Anotācija (ex-ante)

Pašreiz noteikumu 16. punkts paredz, ka ekspertu atzinumu par vietvārda atbilstību sagatavo Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija, taču praksē šāda prasība rada nesamērīgu birokrātisko slogu gan institūcijai, gan atzinuma pieprasītājam.

Grozījumi noteikumu 16. punktā vienkāršotu atzinuma sagatavošanas un sniegšanas procesu, proti, turpmāk atzinumus sagatavotu Valsts valodas centra lingvisti – vietvārdu eksperti –, un tikai sarežģītākos vai specifiskos gadījumos, kad nepieciešama jautājuma padziļināta izpēte (vairākos aspektos), tas tiktu virzīts izskatīšanai Vietvārdu apakškomisijā

Noteikumu 16.¹ punkts vietvārdu piešķīrējinstitūcijām nosaka pienākumu atzinuma saņemšanai iesniegt Valsts valodas centrā lēmuma projektu par oficiālā vietvārda vai oficiālā paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu. Prasība iesniegt lēmuma projektu ir birokrātisks slogs visām iesaistītajām institūcijām, tā ir nesamērīga un nevajadzīgi pagarina kopējo termiņu, kādā privātpersona nonāk pie gala lēmuma. Valsts valodas centram atzinuma sniegšanai nav nepieciešams vietvārdu piešķīrējinstitūcijas lēmuma projekts, – atzinuma sagatavošanai pietiktu ar būtisko informāciju, kas attiecas tieši uz vietvārda piešķiršanu. Nepieciešamības gadījumā Valsts valodas centrs var pieprasīt sniegt papildinformāciju, kas attiecas uz konkrēto pieprasījumu.

Nolūkā mazināt birokrātisko slogu grozījumu 6. punkts paredz vietvārdu piešķīrējinstitūcijām iespēju ātrāk uzsākt saskaņošanas procesu, pirms lēmuma projekta sagatavošanas iesniedzot saskaņošanai Valsts valodas centrā pieteikumu par oficiālā vietvārda piešķiršanas, statusa maiņas vai rakstības formas precizēšanas priekšlikumu.

Līdz šim noteikumos nebija skaidri definēti principi, kas Valsts valodas centram jāievēro, izvērtējot oficiālā vietvārda un oficiālā paralēlnosaukuma, vietvārda statusa maiņas vai rakstības formas precizēšanas pamatotību un sniedzot par tiem atzinumus, lai nodrošinātu vienotu pieeju, kā arī ievērotu privātpersonu tiesības, un nereti lēmuma projektam netika pievienots argumentēts pamatojums oficiālā vietvārda un oficiālā paralēlnosaukuma, vietvārda statusa maiņas vai rakstības formas precizēšanai.

Ar grozījumu 7. punktu noteikumi tiek papildināti ar jaunu II nodaļas 16.² punktu, kas noteic, ka Valsts valodas centram, sniedzot atzinumus par vietvārdu atbilstību noteikumu prasībām, jāievēro gan vietvārdu veidošanas pamatprincipi, gan pēc iespējas samērīga pieeja starp vietvārdu attīstību un saglabāšanu un privātpersonu interešu ievērošanu.

Noteikumu 20. punktā minētas pašlaik neaktuālas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības – republikas pilsētas un apriņķi.

Grozījumu 9. punkts piedāvā precizēt noteikumu 20. punkta redakciju atbilstoši spēkā esošajam teritoriālajam iedalījumam.

Ir mainījies noteikumu 23.2.2. apakšpunktā minētās iestādes statuss un precizēts tās nosaukums.

Grozījumu 10. punkts piedāvā precizēt noteikumu 23.2.2. apakšpunkta redakciju atbilstoši aktuālajam valsts tiešās pārvaldes iestādes nosaukumam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumam Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" tika reorganizēta Klimata un enerģētikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un noteikts, ka ar 2024. gada 1. jūliju Klimata un enerģētikas ministrija no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārņem vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu).

Grozījumu 11. punkts precizē noteikumu 23.3. apakšpunkta redakciju atbilstoši aktuālajam ministriju kompetenču sadalījumam.

Noteikumu 25. punktā minētas pašlaik neaktuālas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienības – republikas pilsētas.

Grozījumu 12. punkts piedāvā precizēt noteikumu 25. punkta redakciju atbilstoši spēkā esošajam teritoriālajam iedalījumam.

Noteikumu 29.4. apakšpunkts paredz, ka vietvārdu piešķīrējinstitūcija nav tiesīga pieņemt lēmumu par oficiāla vietvārda vai oficiāla paralēlnosaukuma piešķiršanu, vietvārda statusa maiņu vai rakstības formas precizēšanu, ja vietvārds ir iekļauts šo noteikumu 81.2. apakšpunktā minētajā ārvalstu vietvārdu tradicionālo un kultūrvēsturiski nozīmīgo atveidojumu sarakstā un tam ir piešķirts oficiāls statuss, bet neparedz šādu liegumu gadījumā, ja vietvārds ir iekļauts kādas pašvaldības veidotā vietējas nozīmes aizsargājamo vietvārdu sarakstā.

Grozījumu 13. punkts piedāvā precizēt noteikumu 29.4. apakšpunkta redakciju, normas tvērumā iekļaujot arī pašvaldību veidotos vietējas nozīmes aizsargājamo vietvārdu sarakstus.

Noteikumi pašreizējā redakcijā neparedz principus, kas vietvārdu piešķīrējinstitūcijām būtu jāievēro, adresācijas objekta nosaukumā iekļaujot personas vārdu un uzvārdu, kā rezultātā ievērojamu un vēsturiski nozīmīgu personu vārdi un uzvārdi tiek piešķirti tādiem adresācijas objektiem, kas ir vizuāli un / vai tehniski neapmierinošā stāvoklī vai arī atrodas neatbilstošā vietā (piemēram, apdzīvotas vietas nomalē, degradētā apkaimē vai teritorijā u. tml.) un tādējādi neatbilst labiem tikumiem – šāda rīcība var tikt un arī tiek interpretēta kā necieņas izrādīšana pret personu, kuras vārdā objekts tiek nosaukts un raisa sabiedrības neizpratni un sašutumu. Valsts valodas centra kompetencē neietilpst telpiskās vides atbilstības izvērtēšana piešķiramajam vietvārdam un centra eksperti šo aspektu nevērtē, taču centrs vairākkārt ir saņēmis dažādu privātpersonu sūdzības par šādiem gadījumiem, kas liecina par to, ka nepieciešams nostiprināt vietvārdu piešķīrējinstitūcijas pienākumu lēmuma pieņemšanas procesā vērtēt arī šo aspektu.

Grozījumu 16. punktā iekļautā noteikumu 37.1.3. punkta norma paredz noteikt pienākumu vietvārdu piešķīrējinstitūcijām pirms priekšlikuma iesniegšanas saskaņošanai Valsts valodas centrā izvērtēt adresācijas objekta vizuālā izskata un stāvokļa dabā atbilstību labiem tikumiem vai arī ieplānot pasākumus adresācijas objekta nepilnību novēršanai.

Noteikumu 72.2.1. apakšpunkts paredz, ka ģeogrāfiskā objekta nosaukumi ir juridiski identi, ja to rakstībā ir atšķirības, kas izriet no dažādu laikposmu pareizrakstības normām un rakstības tradīcijām, bet neiekļauj atšķirības, kas izriet no citvalodu īpašvārdu atveides normām, kurām arī laika gaitā ir raksturīga mainība un attīstība. Tomēr no vietvārdu aizsardzības viedokļa ir svarīgi saglabāt ģeogrāfiskā objekta nosaukumu juridisko identitāti arī šādos gadījumos.

Grozījumu 17. punkts piedāvā precizēt noteikumu 72.2.1. apakšpunkta redakciju, normas tvērumā iekļauto uzskatījumu papildinot ar citvalodu īpašvārdu atveides normām.