24-TA-2826: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās" nolikums" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 32.13 panta ceturto daļu, kā arī Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma" 12.3. apakšpunktu.
Noteikumu projekta ietvaros atbalsts granta veidā tiks sniegts dzīvokļu īpašniekiem, tiešās pārvaldes iestādēm un to padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kā arī Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā reģistrētām energokopienām (gan elektroenerģijas, gan atjaunīgās enerģijas energokopienām) atjaunīgos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošu iekārtu, enerģijas akumulēšanas un uzglabāšanas iekārtu iegādei, kā arī ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidei.
Noteikumu projekta ietvaros atbalsts granta veidā tiks sniegts dzīvokļu īpašniekiem, tiešās pārvaldes iestādēm un to padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kā arī Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā reģistrētām energokopienām (gan elektroenerģijas, gan atjaunīgās enerģijas energokopienām) atjaunīgos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju un elektroenerģiju ražojošu iekārtu, enerģijas akumulēšanas un uzglabāšanas iekārtu iegādei, kā arī ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidei.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās, kā arī energokopienās, atbalstot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas iekārtu, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu un piegādi pašpatēriņam, un enerģijas akumulēšanas un uzglabāšanas iekārtu iegādi, kā arī ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2024. gada Latvijas siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) inventarizācija ietver oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) emisiju un piesaistes aprēķinus no 1990. gada (bāzes gada) līdz 2022. gadam. 2022. gadā Latvijas SEG emisijas ir 15075,18 kt CO2 ekv., ieskaitot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk - ZIZIMM) sektoru un netiešās CO2 emisijas. 2022. gadā SEG emisijas ir pieaugušas par 10,3% pret 1990. gadu, savukārt, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājušās par 16,4%, ieskaitot ZIZIMM sektoru un netiešās CO2 emisijas. Vienlaikus 2022. gadā Latvijas SEG emisijas, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, bet neskaitot ZIZIMM sektoru, ir 10131,01 kt CO2 ekv., tādējādi kopumā Latvijas SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM sektoru, bet ieskaitot netiešās CO2 emisijas, kopš 1990. gada ir samazinājušās par 61,1 % - galvenokārt enerģētikas un lauksaimniecības sektora dēļ.
Tomēr, neatkarīgi no būtiskā SEG emisiju samazinājuma enerģētikas sektorā, 2022. gadā enerģētikas sektors, neieskaitot transporta sektoru, radīja 32,3 % no kopējām SEG emisijām (neieskaitot ZIZIMM un ieskaitot netiešās CO2 emisijas). Lielākais sektors, kas rada emisijas enerģētikas sektorā (neieskaitot transportu), ir citas nozares - komerciālais/sabiedriskais sektors, mājsaimniecības, un lauksaimniecība/mežsaimniecība/zvejniecība, kas veido 47,4 % enerģētikas sektora radītajām emisijām, aiz tā seko enerģētikas nozares (elektroenerģijas un siltuma ražošana un cietā kurināmā ražošana un citas enerģijas nozares) ar 30,5 %. Komerciālais/sabiedriskais sektors veido 14,2 % no kopējām enerģētikas (neieskaitot transportu) emisijām, mājsaimniecības 16,7 %, bet lauksaimniecības/mežsaimniecības/zvejniecības sektors – 16,5 %.
Kaut arī, salīdzinot ar 1990. gadu, fosilā kurināmā patēriņš ir samazinājies, vienlaikus pieaugot biomasas patēriņam, minētie dati apliecina, ka enerģētikas sektors joprojām veido ievērojamu daļu no Latvijas SEG emisiju bilances, un investīciju novirzīšana enerģētikas sektora dekarbonizācijai var sniegt būtisku ieguldījumu attiecībā uz Latvijas SEG emisiju samazināšanu.
Tomēr, neatkarīgi no būtiskā SEG emisiju samazinājuma enerģētikas sektorā, 2022. gadā enerģētikas sektors, neieskaitot transporta sektoru, radīja 32,3 % no kopējām SEG emisijām (neieskaitot ZIZIMM un ieskaitot netiešās CO2 emisijas). Lielākais sektors, kas rada emisijas enerģētikas sektorā (neieskaitot transportu), ir citas nozares - komerciālais/sabiedriskais sektors, mājsaimniecības, un lauksaimniecība/mežsaimniecība/zvejniecība, kas veido 47,4 % enerģētikas sektora radītajām emisijām, aiz tā seko enerģētikas nozares (elektroenerģijas un siltuma ražošana un cietā kurināmā ražošana un citas enerģijas nozares) ar 30,5 %. Komerciālais/sabiedriskais sektors veido 14,2 % no kopējām enerģētikas (neieskaitot transportu) emisijām, mājsaimniecības 16,7 %, bet lauksaimniecības/mežsaimniecības/zvejniecības sektors – 16,5 %.
Kaut arī, salīdzinot ar 1990. gadu, fosilā kurināmā patēriņš ir samazinājies, vienlaikus pieaugot biomasas patēriņam, minētie dati apliecina, ka enerģētikas sektors joprojām veido ievērojamu daļu no Latvijas SEG emisiju bilances, un investīciju novirzīšana enerģētikas sektora dekarbonizācijai var sniegt būtisku ieguldījumu attiecībā uz Latvijas SEG emisiju samazināšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijas galvenais virziens klimata politikas jomā ir sasniegt 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus, kas pieņemti tiesību aktu pakotnes "Fit for 55" ietvaros, un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti Eiropas Klimata likuma ietvaros, tādējādi galvenais vidēja termiņa uzdevums Latvijai ir nepieciešamība izpildīt saistošos SEG emisiju mērķus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulā (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Saistību pārdales regula - Effort Sharing Regulation), kas attiecas uz plašu nozaru loku, tostarp tām nozarēm, uz kurām nākotnē attieksies Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašinājums - ETS2 - emisiju kvotu tirdzniecības sistēma ēkām, autotransportam un papildu nozarēm.
Galvenie izaicinājumi enerģētikā ir palielināt atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) īpatsvaru, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums. Publiskā finansējuma pieejamība Modernizācijas fonda finansēto projektu atklātā konkursa "Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās" (turpmāk – konkurss) ietvaros atbalstīto aktivitāšu īstenošanai veicinās paradumu maiņu, dodot priekšroku klimatam draudzīgākiem risinājumiem, kā arī nodrošinās taisnīgu pāreju. AER īpatsvara palielināšana ēku sektorā kā viens no sasniedzamajiem mērķiem tiek uzsvērts arī Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam (turpmāk - NEKP), nosakot AER īpatsvaru ēku sektorā 65 %, vienlaikus nodrošinot SEG emisiju samazinājumu. Plānotās investīcijas ir saskaņā ar NEKP ietverto 3.1.3.14. pasākumu, kas paredz nodrošināt AER ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu individuālajam pašpatēriņam, kā arī 3.1.3.15. pasākumu, kas paredz nodrošināt AER ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu rūpniecībā un komersantos (arī pašvaldību). 3.1.3.14. pasākuma aptvertās darbības attiecas uz mājsaimniecībām, energokopienām u. c., kas atjaunīgo enerģiju ražo un izmanto galvenokārt pašpatēriņam nevis produkcijas ražošanai vai enerģijas tirdzniecībai. Darbības ietvaros atbalsts tiek sniegts jaunu AER ražošanas iekārtu uzstādīšanai siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanai, koncentrējoties uz bezemisiju tehnoloģijām. Šis nosacījums piemērojams arī 3.1.3.15. pasākuma ietvaros.
Galvenie izaicinājumi enerģētikā ir palielināt atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) īpatsvaru, vienlaikus būtiski intensificējot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu. Būtiski novecojis un būvniecības risinājumu ziņā sadrumstalots mājokļu fonds ir izaicinājums energoefektivitātes pasākumiem, kuru īstenošanu negatīvi ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju zemā pirktspēja un būtiskais būvniecības un kredītu izmaksu sadārdzinājums. Publiskā finansējuma pieejamība Modernizācijas fonda finansēto projektu atklātā konkursa "Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās" (turpmāk – konkurss) ietvaros atbalstīto aktivitāšu īstenošanai veicinās paradumu maiņu, dodot priekšroku klimatam draudzīgākiem risinājumiem, kā arī nodrošinās taisnīgu pāreju. AER īpatsvara palielināšana ēku sektorā kā viens no sasniedzamajiem mērķiem tiek uzsvērts arī Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam (turpmāk - NEKP), nosakot AER īpatsvaru ēku sektorā 65 %, vienlaikus nodrošinot SEG emisiju samazinājumu. Plānotās investīcijas ir saskaņā ar NEKP ietverto 3.1.3.14. pasākumu, kas paredz nodrošināt AER ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu individuālajam pašpatēriņam, kā arī 3.1.3.15. pasākumu, kas paredz nodrošināt AER ražošanas jaudu palielināšanu un to energoefektivitātes uzlabošanu rūpniecībā un komersantos (arī pašvaldību). 3.1.3.14. pasākuma aptvertās darbības attiecas uz mājsaimniecībām, energokopienām u. c., kas atjaunīgo enerģiju ražo un izmanto galvenokārt pašpatēriņam nevis produkcijas ražošanai vai enerģijas tirdzniecībai. Darbības ietvaros atbalsts tiek sniegts jaunu AER ražošanas iekārtu uzstādīšanai siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanai, koncentrējoties uz bezemisiju tehnoloģijām. Šis nosacījums piemērojams arī 3.1.3.15. pasākuma ietvaros.
Risinājuma apraksts
Konkurss izstrādāts, balstoties uz līdzšinējo pieredzi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" ietvaros. Sabiedrības kā kopuma līdzdalība enerģijas ražošanā arvien vērtējama kā ne pārāk augsta, tādēļ būtiski, ka līdz ar šī noteikumu projekta apstiprināšanu tiek paplašināts finansējuma saņēmēju loks, tādējādi Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk - ministrija) pārraudzībā esošo finanšu instrumentu ietvaros uz atbalstu AER tehnoloģiju uzstādīšanai varēs pretendēt ne vien fiziskas personas un atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām reģistrētas biedrības vai nodibinājumi (kā tas paredzēts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros), bet arī dzīvokļu īpašnieki (ja konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes plānots īstenot daudzdzīvokļu ēkā), tiešās pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un to izveidotas iestādes, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī pavisam jauns finansējuma saņēmēju veids - energokopienu reģistrā reģistrētas energokopienas (kā tas paredzēts Modernizācijas fonda ietvaros).
Energokopienu regulējums, kas vienlaikus paredzēja arī Latvijas sabiedrības iesaistes veicināšanu attiecībā uz enerģijas ražošanu, stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un ir iekļauts Enerģētikas likuma II1 nodaļā. Atbilstoši Enerģētikas likuma 17.1 panta pirmajai daļai, energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas — galvenokārt no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunīgās enerģijas — ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu. Energokopienas darbības mērķis ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. Ņemot vērā, ka vairākas daudzdzīvokļu mājas līdz ar atjaunošanu ir uzstādījušas arī AER iekārtas saules enerģijas kolektīvajam pašpatēriņam, vienlaikus energokopienu būtība paredz, ka to ietvaros saražotā enerģija var tikt vienlaikus patērēta ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos un pašvaldību iestādēs, lai veicinātu energokopienu attīstību, kā viens no projekta iesniedzējiem konkursa ietvaros ir noteiktas energokopienu reģistrā reģistrētas energokopienas. Energokopienām būs būtiska loma enerģētikas sektora sociāli ekonomiskajai transformācijai, ilgtspējīgai apdzīvoto vietu un kopienu attīstībai, līdztekus sniedzot ieguldījumu NEKP noteikto mērķu izpildē. Vienlaikus energokopienu attīstība saistāma ar augstām sākotnējām izmaksām un iegādāto tehnoloģiju atmaksāšanās periodu, tādēļ, lai veicinātu energokopienu veidošanos, ir būtiski sniegt atbalstu arī šai mērķgrupai. Sabiedrības iesaiste enerģijas ražošanā energokopienu formātā var palielināt sabiedrības izpratni par energosistēmu darbību un AER nozīmi klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā.
Konkursa īstenošana sniegs iespēju finansējuma saņēmējiem uzstādīt AER iekārtas, samazinot kopējās ieguldījumu izmaksas, tādējādi nodrošinot piekļuvi enerģijai par stabilu cenu, vienlaikus sekmēs atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicinās Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī mazinās klimata pārmaiņas un SEG emisijas ēku sektorā. Tāpat jāmin, ka investīcijas AER izmantošanas veicināšanā sekmē fosilā kurināmā importa samazināšanos Latvijā, ar potenciālu samazināt arī elektroenerģijas importa īpatsvaru, kas tiek panākts ar plašāku AER tehnoloģiju un vietējo resursu izmantošanu.
Prasības projekta iesniedzējam
Prasības projekta iesniedzējam ir noteiktas šo noteikumu projekta II. nodaļā. Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas, tiešās pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un to izveidotas iestādes, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī, lai sniegtu atbalstu elektroenerģijas un atjaunīgās enerģijas energokopienu attīstībai, - Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā reģistrētas energokopienas. Ja projekta iesniedzējs ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, tai jābūt juridiskai personai, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrībai, kuru dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļu īpašnieku kopība pilnvarojuši viņu vārdā īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, kā arī slēgt līgumus un parakstīt ar tiem saistītos darījuma dokumentus par atbalsta saņemšanu un izpildīt šos līgumus.
Uz visiem projektu iesniedzējiem attiecināms nosacījums, ka konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot ēkā, ēku grupā, uz zemes vai piegulošajā nekustamajā īpašumā, kas atrodas projekta iesniedzēja īpašumā, kopīpašumā vai ir nodots projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai ar ēkas pārvaldīšanas līgumu. Ja projekta iesniedzējs ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, projekta iesniegums tiek iesniegts par attiecīgo dzīvokļu īpašnieku, kurus pārstāv projekta iesniedzējs, īpašumā vai kopīpašumā esošu ēku, ēku grupu, zemi vai piegulošo nekustamo īpašumu (gala labuma guvēji - dzīvokļu īpašnieki vai juridiskas personas, kuru īpašumā ir attiecīgā daudzdzīvokļu māja).
Jebkurš no konkursa ietvaros noteiktajiem projekta iesniedzējiem nodrošina, ka nekustamajam īpašumam, kurā tiks veikti ieguldījumi, netiks mainīts īpašumtiesību statuss vismaz turpmākos piecus gadus no projekta īstenošanas brīža - minētais nosacījums saistāms ar projekta iesniedzējam noteikto pienākumu veikt monitoringu.
Noteikumu projekts paredz arī atsevišķus projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumus, vienlaikus papildus šo noteikumu projekta II. nodaļā noteiktajam, projektu iesniedzējiem jānodrošina arī to prasību izpilde, kas noteiktas Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 396) V nodaļā attiecībā uz projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem. Neatkarīgi no tā, ka MK noteikumi Nr. 396 paredz izslēgšanas kritērijus visos Modernizācijas fonda ietvaros rīkotajos konkursos, ministrijas ieskatā attiecīgajā punktā ir nepieciešams ietvert atsauci arī uz MK noteikumu Nr. 396 23. punktu, lai vienkopus noteiktu visus nosacījumus, kādos konkursa ietvaros finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts. Vienlaikus, ar noteikumu projektu paredzēts noteikt papildus izslēgšanas kritērijus, kas pielāgoti šim konkursa nolikumam un noteikti kontekstā ar konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm un projektu iesniedzēju mērķgrupām. Līdzīga pieeja tiks piemērota, izstrādājot katru konkursa nolikumu Modernizācijas fonda ietvaros. Papildus jāmin, ka ministrija veiks MK noteikumu Nr. 396 pārskatīšanu saistībā ar izstrādes stadijā esošo likumprojektu "Klimata likums" (21-TA-62), kas paredzēs, ka sešu mēnešu laikā pēc tā stāšanās spēkā tiks izdoti vairāki MK noteikumi, tostarp, arī attiecībā uz Modernizācijas fonda darbības kārtību. Ņemot vērā iepriekš minēto, grozījumu veikšana MK noteikumu Nr. 396 spēkā esošajā redakcijā pirms Klimata likuma stāšanās spēkā būtu neefektīva. Lai nodrošinātu projekta iesniedzēja atbilstības pārbaudi, SIA "Vides investīciju fonds" izmantos publiski pieejamās datubāzes un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs", kā arī projekta iesniedzēja iesniegto apliecinājumu (šo noteikumu projekta 2. pielikums).
Projekta iesniedzējam jāvērš uzmanība uz šajā noteikumu projektā ietverto nosacījumu, kas paredz, ka konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt tikai par tādu ēku, kuras apkures patēriņa references līmenis atbilst energoefektivitātes klasei, kas nav zemāka par "C" klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem. Šī nosacījuma izpilde ir būtiska, lai īstenotu prasības, kas izriet no Ēku energoefektivitātes likuma, kā arī, lai īstenotu principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Minētais nosacījums nav attiecināms uz energokopienu sastāvā esošām ēkām. Apkures patēriņa (kWh/m2) references līmeņi atkarībā no energoefektivitātes klases ekspluatācijā esošām ēkām ir noteikti Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3. pielikuma 1. tabulā - nepieciešams skatīts energoefektivitātes klasi "C", ņemot vērā ēkas funkcionālo izmantošanas veidu.
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt arī dzīvokļu īpašnieki, papildus šajos noteikumos ietvertajām vispārīgajām prasībām, kas attiecināmas uz visiem projektu iesniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem nepieciešams vērst uzmanību uz šī noteikumu projekta V. nodaļā ietvertajiem nosacījumiem.
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas Demarkācijas kontroles matricu.
Kopējā savstarpējā investīciju demarkācija ir nodrošināta ar konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu ieviešanas laika grafiku.
Pieejamais finansējums
Konkursa ietvaros finansējums tiek piešķirts granta veidā un konkursa ietvaros kopējais Modernizācijas fonda finansējums ir 26 800 000 euro. Pieejamais finansējuma apjoms ir sadalīts trim projektu iesniedzēju grupām:
1) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās pieejami 10 000 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 50 000 euro);
2) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai valsts tiešās pārvaldes un to padotības iestāžu ēkās, citu valsts pārvaldes iestāžu ēkās, pašvaldību un to izveidotu iestāžu ēkās, valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību ēkās pieejami 7 600 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums 100 000 euro);
3) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai energokopienās pieejami 9 200 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums 200 000 euro).
Finansējuma sniegšana granta veidā izvēlēta, ņemot vērā ministrijas līdzšinējo pieredzi citos projektu konkursos attiecībā uz atbalsta sniegšanu publsikajam sektoram un fiziskām personām, tādējādi nodrošinot pēc iespējas efektīvāku projektu konkursa administrēšanu un pēc iespējas zemākas administratīvās izmaksas.
Konkursa ietvaros pieļaujamā atbalsta intensitāte šo noteikumu projekta 6.1. un 6.5. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam nepārsniedz 70 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, savukārt konkursa ietvaros pieļaujamā atbalsta intensitāte šo noteikumu projekta 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Būtiski ņemt vērā, ka, ja projekta iesniedzējs ir komersants, kas plāno saņemt atbalstu saskaņā ar Komisijas 2024. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regula Nr. 651/2014) 41. pantu, nepieciešams ievērot komercdarbības atbalsta nosacījumus, kas noteikti regulā Nr. 651/2014, tādējādi, ņemot vērā regulas 651/2014 41. panta 7. un 8. punktā noteikto, atbalsta intensitāte ir zemāka.
Ja attiecināms, finansējuma saņēmējs nepieciešamos iepirkumus par konkursa ietvaros atbalstītajām aktivitātēm veic saskaņā ar iepirkumus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Finansējuma saņēmējiem, veicot iepirkumu, jāpiemēro no Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (ja attiecināms), kā arī Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (ja attiecināms) izrietošās prasības un nosacījumi. Ja uz finansējuma saņēmēju nav attiecināma prasība par iepirkumu veikšanu atbilstoši iepirkumus reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, tiek veikta vienkāršotā cenu aptauja, ar mērķi izvēlēties atbilstoši tirgus cenai visizdevīgāko piedāvājumu.
Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas
Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir noteiktas šo noteikumu projekta IV. nodaļā:
1) atjaunīgo energoresursu iekārtas iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunīgajiem energoresursiem un enerģijas piegādi pašpatēriņam - saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni, dažādu veidu siltumsūkņi (gaiss-gaiss siltumsūkņi, gaiss-ūdens siltumsūkņi, zemes siltumsūkņi), saules elektrostacija, ietverot saules paneļus un invertoru, ar pieslēgumu kopējam elektroapgādes tīklam vai bez šāda pieslēguma;
2) saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas iegāde, ja enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu kombinē kopā ar atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, un šādas iekārtas uzstādīšana. Akumulēšanas iekārta katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas.
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējs plāno tikai attiecināmās izmaksas, noteikumos atrunāti detalizēti nosacījumi izmaksu attiecināmībai. Tā kā Modernizācijas fonda finansējuma saņēmējiem ir saistošs arī nosacījums par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšu, izmaksas šajā izdevumu pozīcijā ir attiecināmas, ja tās nepārsniedz noteikumu projektā noteikto slieksni.
Šī noteikumu projekta 6.2. un 6.3. apakšpunktā, kā arī 6.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam (pie nosacījuma, ja tiek pildīti deleģētie pārvaldes uzdevumi) jāņem vērā, ka izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta ietvaros īstenotās aktivitātes izmanto šo noteikumu projekta paredzētās papildinošās saimnieciskās darbības veikšanai, kas kopumā nepārsniedz 20 % no to gada jaudas laika izteiksmē. Ja tiek konstatēts, ka šajos noteikumos minētais ierobežojums 20 % apjomā no gada jaudas laika izteiksmē tiek pārkāpts, finansējuma saņēmējs proporcionāli tai gada jaudas daļai laika izteiksmē, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā Vides investīciju fondam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts minētais 20 % ierobežojums no gada jaudas laika izteiksmē saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Ja konkursa ietvaros sniegtais finansējums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējumu aktivitāšu īstenošanai sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Ja projekta iesniedzējam nav pieejams de minimis limits vismaz granta ekvivalenta apmērā, atbalstu aktivitāšu īstenošanai sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu. Komersants šo noteikumu projekta izpratnē ir sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants. Sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants šo noteikumu projekta izpratnē ir komersants, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Lielais komersants šo noteikumu projekta izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Projekta iesniegums kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts arī gadījumos, ja to iesniedz valsts tiešās pārvaldes iestāde, tās padotības iestāde vai pašvaldība, un projekta ietvaros paredzēta saimnieciskās darbības veikšana. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi ir atkarīgi no piemērotā regulējuma, un detalizēti nosacījumi atrunāti noteikumu projekta V. nodaļā. Ja projekta iesniedzējs - finansējuma saņēmējs, saņem atbalstu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ir būtiski pievērst uzmanību ne vien regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumiem, bet arī citām prasībām, kas izriet no regulas Nr. 651/2014 un ir saistošas, tostarp, ievēro regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētos nosacījumus. Termins "darbu sākums", atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā noteiktajai definīcijai, ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu "darbu sākums" ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu. Vienlaikus, lai saņemtu atbalstu regulas Nr. 651/2014 ietvaros, jāievēro regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta un 2. panta 18. punkta nosacījumi, attiecīgi noteikumu projekts ietver nosacījumus, kādos atbalsts netiek piešķirts un šie nosacījumi tiek vērtēti uzņēmuma grupas līmenī.
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi attiecināmi uz visiem projektu iesniedzējiem, tostarp arī tiešās pārvaldes iestādēm un to padotībā esošām iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, ja to iesniegtais projekta iesniegums kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts. Vienlaikus, ņemot vērā, ka energokopienām nav vienotas juridiskās formas - Latvijas gadījumā tā var būt biedrība vai nodibinājums, kooperatīvā sabiedrība, kā arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas nodrošina atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām energokopienai, taču energokopienas mērķis pēc būtības nav saistīts ar komercdarbību, konkursa ietvaros finansējums energokopienām netiek piešķirts, ja iesniegtais projekts kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts.
Savukārt, ja AER iekārtu iegādes un uzstādīšanas pasākumus veic īpašumā, kurā kāds no dzīvokļu īpašniekiem ir saimnieciskās darbības veicējs, un konkrētais dzīvokļa īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, un ja dzīvokļa īpašnieks pretendē uz atbalstu, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu projekta ietvaros sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, atbilstoši šo noteikumu projekta V. nodaļā noteiktajiem nosacījumiem.
Konkursa izsludināšanas kārtība
Konkurss par visu kopējo šajos noteikumos noteikto Modernizācijas fonda finansējumu tiek izsludināts 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu projekta spēkā stāšanās, un konkursu izsludina SIA "Vides investīciju fonds". Ja pirmās kārtas ietvaros pieprasītais Modernizācijas fonda finansējums ir mazāks kā kopējais šajos noteikumos noteiktais Modernizācijas fonda finansējums, SIA "Vides investīciju fonds" nodrošina arī konkursa nākamo kārtu izsludināšanu, ievērojot, lai katra nākamā kārta tiktu izsludināta ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās konkursa kārtas izsludināšanas. Lai projekta iesniedzējiem tiktu nodrošināta pēc iespējas labāka izpratne par projekta iesniegumā sniedzamo informāciju, SIA "Vides investīciju fonds" papildus sagatavo vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai un publicē tās SIA "Vides investīciju fonds" tīmekļa vietnē konkursa izsludināšanas dienā.
Lai veicinātu informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes sektorā, uzlabotu valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinātu efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā attiecībās starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskajām personām, vienlaikus veicinot dokumentu elektronisko apriti, saskaņā ar noteikumu projektu projekta iesnieguma veidlapa atbilstoši iepriekš sagatavotai veidnei, kā arī papildus iesniedzamie dokumenti tiek iesniegti elektroniska dokumenta veidā. Atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmajai daļai, prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, savukārt atbilstoši šā likuma 3. panta otrajai daļai, elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšanas kārtība ir noteikta šo noteikumu projekta VIII. nodaļā.
Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšana
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek organizēta projektu iesniegumu atlase, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas (turpmāk - vērtēšanas komisija) sastāvs un projektu iesniegumu vērtēšanas sistēma.
Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu, SIA "Vides investīciju fonds" izveidos vērtēšanas komisiju, kurā būs pārstāvji no SIA "Vides investīciju fonds", Klimata un enerģētikas ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu (vispārīgos jautājumus, vērtēšanas komisijas locekļu un ekspertu atbildību un pienākumus, projektu iesniegumu saņemšanas un reģistrācijas kārtību, vērtēšanas komisijas un ekspertu kompetenci, komisijas sekretāra kompetenci un vērtēšanas komisijas darbību) apstiprina ar SIA "Vides investīciju fonds" rīkojumu. Vērtēšanas komisijas sanāksmju skaits būs atkarīgs no iesniegto projektu iesniegumu skaita un to kvalitātes. Vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šo noteikumu projekta pielikumos iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto kārtību. Projektu vērtēšanu veic, ņemot vērā projektu iesniegumos norādīto informāciju, kā arī pārbaudot informāciju atbilstoši šo noteikumu projekta pielikumos noteiktajam, un, ja projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem precizējamiem projekta administratīvās vērtēšanas kritērijos noteiktajiem nosacījumiem, projekta iesniegumu var precizēt vienu reizi. Tikai administratīvās vērtēšanas kritērijiem atbilstošie projekti tiek virzīti kvalitātes vērtēšanai un sarindoti pēc augstākā kvalitātes kritērijos iegūtā kopējā punktu skaita, priekšroku dodot projektam ar lielāko kopējo punktu skaitu. Vienlaikus, projektu iesniegumus atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem veic tikai tādā gadījumā, ja pieprasītais Modernizācijas fonda finansējums pārsniedz attiecīgajai projektu iesniedzēju grupai pieejamo finansējumu.
Lai neapgrūtinātu projektu vērtēšanas procesu un neradītu negodīgas konkurences risku, ievērojot Informācijas un atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, paredzēts, ka projekta lieta (projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti un citi ar projektu saistītie dokumenti) ar SIA "Vides investīciju fonds" rīkojumu ir ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.
Administratīvo aktu vai pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Projekta iesniedzējs - publisko tiesību juridiskā persona, var apstrīdēt vērtēšanas komisijas pieņemto lēmumu SIA "Vides investīciju fonds" valdes priekšsēdētājam viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. SIA "Vides investīciju fonds" valdes priekšsēdētāja lēmumu var pārsūdzēt ministrijai. Minsitrijas pieņemtais lēmums par apstrīdēto SIA "Vides investīciju fonds" valdes priekšsēdētāja lēmumu nav pārsūdzams tiesā. Projekta iesniedzējs – privāto tiesību juridiskā persona, var apstrīdēt un pārsūdzēt vērtēšanas komisijas pieņemto lēmumu SIA "Vides investīciju fonds" valdes prieksšēdētajam. SIA "Vides investīciju fonds" valdes priekšsēdētāja pieņemto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ja tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, SIA "Vides investīciju fonds" un projekta iesniedzējs šo noteikumu projekta X. nodaļā noteiktajā kārtībā noslēdz līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu (turpmāk - projekta līgums). Noslēdzot projekta līgumu, finansējuma saņēmējs apliecina, ka ir iepazinies ar projekta īstenošanas nosacījumiem.
Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība
Ņemot vērā konkursa atbalstāmo aktivitāšu sākotnējās izmaksas, konkursa ietvaros finansējuma saņēmējam ir pieejams viens vai vairāki maksājumu veidi, tostarp, arī avansa maksājums un viens vai vairāki starpposma maksājumi, ja tiek izpildīti šo noteikumu projekta XI. nodaļā noteiktie nosacījumi. Ja finansējuma saņēmējs XI. nodaļā noteiktos nosacījumus izpilda, maksājums tiek veikts, pamatojoties uz SIA "Vides investīciju fonds" atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja projekta pārskata apstiprināšanu.
Finansējuma saņēmēja pienākumi un atbildība par projekta rezultātiem
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tādējādi, parakstot projekta līgumu, finansējuma saņēmējs apņemas ievērot šajā noteikumu projekta noteiktās prasības un nosacījumus, tostarp arī attiecībā uz šajā noteikumu projektā noteikto pārskatu sagatavošanu un monitoringa nodrošināšanu. Veikt monitoringu nozīmē, ka finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām uzskaita saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas apjomu un patērētās siltumenerģijas vai elektroenerģijas apjomu un šajā noteikumu projektā noteiktajā laikā iesniedz SIA "Vides investīciju fonds" Modernizācijas fonda projektu elektroniskajā monitoringa sistēmā monitoringa pārskatu par 12 mēnešu periodu. Pie šajā noteikumu projektā noteiktajiem apstākļiem ir pieļaujama monitoringa perioda pagarināšana. Tomēr, ja, balstoties uz iesniegtajiem monitoringa pārskatiem (izņemot par pēdējo monitoringa gadu), tiek konstatēts, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā nav sasniegts, SIA "Vides investīciju fonds" aprēķina konstatēto neatbilstības apmēru par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam ir iespēja sagatavot pasākumu plānu konstatētās neatbilstības novēršanai. Tomēr, ja pēc monitoringa pārskata saņemšanas par pēdējo monitoringa gadu tiek konstatēts, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar trim monitoringa perioda gadiem, kuros sasniegts lielākais CO2 emisijas samazinājums gadā, vidējo CO2 emisijas samazinājumu gadā, nav sasniegts, SIA "Vides investīciju fonds" aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši šajā noteikumu projektā noteiktajai aprēķina formulai, kā arī pieņem lēmumu par projektam izmaksātā Modernizācijas fonda finansējuma (visa vai daļas) atzīšanu par neattiecināmu un Modernizācijas fonda līdzekļu atgūšanu. Ņemot vērā, ka konstatētu neatbilstību gadījumā finansējuma saņēmējam radīsies finansiālas sekas par CO2 emisijas samazinājuma neizpildi, gatavojot projekta iesniegumu, ministrija aicina noteikt tādus sasniedzamos rādītājus, kas ir reālistiski un projekta iesniedzējam sasniedzami. Vienlaikus ministrija lūdz ņemt vērā, ka par finansējuma atgūšanu tiek lemts arī gadījumos, kad netiek izpildīti citi šī noteikumu projekta XIII. nodaļā minētie nosacījumi.
Rezultāti
Konkursa īstenošanas rezultātā tiek sniegts ieguldījums NEKP noteikto mērķu sasniegšanā - attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu un alternatīvā kurināmā un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu enerģētikas sektorā. Tāpat attiecīgais konkurss ir saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanas līdz 2050. gadam un Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam – saistībā ar pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai samazinātu enerģētikas sektora radītās emisijas, īpaši pilsētu teritorijās.
Konkursa īstenošanas rezultātā paredzēts sasniegt šādus rādītājus (rādītāji var mainīties atkarībā no apstiprinātajos projektos ietvertajām aktivitātēm):
• tiks uzstādītas saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 17 MW;
• tiks uzstādīti dažādu veidu siltumsūkņi un saules kolektoru sistēmas ar kopējo jaudu 3,5 MW;
• tiks uzstādītas enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas ar kopējo jaudu 16 MWh;
• 17 000 MWh/gadā saražotas, izmantojot saules elektrostacijas;
• 16 800 MWh/gadā saražotas, izmantojot dažādu veidu siltumsūkņus;
• potenciālais emisiju samazinājums - 6288 tCO2/gadā vai 125 763 tCO2 20 gados.
Energokopienu regulējums, kas vienlaikus paredzēja arī Latvijas sabiedrības iesaistes veicināšanu attiecībā uz enerģijas ražošanu, stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī un ir iekļauts Enerģētikas likuma II1 nodaļā. Atbilstoši Enerģētikas likuma 17.1 panta pirmajai daļai, energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas — galvenokārt no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunīgās enerģijas — ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu. Energokopienas darbības mērķis ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas. Ņemot vērā, ka vairākas daudzdzīvokļu mājas līdz ar atjaunošanu ir uzstādījušas arī AER iekārtas saules enerģijas kolektīvajam pašpatēriņam, vienlaikus energokopienu būtība paredz, ka to ietvaros saražotā enerģija var tikt vienlaikus patērēta ne tikai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumos un pašvaldību iestādēs, lai veicinātu energokopienu attīstību, kā viens no projekta iesniedzējiem konkursa ietvaros ir noteiktas energokopienu reģistrā reģistrētas energokopienas. Energokopienām būs būtiska loma enerģētikas sektora sociāli ekonomiskajai transformācijai, ilgtspējīgai apdzīvoto vietu un kopienu attīstībai, līdztekus sniedzot ieguldījumu NEKP noteikto mērķu izpildē. Vienlaikus energokopienu attīstība saistāma ar augstām sākotnējām izmaksām un iegādāto tehnoloģiju atmaksāšanās periodu, tādēļ, lai veicinātu energokopienu veidošanos, ir būtiski sniegt atbalstu arī šai mērķgrupai. Sabiedrības iesaiste enerģijas ražošanā energokopienu formātā var palielināt sabiedrības izpratni par energosistēmu darbību un AER nozīmi klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā.
Konkursa īstenošana sniegs iespēju finansējuma saņēmējiem uzstādīt AER iekārtas, samazinot kopējās ieguldījumu izmaksas, tādējādi nodrošinot piekļuvi enerģijai par stabilu cenu, vienlaikus sekmēs atjaunīgās enerģijas ražošanu, veicinās Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī mazinās klimata pārmaiņas un SEG emisijas ēku sektorā. Tāpat jāmin, ka investīcijas AER izmantošanas veicināšanā sekmē fosilā kurināmā importa samazināšanos Latvijā, ar potenciālu samazināt arī elektroenerģijas importa īpatsvaru, kas tiek panākts ar plašāku AER tehnoloģiju un vietējo resursu izmantošanu.
Prasības projekta iesniedzējam
Prasības projekta iesniedzējam ir noteiktas šo noteikumu projekta II. nodaļā. Konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas, tiešās pārvaldes iestādes un to padotības iestādes, citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un to izveidotas iestādes, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības, kā arī, lai sniegtu atbalstu elektroenerģijas un atjaunīgās enerģijas energokopienu attīstībai, - Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā reģistrētas energokopienas. Ja projekta iesniedzējs ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, tai jābūt juridiskai personai, piemēram, dzīvokļu īpašnieku biedrībai, kuru dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļu īpašnieku kopība pilnvarojuši viņu vārdā īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, kā arī slēgt līgumus un parakstīt ar tiem saistītos darījuma dokumentus par atbalsta saņemšanu un izpildīt šos līgumus.
Uz visiem projektu iesniedzējiem attiecināms nosacījums, ka konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes var īstenot ēkā, ēku grupā, uz zemes vai piegulošajā nekustamajā īpašumā, kas atrodas projekta iesniedzēja īpašumā, kopīpašumā vai ir nodots projekta iesniedzējam turējumā, valdījumā vai ar ēkas pārvaldīšanas līgumu. Ja projekta iesniedzējs ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, projekta iesniegums tiek iesniegts par attiecīgo dzīvokļu īpašnieku, kurus pārstāv projekta iesniedzējs, īpašumā vai kopīpašumā esošu ēku, ēku grupu, zemi vai piegulošo nekustamo īpašumu (gala labuma guvēji - dzīvokļu īpašnieki vai juridiskas personas, kuru īpašumā ir attiecīgā daudzdzīvokļu māja).
Jebkurš no konkursa ietvaros noteiktajiem projekta iesniedzējiem nodrošina, ka nekustamajam īpašumam, kurā tiks veikti ieguldījumi, netiks mainīts īpašumtiesību statuss vismaz turpmākos piecus gadus no projekta īstenošanas brīža - minētais nosacījums saistāms ar projekta iesniedzējam noteikto pienākumu veikt monitoringu.
Noteikumu projekts paredz arī atsevišķus projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumus, vienlaikus papildus šo noteikumu projekta II. nodaļā noteiktajam, projektu iesniedzējiem jānodrošina arī to prasību izpilde, kas noteiktas Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 396) V nodaļā attiecībā uz projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem. Neatkarīgi no tā, ka MK noteikumi Nr. 396 paredz izslēgšanas kritērijus visos Modernizācijas fonda ietvaros rīkotajos konkursos, ministrijas ieskatā attiecīgajā punktā ir nepieciešams ietvert atsauci arī uz MK noteikumu Nr. 396 23. punktu, lai vienkopus noteiktu visus nosacījumus, kādos konkursa ietvaros finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts. Vienlaikus, ar noteikumu projektu paredzēts noteikt papildus izslēgšanas kritērijus, kas pielāgoti šim konkursa nolikumam un noteikti kontekstā ar konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm un projektu iesniedzēju mērķgrupām. Līdzīga pieeja tiks piemērota, izstrādājot katru konkursa nolikumu Modernizācijas fonda ietvaros. Papildus jāmin, ka ministrija veiks MK noteikumu Nr. 396 pārskatīšanu saistībā ar izstrādes stadijā esošo likumprojektu "Klimata likums" (21-TA-62), kas paredzēs, ka sešu mēnešu laikā pēc tā stāšanās spēkā tiks izdoti vairāki MK noteikumi, tostarp, arī attiecībā uz Modernizācijas fonda darbības kārtību. Ņemot vērā iepriekš minēto, grozījumu veikšana MK noteikumu Nr. 396 spēkā esošajā redakcijā pirms Klimata likuma stāšanās spēkā būtu neefektīva. Lai nodrošinātu projekta iesniedzēja atbilstības pārbaudi, SIA "Vides investīciju fonds" izmantos publiski pieejamās datubāzes un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs", kā arī projekta iesniedzēja iesniegto apliecinājumu (šo noteikumu projekta 2. pielikums).
Projekta iesniedzējam jāvērš uzmanība uz šajā noteikumu projektā ietverto nosacījumu, kas paredz, ka konkursa ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt tikai par tādu ēku, kuras apkures patēriņa references līmenis atbilst energoefektivitātes klasei, kas nav zemāka par "C" klasi saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumiem. Šī nosacījuma izpilde ir būtiska, lai īstenotu prasības, kas izriet no Ēku energoefektivitātes likuma, kā arī, lai īstenotu principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Minētais nosacījums nav attiecināms uz energokopienu sastāvā esošām ēkām. Apkures patēriņa (kWh/m2) references līmeņi atkarībā no energoefektivitātes klases ekspluatācijā esošām ēkām ir noteikti Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumu Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi" 3. pielikuma 1. tabulā - nepieciešams skatīts energoefektivitātes klasi "C", ņemot vērā ēkas funkcionālo izmantošanas veidu.
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros uz finansējumu var pretendēt arī dzīvokļu īpašnieki, papildus šajos noteikumos ietvertajām vispārīgajām prasībām, kas attiecināmas uz visiem projektu iesniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem nepieciešams vērst uzmanību uz šī noteikumu projekta V. nodaļā ietvertajiem nosacījumiem.
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiek novērsta iespējamā investīciju pārklāšanās, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.
Tāpat dubultfinansējuma riska kontrole projekta plānošanas un īstenošanas laikā tiks nodrošināta, izmantojot Finanšu ministrijas Demarkācijas kontroles matricu.
Kopējā savstarpējā investīciju demarkācija ir nodrošināta ar konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu ieviešanas laika grafiku.
Pieejamais finansējums
Konkursa ietvaros finansējums tiek piešķirts granta veidā un konkursa ietvaros kopējais Modernizācijas fonda finansējums ir 26 800 000 euro. Pieejamais finansējuma apjoms ir sadalīts trim projektu iesniedzēju grupām:
1) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās pieejami 10 000 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 50 000 euro);
2) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai valsts tiešās pārvaldes un to padotības iestāžu ēkās, citu valsts pārvaldes iestāžu ēkās, pašvaldību un to izveidotu iestāžu ēkās, valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību ēkās pieejami 7 600 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums 100 000 euro);
3) konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai energokopienās pieejami 9 200 000 euro (vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums 200 000 euro).
Finansējuma sniegšana granta veidā izvēlēta, ņemot vērā ministrijas līdzšinējo pieredzi citos projektu konkursos attiecībā uz atbalsta sniegšanu publsikajam sektoram un fiziskām personām, tādējādi nodrošinot pēc iespējas efektīvāku projektu konkursa administrēšanu un pēc iespējas zemākas administratīvās izmaksas.
Konkursa ietvaros pieļaujamā atbalsta intensitāte šo noteikumu projekta 6.1. un 6.5. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam nepārsniedz 70 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, savukārt konkursa ietvaros pieļaujamā atbalsta intensitāte šo noteikumu projekta 6.2., 6.3. un 6.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam nepārsniedz 80 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Būtiski ņemt vērā, ka, ja projekta iesniedzējs ir komersants, kas plāno saņemt atbalstu saskaņā ar Komisijas 2024. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regula Nr. 651/2014) 41. pantu, nepieciešams ievērot komercdarbības atbalsta nosacījumus, kas noteikti regulā Nr. 651/2014, tādējādi, ņemot vērā regulas 651/2014 41. panta 7. un 8. punktā noteikto, atbalsta intensitāte ir zemāka.
Ja attiecināms, finansējuma saņēmējs nepieciešamos iepirkumus par konkursa ietvaros atbalstītajām aktivitātēm veic saskaņā ar iepirkumus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Finansējuma saņēmējiem, veicot iepirkumu, jāpiemēro no Publisko iepirkumu likuma, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (ja attiecināms), kā arī Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 104 "Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem" (ja attiecināms) izrietošās prasības un nosacījumi. Ja uz finansējuma saņēmēju nav attiecināma prasība par iepirkumu veikšanu atbilstoši iepirkumus reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, tiek veikta vienkāršotā cenu aptauja, ar mērķi izvēlēties atbilstoši tirgus cenai visizdevīgāko piedāvājumu.
Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas
Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir noteiktas šo noteikumu projekta IV. nodaļā:
1) atjaunīgo energoresursu iekārtas iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu enerģijas ražošanu pašpatēriņam no atjaunīgajiem energoresursiem un enerģijas piegādi pašpatēriņam - saules kolektoru sistēma ar akumulācijas tvertni, dažādu veidu siltumsūkņi (gaiss-gaiss siltumsūkņi, gaiss-ūdens siltumsūkņi, zemes siltumsūkņi), saules elektrostacija, ietverot saules paneļus un invertoru, ar pieslēgumu kopējam elektroapgādes tīklam vai bez šāda pieslēguma;
2) saražotās enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas iegāde, ja enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu kombinē kopā ar atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi, un šādas iekārtas uzstādīšana. Akumulēšanas iekārta katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas.
Ņemot vērā, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējs plāno tikai attiecināmās izmaksas, noteikumos atrunāti detalizēti nosacījumi izmaksu attiecināmībai. Tā kā Modernizācijas fonda finansējuma saņēmējiem ir saistošs arī nosacījums par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšu, izmaksas šajā izdevumu pozīcijā ir attiecināmas, ja tās nepārsniedz noteikumu projektā noteikto slieksni.
Šī noteikumu projekta 6.2. un 6.3. apakšpunktā, kā arī 6.4. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam (pie nosacījuma, ja tiek pildīti deleģētie pārvaldes uzdevumi) jāņem vērā, ka izmaksas uzskatāmas par attiecināmām, ja ar saimniecisko darbību nesaistīta projekta ietvaros īstenotās aktivitātes izmanto šo noteikumu projekta paredzētās papildinošās saimnieciskās darbības veikšanai, kas kopumā nepārsniedz 20 % no to gada jaudas laika izteiksmē. Ja tiek konstatēts, ka šajos noteikumos minētais ierobežojums 20 % apjomā no gada jaudas laika izteiksmē tiek pārkāpts, finansējuma saņēmējs proporcionāli tai gada jaudas daļai laika izteiksmē, par kuru kopumā ir konstatēts pārkāpums, no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā Vides investīciju fondam visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu, kurā pārsniegts minētais 20 % ierobežojums no gada jaudas laika izteiksmē saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Ja konkursa ietvaros sniegtais finansējums kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējumu aktivitāšu īstenošanai sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Ja projekta iesniedzējam nav pieejams de minimis limits vismaz granta ekvivalenta apmērā, atbalstu aktivitāšu īstenošanai sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 41. pantu. Komersants šo noteikumu projekta izpratnē ir sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants. Sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants šo noteikumu projekta izpratnē ir komersants, kas atbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Lielais komersants šo noteikumu projekta izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Projekta iesniegums kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts arī gadījumos, ja to iesniedz valsts tiešās pārvaldes iestāde, tās padotības iestāde vai pašvaldība, un projekta ietvaros paredzēta saimnieciskās darbības veikšana. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi ir atkarīgi no piemērotā regulējuma, un detalizēti nosacījumi atrunāti noteikumu projekta V. nodaļā. Ja projekta iesniedzējs - finansējuma saņēmējs, saņem atbalstu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ir būtiski pievērst uzmanību ne vien regulas Nr. 651/2014 41. panta nosacījumiem, bet arī citām prasībām, kas izriet no regulas Nr. 651/2014 un ir saistošas, tostarp, ievēro regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētos nosacījumus. Termins "darbu sākums", atbilstoši regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā noteiktajai definīcijai, ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu "darbu sākums" ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu. Vienlaikus, lai saņemtu atbalstu regulas Nr. 651/2014 ietvaros, jāievēro regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta un 2. panta 18. punkta nosacījumi, attiecīgi noteikumu projekts ietver nosacījumus, kādos atbalsts netiek piešķirts un šie nosacījumi tiek vērtēti uzņēmuma grupas līmenī.
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi attiecināmi uz visiem projektu iesniedzējiem, tostarp arī tiešās pārvaldes iestādēm un to padotībā esošām iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, ja to iesniegtais projekta iesniegums kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts. Vienlaikus, ņemot vērā, ka energokopienām nav vienotas juridiskās formas - Latvijas gadījumā tā var būt biedrība vai nodibinājums, kooperatīvā sabiedrība, kā arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas nodrošina atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām energokopienai, taču energokopienas mērķis pēc būtības nav saistīts ar komercdarbību, konkursa ietvaros finansējums energokopienām netiek piešķirts, ja iesniegtais projekts kvalificējams kā komercdarbības atbalsta projekts.
Savukārt, ja AER iekārtu iegādes un uzstādīšanas pasākumus veic īpašumā, kurā kāds no dzīvokļu īpašniekiem ir saimnieciskās darbības veicējs, un konkrētais dzīvokļa īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, un ja dzīvokļa īpašnieks pretendē uz atbalstu, kas kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, tad atbalstu projekta ietvaros sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, atbilstoši šo noteikumu projekta V. nodaļā noteiktajiem nosacījumiem.
Konkursa izsludināšanas kārtība
Konkurss par visu kopējo šajos noteikumos noteikto Modernizācijas fonda finansējumu tiek izsludināts 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu projekta spēkā stāšanās, un konkursu izsludina SIA "Vides investīciju fonds". Ja pirmās kārtas ietvaros pieprasītais Modernizācijas fonda finansējums ir mazāks kā kopējais šajos noteikumos noteiktais Modernizācijas fonda finansējums, SIA "Vides investīciju fonds" nodrošina arī konkursa nākamo kārtu izsludināšanu, ievērojot, lai katra nākamā kārta tiktu izsludināta ne agrāk kā sešus mēnešus pēc iepriekšējās konkursa kārtas izsludināšanas. Lai projekta iesniedzējiem tiktu nodrošināta pēc iespējas labāka izpratne par projekta iesniegumā sniedzamo informāciju, SIA "Vides investīciju fonds" papildus sagatavo vadlīnijas projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai un publicē tās SIA "Vides investīciju fonds" tīmekļa vietnē konkursa izsludināšanas dienā.
Lai veicinātu informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes sektorā, uzlabotu valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinātu efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā attiecībās starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskajām personām, vienlaikus veicinot dokumentu elektronisko apriti, saskaņā ar noteikumu projektu projekta iesnieguma veidlapa atbilstoši iepriekš sagatavotai veidnei, kā arī papildus iesniedzamie dokumenti tiek iesniegti elektroniska dokumenta veidā. Atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta pirmajai daļai, prasība pēc dokumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumentam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, savukārt atbilstoši šā likuma 3. panta otrajai daļai, elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Projekta iesnieguma saturs un iesniegšanas kārtība ir noteikta šo noteikumu projekta VIII. nodaļā.
Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma par finansējuma piešķiršanu pieņemšana
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek organizēta projektu iesniegumu atlase, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas (turpmāk - vērtēšanas komisija) sastāvs un projektu iesniegumu vērtēšanas sistēma.
Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu, SIA "Vides investīciju fonds" izveidos vērtēšanas komisiju, kurā būs pārstāvji no SIA "Vides investīciju fonds", Klimata un enerģētikas ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu (vispārīgos jautājumus, vērtēšanas komisijas locekļu un ekspertu atbildību un pienākumus, projektu iesniegumu saņemšanas un reģistrācijas kārtību, vērtēšanas komisijas un ekspertu kompetenci, komisijas sekretāra kompetenci un vērtēšanas komisijas darbību) apstiprina ar SIA "Vides investīciju fonds" rīkojumu. Vērtēšanas komisijas sanāksmju skaits būs atkarīgs no iesniegto projektu iesniegumu skaita un to kvalitātes. Vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši šo noteikumu projekta pielikumos iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto kārtību. Projektu vērtēšanu veic, ņemot vērā projektu iesniegumos norādīto informāciju, kā arī pārbaudot informāciju atbilstoši šo noteikumu projekta pielikumos noteiktajam, un, ja projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem precizējamiem projekta administratīvās vērtēšanas kritērijos noteiktajiem nosacījumiem, projekta iesniegumu var precizēt vienu reizi. Tikai administratīvās vērtēšanas kritērijiem atbilstošie projekti tiek virzīti kvalitātes vērtēšanai un sarindoti pēc augstākā kvalitātes kritērijos iegūtā kopējā punktu skaita, priekšroku dodot projektam ar lielāko kopējo punktu skaitu. Vienlaikus, projektu iesniegumus atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem veic tikai tādā gadījumā, ja pieprasītais Modernizācijas fonda finansējums pārsniedz attiecīgajai projektu iesniedzēju grupai pieejamo finansējumu.
Lai neapgrūtinātu projektu vērtēšanas procesu un neradītu negodīgas konkurences risku, ievērojot Informācijas un atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, paredzēts, ka projekta lieta (projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti un citi ar projektu saistītie dokumenti) ar SIA "Vides investīciju fonds" rīkojumu ir ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.
Administratīvo aktu vai pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Vides investīciju fonds paziņo projekta iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Projekta iesniedzējs - publisko tiesību juridiskā persona, var apstrīdēt vērtēšanas komisijas pieņemto lēmumu SIA "Vides investīciju fonds" valdes priekšsēdētājam viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. SIA "Vides investīciju fonds" valdes priekšsēdētāja lēmumu var pārsūdzēt ministrijai. Minsitrijas pieņemtais lēmums par apstrīdēto SIA "Vides investīciju fonds" valdes priekšsēdētāja lēmumu nav pārsūdzams tiesā. Projekta iesniedzējs – privāto tiesību juridiskā persona, var apstrīdēt un pārsūdzēt vērtēšanas komisijas pieņemto lēmumu SIA "Vides investīciju fonds" valdes prieksšēdētajam. SIA "Vides investīciju fonds" valdes priekšsēdētāja pieņemto lēmumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ja tiek pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, SIA "Vides investīciju fonds" un projekta iesniedzējs šo noteikumu projekta X. nodaļā noteiktajā kārtībā noslēdz līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu (turpmāk - projekta līgums). Noslēdzot projekta līgumu, finansējuma saņēmējs apliecina, ka ir iepazinies ar projekta īstenošanas nosacījumiem.
Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība
Ņemot vērā konkursa atbalstāmo aktivitāšu sākotnējās izmaksas, konkursa ietvaros finansējuma saņēmējam ir pieejams viens vai vairāki maksājumu veidi, tostarp, arī avansa maksājums un viens vai vairāki starpposma maksājumi, ja tiek izpildīti šo noteikumu projekta XI. nodaļā noteiktie nosacījumi. Ja finansējuma saņēmējs XI. nodaļā noteiktos nosacījumus izpilda, maksājums tiek veikts, pamatojoties uz SIA "Vides investīciju fonds" atzinumu par finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu un apliecinājumu par finansējuma saņēmēja projekta pārskata apstiprināšanu.
Finansējuma saņēmēja pienākumi un atbildība par projekta rezultātiem
Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta līgumā noteikto rezultātu sasniegšanu, tādējādi, parakstot projekta līgumu, finansējuma saņēmējs apņemas ievērot šajā noteikumu projekta noteiktās prasības un nosacījumus, tostarp arī attiecībā uz šajā noteikumu projektā noteikto pārskatu sagatavošanu un monitoringa nodrošināšanu. Veikt monitoringu nozīmē, ka finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas termiņa beigām uzskaita saražotās siltumenerģijas vai elektroenerģijas apjomu un patērētās siltumenerģijas vai elektroenerģijas apjomu un šajā noteikumu projektā noteiktajā laikā iesniedz SIA "Vides investīciju fonds" Modernizācijas fonda projektu elektroniskajā monitoringa sistēmā monitoringa pārskatu par 12 mēnešu periodu. Pie šajā noteikumu projektā noteiktajiem apstākļiem ir pieļaujama monitoringa perioda pagarināšana. Tomēr, ja, balstoties uz iesniegtajiem monitoringa pārskatiem (izņemot par pēdējo monitoringa gadu), tiek konstatēts, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā nav sasniegts, SIA "Vides investīciju fonds" aprēķina konstatēto neatbilstības apmēru par attiecīgo monitoringa gadu un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju. Šādā gadījumā finansējuma saņēmējam ir iespēja sagatavot pasākumu plānu konstatētās neatbilstības novēršanai. Tomēr, ja pēc monitoringa pārskata saņemšanas par pēdējo monitoringa gadu tiek konstatēts, ka projekta līgumā plānotais CO2 emisijas samazinājums gadā, salīdzinot ar trim monitoringa perioda gadiem, kuros sasniegts lielākais CO2 emisijas samazinājums gadā, vidējo CO2 emisijas samazinājumu gadā, nav sasniegts, SIA "Vides investīciju fonds" aprēķina neatbilstības apmēru un atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjomu atbilstoši šajā noteikumu projektā noteiktajai aprēķina formulai, kā arī pieņem lēmumu par projektam izmaksātā Modernizācijas fonda finansējuma (visa vai daļas) atzīšanu par neattiecināmu un Modernizācijas fonda līdzekļu atgūšanu. Ņemot vērā, ka konstatētu neatbilstību gadījumā finansējuma saņēmējam radīsies finansiālas sekas par CO2 emisijas samazinājuma neizpildi, gatavojot projekta iesniegumu, ministrija aicina noteikt tādus sasniedzamos rādītājus, kas ir reālistiski un projekta iesniedzējam sasniedzami. Vienlaikus ministrija lūdz ņemt vērā, ka par finansējuma atgūšanu tiek lemts arī gadījumos, kad netiek izpildīti citi šī noteikumu projekta XIII. nodaļā minētie nosacījumi.
Rezultāti
Konkursa īstenošanas rezultātā tiek sniegts ieguldījums NEKP noteikto mērķu sasniegšanā - attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu un alternatīvā kurināmā un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu enerģētikas sektorā. Tāpat attiecīgais konkurss ir saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanas līdz 2050. gadam un Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam – saistībā ar pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai samazinātu enerģētikas sektora radītās emisijas, īpaši pilsētu teritorijās.
Konkursa īstenošanas rezultātā paredzēts sasniegt šādus rādītājus (rādītāji var mainīties atkarībā no apstiprinātajos projektos ietvertajām aktivitātēm):
• tiks uzstādītas saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 17 MW;
• tiks uzstādīti dažādu veidu siltumsūkņi un saules kolektoru sistēmas ar kopējo jaudu 3,5 MW;
• tiks uzstādītas enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtas ar kopējo jaudu 16 MWh;
• 17 000 MWh/gadā saražotas, izmantojot saules elektrostacijas;
• 16 800 MWh/gadā saražotas, izmantojot dažādu veidu siltumsūkņus;
• potenciālais emisiju samazinājums - 6288 tCO2/gadā vai 125 763 tCO2 20 gados.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
-
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas veicinās konkurenci to komersantu starpā, kas nodarbojas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi, līdz ar to palielināsies konkurence šo uzņēmumu starpā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz komersantiem, kas nodarbojas vai plāno nodarboties ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi, potenciāli veicinot pieprasījumu pēc iepriekš minētajām iekārtām, salīdzinot ar situāciju, kurā finansējums konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai netiktu piešķirts. No tā izriet, ka atbalsta programma sniedz priekšrocības komersantiem, nodarbojas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi, salīdzinājumā ar komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar citām aktivitātēm.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz komersantiem, kas nodarbojas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi, potenciāli veicinot pieprasījumu pēc iepriekš minētajām iekārtām, salīdzinot ar situāciju, kurā finansējums konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai netiktu piešķirts. No tā izriet, ka atbalsta programma sniedz priekšrocības komersantiem, nodarbojas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi, salīdzinājumā ar komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar citām aktivitātēm.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Konkursa īstenošanas rezultātā potenciāli var tikt sekmēta jaunu darba vietu izveide, kas saistītas ar atjaunīgo energoresursu iekārtu, kā arī enerģijas akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
5 000 000
0
5 000 000
0
7 000 000
9 800 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
5 000 000
0
5 000 000
0
7 000 000
9 800 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
5 304 000
0
5 304 000
0
7 380 000
10 332 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
5 120 000
0
5 120 000
0
7 150 000
10 010 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
184 000
0
184 000
0
230 000
322 000
3. Finansiālā ietekme
0
-304 000
0
-304 000
0
-380 000
-532 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
-120 000
0
-120 000
0
-150 000
-210 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-184 000
0
-184 000
0
-230 000
-322 000
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
304 000
0
304 000
0
380 000
532 000
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 26 800 000 euro. Sadalījumā pa gadiem tiek pieņemts, ka ka projektu īstenošanai ka aptuveni 20 % no finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantoti 2025. gadā, aptuveni 20 % - 2026. gadā, aptuveni 25 % - 2027. gadā, savukārt lielākā daļa - aptuveni 35 % no finanšu instrumenta finansējuma tiks izmantoti 2028. gadā.
Modernizācijas fonda finansējums projektu īstenošanai tiks ieplānots valsts budžeta programmas "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" (33.00.00) apakšprogrammā "Modernizācijas fonda projekti" (33.03.00).
Modernizācijas fonda finansējums projektu īstenošanai tiks ieplānots valsts budžeta programmas "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" (33.00.00) apakšprogrammā "Modernizācijas fonda projekti" (33.03.00).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums tiek sadalīts trim projektu iesniedzēju grupām:
1) dzīvokļu īpašniekiem, paredzot konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās - 10 000 000 euro;
2) tiešās pārvaldes iestādēm un to padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām - 7 600 000 euro;
3) Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā reģistrētām energokopienām - 9 200 000 euro.
Valsts pamatbudžeta un pašvaldību budžeta izdevumi norādīti, pieņemot, ka šai projektu iesniedzēju grupai paredzētais finansējums tiek sadalīts starp tiešās pārvaldes iestādēm un to padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, un projektu iesniegumi netiek saņemti no valsts kapitālsabiedrībām pašvaldību kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām, kas neveic deleģētos pārvaldes uzdevumus, attiecīgi tiek norādīta maksimāli iespējamā ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetu, ņemot vērā noteikumu projektā noteikto atbalsta intensitāti 80 % un attiecīgajai projektu iesniedzēju grupai noteikto maksimāli pieejamo Modernizācijas fonda finansējumu viena projekta īstenošanai - 100 000 euro.
Projektu iesniedzēju grupai pieejamais finansējums tiek sadalīts šādi:
1) tiešās pārvaldes iestādēm un to padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm - 3 000 000 euro;
2) pašvaldībām un to izveidotām iestādēm - 4 600 000 euro.
Papildus aprēķinos tiek pieņemts, ka viena projekta īstenošanai tiek pieprasīts maksimāli pieejamais Modernizācijas fonda finansējums, attiecīgi konkursa ietvaros pieejamais finansējums tiek piešķirts 30 projektu īstenošanai tiešās pārvaldes iestādēs un to padotības iestādēs, kā arī citās valsts pārvaldes iestādēs, savukārt pašvaldībās tiek īstenoti 46 projekti (pieņemot, ka katrā novadā un valstspilsētā tiek īstenots pa vienam projektam).
1) dzīvokļu īpašniekiem, paredzot konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās - 10 000 000 euro;
2) tiešās pārvaldes iestādēm un to padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām - 7 600 000 euro;
3) Būvniecības valsts kontroles biroja Energoresursu informācijas sistēmas energokopienu reģistrā reģistrētām energokopienām - 9 200 000 euro.
Valsts pamatbudžeta un pašvaldību budžeta izdevumi norādīti, pieņemot, ka šai projektu iesniedzēju grupai paredzētais finansējums tiek sadalīts starp tiešās pārvaldes iestādēm un to padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, un projektu iesniegumi netiek saņemti no valsts kapitālsabiedrībām pašvaldību kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitālsabiedrībām, kas neveic deleģētos pārvaldes uzdevumus, attiecīgi tiek norādīta maksimāli iespējamā ietekme uz valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetu, ņemot vērā noteikumu projektā noteikto atbalsta intensitāti 80 % un attiecīgajai projektu iesniedzēju grupai noteikto maksimāli pieejamo Modernizācijas fonda finansējumu viena projekta īstenošanai - 100 000 euro.
Projektu iesniedzēju grupai pieejamais finansējums tiek sadalīts šādi:
1) tiešās pārvaldes iestādēm un to padotības iestādēm, citām valsts pārvaldes iestādēm - 3 000 000 euro;
2) pašvaldībām un to izveidotām iestādēm - 4 600 000 euro.
Papildus aprēķinos tiek pieņemts, ka viena projekta īstenošanai tiek pieprasīts maksimāli pieejamais Modernizācijas fonda finansējums, attiecīgi konkursa ietvaros pieejamais finansējums tiek piešķirts 30 projektu īstenošanai tiešās pārvaldes iestādēs un to padotības iestādēs, kā arī citās valsts pārvaldes iestādēs, savukārt pašvaldībās tiek īstenoti 46 projekti (pieņemot, ka katrā novadā un valstspilsētā tiek īstenots pa vienam projektam).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Projektu īstenošanai tikai Modernizācijas fonda finansējuma daļa tiks pieprasīta no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" un valsts budžeta līdzfinansējuma daļa (tikai attiecībā uz valsts budžeta iestādēm), kā arī pašvaldības projekta īstenošanai nepieciešamais līdzfinansējums tiks nodrošināta iestāžu esošo budžeta finansējuma ietvaros un netiks prasīts papildus no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja projekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai tās padotības iestāde, cita valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība vai tās izveidota iestāde, lai īstenotu konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, tiek izvērtēti esošie pieejamie budžeta līdzekļi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ja projekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde vai tās padotības iestāde, cita valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība vai tās izveidota iestāde, lai īstenotu konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, tiek izvērtēti esošie pieejamie budžeta līdzekļi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1407
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2023. gada 13. decembra regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 38.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 38.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 39. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 39. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 39. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
3. panta 9. punkts
Noteikumu projekta 39. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 6. punkta a) apakšpunkts
Noteikumu projekta 38.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 110. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 7. punkts
Noteikumu projekta 110. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
I pielikums
Noteikumu projekta 37. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 2. punkta "c" apakšpunkts
Noteikumu projekta 48.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 2. punkta "d" apakšpunkts
Noteikumu projekta 48.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 48.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
1. panta 4. punkta "a" apakšpunkts
Noteikumu projekta 48.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 18. punkts
Noteikumu projekta 48.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 23. punkts
Noteikumu projekta 21.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
2. panta 23. punkts
Noteikumu projekta 21.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 1. punta "s" apakšpunkts
Noteikumu projekta 48.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
4. panta 1. punta "sb" apakšpunkts
Noteikumu projekta 48.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 21.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 21.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
6. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 49. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
8. panta 5. punkts
Noteikumu projekta 47. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. pants
Noteikumu projekta 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 48.6. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 1.a punkts
Noteikumu projekta 48.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 2. punkts
Noteikumu projekta 48.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 48.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 4. punkts
Noteikumu projekta 48.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 4.a punkts
Noteikumu projekta 48.7. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 5. punkts
Noteikumu projekta 48.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 6. punkts
Noteikumu projekta 16., 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 7. punkts
Noteikumu projekta 16. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 7. punkts
Noteikumu projekta 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 16. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 8. punkts
Noteikumu projekta 17. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
41. panta 10. punkts
Noteikumu projekta 48.9. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Vides investīciju fonds"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Vides investīciju fonds"
palielinās
Vērtības nozīme:
SIA "Vides investīciju fonds" funkcijas tiek paplašinātās, jo tai konkursa ietvaros tiek deleģēts uzdevums pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanas atteikumu, projekta līgumu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus, veikt projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot šajos noteikumos plānotās aktivitātes, paredzama pozitīva ietekme uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam ietverto rīcības virzienu "Daba un vide - "Zaļais kurss"", tostarp attiecīgā rīcības virziena mērķa indikatoru - [271] SEG emisiju intensitāte un [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums, kā arī rīcības virzienu "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" un attiecīgā rīcības virziena mērķa indikatoru - [309] No AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, tiks nodrošināta tādu projektu īstenošana, kas veicina atjaunīgo energoresursu iekārtu izmantošanu, tādējādi nepasliktinot gaisa kvalitāti un negatīvi neietekmējot sabiedrības veselību. Konkursa ietvaros tiek atbalstīta tikai tādu atjaunīgo energoresursu iekārtu iegāde, kas klasificējamas kā bezizmešu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Konkursa ietvaros tiks sniegts atbalsts tādu projektu īstenošanai, kas nodrošinās daudz plašāku atjaunīgo energoresursu iekārtu izmantošanu, tādējādi sniedzot ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi