Anotācija (ex-ante)

Prasība tiesā bija celta 2012.gada 17.oktobrī par morālā kaitējuma atlīdzināšanu sakarā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu. 2002.gada 16.oktobrī hokeja treniņa laikā prasītājs zaudēja samaņu un viņam iestājās klīniskā nāve. NMPD brigāde sniegusi neatliekamo medicīnisko palīdzību, atjaunojot sirds ritmu. Pēc ilgstošas ārstēšanās 2002.gada 5.novembrī operācijā prasītājam bija implantēts EKS defibrilators, 2003.gada 20.maijā kontrindicētas fiziskās piepūles, bet 2008. gada 17. decembrī piešķirta II grupas invaliditāte uz mūžu.

Prasītāja ieskatā, Sporta medicīnas valsts aģentūras ārste, kura regulāri apsekoja prasītāju, pieļāva pārkāpumus ārstniecības procesā un nepaziņoja nedz vecākiem, nedz trenerim par prasītāja veselības stāvokli, kura dēļ viņš nedrīkst trenēties, vai arī par nepieciešamību samazināt treniņu slodzi, lai nenodarītu kaitējumu prasītāja veselībai. Ārstniecības persona ir atbildīga par to, lai tiktu izraudzīta Labklājības ministrijas apstiprināta medicīniskā tehnoloģija (Ārstniecības likuma 36.pants). Tas nozīmē, ja ārstniecības procesā nodarīts kaitējums, ārstniecības personai jāpierāda, ka tā izdarījusi visu atbilstoši profesionālajām prasībām vai arī veselības kaitējuma sekas nav cēloniskā sakarā ar pieļautajiem pārkāpumiem.

Prasītājs arī uzskatīja, ka par sporta ārstes ārstniecības procesā pieļauto pārkāpumu izraisītajām sekām civiltiesiskā atbildība jāuzņemas Sporta medicīnas valsts aģentūrai. Taču tā kā minētā aģentūra nevar būt patstāvīgs atbildētājs civilprocesā, tad civiltiesiskā atbildība par tās publisko tiesību subjekta nodarīto kaitējumu jāuzņemas valstij Veselības ministrijas personā, kuras pārraudzībā aģentūra atradās. Tas ir iemesls, kādēļ Veselības ministrija bija pieaicināta atbildētāja pusē. Ar Ministru kabineta 2018.gada 29.maija rīkojumu Nr.227 „Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” Valsts sporta medicīnas centrs bija reorganizēts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.pantu spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Civillikuma 1675.pants noteic, ka vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu, kas ar to nodarīts. Savukārt Civillikuma 1682.pants noteic, ka katru kopparādnieku jeb solidāri saistīto var piespiest izpildīt visu saistību, un viņa izpildījums atsvabina pārējos no viņu saistības. Atbilstoši Civillikuma 1683.pantam, kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu no visiem vai tikai no dažiem kopparādniekiem, vai arī tikai no viena, bet ja prasījuma priekšmets ir dalāms, tad viņš, ja vēlas, var prasīt arī tikai tā daļu. Tomēr viņš tādēļ nezaudē savu tiesību uz visu prasījumu, bet gan pārējo var prasīt pat arī no tā kopparādnieka, no kura agrāk prasījis tikai daļu.

Augstākās tiesas Senāts šajā lietā bija norādījis, ka uz Civillikuma 1635.pantā paredzēto civiltiesisko atbildības gadījumu (deliktu) ir attiecināmi šā likuma 1675.panta noteikumi par solidāro atbildību (sk. Senāta 2021.gada 12.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-191/2021 11.punktu). Solidāras saistības pastāvēšanas gadījumā saistība netiek dalīta vispār, proti, nav jāvērtē, cik lielā mērā katras personas darbības vai bezdarbības pamatotība un tiesiskums ir radījušas kreditora tiesību aizskārumu, bet gan tikai tas, vai ir pamats atzīt solidāras saistības (atbildības) esību. Tādējādi tas, ka atbildētājiem noteikta solidārā atbildība, nenozīmē to, ka katram no atbildētājiem saistība pret prasītāju ir jāizpilda vienādās daļās (tad būtu jānosaka atbildētāju dalīta atbildība), bet gan to, ka prasītājs var prasīt no jebkura atbildētāja, lai tas izpilda saistību, kas atsvabina pārējos atbildētājus no viņu saistības. Atbildētāju savstarpējās saistības pēc tam risināmas atbilstoši Civillikuma 1686.panta noteikumiem.

No iepriekš minētā izriet, ka konkrētajā gadījumā prasītājam I.M. ir tiesības prasīt no jebkura atbildētāja, lai tas izpilda saistību, proti, morālā kaitējuma atlīdzinājuma 40 000 euro apmērā izmaksu. Šajā lietā pārējie atbildētāji ir 72 gadus vecs pensionārs un sporta klubs (biedrība), kura pēc publiski pieejamas informācijas neveic aktīvu saimniecisku darbību un negūst peļņu no tās. Līdz ar to, nav šaubu, ka prasītājs Sprieduma izpildi prasīs no atbildētāja, no kura ir vieglāk šādu naudas summu atgūt, proti, no Veselības ministrijas.

Vienlaikus, pēc tam, kad prasītājam I.M tiks izmaksāts morālā kaitējuma atlīdzinājums, Veselības ministrijai atbilstoši Civillikuma 1686.pantam vērsīsies pie pārējiem atbildētājiem ar prasību par atbilstošu atlīdzību. Attiecīgi Veselības ministrija atbilstoši Civillikuma 1686.pantam atgūto atlīdzību no pārējiem atbildētājiem ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
 

Ar Spriedumu ir noteikts termiņš tā labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, nosakot arī tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt solidāri no atbildētājiem likumiskos 6 % no nesamaksātās parāda summas.
Rīgas apgabaltiesas 24.02.2022 spriedums stājies spēkā vienlaikus ar Augstākās tiesas 26.10.2022 rīcības sēdes lēmumu, t.i. 26.10.2022. No šī datuma būtu jāskaita 10 dienas labprātīgai sprieduma izpildei, kad procenti netiek aprēķināti.  Tomēr, ņemot vērā, ka termiņa pēdējā diena, kad spriedumu var izpildīt labprātīgi, ir sestdiena (05.11.2022), par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena (07.11.2022). Tādejādi, procenti tiek aprēķināti, sākot ar otrdienu (08.11.2022).  
Ņemot vērā, ka līdz faktiskajai atlīdzinājuma apmēra pārskaitīšanas dienai prognozējams aptuveni mēnesis, tad likumisko procentu apmērs plānots 200 euro apmērā. Ja šī summa būs mazāka, tad Veselības ministrija tās apmaksu veiks atbilstoši faktiskajiem apstākļiem (faktiskajam aprēķinam) un atlikumu uz 2022.gada 31.decembrī atstās kontā kā slēgtos asignējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, likumiskie procenti ir 6% gadā.  Lai aprēķinātu likumisko procentu apmēru, nepieciešams galveno parāda summu (40 000 reizināt ar 6% un iegūto summu dalīt ar 12 (mēnešu skaits), ar ko tiek iegūta likumisko procentu mēneša summa, no kuras var aprēķināt arī likumisko procentu dienas summu, ja kavējums ir mazāks par mēnesi.

MK rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 40 200 euro apmērā, lai Veselības ministrija veiktu atlīdzības izmaksu par morālo kaitējumu saistībā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu 40 000 euro apmērā un likumiskos soda procentus 200 euro apmērā.