26-TA-964: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 14. pantu, lai apstiprinātu Saeimā lēmumu par izstāšanos no Enerģētikas hartas nolīguma (turpmāk – EHN).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izstāšanās no Enerģētikas hartas nolīguma.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
EHN tika parakstīts 1994. gadā un stājās spēkā 1998. gadā. EHN ir ietverti noteikumi par investīciju aizsardzību, energomateriālu un energoproduktu tirdzniecību un tranzītu, kā arī strīdu izšķiršanas mehānismiem. Enerģētikas hartas konference (turpmāk – Konference), ko izveidoja ar EHN, ir šī tiesību instrumenta procesu pārvaldības un lēmumu pieņemšanas struktūra.
Latvijas Republika (turpmāk – Latvija) EHN ratificēja 1995. gada 13. septembrī, pieņemot likumu “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu” (likums stājās spēkā 1995. gada 30. septembrī).
Latvijas ikgadējā iemaksa EHN 2025. gadā bija 5092 EUR.
Ārvalstu investori divas reizes ir cēluši prasību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latviju, pamatojoties uz EHN. Tāpat ir viena lieta, ko ierosināja Latvijas investors pret Ukrainu, pamatojoties uz EHN. Visu ar Latviju EHN saistīto lietu saraksts:
- 2001. gadā lietā Nykomb Synergetics Technology Holding AB (Zviedrija) v. Latvija;
- 2005. gadā lietā Limited liability company Amto (Latvija) v. Ukraina;
- 2021. gadā lietā RSE Holding AG (Šveice) v. Latvija.
EHN ir visbiežāk izmantotais starptautiskais tiesību instruments, lai investori uzsāktu investīciju strīdus pret valstīm. Novecojušie un vispārīgie EHN normu formulējumi dod salīdzinoši lielas izredzes investoriem sagaidīt sev labvēlīgu šķīrējtiesas nolēmumu un saņemt kompensāciju no investīcijas uzņemošās valsts. Tādēļ 2017. gadā Enerģētikas hartas konferencē tika pieņemts lēmums, ka EHN ir jāmodernizē, lai tā regulējumu pielāgotu jaunākajām investīciju līgumu attīstības tendencēm, sabalansējot investora un investīciju uzņemošās valsts tiesības un pienākumus. EHN modernizācijas procesu pamatā virzīja Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) un ES dalībvalstis.
2024. gada 3. decembrī šis process veiksmīgi noslēdzās, Konferencei pieņemot lēmumu par EHN modernizāciju.
Līdz ar modernizāciju, salīdzinājumā ar esošo EHN teksta redakciju, tā līgumslēdzējas puses cita starpā iegūst šādas priekšrocības:
- EHN tiek papildināts ar normu, ka EHN paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms starp investoru un Līgumslēdzējpusi netiek piemērots Līgumslēdzējām Pusēm, kuras savstarpējās attiecībās ir vienas reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas (REIO) dalībnieces. Latvijai tas nozīmē, ka, atsaucoties uz EHN, to nevarēs iesūdzēt šķīrējtiesā citu ES dalībvalstu investori. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (t. sk. 2021. gada 2. septembra spriedums lietā C-741/19) EHN 26. pantā paredzētais investoru un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms nav piemērojams strīdos starp ES dalībvalsti un citas ES dalībvalsts investoru [..], taču šis viedoklis nav saistošs starptautiskām investīciju šķīrējtiesām, kas darbojas ārpus Eiropas tiesību un tiesu sistēmas.
- Esošās investīcijas fosilajos energoresursos tiek aizsargātas tikai 10 gadus pēc EHN modernizācijas.
- No EHN aizsargāto investīciju tvēruma tiek izslēgtas investīcijas fosilajos energoresursos, kas veiktas no 2025. gada 3. septembra.
- Tiek ierobežotas “čaulas” kompāniju iespējas iesūdzēt investīcijas uzņemošo valsti saskaņā ar EHN, norādot, ka “investora” jēdziens ietver “sabiedrību vai citu organizāciju, kas darbojas saskaņā ar Līgumslēdzējā Pusē piemērojamajiem tiesību aktiem un nozīmīgas darījumdarbības veic Līgumslēdzējas Puses teritorijā”. Izvērtējumā, vai pastāv ‘nozīmīgas darījumdarbības’, tai skaitā izvērtē organizācijas nodarbināto personālu, maksātos nodokļus, apgrozījumu un fizisko atrašanās vietu.
- EHN papildināts ar normu, ka šķīrējtiesa var likt investoram, kurš uzsācis strīdu pret valsti, iemaksāt drošības naudu (cautio judicatum solvi), kas pilnībā vai daļēji sedz tiesāšanās izdevumus. Tas ir īpaši svarīgi, jo nereti investori, kuri zaudē tiesvedībā, pasludina maksātnespēju un nekompensē valstij, kas ir otra strīda puse, pielemtos tiesāšanās izdevumus.
- Tāpat modernizētajā EHN atkārtoti apstiprinātas dalībvalstu tiesības un pienākumi saskaņā ar daudzpusējiem vides un darba nolīgumiem, piemēram, ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, Parīzes nolīgumu un Starptautiskās darba organizācijas pamatkonvencijām, kas attiecas uz enerģētikas nozari. Atkārtoti pausta apņemšanās veicināt starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē tādā veidā, kas veicinātu ilgtspējīgas attīstības un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses mērķu sasniegšanu.
Atbilstoši Enerģētikas hartas konferences lēmumam CCDEC 2024 15 GEN “Enerģētikas hartas nolīguma grozījumu un nolīguma pielikumos veikto izmaiņu un pārlabojumu stāšanās spēkā un pagaidu piemērošana” 2025. gada 3. martā tika uzsākta modernizētās EHN pagaidu piemērošana tām līgumslēdzēja pusēm, kuras līdz minētajam datumam nebija informējušas Enerģētikas hartas sekretariātu par atteikšanos no tā pagaidu piemērošanas. Ievērojot likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” regulējumu, Latvija 2025. gada 25. februārī nosūtīja Enerģētikas hartas sekretariātam paziņojumu, ka tā nevar piemērot modernizēto EHN pagaidu kārtībā.
Lai EHN modernizācijas grozījumi stātos spēkā, bija nepieciešams pozitīvs balsojums Enerģētikas hartas konferencē, kā arī trīs ceturtdaļām no līgumslēdzēju pusēm jāveic tā ratifikācija.
Neskatoties uz veiksmīgo EHN modernizācijas iznākumu, vairākas lielākās ES dalībvalstis, t.sk. Vācija un Francija, norādīja, ka panāktie grozījumi tomēr neapmierina viņu uzstādījumus klimata jomā un nolēma izstāties no EHN vēl pirms balsojuma Enerģētikas hartas konferencē par modernizāciju. Šo valstu nostāja noveda pie situācijas, kad Komisijai Padomē vairs nebija nepieciešamā atbalsta, lai 2023. gada Enerģētikas hartas konferencē ES (kā EHN līgumslēdzēja puse) atbalstītu pašas iniciētos EHN grozījumus. Ievērojot atbalsta trūkumu Padomē un ES lielāko valstu spiedienu, Komisija rosināja organizēt “koordinētu izstāšanos” no EHN. Taču šis priekšlikums neguva atbalstu no ES valstīm, kuras atbalstīja EHN modernizācijas grozījumus.
EHN modernizācijas atbalstītāju un noliedzēju atšķirīgais viedoklis ES ietvaros noveda pie tā saucamā “Beļģijas ceļa kartes” kompromisa. Šis kompromiss paredzēja, ka ES dalībvalstis, kas atbalsta EHN modernizāciju, par to individuāli balso konferencē, bet neiebilst, ka ES kā līgumslēdzēja puse izstājas no EHN vēl pirms modernizācijas.
ES 2025. gada 28. jūnijā izstājās no EHN, pamatojoties uz Padomes Lēmumu (ES) 2024/1638 par Savienības izstāšanos no EHN.
Latvijas Republika (turpmāk – Latvija) EHN ratificēja 1995. gada 13. septembrī, pieņemot likumu “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu” (likums stājās spēkā 1995. gada 30. septembrī).
Latvijas ikgadējā iemaksa EHN 2025. gadā bija 5092 EUR.
Ārvalstu investori divas reizes ir cēluši prasību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latviju, pamatojoties uz EHN. Tāpat ir viena lieta, ko ierosināja Latvijas investors pret Ukrainu, pamatojoties uz EHN. Visu ar Latviju EHN saistīto lietu saraksts:
- 2001. gadā lietā Nykomb Synergetics Technology Holding AB (Zviedrija) v. Latvija;
- 2005. gadā lietā Limited liability company Amto (Latvija) v. Ukraina;
- 2021. gadā lietā RSE Holding AG (Šveice) v. Latvija.
EHN ir visbiežāk izmantotais starptautiskais tiesību instruments, lai investori uzsāktu investīciju strīdus pret valstīm. Novecojušie un vispārīgie EHN normu formulējumi dod salīdzinoši lielas izredzes investoriem sagaidīt sev labvēlīgu šķīrējtiesas nolēmumu un saņemt kompensāciju no investīcijas uzņemošās valsts. Tādēļ 2017. gadā Enerģētikas hartas konferencē tika pieņemts lēmums, ka EHN ir jāmodernizē, lai tā regulējumu pielāgotu jaunākajām investīciju līgumu attīstības tendencēm, sabalansējot investora un investīciju uzņemošās valsts tiesības un pienākumus. EHN modernizācijas procesu pamatā virzīja Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) un ES dalībvalstis.
2024. gada 3. decembrī šis process veiksmīgi noslēdzās, Konferencei pieņemot lēmumu par EHN modernizāciju.
Līdz ar modernizāciju, salīdzinājumā ar esošo EHN teksta redakciju, tā līgumslēdzējas puses cita starpā iegūst šādas priekšrocības:
- EHN tiek papildināts ar normu, ka EHN paredzētais strīdu izšķiršanas mehānisms starp investoru un Līgumslēdzējpusi netiek piemērots Līgumslēdzējām Pusēm, kuras savstarpējās attiecībās ir vienas reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas (REIO) dalībnieces. Latvijai tas nozīmē, ka, atsaucoties uz EHN, to nevarēs iesūdzēt šķīrējtiesā citu ES dalībvalstu investori. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (t. sk. 2021. gada 2. septembra spriedums lietā C-741/19) EHN 26. pantā paredzētais investoru un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms nav piemērojams strīdos starp ES dalībvalsti un citas ES dalībvalsts investoru [..], taču šis viedoklis nav saistošs starptautiskām investīciju šķīrējtiesām, kas darbojas ārpus Eiropas tiesību un tiesu sistēmas.
- Esošās investīcijas fosilajos energoresursos tiek aizsargātas tikai 10 gadus pēc EHN modernizācijas.
- No EHN aizsargāto investīciju tvēruma tiek izslēgtas investīcijas fosilajos energoresursos, kas veiktas no 2025. gada 3. septembra.
- Tiek ierobežotas “čaulas” kompāniju iespējas iesūdzēt investīcijas uzņemošo valsti saskaņā ar EHN, norādot, ka “investora” jēdziens ietver “sabiedrību vai citu organizāciju, kas darbojas saskaņā ar Līgumslēdzējā Pusē piemērojamajiem tiesību aktiem un nozīmīgas darījumdarbības veic Līgumslēdzējas Puses teritorijā”. Izvērtējumā, vai pastāv ‘nozīmīgas darījumdarbības’, tai skaitā izvērtē organizācijas nodarbināto personālu, maksātos nodokļus, apgrozījumu un fizisko atrašanās vietu.
- EHN papildināts ar normu, ka šķīrējtiesa var likt investoram, kurš uzsācis strīdu pret valsti, iemaksāt drošības naudu (cautio judicatum solvi), kas pilnībā vai daļēji sedz tiesāšanās izdevumus. Tas ir īpaši svarīgi, jo nereti investori, kuri zaudē tiesvedībā, pasludina maksātnespēju un nekompensē valstij, kas ir otra strīda puse, pielemtos tiesāšanās izdevumus.
- Tāpat modernizētajā EHN atkārtoti apstiprinātas dalībvalstu tiesības un pienākumi saskaņā ar daudzpusējiem vides un darba nolīgumiem, piemēram, ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, Parīzes nolīgumu un Starptautiskās darba organizācijas pamatkonvencijām, kas attiecas uz enerģētikas nozari. Atkārtoti pausta apņemšanās veicināt starptautisko tirdzniecību un ieguldījumus enerģētikas nozarē tādā veidā, kas veicinātu ilgtspējīgas attīstības un atbildīgas uzņēmējdarbības prakses mērķu sasniegšanu.
Atbilstoši Enerģētikas hartas konferences lēmumam CCDEC 2024 15 GEN “Enerģētikas hartas nolīguma grozījumu un nolīguma pielikumos veikto izmaiņu un pārlabojumu stāšanās spēkā un pagaidu piemērošana” 2025. gada 3. martā tika uzsākta modernizētās EHN pagaidu piemērošana tām līgumslēdzēja pusēm, kuras līdz minētajam datumam nebija informējušas Enerģētikas hartas sekretariātu par atteikšanos no tā pagaidu piemērošanas. Ievērojot likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” regulējumu, Latvija 2025. gada 25. februārī nosūtīja Enerģētikas hartas sekretariātam paziņojumu, ka tā nevar piemērot modernizēto EHN pagaidu kārtībā.
Lai EHN modernizācijas grozījumi stātos spēkā, bija nepieciešams pozitīvs balsojums Enerģētikas hartas konferencē, kā arī trīs ceturtdaļām no līgumslēdzēju pusēm jāveic tā ratifikācija.
Neskatoties uz veiksmīgo EHN modernizācijas iznākumu, vairākas lielākās ES dalībvalstis, t.sk. Vācija un Francija, norādīja, ka panāktie grozījumi tomēr neapmierina viņu uzstādījumus klimata jomā un nolēma izstāties no EHN vēl pirms balsojuma Enerģētikas hartas konferencē par modernizāciju. Šo valstu nostāja noveda pie situācijas, kad Komisijai Padomē vairs nebija nepieciešamā atbalsta, lai 2023. gada Enerģētikas hartas konferencē ES (kā EHN līgumslēdzēja puse) atbalstītu pašas iniciētos EHN grozījumus. Ievērojot atbalsta trūkumu Padomē un ES lielāko valstu spiedienu, Komisija rosināja organizēt “koordinētu izstāšanos” no EHN. Taču šis priekšlikums neguva atbalstu no ES valstīm, kuras atbalstīja EHN modernizācijas grozījumus.
EHN modernizācijas atbalstītāju un noliedzēju atšķirīgais viedoklis ES ietvaros noveda pie tā saucamā “Beļģijas ceļa kartes” kompromisa. Šis kompromiss paredzēja, ka ES dalībvalstis, kas atbalsta EHN modernizāciju, par to individuāli balso konferencē, bet neiebilst, ka ES kā līgumslēdzēja puse izstājas no EHN vēl pirms modernizācijas.
ES 2025. gada 28. jūnijā izstājās no EHN, pamatojoties uz Padomes Lēmumu (ES) 2024/1638 par Savienības izstāšanos no EHN.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvija ir konsekventi atbalstījusi EHN modernizāciju un Enerģētikas konferencē 2024. gada 3. decembrī balsoja par attiecīgajiem tiesību akta grozījumiem. Ievērojot likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”, kas neparedz starptautisku tiesību instrumentu piemērošanu pagaidu kārtībā, Latvija nevarēja izmantot iespēju un uzsākt modernizētā EHN pagaidu piemērošanu no 2025. gada 3. septembra. Sākotnēji Latvija bija iecerējusi uzsākt pagaidu piemērošanu pēc nolīguma grozījumu ratifikācijas.
2026. gada 30. janvārī Latvija saņēma Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2025)2232 (turpmāk – paziņojums), kurā norādīts, ka Latvija, palikdama Enerģētikas hartas nolīguma līgumslēdzēju pušu vidū, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Savienības Līgumi. Kopumā pārkāpuma procedūra ir uzsākta pret 16 ES dalībvalstīm – visām, kas nebija izstājušās no EHN.
Ņemot vērā paziņojumu, Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka starpinstitucionālās sarunas, kuru rezultātā rosina atteikties no EHN modernizācijas grozījumu ratificēšanas un uzsākt procedūru par Latvijas izstāšanos no EHN. Minētā pozīcija primāri saistīta ar administratīvi procesuāliem apsvērumiem:
1) EHN pārvaldībā pastāv būtiskas administratīvās grūtības. Papildus daudzu dalībvalstu izstāšanās procesam, EHN pagājušogad ilgstoši nespēja savākt kvorumu pat vadošo amatpersonu apstiprināšanai. Turklāt arī pēc amatpersonu apstiprināšanas turpinās diskusijas par apstiprināto EHN amatpersonu atzīšanu un šogad nesaskaņu dēļ ir paralizētas arī sarunas par citiem administratīvajiem jautājumiem, t.sk. budžetu un tā izlietojuma caurskatāmību. Tas būtiski ierobežo EHN sekretariāta institucionālo spēju pieņemt un nodrošināt lēmumu izpildi.
2) Izstājoties no nemodernizētā EHN, ir nepieciešama tikai viena likumdošanas procedūra – Saeima ar likumu apstiprina izstāšanos no EHN. Savukārt, lai izstātos no modernizētā EHN, ir nepieciešamas divas likumdošanas procedūras – vispirms nepieciešams ar likumu apstiprināt modernizēto EHN un tad ar likumu apstiprināt izstāšanos no šī nolīgumu. Tas rada administratīvo slogu gan civildienestam, gan valdībai un Saeimai.
3) Pieņemot lēmumu par izstāšanos no EHN, iespējama nebūtiska pozitīva ietekme uz valsts budžetu – Latvijai vairs nebūs jāveic ikgadējās iemaksas EHN sekretariātam. 2025. gadā šīs iemaksas bija 5092 EUR, bet 2026. gadā plānotas iemaksas 5083 EUR apmērā.
Vairākām valstīm izstājoties no EHN, paredzams, ka Latvijas iemaksas EHN budžetā nākotnē pieaugtu. Līdz 2020. gadam ES valstu iemaksas EHN sekretariātā veidoja 57 % no tā kopējā budžeta. Ar ES un tās dalībvalstu izstāšanos, valstīm, kas paliks, būtu jāpalielina savas iemaksas vai arī jāvienojas par EHN budžeta samazinājumu un darbības ierobežošanu jaunattīstības valstīs. Jāņem vērā, ka vienas valsts iemaksa nevar pārsniegt 20% no budžeta, tāpēc šādas valstis kā Japāna vai Turcija nevarēs savas iemaksas palielināt. Tāpat atbilstoši Padomes juridiskā dienesta un Komisijas skaidrojumiem, saskaņā ar LESD 218. pantu, EHN palikušajām dalībvalstīm pēc ES kā puses un citu dalībvalstu izstāšanās būs jāpārstāv un jākoordinē gan ES kopējās, gan valstu dalītās kompetences jautājumi, kā arī finansiāli jāuztur EHN sekretariāts.
Tāpat jāatzīmē, ka, lai EHN grozījumi oficiāli stātos spēkā, nepieciešams, ka tos ratificē vai apstiprina trīs ceturtdaļas līgumslēdzējpušu. Šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai nepieciešamais valstu skaits izietu nacionālās iekšējās procedūras EHN grozījumu ratificēšanai, un ir būtiskas šaubas, vai tas vispār ir iespējams.
Latvijai paliekot EHN līgumslēdzēju pušu vidū, Komisijai ir tiesības sniegt argumentētu atzinumu saskaņā ar LESD 258. pantu.
2026. gada 30. janvārī Latvija saņēma Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2025)2232 (turpmāk – paziņojums), kurā norādīts, ka Latvija, palikdama Enerģētikas hartas nolīguma līgumslēdzēju pušu vidū, nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Savienības Līgumi. Kopumā pārkāpuma procedūra ir uzsākta pret 16 ES dalībvalstīm – visām, kas nebija izstājušās no EHN.
Ņemot vērā paziņojumu, Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka starpinstitucionālās sarunas, kuru rezultātā rosina atteikties no EHN modernizācijas grozījumu ratificēšanas un uzsākt procedūru par Latvijas izstāšanos no EHN. Minētā pozīcija primāri saistīta ar administratīvi procesuāliem apsvērumiem:
1) EHN pārvaldībā pastāv būtiskas administratīvās grūtības. Papildus daudzu dalībvalstu izstāšanās procesam, EHN pagājušogad ilgstoši nespēja savākt kvorumu pat vadošo amatpersonu apstiprināšanai. Turklāt arī pēc amatpersonu apstiprināšanas turpinās diskusijas par apstiprināto EHN amatpersonu atzīšanu un šogad nesaskaņu dēļ ir paralizētas arī sarunas par citiem administratīvajiem jautājumiem, t.sk. budžetu un tā izlietojuma caurskatāmību. Tas būtiski ierobežo EHN sekretariāta institucionālo spēju pieņemt un nodrošināt lēmumu izpildi.
2) Izstājoties no nemodernizētā EHN, ir nepieciešama tikai viena likumdošanas procedūra – Saeima ar likumu apstiprina izstāšanos no EHN. Savukārt, lai izstātos no modernizētā EHN, ir nepieciešamas divas likumdošanas procedūras – vispirms nepieciešams ar likumu apstiprināt modernizēto EHN un tad ar likumu apstiprināt izstāšanos no šī nolīgumu. Tas rada administratīvo slogu gan civildienestam, gan valdībai un Saeimai.
3) Pieņemot lēmumu par izstāšanos no EHN, iespējama nebūtiska pozitīva ietekme uz valsts budžetu – Latvijai vairs nebūs jāveic ikgadējās iemaksas EHN sekretariātam. 2025. gadā šīs iemaksas bija 5092 EUR, bet 2026. gadā plānotas iemaksas 5083 EUR apmērā.
Vairākām valstīm izstājoties no EHN, paredzams, ka Latvijas iemaksas EHN budžetā nākotnē pieaugtu. Līdz 2020. gadam ES valstu iemaksas EHN sekretariātā veidoja 57 % no tā kopējā budžeta. Ar ES un tās dalībvalstu izstāšanos, valstīm, kas paliks, būtu jāpalielina savas iemaksas vai arī jāvienojas par EHN budžeta samazinājumu un darbības ierobežošanu jaunattīstības valstīs. Jāņem vērā, ka vienas valsts iemaksa nevar pārsniegt 20% no budžeta, tāpēc šādas valstis kā Japāna vai Turcija nevarēs savas iemaksas palielināt. Tāpat atbilstoši Padomes juridiskā dienesta un Komisijas skaidrojumiem, saskaņā ar LESD 218. pantu, EHN palikušajām dalībvalstīm pēc ES kā puses un citu dalībvalstu izstāšanās būs jāpārstāv un jākoordinē gan ES kopējās, gan valstu dalītās kompetences jautājumi, kā arī finansiāli jāuztur EHN sekretariāts.
Tāpat jāatzīmē, ka, lai EHN grozījumi oficiāli stātos spēkā, nepieciešams, ka tos ratificē vai apstiprina trīs ceturtdaļas līgumslēdzējpušu. Šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai nepieciešamais valstu skaits izietu nacionālās iekšējās procedūras EHN grozījumu ratificēšanai, un ir būtiskas šaubas, vai tas vispār ir iespējams.
Latvijai paliekot EHN līgumslēdzēju pušu vidū, Komisijai ir tiesības sniegt argumentētu atzinumu saskaņā ar LESD 258. pantu.
Risinājuma apraksts
Ievērojot likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 14. pantu, lēmumu par izstāšanos no EHN ir jāpieņem Saeimai.
Savukārt izstāšanās no EHN kārtību un laiku attiecībā pret citām līgumslēdzējām pusēm nosaka tā 47. pants.
Saskaņā ar EHN 47. panta pirmo daļu “jebkurā laikā, kad šis Nolīgums stājies spēkā attiecībā pret Līgumslēdzējpusi, šī Līgumslēdzējpusi var iesniegt rakstisku par izstāšanos no Nolīguma”.
Atbilstoši minētajam likumprojekta 2. pantā noteikts, ka Ārlietu ministrija nosūta rakstisko paziņojumu par izstāšanos no nolīguma Enerģētikas hartas sekretariātam, kurš, pamatojoties uz Enerģētikas hartas konferences lēmumiem CCDEC 2024 16 GEN un CCDEC 2025 01 GEN, no 2025. gada 2. februāra pilda EHN depozitārija funkcijas.
Saskaņā ar EHN 47. panta otro daļu tiks uzskatīts, ka Latvija ir izstājusies no šī tiesību instrumenta vienu gadu pēc rakstiskā paziņojuma iesniegšanas depozitārijā.
EHN 47. panta ceturtā daļa nosaka, ka “visi Protokoli, kurus Līgumslēdzējpuse ir parakstījusi, ir spēkā līdz izstāšanās brīdim”. Līdz ar to likumprojekta 4. pantā ir noteikts, ka spēku zaudē ne tikai likums “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu”, bet arī likums “Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem”.
Savukārt izstāšanās no EHN kārtību un laiku attiecībā pret citām līgumslēdzējām pusēm nosaka tā 47. pants.
Saskaņā ar EHN 47. panta pirmo daļu “jebkurā laikā, kad šis Nolīgums stājies spēkā attiecībā pret Līgumslēdzējpusi, šī Līgumslēdzējpusi var iesniegt rakstisku par izstāšanos no Nolīguma”.
Atbilstoši minētajam likumprojekta 2. pantā noteikts, ka Ārlietu ministrija nosūta rakstisko paziņojumu par izstāšanos no nolīguma Enerģētikas hartas sekretariātam, kurš, pamatojoties uz Enerģētikas hartas konferences lēmumiem CCDEC 2024 16 GEN un CCDEC 2025 01 GEN, no 2025. gada 2. februāra pilda EHN depozitārija funkcijas.
Saskaņā ar EHN 47. panta otro daļu tiks uzskatīts, ka Latvija ir izstājusies no šī tiesību instrumenta vienu gadu pēc rakstiskā paziņojuma iesniegšanas depozitārijā.
EHN 47. panta ceturtā daļa nosaka, ka “visi Protokoli, kurus Līgumslēdzējpuse ir parakstījusi, ir spēkā līdz izstāšanās brīdim”. Līdz ar to likumprojekta 4. pantā ir noteikts, ka spēku zaudē ne tikai likums “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu”, bet arī likums “Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvs risinājums ir Latvijai apstiprināt EHN modernizēto redakciju un pēc tam no tās izstāties.
Šī alternatīva nav izvēlēta, ievērojot administratīvi procesuālos apsvērumus, kā arī laika ierobežojumus, kas saistīti ar Eiropas Komisijas uzsākto pārkāpuma procedūru, kas minēti sadaļā “Problēmas apraksts”.
Šī alternatīva nav izvēlēta, ievērojot administratīvi procesuālos apsvērumus, kā arī laika ierobežojumus, kas saistīti ar Eiropas Komisijas uzsākto pārkāpuma procedūru, kas minēti sadaļā “Problēmas apraksts”.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izstājoties no EHN, tiek ietaupītas izmaksas Enerģētikas hartas sekretariāta uzturēšanai un administratīvai resurss, lai sekotu norisēm šajā formātā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar EHN 47. panta trešo daļu ārvalstu investori, pamatojoties uz starptautiskas šķīrējtiesas klauzulu šajā tiesību instrumentā, var ierosināt tiesvedību pret Latviju vēl 20 gadus pēc izstāšanās dienas.
Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar EHN 47. panta trešo daļu ārvalstu investori, pamatojoties uz starptautiskas šķīrējtiesas klauzulu šajā tiesību instrumentā, var ierosināt tiesvedību pret Latviju vēl 20 gadus pēc izstāšanās dienas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likums “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu” ( Latvijas Vēstnesis, 150, 30.09.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 3, 08.02.1996.).
Pamatojums un apraksts
Līdz ar EHN spēku zaudē likums “Par Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 3, 08.02.1996.).
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Likums “Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta ziņotājs, 22, 19.11.1998.).
Pamatojums un apraksts
Līdz ar EHN spēku zaudē likums “Par Enerģētikas hartas protokolu par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta ziņotājs, 22, 19.11.1998.).
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
-
Apraksts
No Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 2. panta 1. punkta, lasīta kopsakarā ar LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu, izriet, ka dalībvalstis, kas ir EHN līgumslēdzējas puses, nedrīkst rīkoties jomās, kas ietilpst ES ekskluzīvās kompetences ietvaros, ja vien tās nav pilnvarotas to darīt no ES puses.
Eiropas Komisijas ieskatā enerģētika atrodas Savienības ekskluzīvā kompetencē, EHN attiecas uz enerģētikas jomu, un līdz ar to minētā norma ir piemērojama situācijai ar Enerģētikas hartas nolīgumu, no kuras ir izstājusies ES.
Eiropas Komisijas ieskatā enerģētika atrodas Savienības ekskluzīvā kompetencē, EHN attiecas uz enerģētikas jomu, un līdz ar to minētā norma ir piemērojama situācijai ar Enerģētikas hartas nolīgumu, no kuras ir izstājusies ES.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Eiropas enerģētikas hartas nolīgums
Apraksts
Latvija 1995. gada 13. septembrī ratificēja Eiropas enerģētikas hartas nolīgumu, kas ir daudzpusējs starptautisks līgums enerģētikas jomā un kas strukturē un reglamentē līgumslēdzēju pušu sadarbību enerģētikas jomā, nosakot vienotus noteikumus ieguldījumu aizsardzībai, energoresursu tranzītam, tirdzniecībai, energoefektivitātei un strīdu izšķiršanai.
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Eiropas enerģētikas hartas nolīgums
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Ārlietu ministrija
- Valsts kanceleja
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi