25-TA-1119: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām"" (turpmāk - Projekts) izstrādāts, lai pilnveidotu obligātās prasības dzemdību palīdzības ārstniecības iestādēm, ņemot vērā veselības aprūpes sistēmas un dzemdniecības un ginekoloģijas nozares attīstības tendences, starptautiskos ieteikumus un nepieciešamību nodrošināt augstas kvalitātes dzemdību palīdzības pakalpojumu pieejamību jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošas obligātās prasības dzemdību nodaļām, perinatālās aprūpes centriem, jaundzimušo intensīvās terapijas un prenatālās diagnostikas nodaļām, kas vērstas uz resursu konsolidāciju, lai Latvijā veidotu ilgtspējīgu, efektīvu un mūsdienīgu dzemdību palīdzības tīklu, kas nodrošinātu grūtnieču un dzemdētāju mērķtiecīgu un savlaicīgu nonākšanu slimnīcās, kur viņas var saņemt profilam atbilstošu vislabāko ārstniecību un aprūpi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošās prasības dzemdību profila ārstniecības iestādēm ir izstrādātas pirms vairāk nekā desmit gadiem un pilnā apjomā vairs neatspoguļo nozares attīstību, aktuālās klīniskās vadlīnijas un pieaugošās sabiedrības prasības attiecībā uz drošību, personcentrētu pieeju un pakalpojumu kvalitāti. Pastāv būtiskas atšķirības starp iestāžu spējām nodrošināt vienotus standartus, kas ietekmē sniegto vienmērīgu kvalitatīva pakalpojuma pieejamību visā Latvijas teritorijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Normatīvie kritēriji vairs nespēj pilnībā nodrošināt mūsdienīgu aprūpi, neveicina pietiekamu pacientu drošības sistēmu attīstību un nenodrošina vienotu kvalitātes līmeni valstī. Pastāv arī skaidri identificēta nepieciešamība stiprināt prasības personāla kompetencēm un dzemdību pakalpojumu infrastruktūrai. Latvijā, tāpat kā vairums OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) valstīs dramatiski krīt dzimstības līmenis un nepieciešamība pēc dzemdību palīdzības pakalpojumiem samazinās, bet izvirzītās kvalitātes prasības pieaug, resursu konsolidācija kvalitātes nodrošināšanai kļūst vitāli nepieciešama.
Risinājuma apraksts
Projektā aktualizētas un precizētas obligātās prasības ārstniecības iestāžu dzemdību nodaļām, perinatālās aprūpes centriem, kā arī jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām, nosakot mūsdienīgiem standartiem atbilstošas kvalitātes, drošības un aprūpes prasības, un cilvēkresursu nodrošinājumu. Paaugstinoties dzemdētāju vecumam un pieaugot neinfekciju slimību izplatībai populācijā, tiks paaugstinātas prasības augsta riska dzemdētāju aprūpei, kas ietver augsta riska dzemdību nodaļu atrašanos daudzprofila slimnīcu sastāvā un sertificētu speciālistu nodrošināšanu slimnīcā uz vietas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvs risinājums būtu nemainīt ārstniecības iestādēm noteiktās obligātās prasības, šādā gadījumā uzturot Latvijā sadrumstalotu un finansiāli neefektīvu pakalpojumu sniedzēju tīklu ar atšķirīgām iespējām nodrošināt kvalitāti. Katra mazā apjoma dzemdību iestāde kļūst arvien mazāka, apjomā mazi kļūst arī augsta riska aprūpes centri, un samazinās veselības aprūpes sistēmas kopējā veiktspēja.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Plānotās prasības ir samērīgas ar sagaidāmajiem ieguvumiem pacientu drošības, pakalpojumu kvalitātes un sistēmas efektivitātes uzlabošanā. Ārstniecības iestādēm nepieciešamie resursi ir proporcionāli ieguvumiem sabiedrības veselībā un pacientu drošībā. Paredzams, ka dzemdību nodaļām ar mazu darba apjomu (gadā pieņemto dzemdību skaitu <500), plānojamās investīcijas būs izmaksu neefektīgas un maza apjoma dzemdību nodaļas beigs pastāvēt.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
OECD pozīcija
Apraksts
OECD jau vairāk nekā 15 gadus konsekventi norāda, ka veselības aprūpes sistēmas ar mazām, fragmentētām ārstniecības iestādēm nespēj nodrošināt vienlīdz stabilu kvalitāti, pieejamību un izmaksu efektivitāti. Šis jautājums ir īpaši uzsvērts dzemdību aprūpē, kur drošība un 24/7 kompetence ir kritiski faktori.
OECD ieteikumi balstās uz trim galvenajiem secinājumiem:
1) Mazs darba apjoms = augstāks komplikāciju risks.
Pētījumos, ko OECD apkopojis secināts, ka mazas dzemdību nodaļas:
- biežāk nespēj nodrošināt neatliekamās aprūpes gatavību;
- mazāk spēj uzturēt kompetences retās vai kritiskās situācijās;
- dažkārt nespēj nodrošināt nepārtrauktu speciālistu pieejamību.
2) Konsolidācija uzlabo kvalitāti un drošību.
OECD valstu analīze rāda, ka lielākas, centralizētas dzemdību iestādes nodrošina:
- zemāku perinatālo mirstību;
- labāku rīcībspēju neatliekamās situācijās;
- labākas neonatālās aprūpes iespējas;
- pieejamākas multidisciplināras komandas.
3) Resursu koncentrēšana uzlabo izmaksu efektivitāti.
OECD norāda, ka mazo nodaļu uzturēšana rada lielu fiksēto izmaksu slogu, ko nevar pamatot ar nelielu dzemdību skaitu. Konsolidācija ļauj:
- optimizēt personāla noslodzi;
- efektīvāk izmantot aprīkojumu;
- samazināt paralēlas infrastruktūras izmaksas.
OECD ieteikumi balstās uz trim galvenajiem secinājumiem:
1) Mazs darba apjoms = augstāks komplikāciju risks.
Pētījumos, ko OECD apkopojis secināts, ka mazas dzemdību nodaļas:
- biežāk nespēj nodrošināt neatliekamās aprūpes gatavību;
- mazāk spēj uzturēt kompetences retās vai kritiskās situācijās;
- dažkārt nespēj nodrošināt nepārtrauktu speciālistu pieejamību.
2) Konsolidācija uzlabo kvalitāti un drošību.
OECD valstu analīze rāda, ka lielākas, centralizētas dzemdību iestādes nodrošina:
- zemāku perinatālo mirstību;
- labāku rīcībspēju neatliekamās situācijās;
- labākas neonatālās aprūpes iespējas;
- pieejamākas multidisciplināras komandas.
3) Resursu koncentrēšana uzlabo izmaksu efektivitāti.
OECD norāda, ka mazo nodaļu uzturēšana rada lielu fiksēto izmaksu slogu, ko nevar pamatot ar nelielu dzemdību skaitu. Konsolidācija ļauj:
- optimizēt personāla noslodzi;
- efektīvāk izmantot aprīkojumu;
- samazināt paralēlas infrastruktūras izmaksas.
Nosaukums
OECD rekomendācijas dzemdību aprūpes jomā
Apraksts
1. Konsolidēt mazas dzemdību nodaļas.
OECD vairāku valstu pārskatos norāda, ka dzemdību nodaļām ar ļoti mazu dzemdību skaitu (<300–500 gadā) ir:
- statistiski augstāks komplikāciju risks;
- problēmas nodrošināt 24/7 ginekologa, anesteziologa un neonatologa pieejamību;
OECD bieži atsaucas uz valstu pieredzi (Somija, Dānija, Norvēģija, Francija), kur mazo nodaļu konsolidācija pamatota ar drošības uzlabojumiem.
Pārskats par valstīm, kurās ieviesti vai rekomendēti minimālie sliekšņi attiecībā uz dzemdību skaitu gadā, kā arī galvenās tendences/pieeja.
Dānija
≥ 1000; nodaļas < 500 tiek reorganizētas
Konsolidācija, 24/7 speciālistu nodrošinājums
Zviedrija
< 500 uzskatāms par augsta riska vienību
Mazās nodaļas pārveido par zema riska centriem
Norvēģija
400–500 minimums; lielākās ≥ 1000
Centralizācija + zema riska centri
Nīderlande
Slimnīcu nodaļas parasti ≥ 1000
Riska šķirošana
Austrija
Rekomendēti ≥ 500
Reģionālā konsolidācija
Vācija
Profesionāla rekomendācija ≥ 500
Mazās nodaļas pakāpeniski slēdz
Apvienotā Karaliste
NICE optimāli ≥ 2500
Augsti standartizēta struktūra
Somija
500 minimums, bieži mērķis ≥ 1000
Riska samazināšanas politika
Francija
< 300 neatbilst drošības prasībām
Konsolidācijas politika
Itālija
Juridiski noteikts slieksnis.
2. Integrēt aprūpi reģionālajos centros
OECD iesaka veidot t.s. hub-and-spoke (centra un reģionu sadarbības tīkls) modeļus, kur:
- sarežģītāku gadījumu aprūpe tiek koncentrēta lielākos centros;
- zemā riska grūtniecēm pieejami pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai;
- nodrošināts ātrs transporta mehānisms (perinatal transport system).
3. Nodrošināt minimālu darba apjomu kompetences uzturēšanai
Gan OECD, gan valstu ekspertu grupas, uz kuru darbiem OECD atsaucas, norāda, ka drošai un kvalitatīvai aprūpei nepieciešams:
- vismaz 500 dzemdības vecmāšu vadītam zema riska centram;
- 1000+ dzemdības ārstu vadītai nodaļai;
- 1500–2000+ dzemdības terciāra līmeņa centram.
4. Investēt mobilo un attālināto pakalpojumu stiprināšanā
Neskatoties uz konsolidāciju, OECD iesaka saglabāt:
- grūtnieču aprūpes punktus tuvāk dzīvesvietai;
- transporta nodrošinājumu;
- telemedicīnu konsultācijām;
- reģionālo atbalsta sistēmu plānošanu.
Atsauces
- Cantarutti A et al. Assessing the Impact of Distance Traveled and Birth Volumes of Hospital Maternity Units on Newborn Outcomes: Population-Based Cohort Study. JMIR Public Health Surveill. 2025 Jan 21;11:e58944. doi: 10.2196/58944. PMID: 39838926; PMCID: PMC11773989;
- Holowko N et al Hospital obstetric volume and maternal outcomes: Does hospital size matter? (2024), AOGSORIGINAL RESEARCH Open accesshttps://doi.org/10.1111/aogs.14980;
- Huotari T. et al. Effect of centralization on geographic accessibility of maternity hospitals in Finland (2020) BMC Health Services Research https://doi.org/10.1186/s12913-020-05222-5;
- Karamik Y. Hospital Competition, Service Provision and Quality – Evidence From Maternity Units https://www.zew.de/fileadmin/FTP/dp/dp25025.pdf;
- OECD Health at a Glance (2019, 2021, 2023);
- Royal College of Anaesthetists Guidelines for the provision of Anaesthesia services for Obstetric population 2025 https://rcoa.ac.uk/sites/default/files/documents/2025-02/Chapter%209%20Obs.pdf;
- Society at a Glance 2024: OECD Social Indicators https://www.oecd.org/en/publications/society-at-a-glance-2024_918d8db3-en/full-report/fertility-trends-across-the-oecd-underlying-drivers-and-the-role-for-policy_770679b8.html;
- Slimnīcu pakalpojumu, telemedicīnas un integrētās veselības aprūpes turpmākā attīstība, Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts, 2022;
- Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras ģenerālplānu 2016 – 2025.gadam, Pasaules Banka, 2016;
- Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Reformu nav, personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?”
OECD vairāku valstu pārskatos norāda, ka dzemdību nodaļām ar ļoti mazu dzemdību skaitu (<300–500 gadā) ir:
- statistiski augstāks komplikāciju risks;
- problēmas nodrošināt 24/7 ginekologa, anesteziologa un neonatologa pieejamību;
OECD bieži atsaucas uz valstu pieredzi (Somija, Dānija, Norvēģija, Francija), kur mazo nodaļu konsolidācija pamatota ar drošības uzlabojumiem.
Pārskats par valstīm, kurās ieviesti vai rekomendēti minimālie sliekšņi attiecībā uz dzemdību skaitu gadā, kā arī galvenās tendences/pieeja.
Dānija
≥ 1000; nodaļas < 500 tiek reorganizētas
Konsolidācija, 24/7 speciālistu nodrošinājums
Zviedrija
< 500 uzskatāms par augsta riska vienību
Mazās nodaļas pārveido par zema riska centriem
Norvēģija
400–500 minimums; lielākās ≥ 1000
Centralizācija + zema riska centri
Nīderlande
Slimnīcu nodaļas parasti ≥ 1000
Riska šķirošana
Austrija
Rekomendēti ≥ 500
Reģionālā konsolidācija
Vācija
Profesionāla rekomendācija ≥ 500
Mazās nodaļas pakāpeniski slēdz
Apvienotā Karaliste
NICE optimāli ≥ 2500
Augsti standartizēta struktūra
Somija
500 minimums, bieži mērķis ≥ 1000
Riska samazināšanas politika
Francija
< 300 neatbilst drošības prasībām
Konsolidācijas politika
Itālija
Juridiski noteikts slieksnis.
2. Integrēt aprūpi reģionālajos centros
OECD iesaka veidot t.s. hub-and-spoke (centra un reģionu sadarbības tīkls) modeļus, kur:
- sarežģītāku gadījumu aprūpe tiek koncentrēta lielākos centros;
- zemā riska grūtniecēm pieejami pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai;
- nodrošināts ātrs transporta mehānisms (perinatal transport system).
3. Nodrošināt minimālu darba apjomu kompetences uzturēšanai
Gan OECD, gan valstu ekspertu grupas, uz kuru darbiem OECD atsaucas, norāda, ka drošai un kvalitatīvai aprūpei nepieciešams:
- vismaz 500 dzemdības vecmāšu vadītam zema riska centram;
- 1000+ dzemdības ārstu vadītai nodaļai;
- 1500–2000+ dzemdības terciāra līmeņa centram.
4. Investēt mobilo un attālināto pakalpojumu stiprināšanā
Neskatoties uz konsolidāciju, OECD iesaka saglabāt:
- grūtnieču aprūpes punktus tuvāk dzīvesvietai;
- transporta nodrošinājumu;
- telemedicīnu konsultācijām;
- reģionālo atbalsta sistēmu plānošanu.
Atsauces
- Cantarutti A et al. Assessing the Impact of Distance Traveled and Birth Volumes of Hospital Maternity Units on Newborn Outcomes: Population-Based Cohort Study. JMIR Public Health Surveill. 2025 Jan 21;11:e58944. doi: 10.2196/58944. PMID: 39838926; PMCID: PMC11773989;
- Holowko N et al Hospital obstetric volume and maternal outcomes: Does hospital size matter? (2024), AOGSORIGINAL RESEARCH Open accesshttps://doi.org/10.1111/aogs.14980;
- Huotari T. et al. Effect of centralization on geographic accessibility of maternity hospitals in Finland (2020) BMC Health Services Research https://doi.org/10.1186/s12913-020-05222-5;
- Karamik Y. Hospital Competition, Service Provision and Quality – Evidence From Maternity Units https://www.zew.de/fileadmin/FTP/dp/dp25025.pdf;
- OECD Health at a Glance (2019, 2021, 2023);
- Royal College of Anaesthetists Guidelines for the provision of Anaesthesia services for Obstetric population 2025 https://rcoa.ac.uk/sites/default/files/documents/2025-02/Chapter%209%20Obs.pdf;
- Society at a Glance 2024: OECD Social Indicators https://www.oecd.org/en/publications/society-at-a-glance-2024_918d8db3-en/full-report/fertility-trends-across-the-oecd-underlying-drivers-and-the-role-for-policy_770679b8.html;
- Slimnīcu pakalpojumu, telemedicīnas un integrētās veselības aprūpes turpmākā attīstība, Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts, 2022;
- Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras ģenerālplānu 2016 – 2025.gadam, Pasaules Banka, 2016;
- Valsts kontroles revīzijas ziņojums “Reformu nav, personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?”
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iedzīvotāji, kuri saņems dzemdību palīdzības pakalpojumu.
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināts vienotām kvalitātes prasībām atbilstošs dzemdību palīdzības pakalpojums visās dzemdību palīdzības iestādēs.
Juridiskās personas
- Ārstniecības iestādes, kuras nodrošina dzemdību palīdzības sniegšanu
Ietekmes apraksts
Precizētas obligātās prasības ārstniecības iestādēm, kuras nodrošina dzemdību palīdzību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Latvijas Neonatologu biedrībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalības rezultātu apkopošana tiks veikta pēc publiskās apspriešanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Veselības inspekcija veic ārstniecības iestādēm noteikto prasību uzraudzību līdzšinējā kārtībā.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā iekļautās normas veicinās kvalitatīva dzemdību palīdzības pakalpojuma nodrošināšanu ārstneicības iestādēs.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Precizētas obligātās prasības, kuru ievērošana nepieciešama kvalitatīva dzemdību palīdzības pakalpojuma sniegšanai ārstniecības iestādē.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumi noteikumos ir sagatavoti ar mērķi pilnveidot mātei un bērnam sniegto dzemdību palīdzības pakalpojumu kvalitāti, tādējādi ievērojot bērna labākās interesēs veselības aprūpes jomā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
