priekšlikumus būvdarbiem kara upuru apbedījumos, kapsētās;
5)izsniegt atļauju kara upuru apbedījumu vietu izpētei;
6)izsniegt atļauju kara upuru pārapbedīšanai.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” 2.¹ pantu, kā arī Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par karā kritušo personu apbedījumiem 7.pantu biedrība “Latvijas Brāļu kapu komiteja” nodrošina abos noslēgtajos līgumos noteikto uzdevumu tehnisko izpildi.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmā daļa nosaka, ka pārvaldes uzdevumu var deleģēt  privātpersonai un citai publiskai personai, ja šī persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Savukārt minētā likuma 40.panta otrā daļa paredz, ka uzdevumu var deleģēt ar ārējo normatīvo aktu.
Biedrība "Brāļu kapu komiteja" ir Latvijas Republikas valdības pilnvarota organizācija, kas veic Latvijas pusei piekrītošos darbus, kas izriet no Latvijas un Vācijas valdību līguma par karā kritušo personu apbedījumu vietu saglabāšanu un uzturēšanu. Šī iemesla dēļ nolūkā nodrošināt efektīvu likumā noteikto uzdevumu izpildi ir paredzēts deleģēt biedrībai “Brāļu kapu komiteja” šādus uzdevumus: 1)  nodrošināt kara upuru apbedījumu reģistra vešanu un uzturēšanu; 2) ierosināt pašvaldībai esošās kara upuru kapsētas teritorijas paplašināšanas nepieciešamību  vai sniegt attiecīgu atzinumu, saņemot pašvaldības, fiziskas vai juridiskas personas pieprasījumu; 3) saskaņot ar pašvaldību jaunas kara upuru apbedījuma vietas; 4) sniegt priekšlikumus būvdarbiem kara upuru apbedījumos, kapsētās.
Piebilstams, ka  deleģēšanas līgumā starp Aizsardzības ministriju un biedrību “Brāļu kapu komiteja” tiks iekļauta uzdevumu izpildes un atskaites kārtība. Sadarbība notiks komisijas ietvaros, jo biedrības “Brāļu kapu komiteja” pārstāvis arī ir komisijas sastāvā.

Savukārt pārvaldes uzdevumi, kas paredz administratīvo aktu izdošanu, būs Komisijas kompetencē.
Likumprojekta 4. pants paredz uzskaites un informācijas sistēmu- Kara upuru apbedījumu reģistru.
Jāatzīmē, ka reģistru jau ir izveidojusi biedrība “Brāļu kapu komiteja”, lai nodrošinātu Latvijas valsts noslēgto starptautisko līgumu izpildi. Reģistrs darbojas un ir spēkā esošs, tādējādi papildus līdzekļi sistēmas izveidei nav nepieciešami.  Attiecīgi likumprojekta 4.pants nosaka, ka tiek veikta kara upuru apbedījumu vietu ģeogrāfisko vietu uzskaite, kā arī, ka biedrība "Brāļu kapu komiteja"  apgrūtinātās teritorijas - kara upuru apbedījuma vieta, kapsēta vai atsevišķa kapavieta, iesniedz iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā.
Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā – papildinot ar normu, kurā tiek noteikts, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu (likumprojektā noteiktās apgrūtinātās teritorijas) sniedzējs ir biedrība "Brāļu kapu komiteja". Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā tiks veikti vienlaikus ar kārtējiem nepieciešamajiem grozījumiem. Tāpat nepieciešams papildināt uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu klasifikatoru ar likumprojektā noteiktās apgrūtinātās teritorijas kodu.


Likumprojekta 5. pants paredz Komisijas atļaujas izsniegšanu kara upuru apbedījumu vietu izpētei, kara upuru pārapbedīšanai, norādot pamatojumu nepieciešamās atļaujas izsniegšanai, kā arī dokumentāciju, kas būtu attiecināma uz izskatāmo gadījumu, ja tāda ir. Komisija, izvērtēs saņemto iesniegumu un pieņems lēmumu par atļaujas izsniegšanu, vai tās neizsniegšanu, vērtējot iesniegumā minēto pamatojumu un iesniegto dokumentāciju. Likumprojekta 5. pants arī paredz, kādos gadījumos atļauju kara upuru apbedījumu vietas izpētei Komisija neizsniegs. Proti, atļauju kara upuru apbedījumu vietas izpētei neizsniegs personai arī tad, ja tā ir sodīta par kapa vai līķa apgānīšanu.
Attiecīgi Krimināllikuma 228.pants. Kapa un līķa apgānīšana nosaka, ka
“(1) Par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. (3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās saistītas ar pieminekļa, apbedījuma urnas vai citu uz kapa vai kapā, vai pie apbedījuma urnas esošu priekšmetu nolaupīšanu, —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”.
Kara upuru apbedījumu vietas izpētei neizsniegs personai arī tad, ja tā ir izdarījusi tādu noziedzīgo nodarījumu, kas ir saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu, kā arī nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, un sodāmība nav dzēsta vai noņemta noteiktajā kārtībā.
Attiecīgi Krimināllikuma 229. pants. Nelikumīgas darbības ar kultūras priekšmetiem nosaka, ka “(1) Par kultūras priekšmeta, tas ir, Latvijas Republikas vai citas valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa, muzeja krājuma priekšmeta vai īpaši aizsargājama bibliotēku krājuma dokumenta, nelikumīgu glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tā nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā, ja ar to radīts būtisks kaitējums, —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par kultūras priekšmeta iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. (07.01.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)”.
Un Krimināllikuma 229.1 pants. Nelikumīgas darbības ar senlietām nosaka, ka “(1) Par Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošas senlietas nelikumīgu iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, pārsūtīšanu, atsavināšanu vai par tās nelikumīgu izvešanu ārpus Latvijas Republikas vai ievešanu Latvijas Republikā —soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. (2) Par Latvijas Republikas aizsardzībā esošas senlietas, kura neatrodas muzeja krājumā, vai citas valsts aizsardzībā esošas senlietas iznīcināšanu vai bojāšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.”.
Krimināllikuma 79.pants. Kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšana nosaka, ka 
"Par tādu vērtību tīšu iznīcināšanu, kas ir kultūras un nacionālā mantojuma sastāvdaļa, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem."
Turklāt, lai Komisija  izvērtētu, vai izsniegt/neizsniegt atļauju kara upuru apbedījumu vietu izpētei, tā pieprasīs Iekšlietu ministrijas Informācijas centram informāciju par tās personas sodāmību, kura pieprasa šo atļauju.
Bez tam, mērķis šādai Komisijas atļauju neizsniegšanai, ir - aizsargāt un saglabāt kara upuru apbedījumu vietas esamību. Tas nozīmē, ka personām, kurām ir sodāmība kapa vai līķa apgānīšanā,  un, ja tā ir izdarījusi tādu noziedzīgo nodarījumu, kas ir saistīts ar kultūras priekšmetu iznīcināšanu un bojāšanu, kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu, kā arī nelikumīgām darbībām ar senlietām, ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, - ir iespējama tendence “darboties” šajā jomā, un nevar izslēgt, ka atļaujot šādai personai, veikt kara upuru apbedījumu vietas izpēti, tiks apdraudēts kara upuru apbedījums. Taču atbilstoši likumprojekta mērķim, ir jāsekmē kara upuru piemiņas saglabāšana un cieņpilna attieksme pret kara upuru mirstīgajām atliekām. Tādējādi, maksimāli būtu jāizslēdz iespēju pat vismazākajā veidā ietekmēt kara upuru apbedījuma vietu. Līdz ar to, nav pieļaujams, ka personām ar attiecīgo sodāmību, būtu iespēja veikt izpēti kara upuru apbedījuma vietā.
Likumprojekts arī paredz, ka komisija var atteikt izsniegt atļauju kara upuru apbedījumu vietu izpētei vai kara upuru pārapbedīšanai, ja attiecīgas darbības rada risku valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm, un, ja par to ir saņemts Valsts drošības iestādes atzinums. Šeit jāpiebilst, ka, tādējādi komisijas sastāvā arī ir iekļauts Valsts drošības dienesta pārstāvis.
Likumprojekta 5.panta piektā daļa paredz, ka pārapbedīšanu veic tuvākajos pašvaldības teritorijā esošos brāļu kapos. Jāatzīmē, ka kara upuru atrašanas vieta ir iespējamā bojāejas vieta, līdz ar to, ja ir iespējams, ir jācenšas veikt pārapbedīšanu pēc iespējas tuvāk, turklāt jāsamazina potenciālo sarežģījumu risks pārvešanas procesā. Norādāms, ka likumprojekta 5.pantā ietvertie piederīgo ģimenes kapi ir skaidrojami, kā  radniecīgo personu, kā arī svainības pakāpes apbedījuma vieta.
Likumprojekta 6.pants uzliek pašvaldībām un privātpersonām noteiktos pienākumus. No likumprojekta 6. panta otrās daļas izriet, ka Komisija pēc iespējas ir jāinformē par katru bojājumu vai prettiesisku darbību, kas notikusi īpašumā (valdījumā) esošā kara upuru kapsētā vai atsevišķā kapavietā. Ar “katru bojājumu” tiek saprastas darbības, kas tiek veiktas ar cilvēka fizisku spēku vai pielietojot speciālus līdzekļus, vai dabas apstākļu, vai nolietojuma dēļ, lai kara upuru kapsētu vai atsevišķu kapavietu padarītu mazvērtīgāku, pasliktinātu tās stāvokli, vai iznīcinātu. Pieļaujams, ka praksē bojājumi netiek veikti bieži un konstanti, un tie ne vienmēr ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas. Taču šāda Komisijas informēšana būtu vairāk informatīvos nolūkos, tas nenoslogotu pašvaldību darbu kopumā. Tādējādi, tas, ka pašvaldība informētu Komisiju par dabas apstākļu bojājumiem, nolietojumu vai prettiesisku darbību veikšanu, vairāk būtu informatīva rakstura nolūkos un pašvaldībai šāda komisijas informēšana nav nosakāma termiņos. Ja pašvaldības rīcībā ir informācija, tad tā informē komisiju.
Tāpat arī likumprojektā ir ietverts pienākums pēc iespējas informēt un, ja dabā nav šķēršļi, nodrošināt netraucētu piekļuvi un neradīt mākslīgus šķēršļus kara upuru kapsētai un atsevišķai kapavietai. Norādāms, ka dabā var būt šķēršļi gan mākslīgi radīti, gan dabā esoši, tādējādi var būt gadījumi, kad cilvēks tīri fiziski nevar pilnībā novērst dabā esošus šķēršļus. Līdz ar to tiek uzsvērts, ka “pēc iespējas” ir jānodrošina piekļuve.
Būtiski, ka likumprojekta 6.panta ceturtā daļa uzsver tiesības pašvaldībām veikt padomju  un nacistisko režīma slavinošo objektu, demontāžu. Gadījumā, ja ar padomju un nacistiskā režīma saistīto karavīru apbedījumu vietas atrodas pilsētvidē demontāžu veic, lūdzot komisijas atļauju pārapbedīšanai.
Norādāms, ka šo augstāk minēto darbību veikšana, pašvaldībai būtu jānodrošina par saviem līdzekļiem.
Tiek paredzēts, ka pilsētvidē esošo padomju režīma slavinošo objektu, kā arī nacistiskā režīma slavinošo objektu karavīru apbedījumi tiktu pārapbedīti un demontēti, saglabājot cieņpilnu attieksmi.
Lai nodrošinātu pēc iespējas plašākas un detalizētākas datu bāzes – kara upuru apbedījuma reģistra – izveidi, likumprojekts paredz, ka ziņas par kara upuru apbedījumiem, kas apzināti līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, pašvaldības un privātpersonas, ja tādas ir viņu rīcībā, sniedz biedrībai “Brāļu kapu komiteja” līdz 2025. gada 31. janvārim.