Anotācija (ex-ante)

Skat. 1.3. sadaļas pirmo daļu.

Galvenie konvencijas uzdevumi ir:
- nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu un pievilcīgu nodokļu maksāšanas režīmu otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuru neietekmēs      otras Līgumslēdzējas Valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi;
- ievērojot OECD BEPS pasākumu plāna ietvaros pieņemtos standartus un rekomendācijas, paredzēt nosacījumus, kas novērš ļaunprātīgu                   izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas, kā arī ietvert normu, kas paredz strīdu risināšanas kārtību;
- radīt likumīgu pamatu abu Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas,           veicot savstarpēju jauniem standartiem atbilstošu informācijas apmaiņu.
Konvencija paredz nodrošināt labvēlīgu nodokļu uzlikšanas režīmu tādiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procentu maksājumi un autoratlīdzības. Tiem tiek noteiktas šādas maksimāli pieļaujamās nodokļu likmes:
- 0% likme dividendēm, ko var uzlikt to izcelsmes valstī, no minēto ienākumu kopapjoma, ja šo dividenžu patiesais labuma guvējs ir sabiedrība        (kas nav līgumsabiedrība) - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents; 10% likme no minēto ienākumu kopapjoma visos pārējos gadījumos;
-  0% likme procentiem, ko var uzlikt to izcelsmes valstī, no minēto ienākumu kopapjoma, ja šo procentu patiesais labuma guvējs ir sabiedrība          (kas nav līgumsabiedrība) - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents; 10% likme no minēto ienākumu kopapjoma visos pārējos gadījumos;
-  5% likme autoratlīdzībām, ko var uzlikt to izcelsmes valstī, no minēto ienākumu kopapjoma, ja autoratlīdzību patiesā labuma guvējs ir otras          Līgumslēdzējas Valsts rezidents.
Konvencija arī paredz noteikumus nodokļu piemērošanai un nodokļu uzlikšanas tiesību sadalei starp līgumslēdzējām valstīm, t.sk. attiecībā uz:
- ienākumu no nekustamā īpašuma;
- uzņēmuma peļņu, ja tas veic uzņēmējdarbību otrā līgumslēdzējā valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību;
- peļņu no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē;
- darījumiem starp saistītiem uzņēmumiem;
- kapitāla pieaugumu;
- līgumslēdzējas valsts rezidenta gūto darba algu, samaksu un citai veida līdzīgu atlīdzību, ko minētā persona saņem par algotu darbu otrā līgumslēdzējā valstī;
- direktoru atalgojumu;
- ienākumu, ko gūst izpildītājmākslinieki un sportisti;
- pensijām;
- maksājumiem, ko saņem studenti, un
- citu ienākumu, kas nav atrunāts šajā konvencijā.
Atbilstoši OECD nodokļu paraugkonvencijas (OECD Model Tax Convention on Income and on Capital) 3.pantam un tā komentāriem termins “national” tiek lietots kā “valstspiederīgais”, kam ir plašāka nozīme nekā terminam “ pilsonis”. Attiecībā uz Līgumslēdzēju Valsti saistībā ar fizisko personu “valstspiederīgais” nozīmē ikvienu fizisku personu, kurai ir šīs Līgumslēdzējas Valsts piederība.
Atbilstoši OECD nodokļu paraugkonvencijai (1998. gada versija) un tā komentāriem konvencijas 7.panta (Uzņēmējdarbības peļņa) 5. punkta mērķis ir noteikt, ka jau vienreiz izmantotu peļņas sadales metodi nemaina tikai tāpēc, ka noteiktā gadā, piemērojot kādu citu metodi, var panākt labvēlīgāku rezultātu. Viens no konvencijas mērķiem ir nodrošināt līgumslēdzējas valsts uzņēmumam zināmu noteiktību attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, kas tiks piemērota tā pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī kas tiks piemērota uzņēmuma mītnes valstī attiecībā uz darījumiem ar šo pastāvīgo pārstāvniecību, līdz ar to konvencija nodrošina nodokļu piemērošanas konsekvenci un tās nepārtrauktību. Vienlaikus, 5. punkts pieļauj izvēlētās metodes maiņu, ja tam ir ekonomiski un juridiski pamatots iemesls, piemēram, izvēlētās metodes maiņa ir saistīta ar būtiskām izmaiņām saimnieciskajā darbībā, tirgus dinamikā, ekonomiskajos apstākļos (piemēram, pārtraucot vai uzsākot jaunu produktu ražošanu, ieviešot jaunas tehnoloģijas un inovācijas, paplašinot tirgu utt.), izmaiņām normatīvajos aktos (piemēram, grozīti nodokļu normatīvie akti vai starptautiskie standarti) vai, lai atrisinātu strīdus ar nodokļu administrācijām. 
Attiecībā uz konvencijas 10. panta (Dividendes) trešo daļu atzīmējams, ka "jouissance" akcijas ir akcijas, kas dod tiesības uz sabiedrības īpašuma daļu tās likvidācijas gadījumā un "jouissance" tiesības ir tiesības piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, neatbildot par sabiedrības saistībām. 
OECD BEPS pasākumu plāna ietvaros pieņemtas rekomendācijas, kopā par 15 aktivitātēm. Vairākas rekomendācijas paredz mainīt atsevišķus OECD nodokļu paraugkonvencijas pantus un komentārus.
Ievērojot ar BEPS 6. aktivitāti izstrādātos standartus, konvencijas projekta preambula paredz, ka konvencijas nolūks nav radīt nodokļa neuzlikšanas vai nodokļa samazināšanas iespējas, izmantojot ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu (tai skaitā konvenciju ar labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu (treaty-shopping)) ar mērķi pieļaut, ka trešo valstu rezidenti netiešā veidā izmanto konvencijā noteiktos atvieglojumus.
Informācijas apmaiņa tiks nodrošināta, ievērojot konvencijas 25. panta nosacījumus, kuri atbilst OECD nodokļu paraugkonvencijas (2014.gada versijas) 26.pantam par informācijas apmaiņu, kurš paredz plašu līgumslēdzēju valstu pienākumu sniegt paredzami svarīgu informāciju nodokļu uzlikšanas vajadzībām arī attiecībā uz kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju. Atbilstoši minētā panta redakcijai, saņemot pieprasījumu sniegt informāciju, līgumslēdzēja valsts nevar atsaukties uz tās normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz kredītiestāžu informācijas pieejamību, lai atteiktos sniegt otrai līgumslēdzējai valstij pēc pieprasījuma informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem, kā arī tā nevar atsaukties uz to, ka pieprasītā informācija ir tāda, kas nav nepieciešama valsts, kurai prasa sniegt informāciju, nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Paredzams, ka paplašinātā informācijas apmaiņa veicinās līgumslēdzēju valstu nodokļu administrāciju sadarbību atbilstoši OECD jaunākajiem standartiem nodokļu informācijas apmaiņas jomā.
Jēdziena „paredzami svarīga informācija” (forseeably relevant information) skaidrojums dots OECD nodokļu paraugkonvencijas 26.panta pirmās daļas komentāros, nosakot, ka jēdziena „paredzami svarīga informācija” lietojums paredz pēc iespējas plašāko informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos, vienlaikus skaidrojot, ka tas līgumslēdzējām valstīm neatļauj pieprasīt informāciju, kas nav svarīga attiecībā uz nodokļu uzlikšanu konkrētam nodokļu maksātājam (fishing expeditions).
Konvencijas 25.pantā tiek paredzēta arī norma, kas ļauj iegūto informāciju izmantot citiem nolūkiem, ja šāda informācijas izmantošana atbilst abu līgumslēdzēju valstu normatīvajiem aktiem, un no valsts, kura sniedz informāciju, kompetentās iestādes ir saņemta atļauja par šādu informācijas izmantošanu, tādējādi nodrošinot iespēju novērst iespējamu korupcijas un terorisma finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Konvencijai pievienotā Protokola mērķis ir papildināt konvenciju, skaidrojot atsevišķas normas. Attiecībā uz informācijas apmaiņu sarunu gaitā līgumslēdzējas puses ir vienojušās par konvencijas protokola 6.punktu, kas paskaidro konvencijas 25. panta piemērošanu attiecībā uz taksācijas periodiem, pirms šīs konvencijas piemērošanas uzsākšanas, vienlaikus negrozot konvencijas 25. pantu. Minētais ierobežojums atbilst Andoras puses izteiktajai atrunai, pievienojoties daudzpusējai Konvencijai par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, kuras dalībniece ir arī Latvija. Šāds protokola punkts Andoras pusei bija nepieciešams, ņemot vērā, ka OECD nodokļu paraugkonvencijas 26. pants un šā panta komentāru 10.3. punkts neierobežo informācijas sniegšanu par iepriekšējiem periodiem.
Savukārt, protokola 5. punktā līgumslēdzējas puses ir vienojušās par potenciālu abu līgumslēdzēju pušu konsultāciju uzsākšanu nākotnē attiecībā uz konvencijas noteikumu iespējamu grozīšanu, iekļaujot tajā arbitrāžas noteikumu, gadījumā, ja kāda no līgumslēdzējām pusēm šai konvencijai līdzīgos divpusējos līgumos vai konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ar citām valstīm, kuras tiks parakstītas pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma, šādu noteikumu būs iekļāvusi. Vienlaikus, šī politiskā apņemšanās uzsākt konsultācijas par iespējām sākt sarunas, lai iekļautu arbitrāžas noteikumu šajā konvencijā, nevienai no līgumslēdzējām pusēm neuzliek juridisku pienākumu šāda noteikuma iekļaušanai piekrist.
Protokols tiek parakstīts vienlaicīgi ar konvenciju un stājas spēkā vienlaikus ar konvenciju, tāpēc ar to nevar grozīt konvenciju. Konvencijas parakstīšana vienlaikus ar tās skaidrojošiem protokoliem ir izplatīta starptautiskā prakse, kas plaši piemērota arī Latvijā.  Piemēram, uz  šo brīdi ir stājušās spēkā konvencijas ar pievienotiem un vienlaicīgi  ar konvencijām parakstītiem protokoliem, kas skaidro atsevišķas konvencijas normas ar 17 valstīm (tai skaitā, Maltu, Izraēlu, Indiju, Šveici, Portugāli, Slovākiju, Spāniju, Japānu u.c.).