Anotācija

Ēkas rada 40% no patērētās enerģijas un 36% no ar enerģiju saistītajām tiešajām un netiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā. Atbilstoši Eiropas Komisijas 14.10.2020. paziņojumam "Eiropas renovācijas vilnis - par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi" (Renovācijas viļņa plāns) līdz 2030. gadam ir jādivkāršo ikgadējo ēku energorenovācijas līmenis un jāveicina dziļa renovācija ar īpašiem reglamentējošiem, finansēšanas un veicinošiem pasākumiem. Papildus Eiropas Komisijas publicētā klimata pakotne “Fit for 55” paredz to, ka jāsekmē klimata mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%, lai nodrošinātu nepieciešamo samazinājumu ilgtermiņa mērķa – klimatneitralitātes – sasniegšanu 2050. gadā. Latvijā atbilstoši Ēku ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijai būtu jāatjauno 67 500 nedzīvojamās un 190 441 dzīvojamās ēkas. Savukārt ēku energoefektivitātes likuma 7.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka ēkas energosertifikāciju veic projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu. Atbilstoši Būvniecības informācijas sistēmas datiem kopš 2024.gada janvāra līdz 2024.gada jūlijam ir izsniegtas būvatļaujas ~4500 ēku pārbūves un atjaunošanas darbiem. Vienlaikus atbilstoši Būvniecības informācijas sistēmas Neatkarīgo ekspertu reģistra ēku energoefektivitātes jomā datiem uz Grozījumu sagatavošanas dienu reģistrā kā aktīvi praktizējoši ir reģistrēti tikai 79 neatkarīgi eksperti ēku energosertifikātu un ēku pagaidu energosertifikātu sagatavošanai un 23 neatkarīgi eksperti apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaužu veikšanai. Turpret norādāms, ka atbilstoši Būvniecības informācijas sistēmas Būvspeciālistu reģistra datiem arhitektu un ēku konstrukciju projektētāju skaits nozarē ir ievērojami lielāks - 763 arhitekti un 355 ēku konstrukciju projektētāji. Ievērojot minēto, ēku energoefektivitātes nozarē nepieciešams celt neatkarīgo ekspertu kapacitāti. Šobrīd Noteikumi paredz izglītības prasību - pirmā līmeņa augstākā izglītība (iespējams iegūt koledžā) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (iegūst augstskolās), kas nodrošina zināšanu apguvi šādos jautājumos – ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ēku inženiertehniskās sistēmas (apkures, dzesēšanas, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ūdensapgādes, apgaismošanas), būvklimatoloģija un telpu mikroklimats, energoefektivitātes novērtēšana un aprēķinu metodes (ja persona iegūst sertifikātu ēkas energosertifikātu izsniegšanai) vai - apkures iekārtas un sistēmas, gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, dzesēšanas iekārtas un sistēmas un iekārtu mērījumi un regulēšana (ja persona iegūst sertifikātu apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm). Ievērojot minēto, šobrīd regulējums neparedz, ka inženiertehniskās zināšanas varētu apgūt ārpus īsā, pirmā vai otrā cikla  augstākās izglītības. Minētais nozīmē, ka personas, kuras ieguvušas augstāko izglītību citā nozarē, taču dzīves laikā ir praktiski ieguvušas vai būtu spējīgas iegūt inženiertehniskās zināšanas un praktiskas iemaņas ēkas energoefektivitātes novērtēšanā, nevar pretendēt uz neatkarīgā eksperta sertifikāta iegūšanu. 

Grozījumi līdzās augstākajai un profesionālajai augstākajai izglītībai, kas iegūta koledžā vai augstskolā un nodrošina inženiertehniskās zināšanas, kā prasībai, lai varētu kārtot kompetences pārbaudi, paredz arī iespēju, ka inženiertehniskās zināšanas var tikt iegūtas papildus jau iegūtai augstākai izglītībai citā jomā. Turklāt papildus iegūstamo inženiertehnisko zināšanu apjoms atkarīgs no tā, kādā zinātnes jomā (humanitāro un sociālo vai eksakto zinātņu) personai iegūta izglītība un kādi priekšmeti apgūti. Gadījumā, ja personai iegūta izglītība humanitāro un sociālo zinātņu jomā, tad noteikta prasība līdzās noteikumos uzskaitītajiem inženiertehnisko zināšanu priekšmetiem apgūt arī fizikas un matemātikas pamatus (vismaz 6 kredītpunktu apjomā). Gadījumā, ja personai iegūta izglītība, kas jau ietvēra fizikas un matemātikas pamatus (vismaz 6 kredītpunktu apjomā), tad vēlreiz tie nebūs jāapgūst. Attiecīgi grozījumu projekts paredz iespēju apgūt ārpus studiju programmas akreditētā studiju virziena kursus vai moduļus, kas nodrošina zināšanu apguvi šādos jautājumos – fizikas un matemātikas pamati (vismaz 6 kredītpunktu apjomā), ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, ēku inženiertehniskās sistēmas (apkures, dzesēšanas, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, siltumapgādes, apgaismošanas), būvklimatoloģija un telpu mikroklimats, energoefektivitātes novērtēšana un aprēķinu metodes (vismaz 12 kredītpunktu apjomā) (ja persona iegūst sertifikātu ēkas energosertifikātu izsniegšanai) vai apkures iekārtas un sistēmas, gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, dzesēšanas iekārtas un sistēmas un iekārtu mērījumi un regulēšana (vismaz 12 kredītpunktu apjomā) (ja persona iegūst sertifikātu apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudēm). Kredītpunktu apjoms ir noteikts atbilstoši 15.09.2022. pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā (stājās spēkā 11.10.2022.), atbilstoši kuriem viens kredītpunkts atbilst 25-30 stundu studiju darba apjomam. Personām, kuras būs ieguvušas izglītību pirms stājās spēkā minētie grozījumi Augstskolu likumā un būs apguvušas kādu no noteikumos uzskaitītajiem priekšmetiem, kredītpunktu novērtēšanai veiks konvertāciju, piemērojot koeficientu. Uz brīdi, kad Grozījumi tiek izstrādāti atbilstoši studiju kursi un moduļi jau ir pieejami Rīgas Tehniskajā Universitātē. 
Tāpat Grozījumi precizē izglītības prasību terminoloģiju, aizstājot pirmā un otrā līmeņa augstākās izglītības jēdzienus ar īsā un pirmā cikla augstāko izglītību (ietver sevī gan augstāko profesionālo, gan augstāko akadēmisko izglītību) atbilstoši spēkā esošajai Profesionālās izglītības likuma terminoloģijai.