1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
2. Pašreizējais regulējums Noteikumos Nr. 57 nosaka iespēju stacionārām ārstniecības iestādēm izplatīt konkrētas zāles bez papīra formāta zāļu lietošanas instrukcijas zāļu iepakojumā, kas notiek Pilotprojekta starp Baltijas valstu zāļu aģentūrā ietvarā. Zāļu valsts aģentūra sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas zāļu aģentūrām ir iesaistījusies Baltijas zāļu aģentūru (Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) iniciatīvā, ko ierosināja Igaunijas Zāļu aģentūra, aicinot zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekus piedalīties pilotprojekta īstenošanā, lai zālēm, kuras lietojamas tikai slimnīcās, piemērotu elektroniskas lietošanas instrukcijas. Minētajā Pilotprojektā ir iekļautas Zāļu valsts aģentūras saskaņotas zāles, kuras piegādā stacionārām ārstniecības iestādēm, minētās zāles ir iekļautas Latvijas zāļu reģistrā ar nacionālo vai Baltijas marķējumu. Zāļu valsts aģentūra slimnīcas informē par šo zāļu sarakstu un iespējām (vietu), kur atrast e-produktu informāciju - zāļu lietošanas instrukciju elektroniskā formātā. Visas pārējās Noteikumu Nr. 57 noteiktās prasības attiecībā uz marķēšanu un lietošanas instrukcijām saglabājas pilnībā, un tiek ievēroti galvenie principi attiecībā uz e-produktu informāciju, par ko vienojusies Eiropas zāļu aģentūra (EMA), Eiropas zāļu aģentūru vadītāju vadības grupa (HMA), Eiropas Komisija un pacientu organizācijas. Sākotnējais plānotais pilotprojekta īstenošanas laiks ir divi gadi. Pilotprojekta gaitā, noskaidrojot slimnīcu pārstāvju, zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieku un Baltijas valstu zāļu aģentūru pieredzi, tiek vērtēts, vai e-produktu informācijas izmantošana nodrošina nepieciešamās informācijas pieejamību, zāļu lietošanas drošumu un vai e-produktu informācijas lietošana varētu uzlabot slimnīcās lietojamo zāļu pieejamību. Pilotprojekts tiek analizēts pēc vienotiem principiem visās trijās Baltijas valstīs. Pašreiz Pilotprojekts ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim, bet Baltijas valstu aģentūras ir vērsušas Eiropas Zāļu aģentūra un Eiropas Komisijā, ar iniciatīvu Pilotprojekta pagarināšanai vēl uz trīs gadiem.
3. Pašreizējais regulējums Noteikumu Nr. 57 pielikumā nosaka palīgvielas un brīdinošo informāciju par tām, kas iekļaujama zāļu lietošanas instrukcijā. Palīgvielas un zāļu lietošanas instrukcijās iekļaujama informācija ir noteikta pielikumā Eiropas Komisijas norādījumos (guidance - vadlīnijas) “Palīgvielas cilvēkiem paredzēto zāļu marķējumā un lietošanas instrukcijā”, kas ir iekļauti Farmācijas likuma 51.1 pantā minētajā Eiropas Komisijas rokasgrāmatā, ko Eiropas Komisija publicējusi Eiropas Savienības Zāļu tiesiskā regulējuma dokumentu krājuma 2. c sējumā (pieejams tiešsaitē: chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.ema.europa.eu/en/documents/scientific-guideline/annex-european-commission-guideline-excipients-labelling-package-leaflet-medicinal-products-human_en-1.pdf)
(Noteikumu projekta 3., 4. un 5. punkts - papildina Noteikumu Nr. 57 ar 6.3.3., 6.1 6.apakšpunktu, 6.5, 6.6 un 6.7 punktu)
(Noteikumu projekta 9.punkts - precizē Noteikumu Nr. 57 pielikumu).
(Noteikumu projekta 1., 2. un 6. punkts - precizē Noteikumu Nr. 57 2.3. apakšpunktu, papildina ar 2.1 punktu un precizē 12.2 1 apakšpunktu).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- pacienti
- zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki un zāļu vairumtirgotāji stacionārās ārstniecības iestādes un aptiekas
Administratīvais slogs zāļu reģistrācijas īpašniekiem un zāļu vairumtirgotājiem samazinās, jo samazinās gadījumu skaits, kad būtu jāprasa atļauja Zāļu valsts aģentūrai, lai Latvijā izplatītu ārzemju zāļu iepakojumus.
Zāļu ražotājiem un zāļu vairumtirgotājiem samazinās slogs, jo paplašinās izņēmumu loks, kad zāļu lietošanas instrukcijas tulkojumu un marķējuma teksta tulkojumu valsts valodā atļauts pievienot zāļu sūtījumiem bez pārpakošanas. Savukārt pacienti saņem zāles aptiekā kopā ar zāļu lietošanas instrukciju valsts valodā.
Ar minētajiem pasākumiem uzlabosies zāļu pieejamība, tiks nodrošināta savlaicīga zāļu pieejamība saistībā ar ārzemju zāļu iepakojumu izplatīšanu, kad Latvijai paredzētie zāļu iepakojumi nav pieejami.
Veselības inspekcijai, aptiekām, ārstniecības iestādēm un vairumtirgotājiem ir viegli un ātri pieejama informācija par saskaņotajiem citu valstu tirgum paredzētajiem iepakojumiem (kuri attiecīgi var atrasties Latvijas tirgū). Vairumtirgotāji to var pārbaudīt saņemot zāles (nav nepieciešams prasīt reģistrācijas apliecības īpašniekam Aģentūras vēstuli vai citu apstiprinājumu), tāpat arī aptiekas un ārstniecības iestādes (var gūt pārliecību, ka šādi iepakojumi – konkrētā sērija konkrētā iepakojumā var atrasties Latvijas tirgū), savukārt Veselības inspekcijai šī informācija ir nepieciešama ejot pārbaudēs (nav jāpieprasa atsevišķi Aģentūrai vai papildus pašiem jāapkopo saņemtie dati, visi ir vienkopus Aģentūras tīmekļa vietnē).
Administratīvo izmaksu aprēķins, kas radies administratīvā sloga samazināšanas rezultātā zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekiem:
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums tiek veikts balstoties uz 2023.gadā izsniegto atļauju skaitu. Tiek pieņemts, ka komersantiem, kas vēlas nodarboties ar ārzemju zāļu iepakojumu Latvijā izplatīšanu, tiks samazināts laiks (šobrīd aptuveni 40 minūtes), kas ir nepieciešams projekta ietvaros sniedzamas informācijas sagatavošanai. Starpība starp pašreizējo un plānoto laiku ir 30 minūtes. Finanšu līdzekļu apjoms, kas atbilst vienas stundas likmei, tiek noteikts, dalot mēneša vidējas darba samaksas apmēru veselības aizsardzības sektorā 2022.gadā (1841 eur) ar 168 darba stundām (1841,00/168= 10,96 eur/h).
Administratīvo izmaksu novērtējums veikts, ņemot vērā šādus pieņēmumus un informāciju par izmaksām:
C = (f x l) x (n x b), kur
f – finanšu līdzekļu apjoms, (stundas samaksas likme 10,96 eur/h)
l – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu saskaņā ar projektu sniedzamo informāciju (starpība starp pašreizējo un plānoto 30 minūtes);
n – subjektu skaits, uz ko attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības (332 zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki)
b – reižu skaits gada laikā, kad paredzēta informācijas sniegšana (1);
C – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksu samazinājums:
(10,96 x 0.5) x (332 x 1) = 1 819,36 eur.
Sniegtajos aprēķinos ir ietverts subjektu skaits, uz ko attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības (332 zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieki). Gan esošie atvieglotie pasākumi, gan paplašinātais izņēmumu loks attiecas uz šiem pašiem subjektiem. Aprēķinos ir ietverts arī paplašinātais izņēmumu loks (subjekti tie paši; ja iepriekš bija jāraksta iesniegums, tagad varēs iesniegt paziņojumu).
Pakalpojums pēc būtības ir attiecināms uz reģistrāciju apliecību īpašniekiem (kas var būt arī ražotāji), līdz ar to atsevišķi aprēķini ražotājiem nav veicami.
Attiecībā uz vairumtirgotājiem, atvieglojums saistīts ar iespēju ātri, ērti un viennozīmīgi identificēt saskaņotās zāļu sērijas – informācija tiks publicēta mājaslapā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Veselības ministrija un Zāļu valsts aģentūra ir sabiedriskajā apspriedē skaidrojusi, ka LNZAA sniegtais priekšlikums ir iestrādāts Noteikumu projektā, papildus skaidrojot ietvertā grozījuma saturu un būtību.
Veselības ministrija ir ņēmusi vērā SIFFA priekšlikumu, ar Noteikumu projektu pagarinot pilotprojekta piemērošanas termiņu l;īdz 2026.gada 31.decembrim un sabiedrības apspriedē skaidrojot, ka šobrīd nav atbalstāma, ka prasības zāļu izplatīšanai ar elektronisku zāļu lietošanas instrukciju būtu jāpaplašina arī uz ambulatori lietojamo zāļu grupu, jo, ja zāles ir pie pacienta, pacientam ir jābūt iespējai iepazīties ar lietošanas instrukciju un marķējumu, neatkarīgi no tā, kurš ievada šīs zāles. Šajā aspektā jāņem vērā tas, ka pacientiem ir jābūt pieejamai un nodrošināmai informācijai par zālēm, kā arī jāvērtē informācijas pieejamība pacientiem un tās meklēšanas pratība, līdz ar ko diskusijas par SIFFA priekšlikumu ir turpināmas.
Veselības ministrija nav ņēmusi vērā Farmaceitu biedrības ierosinājumu grozījumu veikšanai Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumu Nr. 57 "Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām" 6.3 punktā, skaidrojot sagatvotā Noteikumu projekta saturu un jēgu.
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Zāļu valsts aģentūra