Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 203 7. punkts paredz, ka traktortehnikas un tās piekabju tehniskā apskate veicama pēc Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras noteiktā grafika inspektoru norādītajā kontroles vietā. Savukārt šo noteikumu 8. punkts paredz, ka pēc abpusējas vienošanās tehnisko apskati var veikt individuāli klienta norādītajā vietā.
Vienlaikus noteikumu Nr. 203 8. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, ja tehniskā apskate tiek veikta individuāli klienta norādītajā vietā, klients maksā transporta nodrošinājuma maksu normatīvajā aktā par aģentūras publisko maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā apmērā.
Tomēr arī situācijās, kad tehniskā apskate tiek veikta pēc aģentūras noteiktā grafika inspektoru norādītajā kontroles vietā (7. punkts), klientam tikt piemērota transporta nodrošinājuma maksa. Tādējādi esošais regulējums rada interpretācijas iespējas attiecībā uz transporta nodrošinājuma maksas piemērošanas kārtību.
Turklāt transporta nodrošinājuma maksa jau ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 225 "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis", kuros paredzētas atsevišķas likmes gan izbraukumam uz klienta norādīto adresi, gan izbraukumam uz noteikto tehniskās apskates vietu. Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību pārejas noteikumu 122.punktu minēto minētais cenrādis būs spēkā līdz tiks apstiprināts jauns cenrādis saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta divpadsmitajā daļā noteikto, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim.

Lai novērstu normu dublēšanos un interpretācijas iespējas attiecībā uz transporta nodrošinājuma maksas piemērošanu, noteikumu projekts paredz svītrot noteikumu Nr. 203 8. punktā ietverto atsauci uz transporta nodrošinājuma maksas piemērošanu.

Noteikumu Nr. 203 19. punkts un 21.6. apakšpunkts paredz, ka tehniskā apskate netiek uzsākta, ja pirms tās nav samaksāts par pakalpojumu.
Spēkā esošais regulējums būtībā nosaka priekšapmaksas principu, nepieļaujot iespēju tehnisko apskati pirms samaksas par to un izsniegt rēķinu, paredzot pēcapmaksu – pārskaitījumu pēc pakalpojuma saņemšanas.
Praksē rēķina samaksa ar pēcapmaksu ir viens no izplatītākajiem maksājuma veidiem traktortehnikas un tās piekabju īpašniekiem vai turētājiem, īpaši juridiskām personām, kurām norēķini notiek centralizēti grāmatvedības sistēmās. Šāds maksājuma veids tiek piemērots arī par citiem VTUA sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
Esošā kārtība rada organizatorisku slogu, kā arī ierobežo elastīgu un klientam ērtu norēķinu kārtību, kas nav tieši saistīta ar satiksmes drošības vai tehniskā stāvokļa kontroles mērķiem.

Noteikumu Nr. 203 19. punkts paredz, ka pirms tehniskās apskates traktortehnikas vai tās piekabes uzrādītājs inspektoram uzrāda reģistrācijas apliecību un personu apliecinošu dokumentu. Vienlaikus šo noteikumu 12.5. apakšpunktā noteikts, ka tehniskā apskate ietver arī traktortehnikas vadītāja apliecības kontroli. Esošā 19. punkta redakcija nedod iespēju personu apliecinoša dokumenta vietā uzrādīt traktortehnikas vadītāja apliecību. Tas rada normatīvu nesaskaņotību ar Ceļu satiksmes likuma 25. panta pirmās daļas 1. punktu, kas paredz, ka Latvijā izdotās vadītāja apliecības vietā var iesniegt personu apliecinošu dokumentu. 

Lai neradītu nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus traktortehnikas un tās piekabju īpašniekiem vai turētājiem, ar noteikumu projektu no noteikumu Nr. 203 8. un 19. punkta svītrota normu, kas nosaka konkrētu maksāšanas kārtību kā priekšnoteikumu tehniskās apskates uzsākšanai.
Samaksas kārtība par tehnisko apskati tiks noteikta atbilstoši vispārējai maksas pakalpojumu norēķinu kārtībai, neparedzot konkrētu maksāšanas veidu vai obligātu priekšapmaksas principu. Tas ļaus piemērot dažādus maksājuma veidus (arī samaksu uz rēķina pamata), nodrošinot elastīgāku un klientam ērtāku pakalpojuma sniegšanu. Grozījumi neietekmē tehniskās apskates saturu, prasības vai satiksmes drošības nodrošināšanu, bet attiecas tikai uz norēķinu kārtības elastību.

Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 203 19. punktu, nosakot, ka traktortehnikas vai tās piekabes uzrādītājs personu apliecinoša dokumenta vietā var uzrādīt Latvijā izdotu traktortehnikas vadītāja apliecību.
Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība Ceļu satiksmes likuma regulējumam, vienlaikus vienkāršojot tehniskās apskates procesu.

Noteikumu Nr. 203 20. punkts pašreizējā redakcijā noteic, ka pēc nepieciešamo dokumentu uzrādīšanas tiek uzsākta traktortehnikas vai tās piekabes tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontrole. Vienlaikus šo noteikumu 21. punktā noteikti gadījumi, kad tehniskā apskate netiek uzsākta (piemēram, ja nav derīgas OCTA, neatbilstoša vadītāja kategorija u. c.).
Esošā 20. punkta redakcija rada normatīvu nesaskaņotību, jo no tās izriet, ka tehniskā kontrole tiek uzsākta automātiski pēc dokumentu uzrādīšanas, neparedzot secīgu izvērtējumu par 21. punktā noteikto priekšnosacījumu izpildi. Būtībā tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli drīkst uzsākt tikai tad, ja nepastāv neviens no 21. punktā minētajiem atteikuma pamatiem.

Lai nodrošinātu normu loģisku secību un nepārprotamu piemērošanu praksē, ar noteikumu projektu tiek precizēts regulējums, nosakot skaidru secību starp noteikumu Nr. 203 20. un 21. punktu. Grozījumi paredz nostiprināt principu, ka pēc dokumentu uzrādīšanas inspektors vispirms pārliecinās par 21. punktā noteikto prasību izpildi un tikai tad, ja nav pamata atteikums, uzsāk tehniskā stāvokļa un aprīkojuma kontroli.

Lauksaimniecības mašīntraktoram tiks veikta traktortehnikas tehniskā apskate un kontrole un būs jāatbilst tām pašām tehniskajām prasībām kā jebkurai traktortehnikai papildus Ceļu satiksmes likuma 1. panta 21.¹ punktā noteiktajām tehniskajām prasībām, kas būtu jākontrolē valsts tehniskās apskates laikā, tostarp:
1) lauksaimniecības mašīntraktora tehniski iespējamais maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 60 km/h, un, ja transportlīdzekļa konstrukcija ļauj pārsniegt šo ātrumu, tas ir jāaprīko ar ātruma ierobežotājierīci;
2) lauksaimniecības mašīntraktoram jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas lietošanai lauksaimniecībā.
Tā kā pašreizējā redakcijā noteikumi Nr. 203 neparedz šādas prasības un to pārbaudes kārtību, VTUA tehniskās apskates un kontroles laikā nav iespējams atbilstoši pārliecināties par Ceļu satiksmes likuma 1. panta 21.¹ punkta termina definīcijā minētajām tehniskajām prasībām.
Tas rada risku, ka lauksaimniecības mašīntraktoru var ekspluatēt bez pienācīgas ātruma ierobežošanas vai ar neatbilstošām riepām, bet tas var palielināt satiksmes negadījumu risku un apdraudēt ceļu satiksmes drošību.

Lauksaimniecības mašīntraktori būs aprīkoti ar divām valsts reģistrācijas numura zīmēm (turpmāk – numura zīme). Spēkā esošā kārtība paredz, ka traktortehnikai tiek izsniegta numura zīme, kas tiek piestiprināta transportlīdzekļa aizmugurē. 

Tā kā lauksaimniecības mašīntraktors tiek klasificēts kā traktortehnika, uz to attiecas noteikumi Nr. 203 un tam ir jāatbilst traktortehnikai noteiktajam tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam. Lai nodrošinātu lauksaimniecības mašīntraktoru tehnisko kontroli, ar noteikumu projekts  noteikumi Nr. 203 tiek papildināti ar jaunām prasībām par lauksaimniecības mašīntraktoru tehnisko stāvokli attiecībā uz ātruma ierobežotājierīču (1. pielikuma 20.–23. punkts) un riepu kontroli (1. pielikuma 109. punkts). Šie grozījumi VTUA dos iespēju pārbaudīt lauksaimniecības mašīntraktoru atbilstību Ceļu satiksmes likuma prasībām, tādējādi uzlabojot tehniskās kontroles efektivitāti, samazinot satiksmes risku un veicinot vienotu uzraudzības praksi visā valstī.

Noteikumu projekts (1. pielikuma 4. punkts) paredz, ka tehniskās apskates laikā lauksaimniecības mašīntraktoram ir jābūt aprīkotam ar divām numura zīmēm, kas piestiprinātas transportlīdzekļa priekšpusē un aizmugurē.

Praksē ir konstatēts, ka traktortehnikai un tās piekabēm tiek uzstādīti lukturi un atstarotāji, kas nav atbilstoši marķēti, jo tirgū ir pieejamas arī neatbilstošas gaismas ierīces.
Esošā noteikumu Nr. 203 1. pielikuma II nodaļa ("Gaismas ierīces") neaptver visus traktortehnikai un tās piekabēm paredzētos lukturu un atstarotāju veidus un nenosaka pilnīgu marķējuma prasību kopumu. Tādējādi tehnisko apskašu laikā ne vienmēr ir iespējams objektīvi novērtēt lukturu un atstarotāju atbilstību, traktortehnika var tikt aprīkota ar neatbilstošām gaismas ierīcēm, kā arī vienlaikus nav skaidras robežas attiecībā uz vēsturisku tehniku, kas ražota laikā, kad vēl netika piemērotas transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas un marķējuma prasības.
Ja marķējuma prasības tiktu attiecinātas uz visu traktortehniku bez izņēmuma, pastāvētu risks, ka transportlīdzekļi, kuri sākotnēji laisti tirgū bez šādām prasībām un kuriem ražotājs ir uzstādījis oriģinālās gaismas ierīces, nevarētu iziet tehnisko apskati. Tas radītu papildu izmaksas īpašniekiem.

Ar noteikumu projektu precizēta noteikumu Nr. 203 1. pielikuma II nodaļa, nosakot pilnīgu galveno lukturu un atstarotāju marķējuma prasību kopumu un to vērtēšanas kritērijus tehniskās apskates laikā. Precizētās prasības aptvers Eiropas Savienības tirgū pieejamās un sertificētās gaismas ierīces, nodrošinot vienotu pieeju traktortehnikas un tās piekabju aprīkošanai ar atbilstošiem lukturiem un atstarotājiem. Vienlaikus noteikumu projekts paredz novērst praksē konstatētās nepilnības lukturu izvietojuma regulējumā un skaidrot prasību piemērošanu, lai neapgrūtinātu tehnisko apskati.
Lai nodrošinātu samērīgu pieeju, tiek noteikts robeždatums, t.i., 2007. gada 1. janvāris, kad marķējuma prasības attiecināmas uz traktortehniku un tās piekabēm, kas laistas tirgū saskaņā ar transportlīdzekļu atbilstības novērtēšanas regulējumu. Savukārt traktortehnikai vai tās piekabēm, kas ražotas pirms 2007. gada 1. janvāra, lukturi un atstarotāji var nebūt atbilstoši marķēti, ja tie ir ražotāja oriģināli uzstādīti.
Vienlaikus tiek nostiprināts princips, ka oriģināli uzstādītās gaismas ierīces drīkst aizstāt tikai ar atbilstoši marķētām, bet ne ar neatbilstošām gaismas ierīcēm.
Papildus precizēti noteikumu Nr. 203 pielikumi, neparedzot stingrākas prasības attiecībā uz stiklojumu, stāvbremzēm, kāpurķēdēm, trokšņa līmeni un atgāzēm. 

Gumijas kāpurķēde pēc būtības pilda līdzvērtīgu funkciju kā riepa – nodrošina transportlīdzekļa saķeri ar ceļa segumu un kustību. Ceļu satiksmē ir atļauts piedalīties ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar gumijas kāpurķēdēm, taču to gaitas iekārta atšķiras no tradicionālās riteņu konstrukcijas. Spēkā esošajā Ministru kabineta noteikumu Nr. 203 redakcijā tehniskās prasības ir noteiktas tikai riepām, bet nav paredzēti vērtēšanas kritēriji gumijas kāpurķēdēm un to piedziņas mehānismiem, tāpēc pašlaik nav tiesiska pamata šo elementu tehniskajai novērtēšanai.

Noteikumu projekta 1. un 2. pielikuma V nodaļā ietvertas prasības un tehniskās vērtēšanas kritēriji gumijas kāpurķēdēm un to piedziņas mehānismiem, nosakot minimālās drošības un tehniskās prasības, pieļaujamo nodiluma pakāpi un bojājumu kritērijus, prasības stiprinājumiem un piedziņas elementu tehniskajam stāvoklim, kā arī kārtību, kādā notiek to pārbaude tehniskās apskates laikā.
Tas nodrošinātu vienotu regulējumu, satiksmes drošības prasību ievērošanu un tiesisko skaidrību kontrolējošajām institūcijām.

Noteikumu Nr. 203 1. pielikuma VIII nodaļā noteikts, ka traktortehnikas radītais trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 89 dB un ka trokšņa mērījumus veic situācijās, kad ir aizdomas par paaugstinātu trokšņa līmeni, taču spēkā esošais regulējums nenoteic, kurā traktortehnikas vietā tiek mērīts trokšņa līmenis un kā rīkoties, ja konstatētais trokšņa līmenis pārsniedz noteikto robežvērtību.
Tāpat prasība veikt mērījumus tikai tad, ja rodas aizdomas par paaugstinātu trokšņa līmeni, ir subjektīva un interpretējama, un praksē tas var radīt atšķirīgu normu piemērošanu tehniskās apskates laikā. Vienlaikus nav skaidri noteikta rīcība situācijās, kad trokšņa līmenis pārsniedz noteikto normu, lai nodrošinātu traktortehnikas vadītāja drošību un veselības aizsardzību.

Noteikumu projekts paredz precizēt regulējumu attiecībā uz traktortehnikas radītā trokšņa līmeņa kontroli.
Tiek precizēts noteikumu Nr. 203 1. pielikuma VIII nodaļas nosaukums, papildinot to ar atsauci uz trokšņa līmeņa mērīšanu.
Noteikumu projektā noteikts, ka trokšņa līmeni mēra traktortehnikas kabīnē starp stūri un vadītāja sēdekli – vietā, kurā atrodas traktortehnikas vadītājs un kura uzskatāma par darba vietu. Šajā vietā radītais troksnis var radīt risku nodarbinātā drošībai vai veselībai.
Ja konstatētais trokšņa līmenis pārsniedz 89 dB, traktortehnikas kabīnē jābūt pieejamiem individuālajiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem, kuru lietošana darba laikā ir obligāta.
Tādējādi, lai samazinātu trokšņa radīto risku traktortehnikas vadītāja drošībai un veselībai, tiek paredzēta individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana un tiem jāatrodas traktortehnikā.