Anotācija

     2023. gada 13. jūlijā apstiprinot Ministru kabineta noteikumi Nr. 403 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.7. pasākuma "Indukcijas gada ieviešana pedagogu sagatavošanas studiju programmās" īstenošanas noteikumi” Ministru kabinets uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt un izglītības un zinātnes ministram līdz 2023. gada 30. septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās", paredzot vienotas uzņemšanas prasības visām pedagogu sākotnējās sagatavošanas studiju programmām, tostarp iekļaujot domāšanas testu, un nodrošināt vienotu (centralizētu) uzņemšanu visās pedagogu sākotnējās sagatavošanas studiju programmās ar 2024./2025. akadēmisko gadu.
     Saistībā ar minēto uzdevumu  Latvijas Universitāte 2024. gadā (no 3. septembra līdz 5. oktobrim) veica pētījumu, kura ietvaros 2024. gada rudens semestrī uzņemtie pedagoģijas studiju programmu studenti izpildīja kognitīvo spēju jeb domāšanas testu (turpmāk – domāšanas tests), kura rezultāti, savukārt, tika salīdzināti ar šo studentu centralizēto eksāmenu rezultātiem un mācību priekšmetu vērtējumiem vidējās izglītības atestātā, ir iespējams secināt, ka domāšanas testa rezultāti nozīmīgi korelē ar centralizēto eksāmenu (matemātikā, svešvalodā un latviešu valodā) rezultātiem.
     Pētījuma datu analīzē tika iekļauts 501 pirmā kursa students. Pētījuma dalībnieki studēja īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Pirmsskolas skolotājs” un pirmā cikla profesionālās (profesionālā bakalaura) augstākās izglītības programmās “Sākumizglītības skolotājs” un “Skolotājs”. Studējošo vecums no 18 līdz 60 gadiem (M=30,74, SD=10,20), 93 % sievietes, 6 % vīrieši, 6 studējošie (1 %) nevēlējās norādīt dzimumu.
     Studenti pildīja domāšanas testu, kuru izstrādāja pētnieku darba grupa ar pieredzi šādu testu izstrādē. Testu veidoja trīs subtesti: 1) neverbālā spriešana (11 panti; subtests mēra fluīdo intelektu, spēju saskatīt sakarības jaunās, iepriekš nepazīstamās situācijās); 2) kvantitatīvā spriešana (9 panti; subtests mēra matemātiski loģisko domāšanu); 3) verbālā spriešana (13 panti; subtests mēra jēdzieniskās zināšanas un izpratni).
     Domāšanas testa rezultāti tika salīdzināti ar centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā, svešvalodā un latviešu valodā, kā arī atestāta vērtējumiem (atzīmēm) šajos mācību priekšmetos (dati izgūti no Vienotās uzņemšanas pamatstudiju programmās sistēmas, 2024. gadā).
     Analizējot visu iepriekš minēto studiju programmu studentu domāšanas testa rezultātus un iepriekšējo mācību sniegumus kopā, ir skaidri novērojama saistība starp tiem. Domāšanas testa rezultāts statistiski nozīmīgi pozitīvi korelē ar visu centralizēto eksāmenu rezultātiem (t. i. no 501 studenta vidēji centralizētajos eksāmenos 407 studentiem korelācija – 0,63; attiecīgi matemātikas centralizētajā eksāmenā 351 studentam – 0,66; latviešu valodas centralizētajā eksāmenā 400 studentiem – 0,54; svešvalodas centralizētajā eksāmenā 402 studentiem – 0,45), savukārt vērtējumi atestātā šajos mācību priekšmetos mazāk korelē ar domāšanas testa rezultātiem (vidēji 281 studentam korelācija – 0,37; attiecīgi matemātikā 243 studentam – 0,42; latviešu valodā 149 studentiem – 0,31; svešvalodā 176 studentiem – 0,34). Lielāka korelācija vērojama starp centralizētā eksāmena rezultātu matemātikā un domāšanas testa rezultātu. Kopumā jo augstāki rādītāji iepriekšējā mācību sniegumā, jo augstāks ir studenta rādītājs domāšanas testā, kas atspoguļo domāšanas (spriešanas jeb kognitīvās) spējas.
     Pētījuma rezultātā var secināt, ka domāšanas testa rezultāts korelē vai ir līdzvērtīgs ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Attiecīgi: centralizēti administrēts un vērtēts kompetenču pārbaudījums (centralizētais eksāmens) atspoguļo skolēnu/absolventu kognitīvās spējas un var tikt izmantots kā atlases kritērijs uzņemšanā pedagogu sagatavošanas studiju programmās un nav nepieciešams kognitīvās spējas pārbaudīt papildus, izstrādājot/aktualizējot domāšanas testa jautājumus (lai katru gadu, katrā reflektantu grupā nodrošinātu unikālus jautājumus) un organizējot domāšanas testu vienotā uzņemšanā, tā radot papildus resursu un birokrātijas slogu.
     Līdz ar to, nav lietderīgi veikt grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 846 "Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās", paredzot vienotas uzņemšanas prasības visām pedagogu sākotnējās sagatavošanas studiju programmām, tostarp iekļaujot domāšanas testu, un nodrošināt vienotu (centralizētu) uzņemšanu visās pedagogu sākotnējās sagatavošanas studiju programmās ar 2024./2025. akadēmisko gadu, jo domāšanas testa rezultāts korelē vai ir līdzvērtīgs ar centralizēto eksāmenu rezultātiem un var tikt izmantots kā atlases kritērijs uzņemšanā pedagogu sagatavošanas studiju programmās un nav nepieciešams kognitīvās spējas pārbaudīt papildus, izstrādājot/aktualizējot domāšanas testa jautājumus (lai katru gadu, katrā reflektantu grupā nodrošinātu unikālus jautājumus), tā radot papildus resursu un birokrātijas slogu.

Izstrādāts tiesību akta projekts ar kuru atzīts par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija sēdes protokola Nr. 36 71. § 3.3. apakšpunktā dotais uzdevums.