Anotācija (ex-ante)

Par precizētu ārzemnieka personas apliecības paraugu attēlu noteikšanu:
Lai sekmētu ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz ārzemnieka personas apliecības. Ārzemnieka personas apliecībā iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošina ārzemniekam iespēju pilnvērtīgi darboties elektroniskajā vidē: izmantot valsts un pašvaldību e-pakalpojumus, apliecināt savu e-identitāti un elektroniski parakstīt dokumentus, saņemt un lietot e-adresi, lai nodrošinātu komunikāciju ar valsts un pašvaldību iestādēm, apliecināt savu identitāti klātienē iestādēs un uzņēmumos, piemēram, bankās.
Ārzemnieka personas apliecību izsniedz ārzemniekam, kurš Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta „d”, „e”, „f" un „i” apakšpunktā minētajos gadījumos reģistrēts Fizisko personu reģistrā, proti:
d) kuram ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata veidojas vai ir izveidojušās savstarpējas tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu un izglītības jomā;
e)   kurš vēlas saņemt Latvijas personas apliecību (elektroniskās identifikācijas karti), lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību;
f) kurš vēlas Latvijā saņemt valsts pārvaldes pakalpojumus elektroniski, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas izsniegto elektroniskās identifikācijas līdzekli;
i)   kurš ir patvēruma meklētājs Latvijas Republikā.
Personu apliecinošu dokumentu likuma 5. panta trešajā daļā noteikts, ka Personas apliecība izmantojama kā ceļošanas dokuments, dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos, izņemot [..] ārzemnieka personas apliecību.
Noteikumu 13.pielikumā ir noteikts ārzemnieka personas apliecības paraugs. 
Ārzemnieka personas apliecība nav ceļošanas dokuments un neapliecina tā turētāja uzturēšanās tiesības Latvijā un Šengenas dalībvalstu teritorijā, tomēr šobrīd Valsts robežsardze, veicot normatīvajā regulējumā noteikto uzdevumu izpildi, ir konstatējusi būtiskus riskus saistībā ar ārzemnieka personas apliecību izmantošanu. Valsts robežsardzes rīcībā esošā informācija liecina, ka trešo valstu pilsoņi, kuri ir saņēmuši ārzemnieka personas apliecību, citās Šengenas dalībvalstīs to uzrāda kā personu apliecinošu dokumentu, kas dod tiesības uzturēties un pārvietoties to teritorijā. Tādējādi pastāv risks par sistemātisku ārzemnieka personas apliecību izmantošanu ar mērķi nelikumīgi uzturēties Šengenas dalībvalstu teritorijā tā iemesla dēļ, ka minētajā dokumentā netiek ietverta norāde, ka šis dokuments nedod tiesības ieceļot vai uzturēties Latvijas un Šengenas valstu teritorijā. Valsts robežsardzes ieskatā šāda norāde ievērojami atvieglotu citu valstu tiesībsargājošo iestāžu iespējas konstatēt likumpārkāpumus.
Analogi arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ārzemnieka personas apliecību noformēšanas un izsniegšanas procesā ir novērojusi tendenci, ka trešo valstu pilsoņu nolūki var būt izmantot šo dokumentu citās Šengenas dalībvalstīs kā personu apliecinošu dokumentu, kas dod tiesības uzturēties un pārvietoties to teritorijā. Lai novērstu iespējamu likumpārkāpumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas ir sadarbojušās ar Valsts robežsardzi, kas konstatēja Imigrācijas likumā noteikto normu pārkāpumu ārzemnieku rīcībā, piemēram, Turcijas pilsoņi, kas, pārkāpjot uzturēšanās nosacījumus, uzrādīja ārzemnieka personas apliecību vai vēlējās Latvijā saņemt ārzemnieka personas apliecību.
Tā kā konstatēts nopietns risks par ārzemnieka personas apliecību izmantošanu ar mērķi nelikumīgi uzturēties Šengenas dalībvalstu teritorijā, iespējamā riska tūlītējai ierobežošanai, ir sagatavots aktualizēts ārzemnieka personas apliecības paraugs, paredzot personas apliecības vizuālajā daļā nepārprotami norādīt, ka šis dokuments nav derīgs ceļošanai.
Ievērojot, ka personu apliecinošu dokumentu mašīnlasāmā zona, kuru veido saskaņā ar ICAO dokumentā Nr.9303 "Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti" noteikto, nodrošina dokumenta izmantošanu ceļošanai, norādi par to, ka ārzemnieka personas apliecība nav derīga ceļošanai paredzēts ietvert tieši mašīnlasāmajā zonā.
Šāds risinājums jau ir paredzēts Noteikumu 7.¹ punktā attiecībā uz personas apliecībām un uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas pēc iekšlietu ministra pieņemtā lēmuma par aizliegumu Latvijas pilsonim, nepilsonim, personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēglim izceļot no Latvijas Republikas.
Ārzemnieka personas apliecības aversa laukā arī paredzēts iekļaut vizuāli redzamu informāciju: "Nav derīgs ceļošanai/Not for travel", kas ļautu papildus pievērst uzmanību un noskaidrot šī dokumenta turētāja tiesības ieceļot vai uzturēties Latvijā vai citā Eiropas Savienības valstī.
Noteikumu 3.punktā, kurā noteiktas papildus ziņas, kas tiek iekļautas piezīmju laukā personas apliecības reversā, ir noteikts, ka ārzemnieka personas apliecībā, kas izdota patvēruma meklētājam, iekļauj atzīmi "Patvēruma meklētājs" un ziņas par tiesībām uz nodarbinātību. Projektā paredzēts, ka ārzemnieka personas apliecībā, kas nav izdota patvēruma meklētājam, iekļauj atzīmi "Šis dokuments nav uzturēšanās atļauja/This document is not a residence permit”. 
Sākot ar 2021.gada 16.oktobri, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2021.gada 12.oktobra noteikumi Nr. 687 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi"" (turpmāk 2021.gada 12.oktobra noteikumi), izsniegtas aptuveni 1300 ārzemnieka personas apliecības (aptuveni 10% no tām izsniegtas patvēruma meklētājiem). Projektā netiek paredzēts pārejas periods līdz šim izdoto ārzemnieka personas apliecību nomaiņai, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, lai neradītu nepamatotas nelabvēlīgas sekas ārzemnieka personas apliecības turētājiem, kas to saņēmuši atbilstoši Fizisko personu reģistra likumā paredzētajiem mērķiem, kā arī ievērojot, ka personām un institūcijām, kurām līdz šim izdotās ārzemnieka personas apliecības tikušas leģitīmi uzrādītas, ir tiesības paļauties, ka šo dokumentu izdevējiestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa.
Paredzams, ka ārzemnieka personas apliecība, kas tikusi izdota līdz projektā paredzētā precizētā ārzemnieka personas apliecības parauga apstiprināšanai, būs derīga lietošanai līdz beigsies tās derīguma termiņš, ja tā nekļūs nederīga cita iemesla dēļ. 
Analogi kā, ieviešot jauna parauga personu apliecinošus dokumentus, lietošanai derīgi ir arī Latvijas pilsonim, nepilsonim, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim vai trešās valsts pilsonim izdotie personu apliecinošie dokumenti, ja tie atbilst paraugam, kas ir spēkā minētā dokumenta izdošanas brīdī, piemēram, personas apliecības, kas izdotas līdz stājās spēkā 2021.gada 12.oktobra noteikumi, kuros, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2019/1157 (2019.gada 20.jūnijs) par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu, tika precizēti personas apliecību paraugi.

Par Noteikumu 1.pielikuma aktualizēšanu:
Noteikumu 1.pielikumā pievienota ICAO transliterācijas tabula, tomēr šobrīd ICAO vietnē publicētā transliterācijas tabula ir papildināta ar jauniem nosacījumiem, piemēram, par kirilicas burtzīmju atveidi no dokumentiem, kas tikuši izdoti Ukrainā.

Par ārzemnieka personas apliecības noformēšanu pārstāvniecībās:
Kopš 2022.gada 1.jūlija saskaņā ar Fizisko personu reģistra likumu visās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs konsulārās amatpersonas Fizisko personu reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas par ārzemnieku, kurš vēlas saņemt ārzemnieka personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību. Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments secinājis, ka vairākās pārstāvniecībās ārzemnieki ir izrādījuši interesi par iespēju noformēt ārzemnieka personas apliecību, tomēr ievērojot Noteikumos iekļauto normu, šobrīd tāda iespēja nepastāv Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā. Ārlietu ministrijas ieskatā arī pārstāvniecībās Šengenas zonā, tāpat kā pārstāvniecībās ārpus Šengenas zonas ir primāri jāvērtē to noslodze, nodrošinot Latvijas diasporai ārvalstīs nozīmīgu konsulāro pakalpojumu sniegšanu. Tā kā šiem pakalpojumiem, it īpaši jaunu personu apliecinošu dokumentu pieteikumu pieņemšanai, tiek izmantots tas pats tehniskais aprīkojums un nodarbināti tie paši pārstāvniecību darbinieki, kas ārzemnieka personas apliecības pieteikuma pieņemšanai, un jebkādas iespējas palielināt šos resursus ir ļoti ierobežotas, jauna konsulārā pakalpojuma ieviešana ārzemniekiem nedrīkst samazināt nozīmīgu konsulāro pakalpojumu pieejamību Latvijas valstspiederīgajiem. Šim nolūkam Ārlietu ministrija paredz izvērtēt pārstāvniecību gan Šengenas zonā, gan ārpus tās noslodzi un tehniskā aprīkojuma pieejamību, nosakot pārstāvniecības, kurās tiks pieņemti iesniegumi ārzemnieka personas apliecības saņemšanai un nodrošināta šo dokumentu izsniegšana personām. Tāpat par šādā iesniegumā saglabāto datu nosūtīšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ārzemnieka personas apliecības izgatavošanai tiek iekasēta konsulārā atlīdzība, balstoties uz tiem pašiem principiem, kas pašlaik tiek pielietoti attiecībā uz pārējiem iesniegumiem personu apliecinošu dokumentu saņemšanai.  Šim nolūkam tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr.707 “Ārlietu ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis un kārtība, kādā tiek iekasēta konsulārā atlīdzība un valsts nodevas”, kas stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā. 
Šobrīd to Latvijas pārstāvniecību sarakstu, kurās var noformēt un saņemt ārzemnieka personas apliecību, Ārlietu ministrija publicē Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē un šādu kārtību paredzēts saglabāt arī turpmāk. Līdz ar to Ārlietu ministrija, saglabājot Noteikumos šobrīd ietverto nosacījumu, ka to Latvijas pārstāvniecību sarakstu, kurās var noformēt un saņemt ārzemnieka personas apliecību, nosaka Ārlietu ministrija, tomēr saskata iespēju paplašināt to pārstāvniecību skaitu, kurās iespējams noformēt un saņemt ārzemnieka personas apliecību. 

Projektā paredzēts izteikt jaunā redakcijā Noteikumu 18.¹ punktu, svītrojot nosacījumu, ka Ārlietu ministrijas noteiktās Latvijas pārstāvniecības, kurās var iesniegt dokumentus ārzemnieka personas apliecības izsniegšanai, atrodas ārpus Šengenas līguma dalībvalsts.
Projektā paredzēts aktualizēt un izteikt jaunā redakcijā Noteikumu 1.pielikumu atbilstoši ICAO Transliterācijas tabulas aktuālajai redakcijai. Projektā paredzēts aktualizēt ārzemnieka personas apliecību paraugus un to attēlus, mašīnlasāmajā zonā ietverot norādi, ka šis dokuments nav derīgs ceļošanai, izsakot jaunā redakcijā Noteikumu 13.pielikumu.