Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekts „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – Projekts) izstrādāts ar mērķi noteikt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk - Jūras administrācija) valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un tā piemērošanas kārtību, kā arī to personu loku, kuras atbrīvojamas no samaksas par Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
 

01.01.2022.

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrā daļa, Likuma par ostām 15.panta trešā daļa.

Jūras administrācijas politika ir balstīta uz Eiropas Savienības, starptautisko un nacionālo tiesību normu ievērošanu un ieviešanu kuģošanas drošībā, jūras vides aizsardzībā, kuģu reģistrēšanā, jūrnieku profesionālās sagatavotības kontrolē, jaunāko tehnoloģiju izmantošanā navigācijas tehnisko līdzekļu sistēmā un hidrogrāfijā. Jūras administrācijas darbība tiešā veidā nodrošina Eiropas Savienības, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un citu Latvijas Republikai saistošu starptautisko normatīvo aktu un prasību monitoringu, ieviešanu un uzturēšanu nozarē, kas veicina kuģu drošu satiksmi Latvijas ūdeņos, Latvijas karoga kuģu atbilstību kuģošanas drošības prasībām, vides aizsardzību, Latvijas jūrnieku profesionālās konkurētspējas celšanu starptautiskajā darba tirgū, kā arī jūras negadījumu novēršanas profilaksi.
Jūras administrācija atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam deleģējumam veic tai noteiktās funkcijas. Minētās funkcijas tiek veiktas, nodrošinot tādos starptautisko publisko tiesību līgumos, kā 1974.gada  Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS – 74), 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG), 1978.gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW), 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem (STCW-F), 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78), 1967.gada Starptautiskā hidrogrāfijas organizācijas konvencija, 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC), 2004. gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību, Starptautiskais kuģu un ostu aizsardzības kodekss (ISPS kodekss), izvirzīto mērķu un uzdevumu sasniegšanu un izpildi.
Jūras administrācijas valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem tiek piemērota maksa, kas noteikta ar Ministru kabineta 2017.gada 24.oktobra noteikumiem Nr.634 „Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Jūras administrācija” maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – MK noteikumi Nr.634). Kopš MK noteikumu Nr.634 spēkā stāšanās, būtiski ir pieaugušas ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas (gan tiešās, gan netiešās), kas attiecīgi ietekmē Jūras administrācijas sniegto pakalpojumu pašizmaksu, kā rezultātā MK noteikumos Nr.634 noteiktās pakalpojumu cenas, kas tika noteiktas 2017.gadā, vairs neatbilst reālajām pakalpojumu sniegšanas izmaksām.
Jūras administrācijas inspektoru un atbildīgo speciālistu atalgojumam paredzēto izmaksu sadaļa kopš 2017.gada ir pieaugusi par 20%. Šajā sakarā jāņem vērā, ka Jūras administrācijas inspektoriem ir jānodrošina īpašs darba režīms, jo darbs notiek arī brīvdienās un svētku dienās. Vienlaikus Jūras administrācijai ir jānodrošina augsti kvalificētu speciālistu piesaiste un konkurētspējīga atalgojuma politika. Tādējādi darbinieku piesaiste un noturēšana joprojām ir izaicinājums, jo darba samaksu nozares uzņēmumu līmenī uzturēt ir sarežģīti. Inflācijas rezultātā, kopš 2017.gada par 7-20 % ir pieaugušas arī citas pašizmaksas kalkulācijā ietilpstošās izmaksas. Būtisks ir bijis degvielas cenu kāpums, kas ņemot vērā pakalpojumu sniegšanas specifiku, paredz pakalpojumu sniegšanu visās Latvijas ostās izmantojot transportu, tādējādi radot papildu izdevumu slogu. Pieaugušas ir arī komunālo pakalpojumu cenas, tai skaitā gāzei, siltumenerģijai, elektrībai. Strauji ir augušas arī programmatūru, informācijas sistēmu un datu bāžu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, jo īpaši saistībā ar datu drošības un aizsardzības nodrošināšanu. Pakalpojumu sniegšana zem to pašizmaksas sliekšņa neatbilst uzņēmuma labas pārvaldības principiem.
Likuma par ostām 15.panta trešajā daļā ir noteikts, ka kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās, ir jāmaksā maksa par navigācijas pakalpojumiem. Šo maksu iekasē Jūras administrācija no kuģu īpašniekiem caur kuģu aģentiem ostās Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Maksa par navigācijas pakalpojumiem sedz to Jūras administrācijai deleģēto valsts pakalpojumu izmaksas, kas netiek finansēti no valsts budžeta, bet ko Latvijas Republika, uzņemoties starptautiskas saistības, pievienojoties konvencijām un citiem starptautiskiem instrumentiem, apņēmusies nodrošināt savos ūdeņos atbilstoši starptautiskiem standartiem un labai jūras praksei.
Jūras administrācijas darba kvalitātes uzturēšana augstā līmenī ir vitāli svarīga, ņemot vērā, ka šai kapitālsabiedrībai ir deleģēts absolūtais vairākums no valsts pārvaldes funkcijām jūrlietu jomā (skat. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmo daļu), turklāt arī esošo uzdevumu tvērums paplašinās, piemēram, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 8. punktā noteiktās ostas valsts kontroles ietvaros veikto ārvalstu kuģu pārbaudes, lai pārliecinātos par šo kuģu atbilstību starptautiskajam regulējumam kuģu drošības, vides aizsardzības, jūrnieku labklājības utt. jomā, kļūst aizvien plašākas, jo paplašinās pats šis starptautiskais regulējums.

Nē

Administratīvais slogs mērķgrupām palielinās, jo ar noteikumu projektu palielināta maksa par Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem.
 

Administratīvais slogs mērķgrupām palielinās, jo ar noteikumu projektu palielināta maksa par Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem.
 

Jā

Nē

Nē

-