Anotācija (ex-ante)

-

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Šā likuma grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Konkurences likumā, kas paredz, ka Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2018. gada 11. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1/ES par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (turpmāk – Direktīva), lai nodrošinātu valstu konkurences iestādes ar nepieciešamām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvarām, kas nepieciešamas efektīvai Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. panta piemērošanai.
Direktīvas prasību pārņemšanai nacionālajā tiesību sistēmā ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”[1], kurā tostarp paredzēts veikt grozījumus Konkurences likuma 4.pantā, lai mainītu Konkurences padomes juridisko statusu. Proti, tiek paredzēts, ka turpmāk (no 2022.gada 1.janvāris) Konkurences padome būs Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, ko izveido Ministru kabinets.

Iepriekš minētie grozījumi pēc būtības paredz Konkurences padomei juridisko statusu, kas ir līdzīgs Datu valsts inspekcijas nostiprinātajam juridiskajam statusam Fizisko personu datu apstrādes likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas nosaka Datu valsts inspekcijas tiesības budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā līdzīgi kā citām neatkarīgajām iestādēm. Likums par budžetu un finanšu vadību paredz šādām iestādēm neatkarīgāku budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procedūru atšķirībā no pārējām valsts budžeta iestādēm:

- tiesības iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem neatkarīgi no aktuālākajām makroekonomiskās attīstības prognozēm par to, vai būs pieejami līdzekļi to finansēšanai (salīdzinājumā - citām budžeta iestādēm ir tiesības iesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem tikai pie nosacījuma, ja tiek prognozēta ekonomikas izaugsme);
- to priekšlikumi prioritāriem pasākumiem tiek iesniegti Ministru kabinetā atsevišķā sarakstā;
- Ministru kabinets visos budžeta sagatavošanas procesa posmos, kā arī lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu un gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, uzklausa neatkarīgās institūcijas viedokli par tās budžeta sadaļu un nodrošina viedokļa un MK lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā, ko pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu, lai likumdevējam būtu visa nepieciešama informācija lēmuma pieņemšanai par neatkarīgajām iestādēm.

Izrietoši līdzīgas tiesības ir nosakāmas arī Konkurences padomei budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procesā, nodrošinot, lai Konkurences padome kā uzraudzības iestāde būtu pakļauta tādai finanšu kontrolei, kas neietekmē tās neatkarību, un lai tai būtu atsevišķs publisks gada budžets, kas var būt daļa no kopējā valsts budžeta.

Attiecīgi ir nepieciešami grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, papildinot 16.¹ panta trešo daļu, 16.² panta astoto daļu, 20.panta 4.¹ daļu un 21.panta otrās daļas 10.punktu pēc vārdiem “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Konkurences padome” (attiecīgā locījumā). Grozījumi paredz izteikt 21.panta piektās daļas 6.punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā paskaidrojums ietver informāciju par Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Ģenerālprokuratūras, Datu valsts inspekcijas un Konkurences padomes rakstveidā iesniegtajiem viedokļiem par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem,ja grozījumi valsts budžeta likumā paredz izmaiņas iepriekš minēto iestāžu izdevumos.”

Grozījumi paredz izteikt 19.panta sesto daļu citā redakcijā, kas nodrošinās, ka turpmāk Konkurences padomes iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopos un Finanšu ministrijai nodos Ekonomikas ministrija.
Likums stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem Konkurences likumā, kas paredz, ka Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

[1] Sk. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492923

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

Nē

-