Anotācija (ex-ante)

Ievērojot minēto, šobrīd ir izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi par praksi -  Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumi Nr. 481 “Prakses organizēšanas kārtība profesionālās izglītības programmās”, kas nosaka prakses organizācijas kārtību, tai skaitā par prakses organizēšanai nepieciešamo dokumentāciju¹ un ir nepieciešams izdot arī jaunus Ministru kabineta noteikumus par kritērijiem un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā koledžu, izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību laikā atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
      
Atšķirībā no līdzšinējā regulējumā ietvertā nosacījuma, ka izglītojamos var apdrošināt pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, bet tie obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā Ministru kabineta noteiktās profesionālajās kvalifikācijās, šobrīd Profesionālās izglītības likuma 31. panta sestā daļa paredz, ka profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā koledžu, izglītojamie apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem visā mācību laikā visās profesionālās pamatizglītības programmās, arodizglītības programmās, profesionālās vidējās izglītības programmās un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās. 
     
Tādējādi apdrošināšanas periods vairs netiek saistīts tikai ar prakses laiku, bet ar visu mācību laiku un ir attiecināms uz visām profesionālajām kvalifikācijām. Ievērojot minēto, regulējums par apdrošināšanas kārtību visā mācību laikā un noteiktajiem kritērijiem iekļaujams atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, šos jautājumus vairs neiekļaujot Ministru kabineta noteikumos par prakses organizāciju.  
___________________________________
¹ https://vestnesis.lv/op/2023/168.1

Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz noteikt profesionālās izglītības iestāžu, tai skaitā koledžu, izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem kārtību mācību laikā. Noteikumu projektā ietvertais tiesiskais regulējums ir pārskatīts, ņemot vērā Profesionālās izglītības likumā noteikto par to, ka apdrošināšana vairs neattiecas tikai uz prakses laiku, bet uz visu mācību laiku.
Par mācību laiku pēc būtības uzskatāms profesionālās izglītības programmas īstenošanas laiks, kas tiek norādīts profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānā. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 25. panta pirmās daļas 3. punktam, īstenošanas plāns ir obligāta profesionālās izglītības programmas sastāvdaļa.
 
Lai būtu vienota izpratne, uz kādiem gadījumiem attiecināma izglītojamo apdrošināšana, ņemot vērā to, ka Apdrošināšanas līguma likuma 1.panta pirmās daļas 8.punkta c) apakšpunkts paredz: “c) personu apdrošināšanā — personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis;”, noteikumu projekts nosaka, ka par nelaimes gadījumu uzskatāms izglītojamā veselībai vai fiziskam stāvoklim nodarītais kaitējums vai izglītojamā nāve, ja noticis ārkārtējs gadījums mācību laikā un mācību vietā (izglītības iestādē, izglītības programmas īstenošanas vietā vai prakses vietā).

Apdrošināšana attiecas arī uz nelaimes gadījumiem, ja izglītojamais atradies ārpus izglītības iestādes vai prakses vietas, pildot izglītības iestādes vai prakses vietas uzdevumus vai rīkojumus, atbilstoši izglītības programmas saturam.  
 
Noteikumu projektā noteikts, ka obligāti apdrošināmi izglītojamie profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības programmās un īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, kas pamatā ir sākotnējā profesionālā  izglītība, kā arī atsevišķās programmās izglītību iegūst nepilngadīgas personas.

Savukārt attiecībā uz profesionālās tālākizglītības programmām noteikumu projekts  paredz, ka izglītības iestāde, ja tās rīcībā ir attiecīgi finanšu līdzekļi, izvērtējot iespējamos riskus -, ir tiesīga apdrošināt arī šajās izglītības programmās.

Noteikumu projektā paredzētā izglītojamo apdrošināšana neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestāžu izglītojamajiem – amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.  Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestāžu (koledžu) izglītojamo (kadetu), kuriem ir  amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk - amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi) statuss, atlīdzībā ir iekļautas arī sociālās garantijas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumiem Nr.565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”  un Ministru kabineta 2010. gada  21. jūnija noteikumiem Nr. 569 “Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus”. Ievērojot minēto, noteikumu projektā paredzēts, ka attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestāžu izglītojamajiem apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem veic saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem.

Izglītības iestāde ar apdrošinātāju apdrošināšanas līgumu par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā (turpmāk – apdrošināšanas līgums) slēdz uz kalendāro gadu. Savukārt, ja profesionālās izglītības programmas īstenošanas ilgums ir mazāks par vienu gadu, apdrošināšanas līgumu slēdz uz tās īstenošanas laiku. Tāpat arī projektā tiek noteikts,  ja izglītības programmā kārtējā gada ietvaros īsteno  praksi ārpus izglītības iestādes un par to tiek noslēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums, kur ietverta izglītojamā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, apdrošināšanas līgumā neietver prakses laiku. Tas ir aktuāli profesionālajām izglītības programmām jūrniecības jomā, jo jūrniecības profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie praksi iziet uz starptautiskā kuģošanā iesaistītiem kuģiem, un krasta apstākļos noslēgto apdrošināšanas līgumu tvērums var nenodrošināt visu saistīto risku apdrošināšanu. Kuģa, uz kuru attiecas 2006.gada Konvencija par darbu jūrniecībā, īpašnieks sedz jūrniekam ar ārstēšanos saistītos izdevumus, ciktāl tos nenodrošina valsts vispārēji noteiktā kārtībā vai nesedz veselības apdrošināšanas polises, un papildus kuģa īpašniekam ir pienākums kuģa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma noteikumos iekļaut jūrnieku apdrošināšanu nāves un invaliditātes gadījumiem. Minētais ir attiecināms arī uz praktikantiem, kurus izglītības iestāde ir nosūtījusi iziet izglītības programmā paredzēto jūras praksi uz šādiem kuģiem.

Profesionālās izglītības iestāde, tai skaitā koledža, vai tās dibinātājs, slēdzot apdrošināšanas līgumu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā ar apdrošinātāju, norāda apdrošināmo izglītojamo kopējo skaitu, sniedz personas datus (vārds, uzvārds, personas kods, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības). Apdrošināšanas līgumā tiek iekļauts punkts: Izmaiņas apdrošināto personu sarakstā. Tādējādi, ja izglītojamais  pārtrauc mācības priekšlaicīgi (tiek atskaitīts no profesionālās izglītības programmas), iestāde paziņo par šo faktu apdrošinātājam un polise zaudē spēku. Apdrošināšanas līgumā tiek atrunāts, kura būs kontaktpersona no profesionālās izglītības iestādes, tai skaitā koledžas, vai tās dibinātāja puses, kura sniegs informāciju (vārds, uzvārds, kontakttālruņa numurs un e-pasta adrese) par izslēgtajiem vai papildu uzņemtajiem izglītojamajiem un cik bieži (piem., vienu reizi mēnesī vai biežāk/ retāk) kontaktpersona no profesionālās izglītības iestādes, tai skaitā koledžas, vai tās dibinātāja puses sniegs apdrošinātājam informāciju par izmaiņām apdrošināto personu sarakstā. Apdrošināšanas līgumā nosaka, ka izglītības iestādes izglītojamo skaita samazinājuma vai palielinājuma gadījumā, ja tas nepārsniedz 10% no izglītojamo skaita, kopējās summas pārkalkulāciju neveic.
Slēdzot līgumu par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, tiek atrunāts punkts, kādos gadījumos apdrošinātājs neizmaksā apdrošināšanas atlīdzību, tai skaitā, ja nelaimes gadījums ir iestājies, izglītojamajam esot alkohola, narkotisko, psihotoksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un tas ir cēloņsakarīgi saistīts ar notikušo apdrošināšanas gadījumu, izņemot, ja alkohola koncentrācija organismā nepārsniedz noteikto normu, ar kādu ir atļauts vadīt transportlīdzekli, un alkohola koncentrācija ir skaidri norādīta veikto pārbaužu apliecinošos dokumentos.
Tāpat apdrošināšana nav attiecināma arī akadēmiskā atvaļinājuma laikā.

Vēlamies paskaidrot, ka pamatā jautājumus par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību laikā regulē Apdrošināšanas līguma likums, no tā arī izriet apdrošināšanas līguma nosacījumi, tajā skaitā detalizēti izņēmumi utt..
 
1) Izglītojamo skaits profesionālās sākotnējās izglītības programmās uz 01.10.2023. ir sekojošs:

Aizsardzības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Aizsardzības ministrija) Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola – 96 izglītojamie;
Iekšlietu ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija) Valsts policijas koledža – 24 izglītojamie;

Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās  (faktiskais dibinātājs Izglītības un zinātnes ministrija) koledžas un profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes: Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums, Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Celtniecības koledža, Aizkraukles Profesionālā vidusskola, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Jelgavas tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums, Latgales Industriālais tehnikums, Ogres tehnikums, Liepājas Valsts tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums,  Rēzeknes tehnikums, Rīgas Metālapstrādes profesionālā vidusskola, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Rīgas Stila un modes tehnikums, Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola, Saldus tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums", Ventspils tehnikums, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums. Kopā – 21 234 izglītojamie;

Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Daugavpils Universitāte) Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" – 60 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Jūras akadēmija) RTU Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola – 429 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Universitāte) Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" – 384 izglītojamie;
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Rīgas Tehniskā universitāte): Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" – 151  un Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra “Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža” – 262 izglītojamie;

Kultūras ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Latvijas Republikas Kultūras ministrija) profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes: Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola,  Mākslu izglītības kompetences centrs (turpmāk – MIKC) Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola , Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Jelgavas Mūzikas vidusskola, MIKC "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", MIKC "Nacionālā Mākslu vidusskola", MIKC "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola", MIKC "Ventspils Mūzikas vidusskola" un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola. Kopā – 1932 izglītojamie;
Labklājības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs  Labklājības ministrija) Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālā vidusskola – 27 izglītojamie;
Pašvaldības padotībā esošās vispārējās izglītības un profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādes: Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola, MIKC "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"", Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola. Kopā – 1505 izglītojamie;
Veselības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Rīgas Stradiņa universitāte) Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra “Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža” – 158 izglītojamie;
Zemkopības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" – 183 izglītojamie;
Juridiskas vai fiziskas personas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bulduru Tehnikums"  – 241 izglītojamie.  

2) īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās (valsts budžeta finansējums) izglītojamo skaits koledžās un augstskolu aģentūrās uz 01.10.2023. ir sekojošs: 
Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās Rīgas Celtniecības koledža – 225, Rīgas Tehniskā koledža – 376, Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Daugavpils Universitāte) Daugavpils Universitātes aģentūra "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" – 122, Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Universitāte) Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" –  326, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža – 503, Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža – 124, Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās (faktiskais dibinātājs Rīgas Tehniskā universitāte) Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" – 37  un Rīgas Tehniskās universitātes aģentūra “Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža” – 104 izglītojamie.

Kultūras ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Republikas Kultūras ministrija) Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūra "Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža" – 137.
Labklājības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs  Labklājības ministrija) Sociālās integrācijas valsts aģentūra – 141.
Veselības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Rīgas Stradiņa universitāte) Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra “Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža” – 270.
Zemkopības ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūra "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" – 84.
Iekšlietu ministrijas padotībā esošā (faktiskais dibinātājs Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija) Valsts policijas koledža – 416, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža – 92,   Valsts robežsardzes koledža – 59 izglītojamie.   
Ar apdrošināšanu saistītos izdevumus sedz izglītības iestāde, kurā izglītojamais apgūst attiecīgo izglītības programmu. Izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši valsts finansēto vietu skaitam, maksu par apdrošināšanu sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Izglītojamiem, kuri uzņemti atbilstoši pašvaldības finansēto vietu skaitam, maksu par apdrošināšanu sedz no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Organizējot izglītojamo apdrošināšanas nodrošināšanu, plānots, ka Izglītības un zinātnes ministrija savām padotības profesionālās izglītības iestādēm, tai skaitā koledžām, izglītojamo apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem mācību laikā veiks centralizētu iepirkuma procedūru, noslēdzot vispārīgo vienošanos.
Citu ministriju un pašvaldību padotības profesionālās izglītības iestādes, tai skaitā koledžas, arī varēs tikt iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā centralizētajā iepirkumā izglītojamo apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem mācību laikā.
Ņemot vērā tirgus situāciju, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem mācību laikā, veicot centralizētu iepirkumu, limits uz katru izglītojamo indikatīvi varētu būt EUR 1,20 ar segumu EUR 2 500,00 ar risku Nāve. Invaliditāte. Traumas, kaulu lūzumi, apdegumi un apsaldējumi. Papildu medicīniskiem izdevumiem – EUR 250,00. Kopējā prēmija atkarīga no izglītojamo skaita.  

Pēc tam katra izglītības iestāde (gan Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādes, tai skaitā koledžas, gan citu ministriju un pašvaldību padotības profesionālās izglītības iestādes, tai skaitā koledžas) atsevišķi slēgs līgumu ar iepirkuma rezultātā izvēlēto apdrošinātāju izglītojamo apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem mācību laikā.

2024.gadā finansējums izglītojamo apdrošināšanas izdevumu segšanai atbilstoši centralizētā iepirkuma rezultātiem ir nodrošināms iestāžu apstiprinātā finansējuma ietvaros. Taču, ja centralizētā iepirkuma rezultātā apdrošināšanas prēmiju summa pārsniegs anotācijā norādīto finansējumu vienam izglītojamam EUR 1,20 apmērā, papildu nepieciešamo finansējumu 2025.gadam un turpmākajiem gadiem izglītojamo apdrošināšanas prēmiju veikšanai valsts dibinātās iestādēs var pieprasīt budžeta sagatavošanas procesā, kopā ar visu ministriju prioritāro pasākumu pieteikumiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Apdrošinot izglītojamo, apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama medicīnisko izdevumu apmaksai, ārstēšanās izdevumu apmaksai, tostarp pacienta maksājumiem vai līdzmaksājumiem, medikamentu iegādei, medicīniskai rehabilitācijai. Savukārt, izglītojamā nāves gadījumā kā apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama dzīvības apdrošināšanas summa.   

Faktu par nelaimes gadījumu konstatē izglītības iestāde, kurā mācās attiecīgais izglītojamais. Ja nelaimes gadījums ir noticis ārpus izglītības iestādes, tad prakses vieta, cietušais vai liecinieki, ārstniecības persona  informē izglītības iestādi un izglītības iestāde apliecina  faktu, ka nelaimes gadījums noticis mācību laikā, mācību vietā.

Izglītības iestādei, konstatējot  faktu par nelaimes gadījumu, ir pienākums nodrošināt tā dokumentāru apstiprināšanu (akts par nelaimes gadījumu). Izglītības iestādei arī noteikts, ka tā trīs darba dienu laikā par nelaimes gadījumu paziņo apdrošinātājam, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums. Tāpat noteikumu projektā paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā izglītības iestāde izsniedz izglītojamam apliecinājumu par to, ka nelaimes gadījums noticis mācību laikā un mācību vietā (piemēram, izsniedz apliecinātu akta kopiju vai citādi apliecina šo faktu).

Vienlaikus noteikumu projektā ietverta atsauce par to, ka izglītojamā veselības stāvokļa novērtējumu veic ārstniecības iestāde vai cita normatīvajos aktos noteikta kompetenta iestāde – piemēram, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atbilstoši kompetencē esošajos jautājumos.

Par nelaimes gadījuma cēloņu izvērtēšanu un nepieciešamo pasākumu, lai nepieļautu turpmākus nelaimes gadījumus mācību laikā, veikšanu lemj katra izglītības iestāde pēc saviem ieskatiem, piem., papildu brīdinājuma zīmes/uzraksti, apgaismojums, atbilstoši drošas vides prasībām.