Anotācija (ex-ante)

21-TA-332: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” maksas pakalpojumu cenrādis" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Projekts) izstrādāts ar mērķi noteikt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk - Jūras administrācija) valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
 
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrā daļa, Likuma par ostām 15.panta trešā daļa.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Jūras administrācijas politika ir balstīta uz Eiropas Savienības, starptautisko un nacionālo tiesību normu ievērošanu un ieviešanu kuģošanas drošībā, jūras vides aizsardzībā, kuģu reģistrēšanā, jūrnieku profesionālās sagatavotības kontrolē, jaunāko tehnoloģiju izmantošanā navigācijas tehnisko līdzekļu sistēmā un hidrogrāfijā. Jūras administrācijas darbība tiešā veidā nodrošina Eiropas Savienības, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un citu Latvijas Republikai saistošu starptautisko normatīvo aktu un prasību monitoringu, ieviešanu un uzturēšanu nozarē, kas veicina kuģu drošu satiksmi Latvijas ūdeņos, Latvijas karoga kuģu atbilstību kuģošanas drošības prasībām, vides aizsardzību, Latvijas jūrnieku profesionālās konkurētspējas celšanu starptautiskajā darba tirgū, kā arī jūras negadījumu novēršanas profilaksi.
Jūras administrācija atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam deleģējumam veic tai noteiktās funkcijas. Minētās funkcijas tiek veiktas, nodrošinot tādos starptautisko publisko tiesību līgumos, kā 1974.gada  Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS – 74), 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG), 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW), 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F), 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78), 1967.gada Starptautiskā hidrogrāfijas organizācijas konvencija, 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC), 2004. gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību, Starptautiskais kuģu un ostu aizsardzības kodekss (ISPS kodekss), izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu un izpildi.
Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem tiek piemērota maksa, kas noteikta ar Ministru kabineta 2017.gada 24.oktobra noteikumiem Nr.634 „Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija” maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – MK noteikumi Nr.634). Kopš MK noteikumu Nr.634 spēkā stāšanās, būtiski ir pieaugušas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kas attiecīgi ietekmē Jūras administrācijas sniegto pakalpojumu pašizmaksu, kā rezultātā MK noteikumos Nr.634 noteiktās pakalpojumu cenas, kas tika noteiktas 2017.gadā, vairs neatbilst reālajām pakalpojumu sniegšanas izmaksām.
Jūras administrācijas inspektoru un atbildīgo speciālistu atalgojumam paredzēto izmaksu sadaļa kopš 2017.gada ir pieaugusi par 20%. Šajā sakarā jāņem vērā, ka Jūras administrācijas inspektoriem ir jānodrošina īpašs darba režīms, jo darbs notiek arī brīvdienās un svētku dienās. Vienlaikus Jūras administrācijai ir jānodrošina augsti kvalificētu speciālistu piesaiste un konkurētspējīga atalgojuma politika. Tādējādi darbinieku piesaiste un noturēšana joprojām ir izaicinājums, jo darba samaksu nozares uzņēmumu līmenī uzturēt ir sarežģīti. Inflācijas rezultātā, kopš 2017.gada par 7-20 % ir pieaugušas arī citas pašizmaksas kalkulācijā ietilpstošās izmaksas. Būtisks ir bijis degvielas cenu kāpums, kas ņemot vērā pakalpojumu sniegšanas specifiku, paredz pakalpojumu sniegšanu visās Latvijas ostās izmantojot transportu, tādējādi radot papildu izdevumu slogu. Pieaugušas ir arī komunālo pakalpojumu cenas, tai skaitā gāzei, siltumenerģijai, elektrībai. Strauji ir augušas arī programmatūru, informācijas sistēmu un datu bāžu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, jo īpaši saistībā ar datu drošības un aizsardzības nodrošināšanu. Pakalpojumu sniegšana zem to pašizmaksas sliekšņa neatbilst uzņēmuma labas pārvaldības principiem.
Likuma par ostām 15.panta trešajā daļā ir noteikts, ka kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās, ir jāmaksā maksa par navigācijas pakalpojumiem. Šo maksu iekasē Jūras administrācija no kuģu īpašniekiem caur kuģu aģentiem ostās Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Maksa par navigācijas pakalpojumiem sedz to Jūras administrācijai deleģēto valsts pakalpojumu izmaksas, kas netiek finansēti no valsts budžeta, bet ko Latvijas Republika, uzņemoties starptautiskas saistības, pievienojoties konvencijām un citiem starptautiskiem instrumentiem, apņēmusies nodrošināt savos ūdeņos atbilstoši starptautiskiem standartiem un labai jūras praksei.
Jūras administrācijas darba kvalitātes uzturēšana augstā līmenī ir vitāli svarīga, ņemot vērā, ka šai kapitālsabiedrībai ir deleģēts absolūtais vairākums no valsts pārvaldes funkcijām jūrlietu jomā (skat. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmo daļu), turklāt arī esošo uzdevumu tvērums paplašinās, piemēram, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ostas valsts kontroles ietvaros veikto ārvalstu kuģu pārbaudes, lai pārliecinātos par šo kuģu atbilstību starptautiskajam regulējumam kuģu drošības, vides aizsardzības, jūrnieku labklājības utt. jomā, kļūst aizvien plašākas, jo paplašinās pats šis starptautiskais regulējums.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai Jūras administrācija būtu spējīga sniegt valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtos maksas pakalpojumus uzņemto saistību ietvaros pilnā apmērā un nezaudētu konkurētspēju, maksu par navigācijas pakalpojumiem ir nepieciešams paaugstināt. Izvērtējot maksas par navigācijas pakalpojumiem pamattarifa maiņu, Jūras administrācija veica salīdzinājumu ar pārējām Baltijas valstīm un secināja, ka arī paaugstinot  tarifu plānotajā apmērā, tas joprojām paliek viszemākais Baltijas valstīs, nezaudējot Jūras administrācijas konkurētspēju. Maksas par navigācijas pakalpojumiem pamattarifa paaugstināšana tiešā veidā neietekmē ne ostu pārvaldes, ne komersantus, kas sniedz kravas apstrādes (stividoru) pakalpojumus, jo tiek iekasēta no kuģu īpašniekiem.
Risinājuma apraksts
Jūras administrācijas sniegto maksas pakalpojumu tarifi salīdzinājumā ar MK noteikumos Nr.634 noteiktajiem tarifiem tiek paaugstināti par 10 -15%, kā arī maksas par navigācijas pakalpojumiem pamattarifs tiek paaugstināts uz EUR 0,095 par vienu kuģa BT vienību.

Projektā ietvertie Jūras administrācijas maksas pakalpojumu izcenojumi ir tikuši noteikti, balstoties uz Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumu Nr.333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" paredzēto aprēķinu metodiku.
Jūras administrācijas sniegto maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķināšanas pamatā ir darbaspēka izmaksas, kas vidēji sastāda 79% no kopējā pakalpojumu pašizmaksas apmēra, tādējādi pakalpojumu maksas aprēķināšanas metodika ir balstīta uz stundas tarifa likmes principu.

 
Problēmas apraksts
Jūras administrācija, izvērtējot MK noteikumu Nr.634 piemērošanas kārtību, secināja, ka atsevišķi punkti ir uzlabojami atbilstoši šobrīd aktuālākajai praksei. Tai skaitā, kopš 2020.gada 23.decembra Jūras administrācijas tiesiskā forma ir mainījusies no valsts akciju sabiedrības uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
 
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140.punktu, ja grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma, sagatavo jaunu noteikumu projektu. Ievērojot grozījumu apjomu, kā arī Jūras administrācijas statusa maiņu, sagatavots jauns noteikumu projekts, kas aizstās MK noteikumus Nr.634.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Lai nodrošinātu, ka cena, par kādu Jūras administrācija sniedz pakalpojumu, nebūtu mazāka par aprēķinātā pakalpojuma pašizmaksu, stundas tarifa likme ir jāpalielina par 15%. Tas ietver sevī tiešās darbaspēka, materiālu, pārdošanas un uzturēšanas izmaksas, iekļaujot tikai ekonomiski pamatotus izdevumus. Šāds paaugstinājums ir samērīgs un  nerada būtisku negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību, bet no otras puses nodrošina Jūras administrācijas attīstību un tai uzticēto uzdevumu kvalitatīvu veikšanu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu īpašnieki, atpūtas kuģu īpašnieki un zvejas laivu īpašnieki (uz 2021.gada 1.jūliju reģistrēto kuģu skaits ir 346, atpūtas kuģu skaits ir 696 un zvejas laivu skaits ir 605)
  • Jūrnieku reģistrā sertificēti jūrnieki – aptuveni 12 125
  • Personas, kuras apgūst Satiksmes ministrijas sertificētas jūrniecības izglītības programmas 2020.gadā - aptuveni 2100 personas apgūst kuģu virsnieku, savukārt aptuveni 100 personas - ierindas jūrnieku izglītības programmas
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs mērķgrupām palielinās, jo ar noteikumu projektu palielināta maksa par Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem.
 
Juridiskās personas
  • Jūras administrācijas sniegto publisko maksas pakalpojumu saņēmēji, Latvijas ostās ienākošo kuģu īpašnieki, Latvijas ostas
  • Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu īpašnieki, atpūtas kuģu īpašnieki un zvejas laivu īpašnieki (uz 2021.gada 1.jūliju reģistrēto kuģu skaits ir 346, atpūtas kuģu skaits ir 696 un zvejas laivu skaits ir 605 )
  • Komersanti, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā – 57
  • Jūrnieku profesionālās sagatavošanas iestādes, kas īsteno Satiksmes ministrijas sertificētas jūrniecības izglītības un/vai mācību kursu programmas - 8
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs mērķgrupām palielinās, jo ar noteikumu projektu palielināta maksa par Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Projektā ietvertais regulējums ir samērīgs un nerada būtisku negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.
Lai arī projektā ietvertais regulējums palielinās kuģu, kas ienāk Latvijas ostās, īpašnieku izdevumus, attiecīgie izdevumi palielināsies minimāli.
Lai arī projektā ietvertais regulējums paaugstinās Latvijā iekasējamo maksu par navigācijas pakalpojumiem, attiecīgā maksa paliks konkurētspējīga ar maksu, kas tiek iekasēta kaimiņvalstīs. Pēc Jūras administrācijas rīcībā esošās pēdējās informācijas Lietuvā attiecīgā maksa pašlaik ir no EUR 0,01 līdz EUR 2,02 par vienu kuģa BT vienību (atkarībā no kuģa tipa, reisu regularitātes u.tml.), Igaunijā – no EUR 0,12 līdz EUR 0,35 par vienu kuģa BT vienību.
 

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ņemot vērā to, ka Jūras administrācija pilda tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, Jūras administrācijas sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta astoto daļu netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis.
Ar Projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2017.gada 24.oktobra noteikumi Nr.634 „Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija” maksas pakalpojumu cenrādis”.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
TAP portālā projekta izstrādes/saskaņošanas ietvaros.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
....

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks papildināts.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VSIA "Latvijas Jūras administrācija"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi