Anotācija (ex-ante)

23-TA-1270: Noteikumu projekts (Jauns)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija

Apraksts

Likuma “Par aviāciju 57. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu” (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai nodrošinātu regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktu un 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk – Konvencija) 17.pielikuma prasībām, kā arī nodrošinātu aviācijas drošības tiesiskā regulējuma atbilstību faktiskajai situācijai.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Šobrīd augstāk minēto aviācijas drošības jomu Latvijas Republikā regulē Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.397 „Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu” (turpmāk - noteikumi Nr.397). Konvencijas un tās 17.pielikuma prasības nosaka pienākumus un atbildību dalībvalstīm aviācijas drošības jomā, un noteikumi Nr.397 šos pienākumus deleģē attiecīgajām valsts institūcijām Latvijas Republikā.
Ar Noteikumu projektu netiek ieviesti anotācijā uzskaitītie Eiropas Savienības tiesību akti civilās aviācijas drošības jomā, jo tie jau ir ieviesti ar jau šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem Nr.397.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 11.marta Regula (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 2320/2002 (turpmāk - Regula 300/2008) ir pamatregula civilās aviācijas drošības jomā. Pārējās Eiropas Savienības regulas minētajā jomā ir izdodas uz pamatregulas pamata un tās ir Īstenošanas regulas civilās aviācijas drošības jomā. Līdz ar to, visas minētās regulas veido vienotu sistēmisku normatīvo regulējumu civilās aviācijas drošības jomā.
Regula Nr.300/2008 nosaka pamatprincipus aizsardzībai pret nelikumīgu iejaukšanos civilās aviācijas darbībā, kā arī nosaka kopīgas prasības aviācijas drošības nodrošināšanai Dalībvalstīs un normatīvajam regulējumam dalībvalstīs, kā arī Komisijas pienākumus aviācijas drošības jomā. Minētā Regula Nr.300/2008 deleģē Komisijai pieņemt Īstenošanas regulas civilās aviācijas drošības jomā, kas jau konkrēti nosaka un regulē preventīvo aviācijas drošības pasākumu sistēmu Eiropas Savienībā, un proti:
1.1. Komisijas Īstenošanas 2009.gada 2.aprīļa Regula (EK) Nr. 272/2009, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Regulas Nr. 300/2008 pielikumā, kas nosaka vispārējos pasākumus attiecībā uz aviodrošības pārbaudēm, iekļuves kontroli lidostās un citos objektos, kas saistīti ar aviācijas darbību un citām aviācijas drošības kontrolēm, trešo valstu aviodrošības standartu līdzvērtības atzīšanu, īpašām aviācijas drošības procedūrām un atbrīvojumiem;
1.2. Komisijas 2009. gada 18. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr.2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (turpmāk - Regula Nr.2015/1998), kas pieņemta atbilstoši Regulas Nr.300/2008 4. panta 3.daļas nosacījumiem. Regulas Nr.2015/1998 pielikums paredz, ka ikviena dalībvalsts savā nacionālajā civilās aviācijas drošības programmā nosaka pienākumus konkrētiem tiesību subjektiem šajā regulā noteikto pasākumu izpildei, t.i., katra dalībvalsts var noteikt pienākumus tiesību subjektiem, vadoties no savā dalībvalstī ieviestās aviācijas drošības sistēmas un struktūras.
1.3. Komisijas 2009. gada 18. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, kas ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus (turpmāk - Regula Nr.1254/2009), kas ir pieņemta saskaņā ar Regulas Nr.300/2008 19. panta 3. punktā noteikto. Minētā regula nosaka aviācijas darbības veidus, kas ir pakļauti mazākam aviācijas drošības apdraudējuma riskam, un tāpēc regulas 1. pantā uzskaitīto gaisa kuģu un noteiktiem mērķiem paredzēto lidojumu veikšanai nav nepieciešams pilnībā piemērot Regulā Nr.300/2008 noteikto pamatstandartu un Komisijas Īstenošanas regulu prasības. Līdz ar to, mazajām lidostām un lidlaukiem ir paredzēta iespēja tērēt mazāk resursus aviācijas drošībai.
Tomēr, nosakot ikvienā lidlaukā un lidostā piemērojamos alternatīvos pasākumus, dalībvalsts kompetentai iestādei ir jānodrošina, ka tiek veikts konkrētā lidlauka aviācijas drošības riska novērtējums. Regulas Nr.1254/2009 nosacījumi attiecībā uz alternatīvajiem pasākumiem formulēti vispārīgi, ņemot vērā atšķirīgo aviācijas darbības apdraudējuma riska vērtējumu dalībvalstīs, kā arī kompetento iestāžu un institūciju atšķirīgo pienākumu sadalījumu katrā dalībvalstī.
1.4. Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas Regula (ES) Nr. 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai. Minētās regulas III Pielikuma D apakšiedaļā, sadaļā ATM/ANS.OR.D.010 “Drošības pārvaldība” noteiktas vispārējas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju drošības pārvaldības sistēmai, kā arī ekspluatācijas datu, telpu, iekārtu un personāla drošībai, lai izvairītos no nelikumīgas iejaukšanās pakalpojumu sniegšanā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (ES) Nr.1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu 11. pants nosaka vispārīgu pienākumu visiem gaisa pārvadātāju un lidostas vadības dienestu darbiniekiem, kuri nepastarpināti sniedz palīdzību invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā nodrošināt pakalpojumu personām ar dažādu invaliditāti vai kustību traucējumiem. Noteikumu projekta 4.19. apakšpunkts noteic, ka lidostas izstrādā piemērotas drošības pārbaudes procedūras personām ar invaliditāti, personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem (tostarp – garīgiem) un, personām ar ierobežotām kustību un pārvietošanās spējām, kā arī šo personu līdzņemtajiem ārstēšanai un funkcionēšanai nepieciešamajiem izstrādājumiem un ierīcēm. Savukārt Noteikumu projekta 4.20. apakšpunktā noteikts pienākums veikt drošības pārbaudēs iesaistītā lidostas personāla apmācību, tādējādi konkretizējot regulas vispārējo normu. Jo ir būtiski veikt drošības pārbaudi tādā veidā, kas nerada apgrūtinājumu vai neērtības šīm personām.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (turpmāk - Regula Nr.376/2014) nosaka tiesību subjektu pienākumus ziņot par aviācijas atgadījumiem lidojumu drošības un aviācijas drošības jomā, tiesību subjektu un kompetento iestāžu pienākumu veikt atgadījumu analīzi, drošības risku vērtējumu un pašiem tiesību subjektiem ieviest vai kompetentajām iestādēm noteikt atbilstošus preventīvos pasākumus.
Attiecīgi Noteikumu projekts uzliek pienākumu valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk - Civilās aviācijas aģentūra) ieviest aviācijas drošības atgadījumu ziņošanas sistēmu un izstrādāt skaidrojošo materiālu Latvijas Republikā esošajiem tiesību subjektiem aviācijas drošības jomā, kuru pienākums ir veikt atgadījumu analīzi un ziņošanu atbilstoši augstāk minētajam regulējumam.

Regulas Nr. 300/2008 9. pants nosaka, ka Dalībvalsts norīko pilnvaroto iestādi, kas atbild par 4. pantā minēto kopīgo pamatstandartu īstenošanas pārraudzību un, kas īsteno dalībvalstij noteiktos aviodrošības uzraudzības pienākumus. Līdz ar to pēc būtības tai ir jābūt kompetentai iestādei civilās aviācijas, t.sk. aviācijas drošības jomā, kuras funkcijas nav iespējams uzticēt dalībvalsts valdībai, piemēram Ministru kabinetam tālāk minēto apsvērumu dēļ.
Regula Nr. 1254/2009 nosaka attiecībā uz kuriem civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu kategorijām dalībvalstis ir tiesīgas pieļaut atkāpes no Regulas Nr. 300/2008 4. panta 1. punktā minētajiem kopējiem pamatstandartiem. Šie pamatstandarti ir izklāstīti Regulas Nr. 300/2008 pielikumā, bet Regulā Nr. 2015/1998 jau ir noteikti sīki izstrādāti pasākumi to īstenošanai.
Tā kā visas civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu kategorijas nav pakļautas vienādam aviācijas drošības apdraudējuma riskam, Regulas Nr. 300/2008 4. pantā (sk. arī regulas preambulas 9. punkts) ir paredzēta iespēja dalībvalstīm, pamatojoties uz aviācijas drošības riska novērtējumu, kas tiek veikts uz vietas lidlaukā, piemērot alternatīvus drošības pasākumus, proti, nepiemērot kādu vai vairākus no Regulā Nr.2015/1998 noteiktajiem sīki izstrādātajiem pasākumiem (kopskaitā – ap 800 pasākumu). Pamatojoties uz aviācijas drošības riska novērtējumu, kas tiek veikts uz vietas lidlaukā, tajā ievieš tikai tos pasākumus, kuri ir nepieciešami un ir atbilstoši, lai sniegtu pietiekošu aviācijas drošības līmeni, turklāt tie ievērojami samazina lidlauku izmaksas (personāla resursi, drošības iekārtas un infrastruktūra, tehniskie līdzekļi). Pretējā gadījumā, ja visiem Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā esošiem lidlaukiem piemērotu visu Regulas Nr. 300/2008 pielikumā noteikto aviodrošības pasākumu kopumu, liela daļa no tiem, it īpaši – mazie lidlauki, nebūtu rentabli, un nevarētu pastāvēt.
Latvijas Republikā Regulas Nr. 1254/2009 1. pantā uzskaitītos lidojumu veidus iespējams veikt un alternatīvos pasākumus piemērot vairāk nekā 50 mazajiem lidlaukiem, kā arī lidostas “Rīga” un “Liepāja” norobežotām zonām. Vietējais riska novērtējums ikvienā no šiem lidlaukiem un lidostām ir veicams individuāli, un tā rezultātā ir jānosaka konkrētā lidlaukā piemērojamo alternatīvo pasākumu (un līdz ar to arī – atkāpju) kopums. Turklāt riska novērtējuma rezultāti laika gaitā var mainīties, piemēram, ja konkrētā lidlaukā palielinās aviācijas darbības apjoms, tiek uzsākti vai pārtraukti noteikti lidojumu veidi, vai arī – ārēju faktoru ietekmē paaugstinās civilās aviācijas darbības apdraudējuma līmenis. Līdz ar to attiecīgi – risku vērtējuma un alternatīvo pasākumu noteikšanas procedūru nevienā Dalībvalstī nebūtu iespējams realizēt, ja tos apstiprinātu tādas institūcijas kā Ministru kabinets (valdība), kas pēc būtības nav kompetentā vai pilnvarotā iestāde aviodrošības jomā. Šādas funkcijas, kas izriet no attiecīgās kompetences, var veikt civilās aviācijas, proti, aviodrošības jomas kompetentā iestāde, kā to paredz Eiropas Savienības tiesiskais regulējums.
Arī Eiropas Komisijas aviācijas drošības inspekcijās (auditos) Latvijas Republikā ieviestā kārtība alternatīvu pasākumu piemērošanai lidostās un lidlaukos ir atzīta par atbilstošu Regulas Nr. 1254/2009 prasībām.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

2022.gada 28.februārī ir veikti grozījumi Konvencijas 17. pielikumā, kā arī kopš 2020.gada ir veikti būtiski grozījumi Regulā Nr.2015/1998.
Turklāt 2022.gada oktobrī Civilās aviācijas aģentūra tika veikts Eiropas Komisijas aviācijas drošības inspekcijas (audits), kura mērķis bija pārbaudīt Valsts civilās aviācijas drošības programmas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām. Eiropas Komisija audita gaitā konstatēja neatbilstības, un proti, ka Latvijas Republikā noteiktajā kārtībā aviācijas drošības personāla atestācijas jomā nepieciešami grozījumi un to nepieciešams pilnveidot.
Eiropas Savienības līmenī ir konstatētas arī nepilnības attiecībā uz to, kā dalībvalstis piemēro Regulu Nr.376/2014. Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka līdz šim Regulā Nr. 376/2014 noteiktie ziņošanas un analīzes procesi dalībvalstīs ir ieviesti tikai lidojumu drošuma jomā, savukārt aviācijas drošības jomā atgadījumu ziņošana, apkopošana un analīze dalībvalstīs tiek veikta neatbilstošā līmenī. Līdz ar to, nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt aviācijas drošības risku attīstības tendences Eiropas Savienības dalībvalstīs un savlaicīgi novērst konstatētās neatbilstības.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikā reģistrētie gaisa kuģu ekspluatantu veikto pasažieru un kravas pārvadājumu apjoms pieaug, kā arī paplašinās lidojumu galamērķu skaits, turklāt pārvadājumi (arī čārtera) tiek veikti uz tādiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kuros pastāv paaugstināts drošības un terorisma apdraudējumu līmenis, ir nepieciešams veikt pastāvīgu informācijas, kas attiecas uz preventīvo aviodrošību, risku vērtējumu, nepieciešamības gadījumā nosakot papildu drošības pasākumus lidojumu galamērķos, vai arī, ierobežojot pārvadājumus uz šiem galamērķiem.
Turklāt 2021. gada 31. decembrī ir stājusies spēkā Regulas Nr.2015/1998 pielikuma 11.1.3. apakšpunkta prasība dalībvalstīm ieviest pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi visām personām, kuras saņem lidostas identitātes karti vai gaisa kuģu ekspluatanta apkalpes locekļa identitātes karti, kā arī vairākām citām aviācijas nozares tiesību subjektu darbinieku kategorijām.
Līdz ar to, Noteikumu projekts vienveido lietoto terminoloģiju atbilstoši Regulas Nr. 2015/1998 terminoloģijai, kā arī paredz Civilās aviācijas aģentūras un citu valsts institūciju un tiesību subjektu pienākumus aviācijas drošības jomā, kas izriet no augstāk minētās Regulas un Konvencijas 17.pielikuma prasībām.
Ņemot vērā, ka faktiskais grozījumu apjoms Noteikumos Nr.397 pārsniedza 50 % no spēkā esošās redakcijas, tika sagatavots Noteikumu projekts. Līdz ar to, projekts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010.gada 27.aprīļa noteikumus Nr.397 „Noteikumi par Valsts civilās aviācijas drošības programmu”.
Nav nepieciešams paredzēt regulējumu par projekta atsevišķu normu spēkā stāšanos, jo normu spēkā stāšanās termiņi neizriet no Eiropas Savienības regulām vai citiem tiesību aktiem. Turklāt noteikumu projekta punkti, kas attiecas uz aviodrošības personāla sertifikāciju, izriet no Eiropas Komisijas inspekcijas ziņojuma, par kura ieviešanu puses vienojas, izstrādājot savstarpēju rīcības plānu.

Risinājuma apraksts

Noteikumu projekts paredz vienveidīgu un atbilstīgu terminu lietošanu Regulā Nr.2015/1998 lietotajai terminoloģijai, piemēram ieviešot terminu “tiesību subjekti” atbilstoši Regulas Nr.300/2008 3.panta 6) apakšpunktā noteiktajam.
Civilās aviācijas aģentūrai paredz noteikt šādus pienākumus:
1) veikt aviācijas drošības personāla, kas pilda Regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.1. – 11.2.3.5. apakšpunktā minētos pienākumus, atestāciju vai apstiprināšanu (Noteikumu projekta 3.9. apakšpunkts).
Detalizēta atestācijas kārtība tiks noteikta, grozot Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumus Nr. 444 “Valsts civilās aviācijas drošības programmas pasākumu īstenošanā iesaistītā personāla sertificēšanas kārtība”.
2) izskatīt un saskaņot trešajās valstīs reģistrēto gaisa kuģu ekspluatantu aviācijas drošības programmas, pirms tiem izsniedz atļauju veikt regulārus gaisa pārvadājumus no Latvijas Republikas lidostām Regulā 2015/1998 un Konvencijas 17. pielikumā noteiktajā apjomā (Noteikumu projekta 3.19. apakšpunkts).
3) veikt lidostu riska novērtējumu Regulā 2015/1998 un 2015.gada 16.novembra Īstenošanas lēmumā C(2015) 8005 noteiktajās jomās (Noteikumu projekta 3.28. apakšpunkts).
4) veikt civilās aviācijas lidlauku riska novērtējumus atbilstoši Regulas 1254/2009 1. panta prasībām un noteikt piemērojamos alternatīvos drošības pasākumus (Noteikumu projekta 3.30. apakšpunkts).
5) izstrādāt un uzturēt aviācijas drošības atgadījumu un incidentu ziņošanas un analīzes sistēmu atbilstoši Regulas Nr. 376/2014 prasībām (Noteikumu projekta 3.31. apakšpunkts).
6) ieviest un uzturēt nepārtrauktu informācijas analīzes procesu Latvijas Republikā reģistrēto ekspluatantu pārvadājumiem uz valstīm tādos ģeogrāfiskajos reģionos, kuros pastāv sabiedriskās drošības un teroristiska apdraudējuma riski, teritoriju pārlidojumiem, kurās konstatēti militāru un cita veida bruņotu konfliktu riski un noteikt papildus aviācijas drošības pasākumus, lai nodrošinātu, ka aviācijas darbības riska līmenis ir pieļaujamās robežās (Noteikumu projekta 3.14. un 3.32. apakšpunkts).
7) izvērtēt visu gaisa kuģu ekspluatantu atbilstību Regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 6.8. sadaļas prasībām attiecībā uz kravas un pasta aizsardzību un drošību, ko ieved Eiropas Savienībā no trešajām valstīm (Noteikumu projekta 3.23. apakšpunkts).
8) īstenot ārkārtas situāciju procedūras kravas un pasta sūtījumiem, ko ar gaisa transportu ieved no trešās valsts, ja dalībvalsts muitas iestāde ir informējusi, ka sūtījums var radīt draudus civilās aviācijas drošībai (Noteikumu projekta 3.27. apakšpunkts).

Noteikumu projekts paredz Civilās aviācijas aģentūrai palielināt jau esošo pienākumu apjomu:
1) izvērtēt ne tikai lidostu, bet arī citu tiesību subjektu, kuri veic drošības kontroles, plānojuma un infrastruktūras attīstības projektu piemērotību efektīvai aviācijas drošības pasākumu ieviešanai un uzturēšanai (Noteikumu projekta 3.10. apakšpunkts)
2) izvērtēt aviācijas drošības pasākumu īstenošanai paredzēto iekārtu un sistēmu uzstādīšanas projektu atbilstību ne tikai Komisijas īstenošanas lēmumā C(2015) 8005, bet arī Regulā Nr. 2015/1998 noteiktajiem veiktspējas parametriem un piemērotību paredzētajam drošības pārbaužu veidam un apjomam (Noteikumu projekta 3.11. apakšpunkts).
3) uzraudzīt visu šajos noteikumos noteikto tiesību subjektu ieviestos procesus, lai nodrošinātu civilās aviācijas darbībai nepieciešamās informācijas un sakaru tehnoloģiju sistēmu un datu aizsardzību pret nesankcionētu iejaukšanos (Noteikumu projekta 3.26. apakšpunkts).
Noteikumu projekts paredz visiem tiesību subjektiem pienākumu:
1) iesniegt apstiprināšanai Civilās aviācijas aģentūrā aviācijas drošības programmu (Noteikumu projekta 4.1., 5.2., 6.2., 7.1., 8.1., 9.1. un 12.1. apakšpunkts);
2) informēt Civilās aviācijas aģentūru par aviācijas drošības noteikumu pārkāpumiem un incidentiem, kā arī veikt šo atgadījumu analīzi saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras izstrādāto procedūru (Noteikumu projekta 4.28., 5.5., 6.19., 7.8., 8.8., 9.9. un 12.8. apakšpunkts);
3) veikt iepriekšējās darbības pārbaudi visām personām, kas tiek pieņemtas darbā un kurām nepieciešams saņemt lidostas identitātes karti, organizēt Regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.7. apakšpunktā vai 11.2.3.9. apakšpunktā noteiktās drošības izpratnes mācības un nodrošināt, ka šīm personām tiek veikta pastiprinātā iepriekšējās darbības pārbaude (Noteikumu projekta 4.6., 6.15., 7.5., 8.4., 9.3., 10.3. un 11.3. apakšpunkts).
17) ieviest un uzturēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas drošības pārvaldību (Noteikumu projekta 20. punkts)

Noteikumu projekts paredz precizēt lidostu pienākumus sekojošās jomās, lai nodrošinātu Regulas Nr.2015/1998 11.1. sadaļas prasību izpildi:
1) izsniegt lidostas identitātes kartes tiesību subjektiem, kas pilda valsts funkcijas vai veic komercdarbību lidostas ierobežotas iekļuves drošības zonā pēc to pieprasījuma (Noteikumu projekta 4.7. apakšpunkts).
Regula Nr.2015/1998 nosaka, ka nepieciešams izsniegt lidostas identitātes kartes, kas personām dod tiesības iekļūt lidostas ierobežotas iekļuves drošības zonā. Kritiskā daļa ir daļa no lidostas ierobežotas iekļuves drošības zonas. Savukārt iekļuves kontrolei lidostas kontrolējamā zonā, identitātes karti izsniegt nav nepieciešams.
2) pastāvīgi aktualizēt un iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā to tiesību subjektu un komersantu sarakstu, kuri ir tiesīgi pieprasīt lidostas identitātes karti (Noteikumu projekta 4.8. apakšpunkts);
3) informēt tiesību subjekta, kas pilda valsts funkcijas vai veic komercdarbību lidostas ierobežotas iekļuves drošības zonā par prasībām attiecībā uz iepriekšējās darbības veikšanu un lidostas identitātes karšu saņemšanas kārtību (Noteikumu projekta 4.9. apakšpunkts);
4) apstiprināt lidostas krājumu zināmo piegādātāju aviācijas drošības programmas un nodrošināt, ka lidostas krājumiem, kurus ieved lidostas ierobežotās iekļuves drošības zonas kritiskajā daļā, tiek piemēroti drošības pasākumi (Noteikumu projekta 4.20. un 4.21. apakšpunkts);
5) nodrošināt lidostas teritorijas novērošanu, patrulēšanu un citus kontroles pasākumus atbilstoši Civilās aviācijas aģentūras veiktajam riska novērtējumam (Noteikumu projekta 4.12. apakšpunkts).

Noteikumu projekts paredz, ka šajos noteikumos noteiktie pienākumi attiecināmi ne tikai uz civilās aviācijas lidlauka ekspluatantu, bet arī uz tā īpašnieku, ņemot vērā gadījumus, kad īpašnieks ignorē lidlaukā ieviešamās aviācijas drošības prasības (Noteikumu projekta 5.punkts), kā arī to, ka civilās aviācijas lidlauka aviācijas drošības programma izstrādājama un tajā paredzētie pasākumi īstenojami, pamatojoties uz Civilās aviācijas aģentūras veikto riska novērtējumu.

Gaisa kuģu ekspluatantiem ir paredzēti šādi pienākumi:
1) nodrošināt kravas un pasta aizsardzību, ko ieved Eiropas Savienībā no trešajām valstīm atbilstoši Regulas Nr.2015/1998 pielikuma 6.8. nodaļas prasībām (Noteikumu projekta 6.4. apakšpunkts);
2) veikt aviācijas drošības riska novērtējumu pirms plānotu regulāru lidojumu uzsākšanas uz galamērķiem trešajās valstīs un iesniegt to rezultātus Civilās aviācijas aģentūrā (Noteikumu projekta 6.12. apakšpunkts);
3) veikt riska novērtējumu pirms katra lidojuma, kuru plānots veikt uz lidostām augsta riska valstīs (Noteikumu projekta 6.13. apakšpunkts);
4) veikt trešo valstu oficiālo kravu aģentu, kam ir veikts Eiropas Savienības aviācijas drošības novērtējums (RA3) uzraudzību Regulas Nr.2015/1998 pielikuma 6.8.2. apakšpunktā noteiktajā apjomā un rezultātus iesniegt Civilās aviācijas aģentūrā (Noteikumu projekta 6.18. apakšpunkts).

Tiesību subjektiem, kas apstiprināti lidojuma laikā patērējamo krājumu pilnvarotā piegādātāja statusā, Noteikumu projektā ir paredzēts pienākums apstiprināt lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmos piegādātājus un nodrošināt uzraudzību par to, kā apstiprinātie lidojuma laikā patērējamo krājumu zināmie piegādātāji ievēro drošības prasības.

Noteikumu projekts paredz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam šādus pienākumus:
1) norīkot par drošību atbildīgo personu, kas koordinē un uzrauga šajos noteikumos noteikto pasākumu īstenošanu (Noteikumu projekta 12.2. apakšpunkts);
2) sniegt nepieciešamo palīdzību lidojumu drošības garantēšanai, ja Latvijas Republikas gaisa satiksmes vadības zonu šķērso gaisa kuģis, kas apdraud vai var apdraudēt civilās aviācijas drošību (Noteikumu projekta 12.5. apakšpunkts).

Valsts drošības dienesta pienākumi ir saistīti ar pienākumu veikt pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi Likuma “Par aviāciju” 57.¹ pantā noteiktajām personām (Noteikumu projekta 13.7. apakšpunkts).

Noteikumu projektā ir paredzētas prasības informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmu drošības pārvaldībai atbilstoši Regulā Nr.2015/1998 veiktajiem grozījumiem (Noteikumu projekta 20. punkts).

Noteikumu projekts paredz, ka Valsts robežsardze un Valsts ieņēmumu dienests savus pienākumus veic arī civilās aviācijas lidlaukos (Noteikumu projekta 15. un 16. punkts).

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Jā

Apraksts

Tiesību normas ieviešamas, lai panāktu atbilstību Regulas Nr.2015/1998 un citu ES tiesību aktu prasībām.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Nē

Juridiskās personas

VA "Civilās aviācijas aģentūra", Valsts drošības dienests, Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas iestāde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests, lidostas ekspluatants, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs, gaisa kuģu ekspluatanti, kravu aģenti.

Ietekmes apraksts

Noteikumu projekta tiesību normas ir pielāgotas līdzšinējai kārtībai, līdz ar to būtiska ietekme nav sagaidāma. Projekts padara saprotamākas regulā Nr.2015/1998 noteiktās prasības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1.1. Ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts civilās aviācijas drošības programmas pasākumu īstenošanā iesaistītā personāla sertificēšanas kārtība”, kas paredz atzīt par spēku zaudējušus Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumus Nr. 444 “Valsts civilās aviācijas drošības programmas pasākumu īstenošanā iesaistītā personāla sertificēšanas kārtība”.

Pamatojums un apraksts

Civilās aviācijas aģentūra veiks aviācijas drošības personāla, kas pilda Regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.2.3.1. – 11.2.3.5. apakšpunktā minētos pienākumus, atestāciju vai apstiprināšanu (Noteikumu projekta 3.9. apakšpunkts).

Atbildīgā institūcija

Satiksmes ministrija

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

Jā

ES tiesību akta CELEX numurs

32008R0300; 32009R1254; 32015R1998; 32017R0373; 32014R0376; 32006R1107

ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 11.marta Regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2320/2002 (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV L 97/72, 9.4.2008.). Komisijas 2009. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1254/2009, ar ko nosaka kritērijus, lai ļautu dalībvalstīm atkāpties no kopējiem pamatstandartiem civilās aviācijas drošības jomā un pieņemt alternatīvus drošības pasākumus (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV L 338/17, 19.12.2009). Komisijas 2015. gada 5. novembra Īstenošanas Regula (ES) Nr. 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV L 299, 14.11.2015.). Komisijas 2009.gada 2.aprīļa Regula (EK) Nr. 272/2009, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 300/2008 pielikumā (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī OV L 91/7, 3.4.2009.). Komisijas 2017. gada 1. marta Īstenošanas Regula (ES) Nr. 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 62/1, 8.3.2017.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007 (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 122/18, 24.4.2014.). Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula Nr.1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī L 204/1, 26.7.2006.). Komisijas 2015. gada 16. novembra Īstenošanas Lēmums C (2015) 8005, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus tādu kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kuros ir Regulas (EK) Nr.300/2008 18. panta "a" punktā minētā informācija.

Apraksts

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums

Regulas Nr. 300/2008 9.pants

Noteikumu projekta 2.punkts

Pārņemtas pilnībā