Anotācija (ex-ante)

Ja nav norādīts diagnozes kods C82.9 Folikulāras limfomas gadījumā, pacienti minētās diagnozes gadījumā nevar saņemt nepieciešamo zāļu kompensāciju. Netiek nodrošināta zāļu kompensācija pacientiem diagnožu Dzemdes leiomioma, Atopiskais dermatīts pieaugušajiem un Migrēnas gadījumā.
Dzemdes leiomioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm, ar to saskaras 20 – 40% reproduktīvā vecuma sieviešu. Miomas incidence ievērojami palielinās 35-40 gadu vecumā. Taču Latvijā patlaban dzemdes miomas ārstēšanā tiek kompensēta tikai radikāla ķirurģiska ārstēšana – dzemdes izņemšana, kas, saprotams, liedz sievietei turpmāku grūtniecības iespēju un būtiski ierobežo dzīves kvalitāti.
Nekompensējot zāļu iegādi Dzemdes leiomiomas gadījumā, netiek nodrošināta alternatīva iespēja ārstēšanai sievietēm minētās diagnozes gadījumā.
Atopiskā dermatīta gadījumā zāļu kompensācija tiek nodrošināta tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, daļa medikamentu ir dārgi un tādēļ pacientiem bērnībā uzsāktā terapija ir jāpārtrauc.
Rezultātā mūsdienīga un efektīva terapijas pieejamība, īpaši vidēji smagas un smagas Atopiskā dermatīta formas pacientiem netiek nodrošināta. Šobrid ir ap 150-200 atopiska dernratita pacientu ar vidēji smagu un smagu slimības formu, kuriem ir nerpieciešama sistemiska mērķterapija. Pirmajā gadā zāļu kompensācija būtu nodrošināma ap 30 pacientiem.
Migrēna ir viena no pasaulē izplatītākajām slimībām, ar ko pamatā slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā. Pasaules veselības organizācijas veiktajā Globālā slimību sloga pētījumā migrēna tika minēta kā trešā izplatītākā slimība pasaulē, kā arī tā bija trešais augstākais darba nespējas cēlonis visā pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 50 gadu vecumam. LGPB biedru 2023. gadā veiktā migrēnas pacientu aptauja Latvijā liecina, ka 68% no migrēnas pacientiem pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši apmeklēt darbu vai izglītības iestādi. Kopumā 98% no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu dzīvi – pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē paveikt ieplānotos darbus gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. 30% pacientu pat atzīst, ka migrēnas dēļ ir mainījuši savus profesionālos plānus, mainījuši vai zaudējuši darbu.
u. Bez darba migrēnas dēļ ir tie cilvēki, kuriem ir biežas lēkmes, kas norit smagā formā un izpaužas vairāk par 10 dienām mēnesī. Tādi kopumā ir 10,55%, pārējiem bezdarbniekiem galvenais bezdarba iemels ir nesaistīts ar migrēnu. Pētījuma rezultāti apliecina arī to, ka Latvijā 140 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā (no 18 līdz 65 gadiem) ir diagnosticēta migrēna, un no tiem 5% jeb 7000 ir bezdarbnieki. Pēc statistikas datiem 2017. gadā zaudējumi uz vienu nodarbināto migrēnas slimnieku izrietēja no tā, ka ir zaudētas nepilnas 13 darba dienas ar vidējo algu 44 EUR dienā, no kā kopējās izmaksas produktivitātes zuduma dēļ ir 83 milj. EUR gadā, kas sastāda 0,31% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Migrēnas slogs ir ievērojams, tomēr ir būtiski to apzināt, lai spētu rast atbilstošus risinājumus. Veselības aprūpes sistēmas mērķis ir rūpēties, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu maksimāli ilgi veselīgi nodzīvotie dzīves gadi. Tā kā migrēna ir hroniska slimība, tās ārstēšana ir ilglaicīga un kompleksa, taču ārstēšanas pamats ir adekvātu un efektīvu medikamentu lietošana lēkmju mazināšanai un novēršanai. Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos līdzekļus, tāpat bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. Viens no pamata cēloņiem ir speciālo medikamentu nepieejamība to izmaksu dēļ. LGPB veiktajā aptaujā pacienti atzina, ka vidēji mēnesī viņiem ir nepieciešami 40 eiro migrēnas medikamentu iegādei, plus papildu izdevumi ārstu speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām. Bez tiešajiem funkcionālajiem ierobežojumiem un finansiālajām izmaksām migrēnas slogu padziļina arī bieži sastopamie pavadošie traucējumi – trauksme, depresija, bailes no lēkmju atkārtošanās u.c. Pavadošo traucējumu ārstēšana sirgstošajiem iedzīvotājiem rada papildus finansiālo slogu. Migrēnas efektīva ārstēšana ir viens no saslimšanu mazināšanas veidiem, jo hroniskas migrēnas pacienti daudz biežāk cieš no depresijas.
Nenodrošinot zāļu kompensāciju pacientiem diagnožu Dzemdes leiomioma, Atopiskais dermatīts pieaugušajiem un Migrēna gadījumā, atbilstoša terapija pacientiem šo diagnožu gadījumā netiek nodrošināta.

Noteikumu 1.pielikums "Slimības, kuru ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi tiek kompensēti" ir izteikts jaunā redakcijā.
Pielikumā ir izdarīti sekojoši grozījumi, svītrojumi un papildinājumi:
1) punktā 5.14.2. diagnoze Folikulāra limfoma tiek papildināta ar diagnozes kodu C82.9,
2) pielikums tiek papildināts ar punktu 5.17.1. ar diagnozi Dzemdes leiomioma ar kodiem D25.0-D25,2, D25.9, nosakot zāļu 100% kompensāciju,
3) punkts 6.2.1. tiek izteikts jaunā redakcijā ar diagnozi Atopiskais dermatīts (neirodermīts) ar kodiem L20.0; L20.8; L20.9, nosakot 100% kompensāciju, izslēdzot kompensācijas ierobežojumu "bērniem līdz 18 g.",
4) no pielikuma tiek svītrots 7.5. punkts ar diagnozi Sezonālā gripa, ja vīruss nav identificēts, jo vakcīnas tiek iepirktas centralizēti,
5) pielikums tiek papildināts ar 14.3.4. punktu ar diagnozi Migrēna ar kodiem G43.0-G43.3, G43.8, G43.9, nosakot 100% kompensāciju,
6) no pielikuma tiek svītrots 16.1. punkts ar diagnozi Nepieciešamība imunizēt pret sezonālo gripu, jo vakcīnas tiek iepirktas centralizēti,
7) ņemot vērā, ka no pielikuma tiek svītrots 16.1. punkts, noteikumu projekta 3.⁶ 3.apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, svītrojot atsauci uz minēto pielikuma punktu.