Anotācija (ex-ante)

MK noteikumi Nr. 644 paredz finansiālu atbalstu zinātniskajām institūcijām jaunu komercializējamu produktu vai tehnoloģiju izstrādei, kā arī atbalstu zinātniski ietilpīgiem jaunuzņēmumiem, kas ir reģistrēti kādā no Latvijas zinātniskajām institūcijām.  

Identificētie problēmjautājumi: 
1)  No līdzšinējās gala labuma guvēja definīcijas nav izprotams, vai un kāda ārvalsts komersanta filiāle Latvijā var pretendēt uz atbalstu, vai kādai ir jābūt šīs filiāles juridiskajai formai un nosacījumiem, lai tā pretendētu uz MK noteikumos Nr. 644 minētajiem atbalsta veidiem. Papildus, no iepriekš aprakstītās definīcijas komersantiem nav skaidrs, tieši kāda mazo un vidējo komersantu sadarbība ar lieliem vai vidējiem komersantiem atbilst šo noteikumu nosacījumiem, līdz ar to definīciju 2.2. apakšpunktā nepieciešams precizēt un papildināt.

2) MK noteikumu Nr.644 2.17.apakšpunkts nosaka, ka zinātņietilpīgs jaunuzņēmums ir tāds komersants, kas attīsta produktu vai tehnoloģiju, kuru izstrādājusi Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija, un kas pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāka par pieciem gadiem, kā arī atbilst nosacījumiem, kas minēti 2.17.1., 2.17.2. apakšpunktos. Pašreizējais regulējums ierobežo atbalsta saņēmēju loku, proti, atbalstu nevar saņemt tādi jaunuzņēmumi, kas sadarbojas ar zinātniskajām institūcijām ārpus Latvijas, tostarp, tādām pētniecības organizācijām, kas reģistrētas Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, vai attiecīgās valsts pētniecības organizāciju reģistrā vai komercsabiedrība, organizācija vai institūcija, kuras dibināšanas dokumentos (statūtos) ir norāde, ka tā veic zinātnisko un pētniecisko darbību. Tas kavē jaunuzņēmumu attīstību un sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām Eiropas līmenī, mazina inovāciju pārnesi un konkurētspējas veicināšanu.
 
3) 2025.gada 15.decembrī ir saņemts Eiropas Komisijas lēmums par Latvijas iesniegto vidusposma pārskatu un aktuālo elastības finansējuma sadalījumu, līdz ar to stājas spēkā Noteikumu projekta 11. punkts un LIAA kā projekta īstenotājs var plānot pasākuma īstenošanai kopējo finansējumu pilnā apmērā, kā tas norādīts 7. punktā, iekļaujot un atsevišķi vairs neizdalot elastības finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) - EUR 2 235 676 apmērā un valsts budžeta līdzfinansējuma - EUR 394 531 apmērā. 

4) Attiecībā uz komersantiem, kuri ir īpašā kārtībā reģistrēti nodokļa maksātāji atbilstoši 2024.gada 28.decembra veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) 139.2 pantā, un kuriem pēc īpašās kārtības nav tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, esošā MK noteikumu Nr. 644 redakcija 27. un 28. punktā nav viennozīmīga. Līdzšinējā MK noteikumu redakcija 28. punktā nosaka, ka pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) var attiecināt tikai gadījumos, ja komersants nav PVN maksātājs, un tā neietver īpašā kārtībā reģistrētus komersantus vai cita veida gadījumus, kuros PVN varētu attiecināt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā. Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 644 27.punktā ir noteikts, ka pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 64. panta 1. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā, nepieciešami grozījumi MK noteikumu projekta 28. punktā, paplašinot komersantu loku, kas var attiecināt PVN izmaksas atbalstāmajās darbībās.

5) Lai saņemtu komercializācijas atbalstu, MK noteikumu Nr.644 61.¹2. apakšpunkts nosaka, ka uz grantiem var pretendēt komersanti, kas atbilst šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajai definīcijai un vienlaikus neīsteno inovāciju vaučeru projektu saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu. Tas ierobežo komersantus īstenot dažāda mēroga vai pētniecības līmeņa projektus vienlaicīgi, vai saņemt finansējumu atšķirīgām viena komersanta pētniecības projektu darbībām. Līdz ar to, ir nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr. 644, lai paplašinātu 61.¹2. apakšpunkta tvērumu.  
 
6) LIAA līdz šim nav saņēmis nevienu pieteikumu atbalstam inovāciju iepirkumam. Lai popularizētu iepirkuma atbalstu, LIAA ir veikusi šādas aktivitātes: 
 - 2024. gada 31. oktobrī 5G Techritory foruma ietvaros notika paneļdiskusija par inovācijas iepirkuma iespējām un izaicinājumiem, lai veicinātu inovācijas iepirkuma popularizēšanu, kur, tai skaitā, LIAA sniedza prezentāciju par atbalsta programmu.  -2025.gada 27.februārī sadarbībā ar Latvijas akselerācijas fondu un jaunzuņēmumu ekosistēmu, tika organizēts seminārs par inovāciju iepirkumu un atbalsta iespējām, ko sniedz LIAA, kā rezultātā tika konstatēts, ka jāpaplašina atbalsta iespējas.
- 2025.gada 15. maijā, lai paplašinātu atbalsta iespējas, tika veikti šo noteikumu grozījumi, kas paredzēja papildus atbalstāmās darbības - jau radītu inovācijas rezultātu pielāgošanu pasūtītāja vajadzībām, ja pasūtītājs inovatīvu produktu vai tehnoloģiju iegādājas tirgū; un veikt izmēģinājuma projektu (pilotprojektu) izveidi un aprobāciju, kā svītrota prasība iepirkumu organizēt kā inovāciju partnerības procedūru. Līdz ar to atbalsta pretendentiem bija lielākas izvēles iespējas izvēlēties sev piemērotāko darbību un inovācijas iepirkuma procedūras veidu. Bet, ņemot vērā, ka joprojām nav iesniegts neviens pieteikums, kā arī nav izrādīta cita veida interese, secināms, ka komersantiem nav interese par šo atbalsta veidu.  
- 2025. gada 12. jūnijā notika IPROMO (Innovation Procurement Roadmap: Methodology in Overcoming Obstacles) projekta noslēguma pasākums – “Inovācijas iepirkuma ceļakarte: metodika šķēršļu pārvarēšanai”, kuras ietvaros  Ekonomikas ministrija paneļdiskusijas laikā, informēja klātesošos, ka ir veikti grozījumi MK noteikumos Nr.644, proti, papildinātas esošās atbalstāmās darbības ar divām jaunām (t.i. jau radītu inovācijas rezultātu pielāgošana pasūtītāja vajadzībām, ja pasūtītājs inovatīvu produktu vai tehnoloģiju iegādājas tirgū un izmēģinājuma projektu (pilotprojektu) izveide un aprobācija), kā arī paplašināts iepirkumu procedūru iespējamais veids, t.i. publiskais iepirkums ticis organizēts atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, piemērojot vienu no  Publisko iepirkumu likuma 8. pantā minētajām iepirkuma procedūrām, t.i. kā atklāts konkurss, slēgts konkurss, konkursa procedūra ar sarunām, konkursa dialogs, inovācijas partnerības procedūra, sarunu procedūra. Iepriekš bija tikai inovācijas partnerības procedūra. 

Pēc LIAA sniegtās informācijas kopējā pieprasītā atbalsta summa atbalstam komercializācijai uz 2025.gada 1. novembri ir EUR 4 419 438,00, kas par 60 % pārsniedz projektā paredzēto atbalstu aktivitātei (EUR 2 750 447,16). Savukārt inovāciju iepirkuma atbalstam, kam projekta ietvaros paredzēti EUR 1 000 000,00, nav saņemts neviens pieteikums. Lai nodrošinātu saņemtā finansējuma efektīvāku izmantošanu un novērstu finansējuma nepilnīgu izlietojumu darbībām, kuras komersantiem nav aktuālas, no noteikumu projekta nepieciešams izslēgt ar inovāciju iepirkumiem saistītos atbalsta nodrošināšanas pasākumus, tādējādi radot iespējas komersantiem saņemt atbalstu komercializācijai un sasniegt MK Noteikumu Nr.644 primāri izvirzītos mērķus. 

7) MK noteikumu Nr.644 V². nodaļas punktos atrunāta finansējuma nodrošināšana zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Esošais regulējums atsevišķos nodaļas punktos un apakšpunktos ierobežo noteikumu tvērumu un mērķa sasniegšanu  - nodrošināt finansējuma pieejamību inovatīviem komersantiem, veicinot sadarbību gala labuma guvējiem ar zinātniskajām institūcijām un sekmējot zināšanu pārnesi.  Ņemot vērā, ka tehnoloģiju pārneses programma ir izstrādāta ar mērķi atbalstīt zināšanu pārnesi no pētniecības organizācijām uz komersantiem, kā arī atbalstīt jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, un pētniecības projektu komercializāciju, ir nepieciešams paaugstināt tehnoloģiju gatavības līmeni (turpmāk - TRL) līdz tādai stadijai, kurā prototips ir pēc iespējas pietuvināts tādam produktam vai sistēmai, kas ir sasniegusi gatavību virzīšanai tirgū. TRL 4 līdz TRL 6 līmeņi nodrošina tehnoloģijas un prototipu testēšanu laboratorijās un mākslīgā vidē, tie vēl nav pietuvināti darbībām reālā vidē, kā arī šādi prototipi nav komercializējami. Lai izvairītos no situācijām, kad prototips tiek pabeigts tikai mākslīgā vidē vai laboratorijā, un finansējuma trūkuma dēļ ilgstoši nesasniedz augstāku tehnoloģiju gatavības līmeni un netiek komercializēts, nepieciešami grozījumi MK noteikumu Nr. 644 61.¹²2. apakšpunktā. 

8) Zinātnietilpīgo jaunuzņēmumu (deep‑tech) segmentam raksturīgi būtiski augstāki sākotnējie attīstības izdevumi un ilgāks komercializācijas cikls, salīdzinot ar tradicionālajiem jaunuzņēmumiem. Šie uzņēmumi darbojas jomās, kur nepieciešami ievērojami ieguldījumi pētniecībā, laboratoriju infrastruktūrā, prototipu izstrādē, testēšanā un sertifikācijā, savukārt privātā riska kapitāla pieejamība agrīnā stadijā ir ierobežota. Līdz ar to tirgus nespēj nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai šādi projekti varētu sasniegt investīciju gatavības līmeni. Atbalsta intensitātes paaugstināšana, telpu nomas izmaksu un komunālo maksājumu attiecināšana un ierobežojumu mazināšana MK noteikumu Nr. 644 V2 nodaļas nosacījumos, kas attiecas uz zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem, novērš identificēto tirgus nepilnību un nodrošina, ka zinātnietilpīgi jaunuzņēmumi spēj uzsākt un īstenot pētniecības un attīstības aktivitātes Latvijā, nevis pārceļ savu darbību uz valstīm ar labvēlīgākiem atbalsta nosacījumiem.

9) Spēkā esošais regulējums attiecībā uz dizainera pakalpojuma (36.8. apakšpunkts) nodrošināšanu paredz, ka šo pakalpojumu faktiski var sniegt tikai komersanti, jo 41. punktā nav ietverta atsauce uz minēto darbību. Vienlaikus praksē dizainera pakalpojumi, tostarp lietotāja pieredzes izpēte, risinājumu izstrāde un prototipēšana, tiek nodrošināti arī zinātniskajās institūcijās, kurām ir atbilstoša pētniecības un inovāciju kompetence un zinātniskais personāls. Tā rezultātā veidojas nepamatots ierobežojums attiecībā uz potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem un netiek pilnvērtīgi izmantots zinātnisko institūciju kapacitāte inovāciju atbalsta pasākumu īstenošanā. Turklāt pastāvošais regulējums rada neskaidrību par to, kādos gadījumos dizainera pakalpojums var tikt nodrošināts ar zinātniskās institūcijas iesaisti.
 

1) Ārvalsts komersantu filiāles, ja tās veic saimniecisko darbību Latvijā, un vismaz puse no šī komersanta daļu īpašniekiem ir Latvijā reģistrētas juridiskas vai fiziskas personas, kas ir arī Latvijas Republikas valsts piederīgie, var pretendēt uz MK noteikumos Nr.644 norādītajām atbalsta iespējām, jo šādas filiāles var sniegt pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nodrošināt papildu darba vietas, attīstīt un pilnveidot pētniecības un attīstības procesus Latvijai svarīgās nozarēs, kā arī veicināt interesi ārvalstu filiālēm sadarboties ar vietējiem komersantiem un pētniecības organizācijām.  
Noteiktais nosacījums par vismaz 50% īpašumtiesībām Latvijas Republikā reģistrētai juridiskai personai vai Latvijas valstspiederīgajam ir ieviests, lai filiāļu gadījumā saglabātu saprātīgu līdzsvaru starp atbalsta pieejamību un programmas mērķi – lai publiskais finansējums nonāktu pie uzņēmumiem ar reālu un noturīgu saikni ar Latvijas ekonomisko telpu. 50% ir izvēlēts kā minimālais vairākuma slieksnis, kas praksē nozīmē izšķirošu ietekmi uz stratēģiskiem lēmumiem (t. sk. attīstības virziens un komercializācijas pieeja). Šo samērīgumu ilustrē 2024. gada dati par jaunuzņēmumu īpašumstruktūrām: 2024. gada beigās identificēti 512 jaunuzņēmumi, un īpašumstruktūrā redzams, ka 20% jaunuzņēmumu ir jauktā īpašumā un 15% ir pilnībā ārvalstu īpašumā, bet kopumā 77% kapitāldaļu pieder Latvijas pilsoņiem vai Latvijā reģistrētām juridiskām personām. Kritērijā paredzētā Latvijas valstspiederīgā (fiziskas personas) alternatīva nepieciešama, lai nosacījums būtu piemērojams arī agrīnā stadijā, kad uzņēmuma vairākums bieži ir dibinātāju – fizisku personu – kontrolē. Turklāt Latvijas jaunuzņēmumi nereti dibina sabiedrību ārvalstīs, lai piesaistītu ārvalstu riska kapitālu, jo prasība veidot uzņēmumu investora mītnes valstī ir tipiska riska kapitāla tirgus prakse.  
Ja 50% slieksnis netiktu noteikts, pastāvētu būtisks risks, ka atbalstam var kvalificēties arī tādas situācijas, kur ārvalstīs dibināts uzņēmums Latvijā izveido filiāli tikai formāli (piemēram, lai izpildītu minimālu klātbūtnes prasību), bet stratēģiskie lēmumi, intelektuālā īpašuma pārvaldība un ieņēmumu plūsmas pēc būtības paliek ārpus Latvijas. Šādā modelī pētniecības un inovācijas aktivitātes var tikt īstenotas Latvijā ar ES un valsts līdzfinansējumu, bet rezultāts (piemēram, patenti, programmatūra, licences, komercializācijas ienākumi) tiek reģistrēts vai pārcelts uz mātes sabiedrību ārvalstīs. Praktiski tas nozīmētu, ka publiskais finansējums daļēji subsidē ārvalsts uzņēmuma vērtības pieaugumu, kamēr Latvijas tautsaimniecībai paliek ierobežots ieguvums (īslaicīgas darba vietas, pakalpojumu iepirkumi), bet ilgtermiņa ietekme – intelektuālais kapitāls, zināšanu uzkrājums un komercializācijas ieņēmumi – aizplūst. Papildus tas rada arī nevienlīdzīgas konkurences risku pret vietējiem komersantiem, kuri inovāciju attīstību un intelektuālā īpašuma komercializāciju veic Latvijā un attiecīgi nodrošina nodokļu un reinvestīciju pienesumu Latvijā. Tādēļ 50% slieksnis kalpo kā praktisks drošības mehānisms, lai atbalsts būtu vērsts uz projektiem, kuru rezultāti un ilgtermiņa ekonomiskais labums ir noturīgāk sasaistīts ar Latviju.  
Nosacījums tiek piemērots vienādi visām ārvalsts komersanta filiālēm neatkarīgi no mātes sabiedrības reģistrācijas valsts, un tam ir leģitīms mērķis – nodrošināt, ka publiskais finansējums faktiski atbalsta tādu ekonomisko aktivitāti un rezultātus (t. sk. komercializāciju), kas ir cieši saistīti ar Latviju.  
Ņemot vērā minēto, projektā papildināta 2.2. apakšpunkta gala labuma guvēja definīcija ar ārvalsts komersantu filiālēm Latvijā, kā arī tehniski skaidrāk izteikta vidēju un lielu kapitalizācijas sabiedrību atbilstība atbalstam, ja tie sadarbojas ar sīkajiem (mikro), mazajiem vai vidējiem komersantiem pētniecības un inovācijas aktivitātēs. 

2) Ņemot vērā, ka ne visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs tiek uzturēti zinātnisko institūciju reģistri, noteikumu projekta 2.17. apakšpunkta jaunajā redakcijā ir paredzēta atsauce uz pētniecības organizācijas reģistrēšanas faktu attiecīgajā valstī vai, ja piemērojams, uz iekļaušanu attiecīgās valsts pētniecības organizāciju reģistrā, kā arī uz komercsabiedrību, organizāciju vai institūciju, kuras dibināšanas dokumentos (statūtos) ir norāde, ka tā veic zinātnisko un pētniecisko darbību. Latvijas jaunuzņēmumu sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas reģistrētām pētniecības organizācijām vai šo valstu reģistros iekļautām zinātniskajām institūcijām pozitīvi ietekmē Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstību, veicina starptautisku zinātnisko risinājumu pārnesi uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi un stiprina Latvijas inovāciju konkurētspēju Eiropas mērogā. Vienlaikus tas rada iespējas Latvijas pētniecības organizācijām veidot starptautiskus konsorcijus un palielināt to redzamību Eiropas pētniecības telpā. Papildus jaunajā 2.17. apakšpunkta redakcijā tiek izslēgts ierobežojošais nosacījums, ka komercdarbības veicējs pieteikuma iesniegšanas brīdī nevar būt vecāks par pieciem gadiem. Šis ierobežojums tiek atcelts, ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 644 mērķis ir veicināt jaunu, komercializējamu produktu un tehnoloģiju izstrādi atbilstoši noteikumos noteiktajiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem (TRL), nevis ierobežot komersantu dalību atbalsta programmas ietvaros pēc to dibināšanas laika. 

2.1) Ar grozījumiem MK noteikumu Nr. 644 41.3. apakšpunktā tiek precizēts inovāciju vaučeru atbalsta ietvaros piesaistāmo sadarbības partneru loks, paredzot, ka atbalsta sniegšanā var piedalīties arī komercsabiedrība, organizācija vai institūcija, kuras dibināšanas dokumentos (statūtos) ir norāde, ka tā veic zinātnisko vai pētniecisko darbību, kā arī tās stuktūrā ir zinātniskais personāls. Grozījumu mērķis ir novērst pārmērīgi ierobežojošu pieeju pētniecības pakalpojumu sniedzēju izvēlē un nodrošināt komersantiem elastīgākas iespējas piesaistīt inovāciju vaučeru ietvaros nepieciešamo zinātnisko un pētniecisko kompetenci. Ņemot vērā, ka ne visās valstīs pastāv vienots zinātnisko institūciju reģistrs vai pētniecības organizāciju formālais statuss, grozījumi ļauj nodrošināt plašāku un mērķim atbilstošāku pētniecības partneru pieejamību. Vienlaikus šāda pieeja veicina inovatīvu risinājumu izstrādi, sekmē zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību, kā arī nodrošina efektīvāku inovāciju vaučeru atbalsta instrumenta izmantošanu, koncentrējoties uz atbalsta mērķi – jaunu vai būtiski uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi. 
Savukārt, zinātniskā personāla esamības pārbaude var tikt veikta, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes pārskatu “Pārskats par pētniecības un attīstības darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā”, kurā tiek uzskaitīti uzņēmumā nodarbinātie pētniecības un attīstības jomā strādājošie, tostarp zinātniskais personāls. Papildus var tikt izmantots komersanta pašapliecinājums par zinātniskā personāla esamību, kā arī publiski pieejamā informācija, piemēram, komersanta mājaslapā norādītā organizatoriskā struktūra, kas ļauj pārliecināties par attiecīgās kompetences nodrošinājumu.

3)  Ņemot vērā, ka elastības finansējums tiek pieskaitīts pie kopējā finansējuma un to vairs nav nepieciešams izdalīt atsevišķi, kā arī  ir stājies spēkā MK noteikumu Nr. 644 11. punkts, kas turpmākajā projekta īstenošanas gaitā vairs nebūs saistošs, grozījumu projektā veikti attiecīgi labojumi,  svītrojot 9. un 11. punktu, un veicot redakcionālas izmaiņas 7. punktā.  
Papildus, balstoties uz 2024. gada 26. janvāra Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (turpmāk - CFLA) un LIAA noslēgto "Vienošanās par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu Nr. 1.2.1.4/1/23/I/001" (turpmāk - CFLA sadarbības līgumu), kurā noteikts projekta īstenošanas termiņš līdz 2027. gada 30. jūnijam, un šī līguma 2. pielikumu, kurā atrunāta projekta īstenošanas gaita un iespējama līguma termiņa pagarināšana papildus finansējuma piešķiršanas gadījumā, tiek veiktas izmaiņas LIAA stratēģijā un CFLA sadarbībības līgumā, pagarinot projekta īstenošanas termiņu līdz 2028. gada 30. jūnijam. 
Elastības finansējuma daļu LIAA plāno izmantot grantu atbalstam 75.62 % jeb 1 988 880 EUR apmērā, personāla izmaksām 16,26% jeb 427 676 EUR apmērā, LIAA aktivitātēm (stendi, pasākumi, komunikācija) 4,39 % jeb 115 500 EUR, netiešajām izmaksām  - 2,44% jeb  64 151 EUR, un citām administratīvajām izmaksām 1,29 % jeb 34 000 EUR. 

4) Lai īpašajā kārtībā reģistrēti komersanti atbilstoši PVN likumam un citiem normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā varētu attiecināt PVN izmaksas atbalstāmo darbību izmaksās, MK noteikumu Nr. 644 projektā papildināts 28. punkts, nosakot, ka PVN izmaksas ir attiecināmas, ja PVN maksātājam nav tiesības atgūt pievienotās vērtības nodokli atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā. Izmaiņas ieviestas ar nosacījumu, ka atbilstoši PVN likuma 139.2 panta devītajā daļā noteiktajam, īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, vienlaikus ņemot vērā, ka atbalsta piešķīrējs, kas piešķir atbalstu gala labuma guvējam, pirms PVN izmaksu attiecināšanas pārliecinās, ka VID publiskojamo datu bāzē gala labuma guvējam ir piešķirts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) numurs ar tā īpašo atzīmi, tādējādi pārliecinoties par personas reģistrāciju īpašajā PVN reģistrācijas kārtībā.

5) Nereti komersanti paralēli īsteno vairākus projektus, kas nav savstarpēji saistīti ne saturiski, ne finansiāli. Šādos gadījumos ierobežojums par inovāciju vaučeru projekta neīstenošanu var liegt piekļuvi visam nepieciešamajam atbalstam projekta efektīvai īstenošanai. Turklāt produkta attīstība bieži notiek pa posmiem, kas atbilst dažādiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem (TRL). Finansējuma piešķiršana dažādos TRL līmeņos vienam produktam, ja darbības nedublējas, ir loģiska un nepieciešama inovāciju attīstības cikla nodrošināšana, turklāt grozījumos minētais izņēmums novērš gadījumus, kad komersants tiek nepamatoti izslēgts no atbalsta, attīstot produktu dažādos attīstības posmos ar atšķirīgām darbībām. Papildus, palielinot šo atbalsta saņēmēju loku ar attiecīgiem inovāciju īstenotājiem, tiek nodrošināta arī efektīvāka Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšana. Izņēmumu iekļaušana arī veicina taisnīgāku pieeju atbalsta sniegšanai, ļaujot komersantiem elastīgāk plānot inovāciju attīstību, un neradīt lieku administratīvo slogu, atliekot prasībām atbilstošus pieteikumus uz vēlāku termiņu. 
Lai nodrošinātu plašākas atbalsta iespējas tiek precizēti gadījumi, kad var vienlaicīgi saņemt gan inovāciju vaučeru atbalstu, gan pretendēt uz atbalstu komercializācijai. Tiek noteikts, ka vienlaikus uz abiem atbalstiem var pretendēt, ja komersants spēj nodrošināt, ka piešķirot atbalstu LIAA var pārliecināties par dubultā finansējuma neesamību – abu atbalstu projekti ir savstarpēji nesaistīti vai projektos plānotās atbalstāmās darbības ir secīgas un tās savstarpēji nepārklājas.  
Ņemot vērā minēto tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 644 621.2 apakšpunktā, kā arī papildināts Noteikumu projekts ar jaunu 491. punktu. 
 
6) MK noteikumu Nr. 644 III nodaļas 20.9. apakšpunkts paredz finansējuma saņēmējam nodrošināt gala labuma guvējiem inovāciju iepirkuma ietvara atbalstu, savukārt V nodaļa detalizēti regulē inovāciju iepirkuma īstenošanas nosacījumus. Šie noteikumi paredzēti inovāciju attīstībai, izmantojot publiskos iepirkumus, taču praksē pieprasījums pēc šāda veida atbalsta aktivitātēm nepastāv.  
Tādēļ, lai novērstu finansējuma  novirzīšanu aktivitātēm, kas komersantiem nav aktuālas, un palielinātu finansējumu komercializācijas aktivitātēm, kur pieprasījums ir būtiski lielāks, turpmāk no atbalstāmajām aktivitātēm Noteikumu projektā paredzēts svītrot MK noteikumu Nr. 644 20.9. apakšpunktu, V nodaļu, 81.3. apakšpunktu, un labot punktus un apakšpunktus, kuri satur atsauces uz minēto apakšpunktu un nodaļu (t.sk., 20.10.apakšpunktu, 65.punktu un 78.punktu).
Vienlaikus tas paredzētu atbalsta inovāciju iepirkumam finansējumu novirzīt atbalstam komercializācijai. Šāda pārorientācija atbilst ES fondu vadības principam – finansējumu novirzīt uz aktivitātēm ar augstu ietekmi un izmantošanas intensitāti. Tā saskan arī ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm, kur uzsvērta nepieciešamība stiprināt komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi kā galveno inovāciju veicināšanas instrumentu. 

7) Projekts paredz labot un papildināt V². nodaļu ar tehniskiem grozījumiem 61.¹¹ , 61.¹²2 un 61.¹² 4.  apakšpunktos, kā arī atvieglot nosacījumus komersantiem, pazeminot jaunuzņēmuma investīciju apmēru no investora punktā 61.¹²5, un noņemot ar investīciju līgumu saistīto papildnosacījumu 61.¹⁵ punktā.
61.¹¹ punktā, kurā atrunāta atbalsta pieejamība zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem ārpus zinātniskajām institūcijām, tiek dzēsta teikuma daļa “nodrošinot inkubācijas vai pirmsakselerācijas aktivitāšu secīgu finansēšanu”, lai neradītu interpretācijas riskus saistībā ar citiem pieejamiem atbalsta veidiem.  
61.¹²2. apakšpunktā, kurā noteikts, ka zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi var pretendēt uz atbalstu granta veidā, ja "atbalsta pieteikumā norādītās tehnoloģijas gatavības līmenis – no pabeigta TRL4 līdz TRL6", tiek paaugstināts tehnoloģiju gatavības līmenis līdz TRL8. Šādi labojumi izdarīti, ņemot vērā, ka TRL 7 līmenis nodrošina prototipa izveidi, kas minimāli atšķiras no produkta vai sistēmas darbības reālajā vidē, turklāt TRL 8 līmenī produkts jau ir sasniedzis gatavību komercializācijai. Līdz ar to šādu projektu atbalstīšana veicina tehnoloģiju pārneses programmas nepārtrauktību, samazina iespēju, ka tehnoloģiju pārneses projekti var netikt komercializēti, kā arī var nodrošināt zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu atdevi Latvijas ekonomikai pēc iespējas tuvākā nākotnē. 
61.¹²4. punktā atrunāts plānotais atbalsta izmantošanas ilgums: “ne īsāks kā seši un ne garāks kā 24 mēneši no dienas, kad finansējuma saņēmējs pieņēmis lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu”, tiek dzēsta teikuma daļa, kas paredz termiņa ierobežojumu ne īsāku kā seši mēneši, jo komersanti piešķirto finansējumu pēc vajadzības izlieto īsākā termiņā, turklāt pēc LIAA sniegtās informācijas - apjomīgākiem ilgtermiņa projektiem nav pieprasījums. 
61.¹²5. apakšpunktā zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem jānodrošina atbilstība nosacījumam, ka tas ir saņēmis privātas investīcijas noteiktā apmērā un ar to noslēgts investīciju līgums, vai arī tas var uzrādīt savu finansiālo ieguldījumu. Līdzšinējais investīciju slieksnis EUR 30 000 apmērā zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem ir par augstu, tādēļ tas tiek samazināts līdz EUR 10 000 un noteikts tikai TRL8 līmeni sasniegušiem uzņēmumiem, ņemot vērā, ka gala labuma saņēmējs šī punkta izpratnē var būt arī agrīnā pētniecības stadijā. 
Noteikumu projekts tiek papildināts ar 61.¹⁴6 apakšpunktu, kurā atrunāts, ka zinātņietilpīgi jaunuzņēmumi var attiecināt attiecināmajās izmaksās pētniecisko telpu (laboratoriju) nomas izmaksas un komunālos maksājumus līdz 5000 EUR (nozares identificētie aprēķini) nepārsniedzot 81.6. apakšpunktā noteikto atbalsta intensitāti. Tiek noteikts, ka atbalsta intensitātes palielinājums līdz 80 % šo noteikumu 61.¹⁴ punktā minētajām darbībām var tikt piemērots arī jau apstiprinātajiem projektu pieteikumiem. Vienlaikus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pirms jauna de minimis atbalsta piešķiršanas atkārtoti izvērtē atbalsta pretendenta atbilstību Komisijas regulas Nr.2023/2831 nosacījumiem, tādējādi, nodrošinot, ka tiek ievēroti Komisijas regulas Nr.2023/2831 nosacījumi uz atbalsta piešķiršanas brīdi, un veic atbalsta reģistrāciju de minimis atbalsta uzskaites sistēmā.
Vienlaikus ar prasības izslēgšanu 61.¹⁵ apakšpunktā, ka jaunuzņēmumam avansa maksājuma saņemšanai jāiesniedz finansējuma saņēmējam parakstīts investīciju līgums, tiek palielināts arī avansa maksājuma apmērs līdz 50 %. Avansa maksājuma apmēra palielinājums ir pamatots ar to, ka zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu projektiem raksturīgas augstas sākotnējās izmaksas (t.sk. pētniecības, prototipēšanas un tehnoloģiju izstrādes izmaksas), kā arī ierobežotas iespējas piesaistīt ārējo finansējumu agrīnās attīstības stadijā. Attiecīgi lielāks avansa maksājums nodrošina nepieciešamos finanšu līdzekļus projekta uzsākšanai un samazina risku, ka projektu īstenošana tiek aizkavēta nepietiekama finansējuma dēļ. Prasības par parakstīta investīciju līguma iesniegšanu izslēgšana samazina administratīvo slogu un paātrina avansa maksājuma saņemšanu.
Ņemot vērā minēto, grozījumi uzlabo atbalsta efektivitāti un pieejamību zinātņietilpīgajiem jaunuzņēmumiem.

Noteikumu projekts nerada papildus administratīvo slogu finansējuma saņēmējam, attiecīgi ar grozījumiem saistītās izmaiņas tiek īstenotas projekta plānotās kapacitātes (t.sk. cilvēkresursu finansējuma) ietvaros, un nerada ietekmi uz līdz šim veiktajām atlasēm uz komersantiem jaunu produktu/pakalpojumu, pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai. Ņemot vērā finansējuma pārvirzīšanu starp aktivitātēm, LIAA veiks izmaiņas stratēģijā.  

Grozījumu rezultātā tiek prognozēta pozitīva ietekme uz MK noteikumi Nr. 644 atbalta programmas īstenošanu, t.i., izmaiņu veikšana atbalstāmajās darbībās veicinās sasniegt iznākuma rādītājus, nodrošinot iespēju saņemt atbalstu plašākam komersantu lokam un tādējādi veicinās iepriekš atbalsta programmā noteikto rādītāju sasniegšanu (jāņem vērā, ka sasniedzamie rādītāji ir noteikti līdz ar programmas apstiprināšanu un paredzēja arī elastības finansējuma izmantošanu), jo:
 
- tiek mazināti līdz šim pastāvošie ierobežojumi attiecībā uz termiņiem un investīciju slieksni zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem. Uz 2026. gada 26.janvāri KPVIS sistēmā zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu ir 0, un pēc LIAA operatīvajiem datiem apstiprināto pieteikumu skaits ir 3. Mazinot līdz šim pastāvošos ierobežojumus, mērķis ir pasākuma īstenošanas periodā sasniegt plānoto vērtību - 10.   
 
- atbalsta gala saņēmēju lokā tiek iekļautas ārvalsts komersantu filiāles - līdz šim regulējums attiecībā uz ārvalsts komersantu filiālēm noteikumos nebija iekļauts, kas radīja neskaidrību gan LIAA kā projekta un atlašu īstenotājam, gan ārvalsts filiālēm attiecībā uz statusa atbilstību atbalstam;   
 
- attiecībā uz uzņēmumiem, kas īsteno vairākus nesaistītus projektus, tiem ir iespēja pieteikties vienlaicīgi gan inovāciju vaučera atbalstam, gan komercializācijas atbalstam, tādējādi ļaujot vairāk komersantiem efektīvāk sasniegt Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) mērķos noteiktos rādītājus.   
 
- tiek novirzīts iepirkumu aktivitātēs neizmantotais finansējums EUR 1 000 000 apmērā komercializācijas aktivitātēm, kur komersantu interese ir lielāka un iesaiste -  daudz aktīvāka un ievērojami pārsniedz sākotnēji plānoto. Turklāt atbalstāmajām darbībām inovāciju iepirkuma ietvaros (eksperimentālā izstrāde, produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas un testēšanas pakalpojumi) ir iespēja gūt atbalstu arī inovāciju vaučeru veidā.  

8) Lai Latvijā veicinātu inovatīvu produktu izstrādi, zinātnisko darbību un jaunu laboratoriju iniciatīvas, būtiska nozīme ir pieejamai un stabilai fiziskai infrastruktūrai. Telpu noma un ar to saistītie komunālie maksājumi veido nozīmīgu sākotnējo izmaksu daļu (vidējā nozares aplēse šādu pētniecisko telpu (laboratoriju) nomai komunālajiem maksājumiem ir līdz 10 000 EUR, neieskaitot papildus aprīkojumu), kas bieži ierobežo jaunu projektu uzsākšanu un attīstību, īpaši agrīnā stadijā. Attiecīgi šobrīd ir secināms, ka MK Noteikumu Nr.644 netiešo izmaksu apmērs (netiešās izmaksas 15% apmērā no attiecināmajām izmaksām) būtiski ierobežo uzņēmumu pētniecisko kapacitāti. Atbilstoši nozares sniegtajai informācijai atbalsts telpu nomai un komunālajiem maksājumiem vismaz 50% apmērā ļautu nodrošināt darba vidi inovatīvo projektu īstenošanai un zinātniskās kapacitātes stiprināšanai. Tāpat atbalsts samazinātu administratīvo un finanšu slogu, veicinātu ilgtspējīgu inovāciju ekosistēmas attīstību un radītu priekšnoteikumus plašākam ekonomiskajam un sabiedriskajam ieguvumam. Nomas un komunālo maksājumu izmaksas MK Noteikumos Nr.644 tiks plānotas kā projekta tiešās attiecināmās izmaksas, jo šīm izmaksām ir tieša sasaiste ar projekta mērķi, un Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi samērīgumu, lietderību un labas finanšu pārvaldības principu ievērošanu un apzinās tiešo/netiešo izmaksu būtību. Iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes un tās īstenoto projektu finanšu līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, tai skaitā atbilstību attiecināmības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes pamatprincipiem, novēršot līdzekļu izšķērdēšanas riska iestāšanos. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumi tiek papildināti ar 61.14.6. apakšpunktu, kas nosaka, ka pētniecisko telpu (laboratoriju) nomas izmantošanas izmaksas un komunālie maksājumi līdz 5 000 euro mēnesī var attiecināt kā tiešās attiecināmās izmaksas. Vienlaikus paredzēts, ka minēto izmaksu attiecināmība tiek piemērota gadījumos, kad komersantam ir objektīva nepieciešamība pēc šāda atbalsta nodrošinājuma projekta īstenošanai.

9) Ar grozījumiem 41. punktā papildus iekļauts 36.8. apakšpunkts, nosakot, ka arī dizainera pakalpojuma izmaksas ir attiecināmas, ja tās nodrošina šajā punktā noteiktajām prasībām atbilstoša zinātniskā institūcija. Grozījumi ir nepieciešami, lai novērstu esošo regulējuma ierobežojumu, kas praksē paredz dizainera pakalpojumu sniegšanu tikai komersantiem, lai gan šādus pakalpojumus atbilstoši savai kompetencei spēj nodrošināt arī zinātniskās institūcijas ar atbilstošu pētniecības un inovāciju kapacitāti. Tādējādi tiek paplašināts potenciālo pakalpojumu sniedzēju loks un nodrošināta vienlīdzīga pieeja atbalstāmo darbību īstenošanai. Vienlaikus tiek precizēts, ka komersants dizainera pakalpojuma nodrošināšanai izvēlas vienu pakalpojuma sniedzēju — vai nu komersantu atbilstoši šo noteikumu 44. punktā noteiktajām prasībām, vai zinātnisko institūciju, kas atbilst šo noteikumu 41. punktā noteiktajiem kritērijiem.