Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka atbilstoši ES noteiktajiem atkritumu apsaimniekošanas mērķiem 2035.gada 31.decembrī SAP apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs būt ne vairāk kā 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma, siltumenerģijas ražošanā radītajiem pelniem ir nepieciešams normatīvais regulējums kārtībai, kādā nosaka šo pelnu atbilstību atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem.

Šāda normatīvā regulējuma izveidošana pilnveidos arī atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un veicinās gan otrreizējo izejvielu ražošanu, gan no otrreizējām izejvielām ražotu produktu ražošanu Latvijā.

VARAM noteikumu projektu ir izstrādājusi atbilstoši biedrības “Latvijas atkritumu saimniecības asociācija” īstenotajā izvērtējumā “Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu materiālu gala statusa noteikšana (Nr.1-08/81/2019.) Ekspertu novērtējums” sniegtajiem secinājumiem un priekšlikumiem.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā piemēro atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus koksnes pelniem, kas iegūti no koksnes sadedzināšanas iekārtām, ko iecerēts lietot kā izejvielu tehniskā kālija karbonāta (potaša) un tehniskā kālija hidroksīda (kaustiskā potaša) ražošanā un kā saistvielu būvniecības materiālu ražošanā, un ceļu būvniecībā, iegūtos pelnus izmantojot kā cementēšanas līdzekli grunts maisījumam vai kā palīgmateriālu ceļa pamata grunts stabilizēšanai.

1.3.1. Iegūto pelnu pielietojums

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 6. panta 1.1 punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemērojami kritēriji blakusproduktiem un atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” noteikumi citastarp nosaka kritērijus atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai (1.4. apakšpunkts), kā arī kārtību, kādā piemērojami kritēriji blakusproduktiem un atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai (1.5. apakšpunkts). Minēto noteikumu 6. punkts paredz:
“6. Vielu vai priekšmetu neklasificē kā atkritumus, ja ir pabeigta vielas vai priekšmeta reģenerācija (arī pārstrāde) un tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
6.1. vielu vai priekšmetu paredzēts izmantot noteiktam nolūkam;
6.2. pastāv tirgus vai pieprasījums pēc šādas vielas vai priekšmeta;
6.3. viela vai priekšmets atbilst normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām šādas vielas vai priekšmeta turpmākai izmantošanai un prasībām attiecīgajai vielai vai priekšmetam;
6.4. vielas vai priekšmeta izmantošana nerada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.”

Attiecīgi šī statusa izbeigšanai ir jāizpildās visiem minētajiem priekšnosacījumiem, citādi atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai nav pamata. Ņemot vērā minētās normas, noteikumu projekts atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam noteic kārtību, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu koksnes pelniem, kas iegūti no koksnes sadedzināšanas iekārtām, un nosaka otrreizējo izejvielu (iegūto pelnu) izmantošanas nolūkus.

Noteikumu projekts iegūtajiem pelniem paredz trīs lietojuma iespējas:
1) pelni, ko izmanto ceļu un ielu būvniecībā;
2) pelni, ko izmanto kā saistvielu būvniecības materiālu (cementa un betona) ražošanā;
3) pelni, ko izmanto tehniskā kālija karbonāta (potaša) un tehniskā kālija hidroksīda (kaustiskā potaša) ražošanā.

Jāņem vērā, ka jebkuram materiālam, kas ir iegūts no atkritumiem, ir risks kļūt par piesārņojuma avotu tā nepareizas sagatavošanas vai pielietojuma dēļ. Tāpēc ievāktajiem pelniem pirms tā atzīšanas par materiālu, kas vairs nav atkritums, proti, atkritumiem ir iestājies atkritumu beigu statuss, ir obligāti veicamas fizikālķīmiskās analīzes tā kvalitātes novērtēšanai.

Ievākto pelnu pH svārstās robežās no 11,7 līdz 13,1, līdz ar to ievāktajiem pelniem var būt bīstamas īpašības, kas minētas Komisijas 2014. gada 18. decembra Regulā (ES) Nr. 1357/2014, ar ko aizstāj III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu, proti, atbilstība kodam H4 "Kairinošs" ("nekodīgas vielas un preparāti, kas tūlītējā, ilgstošā vai atkārtotā saskarsmē ar ādu vai gļotādas membrānu var izraisīt iekaisumu") vai kodam H5 "Kaitīgs" ("vielas un preparāti, kas, ieelpoti, norīti vai absorbēti caur ādu, var radīt noteiktu veselības apdraudējumu"). Ievērojot minēto, apsaimniekotājam ir jānodrošina atbilstošas drošības darba apstākļus darbam ar šāda veida atkritumiem, kā arī iegūto pelnu klasifikāciju un marķēšanu jāveic saskaņā ar Komisijas 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/ 2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

No iegūtajiem pelniem izdalītajām vielām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (turpmāk - regula Nr. 1907/2006) prasības, tāpēc apsaimniekotājam, kas viena gada laikā saražo vai ieved vairāk par vienu tonnu no iegūtajiem pelniem izdalīto vielu, piemēram, kālija hidroksīdu (KOH) betona ražošanai, par to ir jāziņo Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA).

1.3.2. Nosacījumi atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai

Komersants, kas veic no sadedzināšanas iekārtām radīto pelnu apsaimniekošanu līdz stadijai, kad iegūtie pelni atbilst visiem noteikumu projektā ietvertajiem atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem, ir apzīmēts kā apsaimniekotājs.

Noteikumu projekta 1. pielikumā noteiktie atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritēriji ietver kvalitātes prasības no sadedzināšanas iekārtām savāktajiem pelniem (ievāktajiem pelniem), pelniem, kam piemērojami atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritēriji (iegūtajiem pelniem), un paškontroles kritērijus attiecībā uz ievākto pelnu kvalitāti un iegūto pelnu fizikālķīmisko īpašību pārbaudes procesa kvalitāti.

Noteikumu projekts nenosaka, kādam ievākto pelnu apjomam ir jābūt, lai apsaimniekotājs drīkstētu veikt fizikālķīmisko īpašību analīzes.

Sakarā ar iegūto pelnu izcelsmi, noteikumu projekta 1. pielikumā noteikta arī pieļaujamā robežvērtība iegūto pelnu īpatnējai radioaktivitātei - 1000 Bq/kg. Dotā vērtība atbilst Ministru kabineta noteikumu Nr. 576 "Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts" 16.punktā noteiktajai.

Iegūtajiem pelniem nav noteiktas pieļaujamās robežvērtības dioksīniem, jo atbilstoši Igaunijas Vides ministrijas 2022.gada pētījuma "Biomassi tuhkades sisalduvate dioksiinide ja furaanide uuring" (tulkojumā no igauņu valodas: "Dioksīnu un furānu izpēte biomasas pelnos") secinājumiem, dioksīnu koncentrācija šādos pelnos nepārsniedz Komisijas 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) Nr. 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem IV pielikumā noteiktās polihlordibenz-p-dioksīnu maksimālās robežkoncentrācijas.

Gadījumā, ja ievākto pelnu apsaimniekošanu un atbilstības pārbaudi noteikumu projektā ietvertajiem atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem plānotu veikt komersants, kurš līdz šim nav bijis atkritumu pārstrādes darbību veicējs, komersantam būtu nepieciešams saņemt piesārņojošas darbības atļauju Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” noteiktajā kārtībā, kā arī iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 134 “Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām” noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projekts apsaimniekotājam nosaka pienākumu izveidot un uzturēt kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu pelnu iegūšanas un kvalitātes pārbaudes procesa izsekojamību. Kvalitātes pārvaldes sistēma ir darbību kopums, ko īstenojot panāk iegūto pelnu atbilstību šo noteikumu projektā noteiktajiem atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem.

Noteikumu projekts pašlaik neparedz ieviestās kvalitātes pārvaldības sistēmas sertificēšanu, lai neradītu nesamērīgu slogu apsaimniekotājiem. Vienlaikus noteikumu projekts neaizliedz ieviestās kvalitātes pārvaldības sistēmas sertificēšanu, tādējādi apliecinot iegūto pelnu pircējiem uzņēmuma atbilstību kādam no starptautiski atzītiem standartiem.

Noteikumu projekta 11. punktā noteikto kvalitātes pārvaldības sistēmu ievieš un uztur pats apsaimniekotājs, līdzīgi kā tas ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr.682 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no nolietotām riepām iegūtiem gumijas materiāliem” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.682), Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumos Nr.317 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma vai noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.317) un Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra noteikumos Nr.571 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam materiālam” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.517).

Noteikumu projekts nosaka, ka apsaimniekotājs atbilstoši ieviestajai kvalitātes pārvaldības sistēmai ievāktajiem pelniem analīzes veic testēšanas laboratorijās, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijās, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) valstīs. Ņemot vērā, ka Turcija ir EUROLAB (European Federation of National Associations of Measurement, Testing and Analytical Laboratories) partneris, bet tā nav ne ES dalībvalsts, ne EEZ valsts, tā ir norādīta atsevišķi.

Ja apsaimniekotāja rīcībā ir sertificētas un analīžu veikšanai atbilstošas mērījumu iekārtas un kvalificēts speciālists darbam ar šīm mērījumu iekārtām, tad noteikumu projekts pieļauj iespēju apsaimniekotājam kvalitātes pārvaldības sistēmas ietvaros pašam ievākt reprezentatīvos paraugus un veikt nepieciešamās analīzes, tādējādi saīsinot kvalitātes pārbaudes laiku un kopējās pārbaudes izmaksas.

Noteikumu projekts nosaka, ka katrai iegūto pelnu partijai transportēšanas laikā ir jābūt identificējamai, piemēram, apzīmogotai ar svītrkodu, kas ir saistīts ar tam atbilstošo atbilstības deklarāciju elektroniskā formā ar informāciju par to, iegūtie pelni atbilst šo noteikumu prasībām. Šī deklarācija glabājas pie pārstrādātāja.

Iegūto pelnu partijas apjomu nosaka apsaimniekotājs.

Atbilstības deklarācijas forma noteikta noteikumu projekta 2. pielikumā “Deklarācija par pelnu atbilstību atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem”.

Ievākto un iegūto pelnu uzskaiti veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides statistikas oficiālajām veidlapām atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”, piemēram, lietojot Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā (APUS) piedāvātās veidlapas.

Noteikumu projekts paredz, ka izvest uz citām valstīm iegūtos pelnus apsaimniekotājs var tikai tad, ja galamērķa valsts kompetentā institūcija pārrobežu atkritumu sūtījumu jomā atzīst Noteikumu projekta 1. pielikumā noteiktos atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus. Ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa institūcijas nevar vienoties par iegūto pelnu klasifikāciju, apsaimniekotājs piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. un 2. punkta nosacījumus.

1.3.3. Personas datu pieprasījums un tā pamatojums

Noteikumu projekts paredz, ka apsaimniekotājs atbilstības deklarācijā min pārstāvja fiziskas personas datus, t.i. vārdu, uzvārdu un amatu. Šāda informācija nepieciešama, lai Valsts vides dienests spētu pārbaudes gadījumā identificēt personu, kas sagatavojusi konkrēto atbilstības deklarāciju un tādējādi ir spējīga sniegt informāciju par iegūtajiem pelniem. Izvērtējot nepieciešamību pieprasīt no apsaimniekotāja fiziskas personas datus, secināts, ka atbilstības deklarācijā norādāmie dati ir nepieciešami, kā arī to apjoms ir samērīgs, lai īstenotu nepieciešamās kontroles funkcijas kontrolējošai iestādei. Ja Valsts vides dienesta pārbaudes laikā dotā fiziskā persona nav pieejama, apsaimniekotājam ir jādod informācija par kontaktpersonu, kas Valsts vides dienesta pārstāvjiem var sniegt nepieciešamo informāciju par konkrēto atbilstības deklarāciju. Prasība par personas datu uzglabāšanu personas identificēšanai pelnu iegūšanas, kvalitātes pārbaudes un iegūto pelnu realizācijas uzraudzības mērķiem attiecīgi iekļauta arī noteikumu projekta 9. punktā un 13. punktā. Personas datu uzglabāšanas termiņi noteikti minētajām darbībām līdzīgi tiem personas datu uzglabāšanas termiņiem, kas noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr.682, Ministru kabineta noteikumos Nr.317 un Ministru kabineta noteikumos Nr.517.

Ievāktie fiziskas personas dati tiks uzglabāti trīs gadus pēc attiecīgās pārbaudes veikšanas un pēc tam iznīcināti saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām.

1.3.4. Izņēmumi

Noteikumu projekts neattiecas uz citu biokurināmā veidu kā cieto atkritumu, notekūdeņu dūņu, papīra ražotņu notekūdeņu dūņu un mēslu sadedzināšanas pelniem.

Noteikumu projekta nosacījums par kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešanu neattiecas uz iegūto pelnu pircējiem, kas pērk Latvijā iegūtus pelnus, jo šo pelnu kvalitāti apliecinās apsaimniekotājs atbilstoši noteikumu projekta prasībām.

Uz iegūtajiem pelniem nav attiecināmi bīstamības ierobežojumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (turpmāk - regula Nr. 1907/2006).

1.3.5. Spēkā stāšanās kārtība, ziņošana un ietekme uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām

Noteikumu projekts stāsies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā – nākamajā dienā pēc to izsludināšanas – jo esošajā normatīvajā regulējumā nav noteikts konkrēts termiņš šo prasību ieviešanai.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, par to 2022. gada 25. maijā sniegta informācija Eiropas Komisijai atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr. 1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” noteiktai kārtībai.

Noteikumu projekts neparedz ieviest jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas vai pilnveidot esošās.