23-TA-2627: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 823 "Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 19.oktobra noteikumos Nr. 823 "Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu” (turpmāk – Noteikumu projekts) paredz izmaiņas normatīvajā aktā par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai mainītu normatīvajā aktā noteiktās drošības maksas apmēru par izlidojošo pasažieri un drošības maksas apmēru par tranzīta un transfēra pasažieri, kā arī noteiktu nokavējuma naudas piemērošanu par maksājuma termiņa kavējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.04.2024.
Pamatojums
Spēkā stāšanās termiņš ir 2024. gada 1. aprīlis, līdz ar vasaras lidojuma sezonas uzsākšanu (2024. gada marts/aprīlis), pamatojoties uz Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (turpmāk - IATA) definētajiem principiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk - lidosta „Rīga”) ir lielākā starptautiskā civilās aviācijas lidosta Baltijā un ir reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, tostarp vienīgā lidosta Latvijā, kas apkalpo regulārus starptautiskos pasažieru, kravas un pasta pārvadājumus ar civilās aviācijas gaisa kuģiem. Lidosta “Rīga” nodrošina ne vien valsts galvaspilsētas Rīgas, bet arī Latvijas un Baltijas reģiona savienojamību ar Eiropas un citu pasaules reģionu pilsētām un gaisa satiksmes centriem, atbalstot valsts iekļaušanos globālajā ekonomikā un veicina starptautisko tirdzniecību, ārzemju investīciju piesaisti, tautsaimniecības izaugsmi, kā arī tūrisma nozares attīstību.
Saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 28. panta trešās daļas 4. punktu, maksu par drošības un glābšanas pasākumiem, tai skaitā maksu par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem (turpmāk – lidostas maksas), kā arī tās iekasēšanas un izlietošanas kārtību, norādot pakalpojumus, kas ietverti attiecīgajā maksā, un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.
Ar Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 535 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu”, lidostas “Rīga” lidlaukam ir noteikts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss.
Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 540 “Lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi nr. 540) nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek noteikta un mainīta lidlaukā sniegto pakalpojumu maksa attiecībā uz lidlaukiem, kuros gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedz piecus miljonus, vai, ja tādu nav, uz lidlauku ar lielāko pasažieru skaitu.
Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 823 “Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 823) nosaka šādas drošības maksas:
1) Drošības maksu izlidojošajiem pasažieriem;
2) Drošības maksu tranzīta un transfēra pasažieriem.
Atbilstoši MK noteikumos Nr. 823 noteiktajai kārtībai, drošības maksas tiek izmantotas vienīgi MK noteikumos Nr. 823 ietverto pakalpojumu nodrošināšanai, un tās veido lidostas “Rīga” aviācijas ieņēmumu pamata apjomu. Drošības pakalpojumu nodrošināšanai lidostas “Rīga” darbībā ietilpst civilās aviācijas drošības pasākumu veikšana, plānošana, drošības prasību izpildes uzraudzība un kontrole, lai savas kompetences ietvaros novērstu prettiesisku iejaukšanos civilās aviācijas darbā. Minētās darbības ietver izlidojošo un tranzīta un transfēra pasažieru drošības pārbaudi, pasažieru reģistrētās un rokas bagāžas pārbaudi, kā arī lidostas drošības un krīzes vadības (tajā skaitā glābšanas) nodrošināšanu, kravas un lidmašīnu pārbaudes, kā arī drošības personāla apmācību un sertifikāciju. Drošība maksas noteikšana tranzīta un transfēra pasažieriem nepieciešama, lai nepieļautu apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošuma un drošības uzraudzības pasākumu veikšanai pietiekošā apmērā.
Saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 28. panta trešās daļas 4. punktu, maksu par drošības un glābšanas pasākumiem, tai skaitā maksu par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem (turpmāk – lidostas maksas), kā arī tās iekasēšanas un izlietošanas kārtību, norādot pakalpojumus, kas ietverti attiecīgajā maksā, un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets.
Ar Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 535 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga” lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu”, lidostas “Rīga” lidlaukam ir noteikts valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statuss.
Ministru kabineta 2011. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 540 “Lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi nr. 540) nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek noteikta un mainīta lidlaukā sniegto pakalpojumu maksa attiecībā uz lidlaukiem, kuros gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedz piecus miljonus, vai, ja tādu nav, uz lidlauku ar lielāko pasažieru skaitu.
Ministru kabineta 2011. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 823 “Noteikumi par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 823) nosaka šādas drošības maksas:
1) Drošības maksu izlidojošajiem pasažieriem;
2) Drošības maksu tranzīta un transfēra pasažieriem.
Atbilstoši MK noteikumos Nr. 823 noteiktajai kārtībai, drošības maksas tiek izmantotas vienīgi MK noteikumos Nr. 823 ietverto pakalpojumu nodrošināšanai, un tās veido lidostas “Rīga” aviācijas ieņēmumu pamata apjomu. Drošības pakalpojumu nodrošināšanai lidostas “Rīga” darbībā ietilpst civilās aviācijas drošības pasākumu veikšana, plānošana, drošības prasību izpildes uzraudzība un kontrole, lai savas kompetences ietvaros novērstu prettiesisku iejaukšanos civilās aviācijas darbā. Minētās darbības ietver izlidojošo un tranzīta un transfēra pasažieru drošības pārbaudi, pasažieru reģistrētās un rokas bagāžas pārbaudi, kā arī lidostas drošības un krīzes vadības (tajā skaitā glābšanas) nodrošināšanu, kravas un lidmašīnu pārbaudes, kā arī drošības personāla apmācību un sertifikāciju. Drošība maksas noteikšana tranzīta un transfēra pasažieriem nepieciešama, lai nepieļautu apdraudējumu gaisa kuģu lidojumu drošuma un drošības uzraudzības pasākumu veikšanai pietiekošā apmērā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Viens no lidostas "Rīga" pamata uzdevumiem ir nodrošināt infrastruktūras pieejamību un tās spēju nodrošināt drošu pasažieru, lidojumu un kravu apkalpošanu. Tāpēc uzņēmuma prioritātes vidējā termiņā ir nodrošināt esošās infrastruktūras kvalitāti, lai saglabātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību un īstenotu attīstības projektus lidostas "Rīga" kapacitātes palielināšanai, bez kuriem nebūtu iespējams apkalpot prognozēto pasažieru un kravu pieaugumu. Līdz šim, pateicoties stabilam pasažieru skaita pieaugumam, lidosta “Rīga” ir spējusi nodrošināt attīstību, nepalielinot galvenās maksas kopš 2009. gada un strādājot pēc “single till” jeb vienas kases principa, kad aviācijas izmaksas daļēji tiek kompensētas ar neaviācijas bruto peļņu. Tomēr straujās inflācijas radītā izmaksu kāpuma (patēriņu cenu kāpums salīdzinot ar 2020. gada janvāri 2023. gada augustā sastāda 32,1%), darba spēka izmaksu pieauguma (26,2% kāpums 2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni) un parādinstrumentu apkalpošanas izmaksu kāpuma (esošu un plānoto parādsaistību izmaksas), kā arī plānoto ievērojamo investīciju dēļ ir nepieciešams palielināt MK Noteikumos Nr. 823 ietvertās drošības maksas. Kopējais nepieciešamais papildus ieņēmumu apjoms periodā 2024.-2026. g. sastāda 6,44 milj. euro.
Risinājuma apraksts
Lidostas “Rīga” izmaksu struktūras analīze un maksu pārskatīšana veikta, ņemot vērā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk - ICAO) noteiktās vadlīnijas un papildināta ar jaunākajām nozares organizāciju rekomendācijām maksu politikas izstrādei, piemēram, Saloniki foruma vadlīnijām un MK noteikumiem Nr. 540 “Lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas kārtība”.
Saskaņā ar iepriekš minētajiem dokumentiem ES dalībvalstu lidostām maksu noteikšanā ir jāņem vērā četrus galvenos principus — maksas nedrīkst būt diskriminējošas, tām ir jābūt saistītām ar izmaksām, to noteikšanai jābūt caurspīdīgai un procesā nepieciešama konsultēšanās ar lietotājiem. Jānorāda, ka visi galvenie principi maksu projekta izstrādes procesā tika ievēroti.
Izmaksu modelis ir izstrādāts saskaņā ar “single till” jeb vienas kases regulatīvo modeli, kā arī ICAO noteiktajiem lidostu tarifikācijas sistēmu principiem. Galvenie principi ir šādi:
1. Visām maksas iekasēšanas sistēmām, ciktāl iespējams, jābūt vienkāršām un piemērotām vispārējai lietošanai starptautiskajā lidostā.
2. Maksām jābūt nediskriminējošām gan starp ārvalstu lietotājiem, gan vietējiem.
3. Ir nepieciešams saglabāt maksimālu elastību, piemērojot visas tarifikācijas metodes, lai varētu ieviest uzlabotus paņēmienus to izstrādes gaitā.
Atbilstoši lidostas “Rīga” piesaistītā konsultanta “Ernst & Young Baltic” (turpmāk - EY), izstrādātajai maksu noteikšanas metodoloģijai, noteiktās pakalpojumu maksas veidojas, uz konkrēto pakalpojumu attiecinot tās izmaksas un resursus, kuri tieši vai netieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu. Tās aprēķinātas, izmantojot uz uzņēmuma darbību balstīto izmaksu aprēķināšanas metodi (ABC -Activity based costing) caur esošās izmaksu struktūras analīzi un izmaksu pārdales un attiecināšanas procesa pārskatīšanu. Vadoties pēc šīs metodikas tiek izdalītas drošības nodrošināšanas izmaksas tranzīta un transfēra pasažieriem.
Maksu pārskatīšanas periods ir noteikts uz trim gadiem ar nosacījumu, ka tirgus ir stabils un nav būtisku svārstību ekonomiskajā vidē. Tomēr, lai lidosta “Rīga” saglabātu savu finansiālo stabilitāti, ir nepieciešams segt visas izmaksas, kas kvalificējamas kā operatīvās jeb OPEX, kā arī ir pietiekami daudz resursu, ko atvēlēt plānotajiem kapitālizdevumiem.
Attiecībā uz lidostas “Rīga” tarifu izmaiņām un noteikšanas metodoloģiju no 2022. gada novembra, atbilstoši Noteikumu Nr. 540 prasībām, ir notikušas piecas lidostas “Rīga” konsultācijas starp lidostu “Rīga” un lidostas “Rīga” lietotājiem, kas noslēdzās ar balsojumu par maksu izmaiņām, kuras vairākums gaisa pārvadātāju atbalstīja. Konsultācijās un balsojumā piedalījās visi aviopārvadātāji, kuri saskaņā ar lidostas “Rīga” lietotāju komitejas statūtiem bija iesnieguši pilnvaras pārstāvēt konkrēto pārvadātāju – kopā 10 (airBaltic, DHL, Finnair, Lufthansa, Norwegian, RAF-AVIA, Ryanair, Smartlynx Airlines, Turkish Airlines, Wizzair). Konsultāciju laikā Lidostas lietotāji tika iepazīstināti arī ar pārvadājumu veicināšanas programmas projektu.
Lidostas “Rīga” pieaicinātais konsultants EY izvērtēja starptautisko pieredzi un labāko praksi lidostu maksu noteikšanā, saskaņošanā un apstiprināšanā, kā ietvaros tika secināts, ka, tiecoties uz lidostas “Rīga” vīziju kļūt par “nākotnes Ziemeļeiropas satiksmes centru, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā” un nodrošinot stratēģisko mērķu sasniegšanu, lidostai “Rīga” ir nepieciešams saglabāt maksu konkurētspēju reģionā. Attiecībā uz valstīm piederošām lidostām “vienas kases” princips ir vēlamais modelis, jo tas, novērtējot komerciālos un aviācijas pakalpojumus, ļauj ņemt vērā ārējos faktorus un nodrošina efektīvāku kontroli pār lidostas kopējo peļņu. Tas arī ļauj mazākām, neregulētām lidostām efektīvāk konkurēt ar citām lidostām aviācijas maksu ziņā un samazina izmaksu attiecināšanas sarežģītību. Turklāt, ja lidostas ir pārslogotas, un pieejamās laika nišas ir ierobežotas, ar "single till" modeli aviosabiedrību laika nišu sadalījums var tikt pozitīvi ietekmēts. Šāda pieeja ļautu lidostai “Rīga” nodrošināt vidi, kas stimulētu lidostas “Rīga” kā starptautiskā satiksmes centra izaugsmi ilgtermiņā. Līdz ar ko vispiemērotākais maksu noteikšanas princips ir “vienas kases” princips un tā saglabāšana arī turpmāk ir nepieciešama.
Plānotais jauno maksu priekšlikuma periods ir trīs gadi: 2024.- 2026. gads, pēc kura lidostai “Rīga” atkārtoti jāizvērtē maksu izmaiņu nepieciešamība, ņemot vērā veiktās un plānotās investīcijas, pasažieru un lidojumu skaitu, resursu, darbaspēka un citas izmaksas. Jauno maksu priekšlikums ir aprēķināts, pamatojoties uz aviopārvadātāju 2023. gada sākumā lidostai “Rīga” iesniegtajām pārvadājumu apjomu prognozēm trīs gadu periodam.
Vienlaikus, lai novērstu gadījumus, kad gaisa pārvadātāji kavē maksājumus par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumiem, projektā ir paredzētas tiesības par maksājumu termiņa kavējumiem gaisa pārvadātājam piemērot nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no laikā nesamaksātā pamatparāda par katru kavējuma dienu. Šādas tiesības lidostai “Rīga” ir noteiktas arī 2017. gada 28. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 111 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu.”
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā paredzēts mainīt drošības maksas apmēru no 7,00 euro uz 7,55 euro par katru izlidojošo pasažieri. Jaunās drošības maksas par katru izlidojošo pasažieri sadale tiek noteikta šāda: lidostas "Rīga" par pasažieru drošības pārbaudi, pasažieru reģistrētās un rokas bagāžas pārbaudi, kā arī lidostas drošības un krīzes vadības (tajā skaitā glābšanas) nodrošināšanu, maksa mainās no 5,40 euro uz 5,95 euro par katru izlidojošo pasažieri, bet Civilās aviācijas aģentūra 1,60 euro. Papildus minētajam, par katru tranzīta un transfēra pasažieri, drošības maksas apmērs mainās no 0,49 euro uz 0,99 euro. Jaunās drošības maksas par katru tranzīta un transfēra pasažieri sadale tiek noteikta šāda: Civilās aviācijas aģentūrai minēto pakalpojumu izmaksu segšanai – 0,49 euro par katru tranzīta un transfēra pasažieri, bet lidostai "Rīga" minēto pakalpojumu izmaksu segšanai – 0,50 euro par katru tranzīta un transfēra pasažieri.
Projektā paredzētais jauno maksu priekšlikums neskar un nemaina Civilās aviācijas aģentūras lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksas.
Saskaņā ar iepriekš minētajiem dokumentiem ES dalībvalstu lidostām maksu noteikšanā ir jāņem vērā četrus galvenos principus — maksas nedrīkst būt diskriminējošas, tām ir jābūt saistītām ar izmaksām, to noteikšanai jābūt caurspīdīgai un procesā nepieciešama konsultēšanās ar lietotājiem. Jānorāda, ka visi galvenie principi maksu projekta izstrādes procesā tika ievēroti.
Izmaksu modelis ir izstrādāts saskaņā ar “single till” jeb vienas kases regulatīvo modeli, kā arī ICAO noteiktajiem lidostu tarifikācijas sistēmu principiem. Galvenie principi ir šādi:
1. Visām maksas iekasēšanas sistēmām, ciktāl iespējams, jābūt vienkāršām un piemērotām vispārējai lietošanai starptautiskajā lidostā.
2. Maksām jābūt nediskriminējošām gan starp ārvalstu lietotājiem, gan vietējiem.
3. Ir nepieciešams saglabāt maksimālu elastību, piemērojot visas tarifikācijas metodes, lai varētu ieviest uzlabotus paņēmienus to izstrādes gaitā.
Atbilstoši lidostas “Rīga” piesaistītā konsultanta “Ernst & Young Baltic” (turpmāk - EY), izstrādātajai maksu noteikšanas metodoloģijai, noteiktās pakalpojumu maksas veidojas, uz konkrēto pakalpojumu attiecinot tās izmaksas un resursus, kuri tieši vai netieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu. Tās aprēķinātas, izmantojot uz uzņēmuma darbību balstīto izmaksu aprēķināšanas metodi (ABC -Activity based costing) caur esošās izmaksu struktūras analīzi un izmaksu pārdales un attiecināšanas procesa pārskatīšanu. Vadoties pēc šīs metodikas tiek izdalītas drošības nodrošināšanas izmaksas tranzīta un transfēra pasažieriem.
Maksu pārskatīšanas periods ir noteikts uz trim gadiem ar nosacījumu, ka tirgus ir stabils un nav būtisku svārstību ekonomiskajā vidē. Tomēr, lai lidosta “Rīga” saglabātu savu finansiālo stabilitāti, ir nepieciešams segt visas izmaksas, kas kvalificējamas kā operatīvās jeb OPEX, kā arī ir pietiekami daudz resursu, ko atvēlēt plānotajiem kapitālizdevumiem.
Attiecībā uz lidostas “Rīga” tarifu izmaiņām un noteikšanas metodoloģiju no 2022. gada novembra, atbilstoši Noteikumu Nr. 540 prasībām, ir notikušas piecas lidostas “Rīga” konsultācijas starp lidostu “Rīga” un lidostas “Rīga” lietotājiem, kas noslēdzās ar balsojumu par maksu izmaiņām, kuras vairākums gaisa pārvadātāju atbalstīja. Konsultācijās un balsojumā piedalījās visi aviopārvadātāji, kuri saskaņā ar lidostas “Rīga” lietotāju komitejas statūtiem bija iesnieguši pilnvaras pārstāvēt konkrēto pārvadātāju – kopā 10 (airBaltic, DHL, Finnair, Lufthansa, Norwegian, RAF-AVIA, Ryanair, Smartlynx Airlines, Turkish Airlines, Wizzair). Konsultāciju laikā Lidostas lietotāji tika iepazīstināti arī ar pārvadājumu veicināšanas programmas projektu.
Lidostas “Rīga” pieaicinātais konsultants EY izvērtēja starptautisko pieredzi un labāko praksi lidostu maksu noteikšanā, saskaņošanā un apstiprināšanā, kā ietvaros tika secināts, ka, tiecoties uz lidostas “Rīga” vīziju kļūt par “nākotnes Ziemeļeiropas satiksmes centru, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā” un nodrošinot stratēģisko mērķu sasniegšanu, lidostai “Rīga” ir nepieciešams saglabāt maksu konkurētspēju reģionā. Attiecībā uz valstīm piederošām lidostām “vienas kases” princips ir vēlamais modelis, jo tas, novērtējot komerciālos un aviācijas pakalpojumus, ļauj ņemt vērā ārējos faktorus un nodrošina efektīvāku kontroli pār lidostas kopējo peļņu. Tas arī ļauj mazākām, neregulētām lidostām efektīvāk konkurēt ar citām lidostām aviācijas maksu ziņā un samazina izmaksu attiecināšanas sarežģītību. Turklāt, ja lidostas ir pārslogotas, un pieejamās laika nišas ir ierobežotas, ar "single till" modeli aviosabiedrību laika nišu sadalījums var tikt pozitīvi ietekmēts. Šāda pieeja ļautu lidostai “Rīga” nodrošināt vidi, kas stimulētu lidostas “Rīga” kā starptautiskā satiksmes centra izaugsmi ilgtermiņā. Līdz ar ko vispiemērotākais maksu noteikšanas princips ir “vienas kases” princips un tā saglabāšana arī turpmāk ir nepieciešama.
Plānotais jauno maksu priekšlikuma periods ir trīs gadi: 2024.- 2026. gads, pēc kura lidostai “Rīga” atkārtoti jāizvērtē maksu izmaiņu nepieciešamība, ņemot vērā veiktās un plānotās investīcijas, pasažieru un lidojumu skaitu, resursu, darbaspēka un citas izmaksas. Jauno maksu priekšlikums ir aprēķināts, pamatojoties uz aviopārvadātāju 2023. gada sākumā lidostai “Rīga” iesniegtajām pārvadājumu apjomu prognozēm trīs gadu periodam.
Vienlaikus, lai novērstu gadījumus, kad gaisa pārvadātāji kavē maksājumus par lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumiem, projektā ir paredzētas tiesības par maksājumu termiņa kavējumiem gaisa pārvadātājam piemērot nokavējuma naudu 0,05 procentu apmērā no laikā nesamaksātā pamatparāda par katru kavējuma dienu. Šādas tiesības lidostai “Rīga” ir noteiktas arī 2017. gada 28. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 111 “Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu.”
Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā paredzēts mainīt drošības maksas apmēru no 7,00 euro uz 7,55 euro par katru izlidojošo pasažieri. Jaunās drošības maksas par katru izlidojošo pasažieri sadale tiek noteikta šāda: lidostas "Rīga" par pasažieru drošības pārbaudi, pasažieru reģistrētās un rokas bagāžas pārbaudi, kā arī lidostas drošības un krīzes vadības (tajā skaitā glābšanas) nodrošināšanu, maksa mainās no 5,40 euro uz 5,95 euro par katru izlidojošo pasažieri, bet Civilās aviācijas aģentūra 1,60 euro. Papildus minētajam, par katru tranzīta un transfēra pasažieri, drošības maksas apmērs mainās no 0,49 euro uz 0,99 euro. Jaunās drošības maksas par katru tranzīta un transfēra pasažieri sadale tiek noteikta šāda: Civilās aviācijas aģentūrai minēto pakalpojumu izmaksu segšanai – 0,49 euro par katru tranzīta un transfēra pasažieri, bet lidostai "Rīga" minēto pakalpojumu izmaksu segšanai – 0,50 euro par katru tranzīta un transfēra pasažieri.
Projektā paredzētais jauno maksu priekšlikums neskar un nemaina Civilās aviācijas aģentūras lidlaukā sniegto drošības un glābšanas pasākumu maksas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Valsts sniedz atbalstu drošības pasākumiem lidostā “Rīga”, balstoties uz Ministru kabineta 2015. gada 24. augusta rīkojuma Nr. 456 - Par valsts budžeta programmas 44.00.00 "Līdzekļi aviācijas drošības pasākumu nodrošināšanai" līdzekļu izlietojumu, sedzot drošības funkciju nodrošināšanas izmaksu sadārdzinājumu 6,44 milj. euro apmērā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Nepalielinot drošības maksas, lidosta “Rīga” nespēs nodrošināt visas nepieciešamās drošības funkcijas atbilstoši prognozētajam pasažieru un lidojumu skaitam.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
“Lidostas maksu izstrāde un saskaņošana. Metodoloģija. Starptautiskā lidosta “Rīga”’
Apraksts
Lidostas “Rīga” piesaistītā konsultanta “Ernst & Young Baltic” izvērtējums “Lidostas maksu izstrāde un saskaņošana. Metodoloģija. Starptautiskā lidosta “Rīga”’ (2023. gads)
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Aviācijas nozares komersanti
Ietekmes apraksts
Projekts attiecas uz gaisa pārvadātājiem, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus no lidostas “Rīga”.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32008R0300
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
5. pants
Noteikumu projekts
Pārņemtas pilnībā
Projekts nenosaka stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīcības brīvība dalībvalstij izmantota, pieņemot Noteikumus Nr. 823 un nosakot, ka par lidlaukā veiktajiem drošības un glābšanas pasākumiem nosakāma drošības maksa, kura attiecas uz lidosta “Rīga” izlidojošajiem pasažieriem. Noteikumu projekts paredz drošības maksu attiecināt arī uz tranzīta un transfēra pasažieriem, kuri tāpat kā izlidojošie pasažieri saņem minētos pakalpojumus.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", lidosta "Rīga" lietotāju komiteja6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Lidostas "Rīga" konsultācijas ar lietotājiem (aviokompānijām) lietotāju komiteju sanāksmēs
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par lidostas “Rīga” tarifu izmaiņām un noteikšanas metodoloģiju no 2022. gada novembra, atbilstoši Noteikumu Nr. 540 prasībām, ir notikušas piecas lidostas “Rīga” konsultācijas starp lidostu “Rīga” un lidostas “Rīga” lietotājiem, kas noslēdzās ar balsojumu par maksu izmaiņām, kuras vairākums gaisa pārvadātāju atbalstīja. Konsultācijās un balsojumā piedalījās visi aviopārvadātāji, kuri saskaņā ar lidostas “Rīga” lietotāju komitejas statūtiem bija iesnieguši pilnvaras pārstāvēt konkrēto pārvadātāju – kopā 10 (airBaltic, DHL, Finnair, Lufthansa, Norwegian, RAF-AVIA, Ryanair, Smartlynx Airlines, Turkish Airlines, Wizzair).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Starptautiskā lidosta "RĪGA""
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi