Anotācija (ex-ante)

Būvniecības likuma 14.¹ panta ceturtā daļa nosaka, ka Ministru kabinets būvnoteikumos nosaka gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu. Likuma pārejas noteikumu 27.punkts nosaka, ka  šā likuma papildināšanu ar 14.¹ pantu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā.  
Ar grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos tiks noteikti gadījumi, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu. Būvniecības likuma 14.¹pants nevar sākt darboties bez atbilstošiem grozījumiem. 
Ekonomikas ministrija organizēja sanāksmes ar būvniecības nozari, lai uzklausītu nozares viedokli par klusēšanas-piekrišanas regulējuma ieviešanu. Nozare vērsa uzmanību, ka šobrīd ir vairākas valsts un pašvaldību institūcijas, kuras nepamatoti neievēro būvniecības normatīvajos aktos noteiktos termiņus attiecībā uz atļauju, atzīmju un saskaņošanas sniegšanu.

Papildināts Vispārīgo būvnoteikumu deleģējums ar  Būvniecības likuma 14.¹ panta ceturto daļu, jo tas ir deleģējums Ministru kabinetam, kā arī papildināts Vispārīgo būvnoteikumu 1.punkts attiecībā uz to, ko šie noteikumi nosaka, papildinot tos ar  Būvniecības likuma 14.¹ panta ceturtajā daļā noteikto. (noteikt gadījumus, kuros ir piemērojama atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu).  
Noklusējums ir piemērojams gadījumos, kad būvvaldei atbilstoši Būvniecības likuma 12.pantā noteiktajai būvvalde kompetencei nav jāvērtē paskaidrojuma rakstam pievienoto būvniecības ieceres dokumentācijas (būvprojekta) tehniskais risinājums. Būvniecības likuma 12.pants nosaka, ka būvvalde nodrošina būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, tai skaitā veic būvdarbu administratīvo prasību ievērošanas kontroli un pieņem būves ekspluatācijā. Būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu: 1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; 2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības; 3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības. Par būvniecības ieceres dokumentācijas (būvprojektu) tehnisko risinājumu atbild būvprojekta izstrādātājs.
Noteikumu projekts paredz noklusējuma principu piemērot attiecībā uz: 
1) institūciju, kura veic būvvaldes funkcijas (būvvalde) (12.³ punkts)
Iespējamā piemērošana ir administratīvajā procesā, kura ierosināšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts, attiecībā uz būvvaldes lēmumiem un atzīmēm. Piemērošanas nosacījums - notecējis lēmuma izdošanas termiņš un nav izdots negatīvs lēmums; notecējis atzīmes veikšanas termiņš un nav izdots negatīvs lēmums. Lai būvvaldes turpmāk piemērotu vienveidīgi attiecībā uz kuriem lēmumiem ir piemērojams noklusējuma princips, vispārīgajos būvnoteikumos ir precīzi noteikti speciālo būvnoteikumu punkti. Noklusējums nav piemērojams attiecībā uz radiācijas būvēm ( Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi Nr.661 “Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi”) un būvēm jūrā (Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr.631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi”).
Tās ir ieceres par:
1.pirmās grupas ēkas vai tās daļas restaurāciju, otrās vai trešās grupas ēkas nojaukšanu, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanu, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršoto pārbūvi, pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas konservāciju (Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 7.² 3., 7.² 5., 7.² 6., 7.² 7., 7.² 8. un 7.² 9. apakšpunkts);
2) karoga masta būvdarbiem (izņemot atjaunošanu), ja masta augstums pārsniedz 12 m, bet nepārsniedz 18 m, reklāmas un informācijas stendu būvniecībai, ja stenda augstums pārsniedz 6 m, otrās un trešās grupas inženierbūves atjaunošanai; otrās un trešās grupas inženierbūves nojaukšanai, otrās grupas urbumu atjaunošanai, nojaukšanai vai pārbūvei, inženierbūves konservācijai (Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”  6.² 3., 6.² 4, 6.² 5, 6.² 6, 6.² 7. (izņemot otrās grupas urbumu jaunai būvniecībai vai ierīkošanai)  un 6.² 8.apakšpunkts);
3) satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (izņemot ceļa zīmes, aizsargbarjeras, signālstabiņus un horizontālos un vertikālos apzīmējumus) būvniecībai, pirmās grupas māju ceļu nojaukšanai; velosipēdu ceļu un gājēju ceļu nojaukšanai; komersantu ceļu nojaukšanai;  otrās vai trešās grupas ceļu un ielu atjaunošanai un nojaukšanai ( Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 64.¹ 1., 64.¹ 2. (izņemot pirmās grupas māju ceļu jaunai būvniecībai un pārbūvei), 64.¹ 4. (izņemot velosipēdu ceļu un gājēju ceļu jaunai būvniecībai vai pārbūvei), 64.¹ 5. (izņemot komersantu ceļu jaunai būvniecībai vai pārbūvei) un  64.¹ 6.apakšpunkts);
4) elektronisko sakaru tīklu pievadu ierīkošanai, elektronisko sakaru kabeļu ieguldīšanai esošajā kabeļu kanalizācijā vai sakaru tīkla iekārtu izvietošanai iekārtu konteineros, elektronisko sakaru staba, torņa vai masta (līdz 10 m) jaunai būvniecībai un pārbūvei, elektronisko sakaru inženiertīklu pievadu jaunai būvniecībai un pārbūvei, elektronisko sakaru tīkla konservācijai (Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 “Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi” 6.⁶ 2, 6.⁶ 3, 6.⁶ 6, 6.⁶ 8 un 6.⁶ 9 apakšpunkts);
5) Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumus Nr.550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”  par pirmās grupas hidrobūves vai meliorācijas inženierbūves atjaunošanu vai nojaukšanu; piemēram, rakti dīķi ar virsmas laukumu līdz 0,5 ha;
6) Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumus Nr.530 “Dzelzceļa būvnoteikumi” par pirmās grupas dzelzceļa infrastruktūras objektu atjaunošanu vai nojaukšanu, piemēram,  dzelzceļa gājēju pārejas.
2. Valsts un pašvaldību institūcijām (12.⁴ punkts). 
Iespējamā piemērošana ir jebkurā būvniecības administratīvajā procesā; attiecībā uz institūcijas lēmumiem (atļaujām). Piemērošanas nosacījums- notecējis lēmuma (atļaujas) izdošanas termiņš un nav izdots negatīvs lēmums. Ekonomikas ministrija, analizējot būvniecības informācijas sistēmā pieejamos datus, ir konstatējusi, ka sistemātiski būvniecības ieceres dokumentācijas (būvprojekta) saskaņojumu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nesniedz Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Pie tam neinformē arī būvniecības ierosinātāju, ka izskatīšanas termiņš tiek pagarināts, līdz ar to būvniecības ierosinātājam ir jāsazinās ar šo institūciju, lai saprastu, kāpēc institūcija nepieņem lēmumu - saskaņo projektu vai sniedz pamatotu atteikumu.
3. Inženiertīkla un autoceļu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (12.⁵ punkts). 
Iespējamā piemērošana ir jebkurā būvniecības administratīvajā procesā, inženiertīkla šķērsošanu vai būvdarbu veikšanu inženiertīkla aizsargjoslā (izņemot pieslēgšanos inženiertīklam atslēgšanos no inženiertīkla); autoceļa šķērsošanu vai būvdarbu veikšanu autoceļa aizsargjoslā (izņemot pieslēgšanos autoceļam vai atslēgšanos no autoceļa).Piemērošanas nosacījums –Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā nav atteicis būvprojekta saskaņošanu. 
Būvniecības nozare norādīja, ka noklusējuma principu var ieviest, ja tiek ievēroti savstarpējie attālumi (horizontālie, vertikālie) inženiertīklu izbūvei, atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 008-14 "Inženiertīklu izvietojums" noteiktajiem. Noklusējuma princips nav piemērojams atzinumu par gatavību ekspluatācijai sagatavošanā, jo visi objekti tiek apsekoti dabā.
Noklusējuma saskaņojumu varēs piemērot,  ja noteiktajā termiņā inženiertīkla vai autoceļa īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav saskaņojis būvniecības ieceres dokumentāciju (būvprojektu) par ārējo inženiertīklu šķērsojumiem inženiertīklu vai autoceļu aizsargjoslās, ja ir ievēroti būvnormatīvā noteiktie inženiertīklu savstarpējie attālumi (horizontālie, vertikālie) šādām Vispārīgo būvnoteikumu 1.pielikumā minētām pirmās grupas inženierbūvju būvniecības procesā: gāzapgādes ārējie inženiertīkli ar spiedienu līdz 0,4 MPa; elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kV;  ūdensapgādes ārējie inženiertīkli iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); kanalizācijas ārējie inženiertīkli iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); siltumapgādes ārējie inženiertīkli iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot); elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli.

Noklusējuma principa piemērošanai Būvniecības informācijas sistēmā būs jāveic pielāgošanas darbi, līdz ar to Vispārīgo būvnoteikumu 12.³(izņemot 12.³ 1.apakšpunkts) 12.⁴ un 12.⁵ punkti stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā.
 

Saeimā 2021.gada 15.aprīlī pieņemtajos Grozījumos Būvniecības likumā tika 14.panta 1.³ daļā noteikts, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, izskata būvprojektu un izdara atbilstošas atzīmes vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos termiņos, vienlaikus svītrojot Būvniecības likuma 12.panta ceturto un piekto daļu. Likuma pārejas noteikumu 27.punkts nosaka, ka šā likuma grozījumi par  12.panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu un 14.panta papildināšanu ar 1.³ daļu stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā, līdz ar to Vispārīgajos būvnoteikumos ir jānosaka termiņi, kādos būvvalde vai institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas, pieņem lēmumus un veic atbilstošas atzīmes. 

Vispārīgie būvnoteikumi tiek papildināti ar 12.² punktu, kuros nosaka termiņus, kādos būvvalde vai institūcija, kura veic būvvaldes funkcijas, pieņem lēmumus un veic atbilstošas atzīmes. Ir saglabāti visi Būvniecības likuma 12.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktie lēmuma pieņemšanas termiņi. Lai lēmumu pieņemšanas termiņi visos gadījumos būtu vienādi, Būvniecības likumā noteiktās 14 dienas tiek aizstātas ar 10 darba dienām, savukārt mēnesis tiek aizstāts ar 20 darba dienām.

Šobrīd speciālajos būvnoteikumos ir noteikts, ka ierosinot būvniecību, būvniecības ieceres dokumentos ir jānorāda ziņas par būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjomu un būvdarbu laikā radīto atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas vietu, bet pabeidzot būvdarbus ir jānorāda atkritumu apsaimniekotāja nosaukums un būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjoms (tonnas), taču būvdarbu posmā būvdarbu žurnālā nav prasība norādīt būvdarbu laikā radītos atkritumus. Būvniecības dokumentos ir jānorāda kopējais atkritumu apjoms, nenorādot precīzāk šo atkritumu veidu.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta “Būvniecības procesu un IS attīstība 2.kārta” (Nr.2.2.1.1/19/I/005) 4. laidiena ietvaros sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta un Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pārstāvju līdzdalību ir izstrādāta funkcionalitāte, kas nodrošinās būvniecības atkritumu uzskaiti Būvniecības informācijas sistēmā visa būvniecības procesa laikā.
Būvniecības informācijas sistēmā būvdarbu žurnālā būs jānorāda būvdarbu laikā radīto būvniecības atkritumu apjomu un būvniecības atkritumu veidu atbilstoši atkritumu klasifikatoram (Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” pielikums), kā arī jānorāda atkritumu apsaimniekotājs, kurš atbilstoši vides aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem ir saņēmis atbilstošās atļaujas. Ja sākotnējā iecerē nebija norādīts būvniecības atkritumu apjoms, to var veikt arī būvdarbu uzsākšanas nosacījumu iesniegumā. Būvdarbu posmā būs jāveic būvniecības atkritumu plūsmas detalizētu reģistrēšanu, veidojot attiecīgus ierakstus būvdarbu žurnālā (būvniecības atkritumu deklarēšana, atkārtoti izmantojamo materiālu deklarēšana, būvniecības atkritumu izvešana uz rekultivējamu derīgo izrakteņu ieguves vietu, būvniecības atkritumu nodošana reģistrētam atkritumu apsaimniekotājam). Būvniecības atkritumu izvešana uz citu objektu nav atļauta, bet atļauts pārvietot reģenerētus vai atkārtoti izmantojamus materiālus. Vispārīgo būvnoteikumu 100.punktā ir noteikti atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumi būvniecības procesā, tai skaitā pienākums veikt ierakstus būvdarbu laikā. Tiek papildināts 100.7.apakšpunkts ar pienākumu veikt ierakstus būvdarbu žurnālā par būvdarbu laikā radītiem atkritumiem – veids, apjoms un apsaimniekotājs.
Pabeidzot būvdarbus, apliecinājumā par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu dati par būvniecības radīto atkritumu apsaimniekošanu tiks ielasīti no būvdarbu žurnālā veiktajiem ierakstiem atbilstoši atkritumu veidiem. Ja apliecinājumā kādas ziņas par atkritumiem nesaskanēs ar būvnieka informāciju, būvdarbu žurnālā varēs veikt papildus ierakstus par atkritumu apsaimniekošanu. Paredzēts pārejas periods par būvniecības procesā radīto atkritumu norādīšanu būvdarbu žurnālā. Ja līdz 2022.gada 30.jūnijam būvniecības informācijas sistēmā ir veikta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, būvniecības atkritumu informāciju var nenorādīt būvdarbu žurnālā. Būvniecības atkritumu informāciju norāda pie būves nodošanas ekspluatācijā attiecīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā. Savukārt, ja būvniecības process noris, neizmantojot būvniecības informācijas sistēmu, būvdarbu žurnālā nenorāda informāciju par atkritumiem. Būvniecības atkritumu informāciju norāda apliecinājumā par būves vai tās daļas gatavību ekspluatācijai vai būves nojaukšanu, apliecinājuma kartes II daļā, paskaidrojuma raksta II daļā, ierosinot būves nodošanu ekspluatācijā attiecīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

Saeimā 2021.gada 15.aprīlī pieņemtajos Grozījumos Būvniecības likums tika papildināts ar jauniem terminu skaidrojumiem, precizēta Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence, kā arī noteikta būvniecības procesa dalībnieku atbildība un pienākumi.

Būvniecības likumā tika skaidroti termini “būvdarbu veicējs”, “būvprojekta izstrādātājs”, “būvētājs”, līdz ar to Vispārīgajos būvnoteikumos šie terminu skaidrojumi ir svītrojami. Svītrots tiek arī termins “būves tehniskā apsekošana” un vispārīgo būvnoteikumu 14. un 14.¹ punkts, jo gadījumus, kad jāveic būves tehniskā apsekošana un termins ir skaidrots Ministru kabineta 2021.gada 15.jūnija noteikumos Nr.384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”.
Vispārīgo būvnoteikumu 8.punkta pirmais teikums nosaka, ka atkarībā no būves grupas un speciālajos noteikumos noteiktā būvniecības procesa būvvalde pieņem lēmumu par būvniecības ieceri Būvniecības likuma noteiktajā kārtībā  un termiņos. Lēmumu pieņemšanas termiņus turpmāk noteiks Vispārīgo būvnoteikumu 12.² punkts, līdz ar to punkts ir jāprecizē.
Vispārīgo būvnoteikumu 45.punkta pirmais teikums nosaka, ja būvekspertīze ir obligāta vai to pieprasa būvvalde, pamatojot būvekspertīzes nepieciešamību, būvekspertīzes veicēju izvēlas būvniecības ierosinātājs, bet Būvniecības likuma 6.¹ panta pirmās daļas 4. punktā noteiktajos gadījumos būvekspertīzi organizē Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – birojs).  Būvniecības likuma 6.¹.pantā ir precizēta Būvniecības valsts kontroles biroja kompetence un ir svītrots likuma 6.¹ panta 4.punkts, līdz ar to ir precizējams vispārīgo būvnoteikumu 45.punkts. 
Precizēts 59.punkts, kuros pirmo reizi minēts Būvniecības valsts kontroles birojs, norādot turpmāk lietoto saīsinājumu – birojs. 
Precizēts vispārīgo būvnoteikumu 74.punkts un svītrots 75.punkts. Būvniecības likuma 12.pants nosaka būvvaldes kompetenci un nosaka, ko būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu: 1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; 2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības; 3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības. Būvvalde turpmāk nepārbaudīs normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu (būvnormatīvu) prasības, tai skaitā vides pieejamības un insolācijas prasības. Par būvprojektu atbild būvprojekta izstrādātājs.
Būvniecības likums nosaka būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs. Būvuzraudzības veicēja saistība ar būvprojekta izstrādātāju Būvniecības likuma 19.¹ panta sestā daļa nenosaka, līdz ar to precizējams vispārīgo būvnoteikumu 118.punkts.