Anotācija (ex-ante)

Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma īstenošanu, kas paredzētu Kohēzijas fonda finansējuma atbalstu darbību īstenošanai.

Pasākuma īstenošanai kā piemērotākais Kohēzijas fonda atbalsta piešķiršanas mehānisms izvēlēta Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014). Regulas Nr. 651/2014 47. pants ļauj atbalstīt ieguldījumus resursefektivitātē un pārejā uz aprites ekonomiku.  

Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:
- atbalsts paredzēts trešo personu radīto atkritumu pārstrādei. Tādējādi Pasākuma ietvaros nav atļauta atbalsta saņēmēja radīto atkritumu pārstrāde (tiesību normas ievērošanu regulē MK noteikumu projekta punkts par komersanta darbības atbilstību Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai);
- pārstrādes iekārtas izveide nedrīkst veicināt atkritumu rašanos, tamdēļ izvirzīta prasība projekta iesniegumam pievienot pārstrādājamo atkritumu pieejamības un pastāvīgas plūsmas nodrošinājuma aprakstu. Tajā jānorāda atkritumu izcelsme un avoti un jāsniedz izvērtējums par attiecīgā atkritumu veida pieejamību projekta dzīves ciklā (10 gadi);
- atbalsta pretendenta pienākums pierādīt, ka pārstrādes iekārta netiktu veidota, ja Kohēzijas fonda atbalsts netiktu piešķirts;
- atbalsta intensitāte un tās paaugstināšanas iespējas. Regulas Nr. 651/2014 47. panta 9. punktā noteikts, ka atbalsta intensitāti var paaugstināt par 15% ieguldījumiem tādos atbalstāmos apgabalos, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. Latvijas gadījumā minētie apgabali noteikti Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumos Nr.729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam”, un tie ir Rīga, Pierīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. Savukārt Regulas Nr. 651/2014 47. panta 8. punktā noteikts, ka maziem uzņēmumiem atbalsta intensitāti var palielināt par 20%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – par 10%. Tādējādi maksimālās atbalsta intensitātes atkarībā no komersanta lieluma ir šādas:
     - lielajiem komersantiem 55%;
     - vidējiem komersantiem 65%;
     - mazajiem komersantiem 75%.
- izmaksu attiecināmība noteikta no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, lai nodrošinātu komercdarbības atbalsta stimulējošas ietekmes prasību izpildi. Izmaksas par būvprojekta izstrādi var tikt attiecinātas no 2023. gada 1. jūlija, jo tās sedz no projekta iesniedzēja paša vai de minimis finansējuma - attiecīgi šajā gadījumā netiek pārkāpti stimulējošas ietekmes prasības. Finanšu plūsmu pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas (ja attiecināms) nodrošina projekta iesniedzējs.

Lai izpildītu Regulas Nr. 651/2014 47. panta 7. punkta trešajā daļā noteikto, projekta iesniedzējam noteikts pienākums aprakstīt un pievienot dokumentārus pierādījumus tam, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā ieguldījums netiktu veikts. To var pamatot, piemēram, aprakstot tirgus nepilnības, otrreizēju izejvielu pieprasījuma krituma vai cenu izmaiņas u.c. Kā Eiropas Komisija skaidro citu Regulas Nr. 651/2014 7. sadaļas "Atbalsts vides aizsardzībai" jautājumu kontekstā hipotētisko scenāriju un ieguldījumu pamatojumu veic dalībvalsts līmenī katrā individuālajā gadījumā. Atkarībā no konkrētā projekta ticamākais scenārijs var būt arī situācija, ka nav alternatīvu ieguldījumu, un to projekta iesniedzējs pamato ar faktiem. Kā skaidro Eiropas Komisija, faktu pārbaudi, ja nepieciešams, var veikt, konsultējoties ar atkritumu apsaimniekošanas nozares ekspertiem, kuriem ir pietiekama pieredze vai nozares zināšanas, un kuri ir neatkarīgi no atbalsta pieteikuma iesniedzēja.

D​​​​e minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā minētos nozaru ierobežojumus un regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētos darbības ierobežojumus.

47. panta tvērums (ieguldījumu atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku) ir ļoti plašs. Noteikumu projekts paredz sniegt ieguldījumu atbalstu tikai vienai no 47. panta atbalstāmajām darbībām - atkritumu pārstrādei. Un tikai tādu atkritumu pārstrādei, ko radījušās trešās personas. Līdz ar to atsevišķas 47. panta normas nav iespējams piemērot, jo, piemēram, 7. punkta b apakšpunktā minētais hipotētiskais scenārijs iespējams tikai darbībām, kas veic atkritumu apstrādi (bet ne pārstrādi), savukārt 5. punktā noteiktais, ka atbalsts nedrīkst stimulēt resursu lielāku izmantošanu, nevar tikt piemērots, jo normu iespējams izpildīt tikai gadījumā, ja tiek veikti ieguldījumi jau esošā iekārtā. Līdz ar to noteikumu projekts pārņem tās 47. panta prasības, ko iespējams piemērot tieši trešo personu radītu atkritumu pārstrādei, nosakot visiem projektu iesniedzējiem vienādus atbalsta nosacījumus (izņēmums ir atbalsta likmes lielums atkarībā no uzņēmuma lieluma).

Noteikumu projekts paredz, ka projektā maksimālais piešķiramais Kohēzijas fonda finansējums (ņemot vērā arī de minimis atbalstu) ir 85%, jo, nosakot atbalsta likmi saskaņā ar Regulas Nr.651/2014 nosacījumiem, tajā netiek ieskaitītas izmaksas, kas tiek segtas ar de minimis atbalstu. Ja summējot abus komercdarbības atbalsta veidus, Kohēzijas fonda finansējums pārsniedz 85%, pārsniegums projektā tiek iekļauts kā attiecināmās izmaksas, palielinot privātā līdzfinansējuma daļu. 85% slieksnis noteikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. pantu, kas paredz nosacījumu nepārsniegt Kohēzijas fonda likmi 85% apmērā prioritātes līmenī.

Pasākuma pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai piemēroti tādi iznākuma un rezultāta rādītāji, kādi tie paredzēti Pasākumam Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam (turpmāk - Programma). Specifiskā atbalsta mērķa 2.2.2. “Pārejas uz aprites ekonomikas veicināšana” līmenī noteiktie rādītāji, kas attiecināmi uz Pasākumu un to dalījums pa pasākumiem un kārtām ir šāds:

- iznākuma rādītājs – papildu jauda atkritumu pārstrādei. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta SAM 2.2.2. līmenī, ja veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot atkritumu pārstrādes iekārtu jaudu 80 000 t/gadā. Pasākuma katrā atlases kārtā rādītājs jāsasniedz vismaz 30 000 t/gadā, savukārt 2.2.2.3. pasākumā "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" - 20 000 t/gadā.

- iznākuma rādītājs – atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā mazi, vidēji un lieli uzņēmumi). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta SAM 2.2.2. līmenī, ja veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot atbalstu vismaz 25 uzņēmumiem. Pasākuma pirmajā atlases kārtā tiek atbalstīti vismaz 3 uzņēmumi, Pasākuma otrajā kārtā – vismaz 5 uzņēmumi, 2.2.2.2.pasākumā “Atkritumu dalītā vākšana” – 4 uzņēmumi, 2.2.2.3. pasākumā “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” – 3 uzņēmumi, 2.2.2.4. pasākumā “Aprites ekonomikas principu ieviešana” – 10 uzņēmumi.

- rezultāta rādītājs – pārstrādāto atkritumu apjoms. Rezultāta rādītāja vērtība SAM 2.2.2. līmenī tiek sasniegta, ja pārstrādāto atkritumu apjoms tiek sasniegts 273 000 t/gadā (ņemot vērā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu ietekmi, kas rada bāzes vērtību 193 000 t/gadā, summējot iznākuma rādītāju par papildu jaudu atkritumu pārstrādei no 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ieguldījumiem Pasākuma pirmajā un otrajā atlases kārtā, kā arī 2.2.2.3. pasākumā "Notekūdeņu dūņu pārstrāde"). Attiecībā uz Pasākuma pirmo atlases kārtu sasniedzamais rezultāta rādītājs ir 102 500 t/gadā.

Iznākuma rādītājs attiecībā uz atbalstītajiem uzņēmumiem nav sasaistāms ar rādītāju par jaudu izveidi tieši. Proti, minimālais atbalstīto uzņēmumu skaits noteikts 3 uzņēmumi, bet tas nenozīmē, ka katram jānodrošina jauda 30 000 t/gadā vai aritmētiski vidēji 10 000 t/gadā. Ja projekta iesniegums atbildīs visiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, tiks apstiprināts projekts arī ar jaudu, piemēram, 1000 t/gadā.

Iznākuma rādītājs uzskatāms par sasniegtu projekta pēcuzraudzības projekta pirmā gada beigās atbilstoši informācijai, kas norādīta projektu pēcuzraudzības pārskatos (piemēram, ja projekti tiek pabeigti 2029. gadā, tad rādītājs tiek noteikts pēc izpildes pirmajā pēcuzraudzības gadā - 2030. gadā). Tas arī nozīmē, ka finansējuma saņēmējiem jāplāno pietiekami daudz laika, lai iekārtu nodotu ekspluatācijā un līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai saņemtu attiecīgu piesārņojošas darbības atļauju vai veiktu grozījumus esošajā atļaujā, ja tāda pirms tam izsniegta.  Ir pieļaujams, ka iestājas situācija, ka vienā pēcuzraudzības perioda gadā iekārtā ir iespējams pārstrādāt vairāk atkritumu kā plānots (ir pieejams augstākas kvalitātes materiāls, tiek pārplānots darbības režīms u.c. iemesli) – šis jaudas “pārpalikums” var tikt pierēķināts cita gada jaudas “iztrūkumam”. Pārstrādāto atkritumu apjoma faktu pārbauda ne tikai saskaņā ar pēcuzraudzības pārskatos sniegto informāciju, bet arī pārliecinās par to Valsts statistisko pārskatu "3-Atkritumi" publiskajā pieejā (http://parissrv.lvgmc.lv/#viewType=home_view). Projektā sasniegto rezultātu un rādītāju ilgtspēja un uzturēšana nodrošināma no finansējuma saņēmēja līdzekļiem. 

Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanai paredzēts Kohēzijas fonda atbalsts 20 000 000 euro, līdzfinansējot projektus ar privāto līdzfinansējumu. Tā kā iepriekš jau norādīts, projektos atkarībā no uzņēmuma lieluma (mazs, vidējs, liels) variē arī maksimālā Kohēzijas fonda atbalsta likme, kas ietekmē arī minimāli nepieciešamo projekta iesniedzēja līdzfinansējumu. Atbalsta likmei ir fiksēta augšējā robeža, precīzu Kohēzijas fonda atbalsta likmi noteiks Projektam obligāti pievienojamā izmaksu un ieguvumu analīze.

Projektu iesniegumu atlase plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem. To plānots rīkot divos uzsaukumos, ievērojot līdzšinējo pieredzi, ka ne visi interesenti iesniedz projektu iesniegumu, līdzko atlases kārta tiek izsludināta. Potenciālie finansējuma saņēmēji norādījuši uz laiku, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projekta gatavības stadiju, piemēram, īpašumtiesību nokārtošanai, piemērota zemesgabala iegādei. Otrais uzsaukums tiks rīkots gadījumā, ja pēc pirmā uzsaukuma rīkošanas ir pieejams Kohēzijas fonda finansējuma atlikums. Tajā tiks piemēroti pirmā uzsaukuma nosacījumi, ievērojot pēc pirmā uzsaukuma izveidojušos Kohēzijas fonda finansējuma atlikumu. Ja arī otrs uzsaukums noslēgsies ar Kohēzijas fonda finansējuma atlikumu, to novirzīs uz Pasākuma projektu iesniegumu otro atlases kārtu. Tas ļaus atbalstīt plašāka spektra aprites ekonomiku veicinošu darbību atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos centros, kā arī var palīdzēt samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu poligonos. 

Pasākuma projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas ietvaros nav paredzēta elastības finansējuma izmantošana, jo tas pārcelts uz 2.2.2.3. pasākuma "Notekūdeņu dūņu pārstrāde" otro atlases kārtu, ko pilnā apmērā plānots finansēt no elastības finansējuma.

Atbalstīta tiek jaunu atkritumu pārstrādes iekārtu izveide. Tā var atrasties jau esošu iekārtu kompleksā. Projekta iesniedzējs iesniegumam pievieno detalizētu iekārtas darbības aprakstu, kā rezultātā var gūt pārliecību, ka atkritumi patiešām tiks pārstrādāti (nevis, piemēram, tikai reģenerēti). Ir pieļaujams, ka iekārtā tiek pārstrādāti līdz 50% (neieskaitot) ārpus Latvijas radīti atkritumi. Tas saistīts ar ierobežotu atsevišķu pārstrādājamu atkritumu veidu pieejamību Latvijā. Atkritumu pārstrāde ir tehnoloģiski "agresīva" vide, un projekta dzīves cikls ir noteikts 10 gadi, līdz ar to noteikumu projekts paredz prasību, ka aktīviem ir jābūt jauniem. Projekta dzīves cikla periods ietver arī darbības īstenošanas periodu.

MK noteikumu projekts paredz, ka ieguldījumi veicami tikai materiālajos aktīvos. Savukārt attiecināmās izmaksas ir arī būvprojekta, būvuzraudzības, autoruzraudzības un iekārtu uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, kas nav uzskatāmas tiešā veidā kā materiālie aktīvi. Komisijas Regula Nr.651/2014 skaidro, ka ar nemateriālajiem aktīviem saprot tādus aktīvus kā patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums, tādējādi iepriekš minētās attiecināmas izmaksas nevar tikt uzskatītas arī par nemateriālajiem aktīviem. Līdz ar to gadījumā, ja projekta iesniedzējs plāno projektā iekļaut būvprojekta izstrādes, būvuzraudzības, autoruzraudzības un iekārtu uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, tām jāveido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu (materiālo aktīvu) vērtība.

Lai projektu iesniegumu vērtēšanas komisija varētu pārliecināties, ka projektā plānota produktu vai otrreizēju izejvielu ražošana kā atkritumu pārstrādes gala rezultāts, projekta iesniedzējam pirms projekta iesniegumu iesniegšanas sadarbības iestādē jāvēršas Valsts vides dienestā, pieprasot atzinumu, kas noteiks, vai pārstrādes procesa rezultāts ir uzskatāms par produktu vai otrreizējo izejvielu. Lai Valsts vides dienests atzinumu varētu sniegt, projekta iesniedzējam tajā jāiesniedz dokumentācija ar iekārtas plānoto darbību, kas ļauj izprast iekārtas darbību un tā rezultātu. 

Attiecināmas ir ne tikai ar būvniecību un iekārtu piegādi un uzstādīšanu saistītās izmaksas, bet arī publicitātes izmaksas. Katrā projekta jāīsteno divu veidu publicitātes pasākumi - vispārīgā publicitāte un sabiedrības izglītošanas pasākumi. Sabiedrības informēšanas un vides apziņas celšanas pasākumi jāīsteno projekta īstenošanas laikā. Izmaksas par tiem pilnā apmērā (100%) ir sedzamas, izmantojot de minimis atbalstu vai privāto līdzfinansējumu. Šāds nosacījums iekļauts, ievērojot nepilnīgu sabiedrības informētību par atkritumu pārstrādes nozīmīgumu, kā arī aprites ekonomikas ieguvumiem. Projekta iesniegumā būs jāiekļauj sabiedrības izglītošanas pasākumu plāns, kurā ietvertas dažāda veida darbības, piemēram, informatīvā kampaņa dažādām mērķauditorijām par atkritumu pareizas apsaimniekošanas nozīmi, patērētāju kultūras ietekmi uz apkārtējo vidi, izdales materiāli pašvaldībām par iespējām veicināt atkritumu rašanās novēršanu, ilgtspējīgu produktu izvēli, atkritumu dalītas vākšanas un šķirošanas nozīmi un to, kā tas kopumā ietekmē atkritumu pārstrādes efektivitāti un pārstrādes produktu, tiešsaistes informatīvie materiāli izvietošanai finansējuma saņēmēja, pašvaldību, atkritumu apsaimniekotāju vietnēs par projekta būtību un tā pozitīvo ietekmi, iespējām veikt atkritumu pārstrādi uz vietas Latvijā, ievērojot “pašpietiekamības un tuvuma” principu u.c. Kā otra veida obligātās publicitātes izmaksas ir 
ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2021.–2027. gada plānošanas periodā publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ieviešanu, bet nepārsniedzot vienu procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Tās var tikt pilnā apmērā finansētas no Kohēzijas fonda, jo darbība nekvalificējas kā komercdarbība.

Attiecībā uz de minimis regulējumu jāņem vērā, ka robežlieluma (300 000 euro) noteikšanā trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados.

Kā attiecināmās izmaksas noteiktas arī traktortehnikas jeb tehnisko iekārtu (piemēram, iekrāvēji, pacēlāji, celtņi, ekskavatori u.tml. komunālā vai traktortehnika) iegādes izmaksas, jo tā nodrošina pilnvērtīgu iekārtas darbināšanu (iekraujamā materiāla pārvietošanu, iekraušanu u.c.). Šīs tehniskās iekārtas uzskatāmas uzskatāmas par pārvietojamiem agregātiem, kurus neizmanto ceļu satiksmē. Šajā investīciju pasākumā nav atbalstāma tādu transportlīdzekļu iegāde, uz kuriem attiektos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par tīro un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.

Atbalstāmo darbību loks noteikts, ievērojot, ka jaunu pārstrādes iekārtu izveidei nepieciešama arī infrastruktūra, kas nodrošina iekārtas darbināšanu, atkritumu uzglabāšanu un pārvietošanu teritorijā, saražotā produkta vai otrreizējo izejvielu uzglabāšanu u.c.

Noteikumu projekts paredz projekta iesniedzējam izvērtēt zaļa, sociāla vai inovatīva iepirkuma procedūras piemērošanu, izpildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības.

Interešu konflikta regulējums ES tiek stiprināts, lai tai skaitā nodrošinātu ES fondu pārredzamību, reputāciju un objektivitāti. Tas ir būtiski ne tikai valsts pārvaldes pusē, bet arī finansējuma saņēmēja. Tamdēļ MK noteikumu projekts paredz finansējuma saņēmējam izstrādāt nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Projektos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas. Tamdēļ MK noteikumu projektā iekļauta prasība, ka ārpus projekta netiek īstenotas darbības, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, lai novērstu gadījumus, kad, piemēram, iekārtu pamatnes būvdarbi tiek īstenoti ārpus projekta un sadarbības iestādei nav iespējams veikt pilnvērtīgu uzraudzības darbu. Vienīgais izņēmums ir projekta izmaksu sadārdzinājums. Ja pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas, veicot būvdarbu vai iekārtu piegādes iepirkumu, tiek secināts, ka plānotās attiecināmās izmaksas ir lielākas nekā sākotnēji plānots, tas netiek uzskatīts par sadārdzinājumu (sadārdzinājums iespējams tikai jau spēkā esošos līgumos par būvniecību vai iekārtu piegādi). Attiecīgi finansējuma saņēmējam ir jāveic grozījumi līgumā par projekta īstenošanu, palielinot attiecināmās izmaksas, vienlaikus nemainot tam piešķirto Kohēzijas fonda finansējuma apmēru (tātad tiek palielināts privātais līdzfinansējums).

Pasākuma ietvaros pieļaujams, ka iekārtu uzstādīšana ir iespējama arī bez būvniecības. Tādā gadījumā nekustamā īpašuma tiesības var pierādīt turējuma jeb nomas tiesības. Pārējos gadījumos, kad projekta ietvaros iegādāto iekārtu uzstādīšanai nepieciešama būvniecība, nekustamajam īpašumam jābūt projekta iesniedzēja īpašumā vai jābūt noslēgtam apbūves līgumam. Visos iepriekš minētajos gadījumos tiesībām jābūt reģistrētām zemesgrāmatā. Tiesību veids, ko nereģistrē zemesgrāmatā, ir bezatlīdzības lietojums, tomēr tāda veida īpašumtiesības šī pasākuma pirmajā atlases kārtā netiek pieļautas.

Pasākuma pirmajā kārtā izvērtētas iespējas piemērot vienkāršotās izmaksas, kā rezultātā secināts, ka pastāv vispārināšanas risks, kas var precīzi neatspoguļot standartizētus izmaksu aprēķinus vai fiksētas likmes. Tā rezultātā specifiskos gadījumos vienkāršoto izmaksu piemērošana var pilnā apmērā nesegt radušās izmaksas. Katra atkritumu pārstrādes iekārta ir unikāla ar tai piemītošu specifiku. Iekārtā izmantotais atkritumu veids, pārstrādes metode, radītā produkta kvalitāte un iekārtas jauda ir būtiskākie ietekmējošie faktori, kas jāņem vērā, nosakot kopējās izmaksas. Iepriekšējos gados izveidoto atkritumu pārstrādes iekārtu (jo sevišķi ne bioloģiski noārdāmo atkritumu) skaits ir pārāk mazs, lai informāciju par izmaksām varētu jēgpilni analizēt un piemērot vispārinātā veidā. Pieejamā datu kopa ir pārāk šaura. Turklāt jāņem vērā, ka citos gadījumos, kad atkritumu pārstrādes iekārtas izveidotas par privāto finansējumu, informācija nav iegūstama, jo lielākoties ir komercnoslēpums. Ņemot vērā iepriekš minēto, vienkāršotās izmaksas netiek piemērotas.

MK noteikumu projekts ļauj projektā plānot neparedzētos izdevumus līdz 5% apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, jo lielākā daļa izmaksu veidos iekārtu piegādes izmaksas, savukārt būvniecības izmaksu projektā var nebūt vispār, ja, piemēram, iekārtu iespējams uzstādīt jau esošās telpās. Neparedzēto izdevumu rašanos pamato finansējuma saņēmēja skaidrojumi un dokumenti. Neparedzētie izdevumi noteikti saskaņā ar Vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gada plānošanas periodā noteikto ierobežojumu. ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda atkritumu pārstrādes projektu īstenošana liecina, ka šo projektu ieviešanas termiņš ir ne mazāks kā divi gadi, to ieviešana mēdz būt sarežģīta, jo pārstrādes tehnoloģiskās iekārtas ir jāveido piemērotas specifiski vietai un izvēlētajam atkritumu veidam. 

Pasākuma projektu iesniegumu pirmajai atlases kārtai ir tieša ietekme uz Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, jo paredzētās darbības veicina stratēģiskā mērķa “Glābt jūru” sasniegšanu. Investīcijām piemērojams makroreģionālā un jūras baseinu stratēģijas kods 03 jeb Baltijas jūras reģiona stratēģija.

Projektam noteikti horizontālo principu (turpmāk - HP) "Klimatdrošināšana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.

Attiecībā uz HP "Klimatdrošināšana" Pasākumam ir noteikta tieša ietekme, paredzot projekta iesniegumā vērtēt klimatiskās ietekmes faktorus, lai tiktu veidota tāda infrastruktūra, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Tāpat kā obligātais projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs ir siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) ietekmes vērtējums, nosakot SEG ietaupījuma apjomu pret situāciju, ja projekts netiktu īstenots un projektā plānotais pārstrādāto atkritumu daudzums, rēķinot viena gada izteiksmē, tiktu apglabāts.

Pasākuma pirmajā atlases kārtā HP "Energoefektivitāte pirmajā vietā" ir netieša ietekme, jo atbalsts paredzēts jaunu iekārtu izveidei, kas jau šobrīd tiek ražotas ar augstu izmaksu, tehnisko un funkcionālo efektivitāti. Pasākuma tiešā darbība ir samazināt primāro resursu izmantošanu, nevis enerģijas patēriņa samazināšana vai energoefektivitātes uzlabošana. Līdz ar to Pasākuma pirmajā atlases kārtā netiek piemērots šis HP, neizvirzot projektu vērtēšanas kritēriju vai citus nosacījumus.

Attiecībā uz HP "Nenodarīt būtisku kaitējumu" Pasākuma pirmajai atlases kārtai noteikta tieša ietekme, līdz ar to noteikta virkne nosacījumu šī HP īstenošanai:
-  zaļā publiskā iepirkuma organizēšana ir obligāta darbībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumā, savukārt fakultatīvi 2. pielikumā noteiktajos gadījumos, kur tas attiecināms un iespējams, vai, sniedzot pamatojumu, ja tas nav iespējams;

-  Projekta darbībām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums – projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji paredz veikt ietekmes uz vidi novērtējumu vai sākotnējo izvērtējumu jau agrīnā projekta plānošanas fāzē. Tas ļauj jau laikus identificēt ar projekta īstenošanu saistītus uzraudzības pasākumus gan būvniecības, gan ekspluatācijas fāzē.

-  Lai brīdī, kad atkritumu pārstrādes iekārta tiek nodota ekspluatācijā un var tikt attiecināmas ar iekārtas izveidi veiktās izmaksas, noteikta prasība projekta iesniegumā norādīt informāciju par spēkā esošu A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju, kas ietver projektā paredzētās darbības vai arī pievienot apliecinājumu, ka atbilstoša piesārņojošas darbības atļauja tiks iegūta projekta īstenošanas laikā līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai. Nosacījums izpilda tiesību aktos noteiktās prasības piesārņojuma uzraudzībā.

-  Īpaši tiek izceltas divas vides kvalitāti un dabas aizsardzību ietekmējošas prasības – veikt trokšņu, putekļu un piesārņojuma emisiju samazināšanu, kā arī citu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu nodrošināšana objekta izbūves laikā, kā arī ievērot prasības par ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā. Nosacījumi izvirzīti, ņemot vērā biežo šo prasību pārkāpšanu un negatīvo publicitāti.

Kā specifiskais atbilstības kritērijs noteikta projektā plānotās darbības atbilstība pašvaldības teritorijas plānojumam – prasība noteikta, lai gūtu pārliecību, ka projektā paredzētās darbības ļauts īstenot saskaņā ar projekta īstenošanas vietai piekritīgo spēkā esošu pašvaldības teritorijas plānojumu atbilstoši teritorijas izmantošanas veidam. Ja projekta īstenošanas laikā paredzams, ka stāsies spēkā jauns teritorijas plānojums, projekta iesniedzējam būs jāpievieno izdruka no teritorijas plānojuma projekta, kurā redzams plānotais attiecīgā zemesgabala zonējums. Ja projekts tiks apstiprināts, finansējuma saņēmējam būs izvirzīta prasība projekta īstenošanas laikā iesniegt dokumentus, kas apliecina darbības īstenošanas atbilstību jaunajam teritorijas plānojumam.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" noteikts, ka Pasākuma pirmajai atlases kārtai nav ietekmes uz šo HP (projektu mērķis ir tehniska rakstura, ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi), kas nozīmē, ka projektā būs jāiekļauj viena vispārīga šī principa darbība, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības princips, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste).