22-TA-2187: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par algu subsīdijas atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 2 (b) sadaļai, lai nodrošinātu, ka tiek savlaicīgi ieviests atbalsta risinājums daļējas atlīdzības kompensēšanas (algu subsīdijas) veidā saimnieciskās darbības veicējiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, ja 2022.gada rudens periodā, palielinoties Covid-19 inficēšanās gadījumu skaitam Ministru kabinets lemj par epidemioloģiskiem ierobežojumi sabiedrības veselības aizsardzībai, kā rezultātā tiktu radīti ārkārtēji apstākļi, kas prasa valsts iesaisti ierobežoto nozaru saimnieciskās darbības nepārtrauktībai.
Noteikumu projekts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par Noteikumu projektā paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atbalsta izmaksu veic tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par šo Noteikumu projekta komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Noteikumu projekts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par Noteikumu projektā paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atbalsta izmaksu veic tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par šo Noteikumu projekta komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt tāda atbalsta pieteikšanas, aprēķināšanas un saņemšanas nosacījumus, kas paredzēts noteiktās nozarēs darbojošos un noteiktu ienākumu krituma sasniegušu darba devēju darbinieku un pašnodarbinātās personas atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai), ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai (turpmāk – saimnieciskās darbības ierobežojumi).
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par šajos noteikumos paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā Veselības ministrijas izstrādātās prognozes Covid-19 infekcijas izplatības vilnim 2022.gada rudenī, kā arī esošo ekonomisko situāciju, kuras ietekmē saimnieciskās darbības veicējiem var nebūt uzkrājumi jauna Covid-19 infekcijas saimnieciskās darbības ierobežojumu pārvarēšanai, ir būtiski jau laikus no valsts puses izstrādāt atbalsta risinājumus, lai pēc iespējas ātrāk iestājoties noteiktiem ierobežojumiem, tiktu ieviesti mērķorientēti atbalsta risinājumi ekonomiskās aprites noturēšanai un saimnieciskās darbības atjaunošanai pēc Covid-19 infekcijas ierobežojumu atcelšanas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi ekonomikas attīstību gan globālā mērogā, gan Latvijā. Pandēmijas ietekmē IKP 2020.gadā Latvijā saruka par 3,8%. Saglabājoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem arī 2021.gada 1.ceturksnī ekonomikā bija vērojama neliela lejupslīde (kritums par 0,1%). Tomēr līdz ar 2021.gada pavasari, atsākoties sezonas darbiem un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicināja vakcinācija, ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski palielinājās. Kopumā IKP 2021.gadā Latvijā pieauga par 4,7%, salīdzinot ar 2020.gadu, jeb par 0,7%, salīdzinot ar 2019.gadu. Pateicoties plašajiem atbalsta pasākumiem, kas sekmēja ekonomikas atjaunošanos un nepārtrauktību, un tika plānots, ka Latvijas ekonomika 2022. gadā turpinās atveseļoties.
2022.gada 24.februārī Krievijai iebrūkot Ukrainā un būtiski pasliktinoties ģeopolitiskai situācijai, ir krasi mainījusies ekonomiskā situācija, kā rezultātā strauji pieaug energoresursu, naftas, kā arī gāzes cenas, veidojas piegāžu ķēžu pārrāvumi, tirgū valda šoks un nenoteiktība, līdz ar to šo faktoru ietekmē joprojām turpina augt inflācija. Ņemot vērā šo nenoteiktību, kā arī gaidāmo 2022.gada rudens sezonu, kad ikviens saskarsies ar būtiski augstākām siltuma apgādes un energo resursu izmaksām, kā arī pārtikas cenu pieaugumu, kas ietekmēs ikvienu pakalpojumu, ir būtiski jau laikus pie Covid-19 ierobežojumu noteikšanas paredzēt tūlītēju atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem krīzes pārvarēšanai jau preventīvi novēršot riskus, kas saistāmi ar ekonomikas pārrāvumiem un bezdarba pieaugumu.
2022.gada 24.februārī Krievijai iebrūkot Ukrainā un būtiski pasliktinoties ģeopolitiskai situācijai, ir krasi mainījusies ekonomiskā situācija, kā rezultātā strauji pieaug energoresursu, naftas, kā arī gāzes cenas, veidojas piegāžu ķēžu pārrāvumi, tirgū valda šoks un nenoteiktība, līdz ar to šo faktoru ietekmē joprojām turpina augt inflācija. Ņemot vērā šo nenoteiktību, kā arī gaidāmo 2022.gada rudens sezonu, kad ikviens saskarsies ar būtiski augstākām siltuma apgādes un energo resursu izmaksām, kā arī pārtikas cenu pieaugumu, kas ietekmēs ikvienu pakalpojumu, ir būtiski jau laikus pie Covid-19 ierobežojumu noteikšanas paredzēt tūlītēju atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem krīzes pārvarēšanai jau preventīvi novēršot riskus, kas saistāmi ar ekonomikas pārrāvumiem un bezdarba pieaugumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts noteic kritērijus, kurus piemēro Covid -19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma ietvertajā atbalstā, kas paredz algu subsīdijas atbalsta sniegšanu - darbinieku un pašnodarbināto personu atlīdzības kompensēšanai par laikposmu, kas noteikts līdz ar Ministra kabineta lēmumu par epidemioloģisko ierobežojumu noteikšanu un paredz saimnieciskās darbības ierobežojumus darba laikam, distances noteikšanu uz vienu personu iekštelpās un ārtelpās, aizliegumu noteiktai nozarei darboties vai citus līdzvērtīgus ierobežojumus (neskaitot masku lietošanu) (turpmāk – saimnieciskās darbības ierobežojumi).
Noteikumu projekts paredz, ka uz atbalstu ir tiesīgi pieteikties darba devēji un pašnodarbinātās personas, kas neveic saimniecisko darbību kā pamatdarbību 1. pielikumā minētajās nozarēs, kā arī autoratlīdzības saņēmēji, kas neveic saimniecisko pamatdarbību 1. pielikumā minētajās nozarēs. Vienlaikus Noteikumu projekts nosaka, ka atbalstam algu subsīdijai ir tiesīgs pieteikties darba devējs un pašnodarbinātā persona kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1. tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā atbalsta mēnesī, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem trīs pilnus kalendāros mēnešus pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu, kad darba devējs vai pašnodarbinātais faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
2. tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Atbalstu izmaksā par pilnu kalendāro mēnesi.
Atbalsta pieprasīšanas un piešķiras kārtība darbinieku algu subsīdijai
Noteikumu projekts paredz, ka, lai pieteiktos uz atbalstu darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgu iesniegumu par tekošo kalendāro mēnesi līdz nākamā kalendārā mēneša 15.datumam (piemēram, par 2022.gada oktobri piesakās līdz 2022.gada 15.novembrim un par 2022.gada novembri līdz 2022.gada 15.decembrim). Vienlaikus ar iesniegumu par attiecīgo mēnesi darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu par pārskata mēnesi, kā arī pievienotās vērtības nodokļa mēneša deklarāciju, ja tāda ir iesniedzama, bet vēl nav iesniegta.
Lai pieteiktos algu subsīdijas atbalstam darba devējs VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) iesniedz iesniegumu, kurā norāda:
1. pamatdarbību, atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodam;
2. pamatojumu ieņēmumu samazinājumam;
3. informāciju par darbinieku par kuru tiek pieprasīts atbalsts;
4. apliecinājumu, ka darbiniekam par kuru tiek pieprasīts atbalsts, nav darba nespējas periodā;
5. apliecinājumu, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms un, nesaņemot šajos noteikumos paredzēto kompensāciju, ar darbinieku, kura atlīdzības kompensēšanai tiek pieprasīts atbalsts, tiktu pārtrauktas darba attiecības;
6. apliecinājumu, ka darba devējs konkrēto darbinieku, kuram tiek piešķirts atbalsts konkrētajā mēnesī, neatlaidīs vienu mēnesi pēc atbalsta saņemšanas;
7. apliecinājumu, ka darbiniekiem, par kuriem tiek pieprasīts atbalsts, ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai tie, piesakoties uz atbalstu par pirmo atbalsta mēnesi ir uzsākuši vakcināciju (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un, piesakoties uz atbalstu turpmākiem mēnešiem, ir pabeiguši vakcināciju. Izņēmums neveiktai vakcinācijai ir klīniskās universitātes slimnīcas speciālista atzinums vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdziens par nepieciešamību atlikt vakcināciju.
Atbalsta apmēri darbinieku algu subsīdijai:
Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu algu subsīdijai nosaka, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus):
darbiniekam – 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, bet ne vairāk kā 700 euro kalendāra mēnesī;
darbiniekam, kurš atbalsta periodā atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, – 50 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta vidējā apmēra par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ja darbiniekam atbalsta periodā norādīta mazāka deklarētā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto darba samaksa par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 euro. Lai nodrošinātu to, ka darba ņēmējs saņem viņam noteikto atlīdzību Noteikumu projekts paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un no aprēķinātās bruto darba samaksas veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu), kā arī aprēķināt un iemaksāt budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa.
Noteikumu projekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto atbalstu algu subsīdijai izmaksā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieka kontu, un Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo par to darba devējam, savukārt darbinieku par atbalsta izmaksu informē darba devējs.
Atbalstu darbinieku algu subsīdijai neizmaksā šādos gadījumos:
1. ja darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējiem 12 mēnešiem pirms atbalsta perioda;
2. ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
3. darba devēja padomes locekļiem;
4. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts vai maternitātes pabalsts;
5. darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātājam;
6. darbiniekiem, kuri nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos;
7. ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
8. ja darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu par ieņēmumu samazinājumu saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem vai ja Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
9. ja darba devējam iesnieguma iesniegšanas dienā nodokļu parāds pārsniedz 1000 euro un tā samaksa nav veikta līdz iesnieguma izskatīšanas dienai, un darba devējam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
10. ja darba devējs neatbilst Noteikumu projekta 3.punkta nosacījumiem (darba devējs neveic saimniecisko darbību kā pamatdarbību Noteikumu projekta 1. pielikumā minētajās nozarēs).
Atbalsta pieprasīšanas un piešķiras kārtība pašnodarbināto personu algu subsīdijai
Noteikumu projekts paredz, ka, lai pieteiktos uz atbalstu pašnodarbinātā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgu iesniegumu par atbalsta kalendāro mēnesi līdz nākamā kalendārā mēneša 15.datumam (piemēram, par 2022.gada oktobri piesakās līdz 2022.gada 15.novembrim un par 2022.gada novembri līdz 2022.gada 15.decembrim). Iesniegums tiek iesniegts caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS), kurā norāda:
1. Atbalsta saņēmēja datus;
2. Saimnieciskās darbības veidu NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodam. Autoratlīdzības saņēmējs, kas nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, iesniegumā apliecina, ka viņa pamatdarbība neatbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm;
3. atbalsta mēnesi;
4. apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona būtu izbeigusi vai samazinājusi saimniecisko darbību, ja atbalsts netiktu saņemts, apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona nelikvidē saimniecisko darbību visā atbalsta periodā, par kuru piešķirts atbalsts, kā arī apliecinājumu, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir ierobežota pašnodarbinātās personas saimnieciskā darbība;
5. informāciju par ieņēmumu samazinājumu un pamatojumu tā saistībai ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
6. pašnodarbinātās personas kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā;
7. apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona nav darbnespējas periodā;
8. apliecinājumu, ka pašnodarbinātai personai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai, piesakoties uz atbalstu par 2022. gada oktobri, ir uzsākta vakcinācija (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un, piesakoties uz atbalstu par turpmākiem mēnešiem, ir pabeigta vakcinācija. Izņēmums neveiktai vakcinācijai ir klīniskās universitātes slimnīcas speciālista atzinums vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdziens par nepieciešamību atlikt vakcināciju.
Atbalsta apmēri pašnodarbinātās personas algu subsīdijai:
Atbalstu algu subsīdijai par atbalsta mēnesi pašnodarbinātai personai nosaka ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus):
1. pašnodarbinātai personai 50 % apmērā no attiecīgās personas deklarētajiem mēneša vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības (izņemot autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību un ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) par laikposmu, kas ir trīs pilni kalendārie mēneši pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanu vai no to deklarēto mēnešu vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības šo trīs mēnešu periodā, kuros pašnodarbinātais faktiski veicis saimniecisko darbību, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi;
2. pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, – 50 % apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par ceturksni, kas ir pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanas, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi;
pašnodarbinātai personai, kura atbalsta periodā atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, – 50 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta vidējā apmēra par laika posmu, kas ir trīs pilni kalendārie mēneši pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanas, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi.
Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto atbalstu algu subsīdijai pašnodarbinātai personai izmaksā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto pašnodarbinātās personas kontu, un Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo par to iesnieguma iesniedzējam.
Atbalstu pašnodarbinātās personas algu subsīdijai neizmaksā šādos gadījumos:
1. ja pašnodarbinātai personai iesnieguma iesniegšanas dienā nodokļu parāds pārsniedz 1000 euro un tā samaksa nav veikta līdz iesnieguma izskatīšanas dienai, pašnodarbinātai personai nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
2. pašnodarbinātai personai lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
3. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts vai maternitātes pabalsts;
4. pašnodarbinātai personai, kura par atbalsta mēnesi saņem atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta programmas, mūža stipendiju programmas, jaunrades vai radošo personu nodarbinātības programmas ietvaros;
5. ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas par pēdējiem 12 mēnešiem pirms atbalsta perioda;
6. ja pašnodarbinātā persona saimniecisko darbību uzsākusi pēc Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
7. ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu ieņēmumu samazinājumam vai ja Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot pašnodarbinātās personas iesniegumu, konstatē, ka ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
pašnodarbinātā persona neatbilst šo noteikumu 3. punkta nosacījumiem (pašnodarbinātā persona, kura veic saimniecisko darbību 1. pielikumā minētajās nozarēs, kā arī autoratlīdzības saņēmēji, kuri veic saimniecisko pamatdarbību Noteikumu projekta1. pielikumā minētajās nozarēs).
Nozaru ierobežojums
Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības atjaunošanos pēc epidemioloģisko ierobežojumu atcelšanas algu subsīdijas atbalsts tiek paredzēts iespējami plašam mērķa grupas lokam, vienlaikus tiek paredzēts skaidri noteikt, ka atbalsts nepienākas tām nozarēm, kuru saimniecisko darbu neskar distancēšanās ierobežojumi vai attālinātā darba noteikšana. Ievērojot minēto atbalsts netiek paredzēti šādām nozarēm:
Valsts atbalsta nosacījumi:
Noteikumu projekta nosaka valsts atbalsta kontroles regulējuma ievērošanu attiecībā uz nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanu, ja pārkāpti valsts atbalsta nosacījumi, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 5. marta spriedumu Lietā C349/17 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam tiesvedībā Eesti Pagar AS pret Ettevõtluse Arendamise Sihtasutus, Majandus ‑ ja Kommunikatsiooniministeerium[1] Proti, tiek noteikts, ka arī gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta atgūšanu par dalībvalsts iestādes (atbalsta sniedzēja) piešķirto komercdarbības atbalstu, kas tika piešķirts, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas pienākumu, un kuru piešķirot netika izpildīti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, dalībvalsts iestādei (atbalsta sniedzējam) ir pienākums pašai pēc savas iniciatīvas atgūt šādu komercdarbības atbalstu. Vienlaikus spriedumā noteikts, ka ar šīm tiesību normām tiktu nodrošināta visa nelikumīgā atbalsta atgūšana un lai līdz ar to tā saņēmējam tostarp tiktu uzdots samaksāt procentus par visu laikposmu, kurā tas ir guvis labumu no šī atbalsta, pēc likmes, kas vienāda ar likmi, kura būtu tikusi piemērota, ja šim atbalsta saņēmējam minētajā laikposmā attiecīgā atbalsta summa būtu bijusi jāaizņemas tirgū (atgūstamo procentu apmērs nevar būt pretrunā minētajam līdzvērtības un efektivitātes principam un tādējādi, nosakot atgūstamo procentu apmēru, ir jāievēro Eiropas Savienības tiesību normas). VID nodrošina atbalsta un informācijas uzskaiti. Minēto informāciju VID glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts, un informāciju pēc pieprasījuma iesniedz Komisijā. VID nodrošina ikgadējā pārskata par sniegto atbalstu iesniegšanu Eiropas Komisijai.
Noteikumu projekta ietvaros sniegto atbalstu var apvienot ar atbalstu apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai, vienlaikus paredzot, ka atbalstu kopējais apmērs algu subsīdijai nepārsniedz attiecīgi konkrētā darbinieka bruto mēnešalgu, kāda tā bija pirms atbalsta perioda, vai ienākumu apjomu, kas pielīdzināms konkrētās pašnodarbinātās personas algas atlīdzībai, kāda tā bija pirms atbalsta perioda.
Par valsts atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā VID pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Noteikumi stājas spēkā ar brīdi, kad tie tiek publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”. Vienlaikus lēmuma pieņemšana par atbalsta piešķiršanu tiek veikta tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
[1] Sprieduma teksts latviešu valodā ir pieejams šeit: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=3FCFE9F9814714B6A5445FE9C58E7902?text=&docid=211287&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=933595
Noteikumu projekts paredz, ka uz atbalstu ir tiesīgi pieteikties darba devēji un pašnodarbinātās personas, kas neveic saimniecisko darbību kā pamatdarbību 1. pielikumā minētajās nozarēs, kā arī autoratlīdzības saņēmēji, kas neveic saimniecisko pamatdarbību 1. pielikumā minētajās nozarēs. Vienlaikus Noteikumu projekts nosaka, ka atbalstam algu subsīdijai ir tiesīgs pieteikties darba devējs un pašnodarbinātā persona kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
1. tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā atbalsta mēnesī, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem trīs pilnus kalendāros mēnešus pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu, kad darba devējs vai pašnodarbinātais faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
2. tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Atbalstu izmaksā par pilnu kalendāro mēnesi.
Atbalsta pieprasīšanas un piešķiras kārtība darbinieku algu subsīdijai
Noteikumu projekts paredz, ka, lai pieteiktos uz atbalstu darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgu iesniegumu par tekošo kalendāro mēnesi līdz nākamā kalendārā mēneša 15.datumam (piemēram, par 2022.gada oktobri piesakās līdz 2022.gada 15.novembrim un par 2022.gada novembri līdz 2022.gada 15.decembrim). Vienlaikus ar iesniegumu par attiecīgo mēnesi darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu par pārskata mēnesi, kā arī pievienotās vērtības nodokļa mēneša deklarāciju, ja tāda ir iesniedzama, bet vēl nav iesniegta.
Lai pieteiktos algu subsīdijas atbalstam darba devējs VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) iesniedz iesniegumu, kurā norāda:
1. pamatdarbību, atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodam;
2. pamatojumu ieņēmumu samazinājumam;
3. informāciju par darbinieku par kuru tiek pieprasīts atbalsts;
4. apliecinājumu, ka darbiniekam par kuru tiek pieprasīts atbalsts, nav darba nespējas periodā;
5. apliecinājumu, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms un, nesaņemot šajos noteikumos paredzēto kompensāciju, ar darbinieku, kura atlīdzības kompensēšanai tiek pieprasīts atbalsts, tiktu pārtrauktas darba attiecības;
6. apliecinājumu, ka darba devējs konkrēto darbinieku, kuram tiek piešķirts atbalsts konkrētajā mēnesī, neatlaidīs vienu mēnesi pēc atbalsta saņemšanas;
7. apliecinājumu, ka darbiniekiem, par kuriem tiek pieprasīts atbalsts, ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai tie, piesakoties uz atbalstu par pirmo atbalsta mēnesi ir uzsākuši vakcināciju (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un, piesakoties uz atbalstu turpmākiem mēnešiem, ir pabeiguši vakcināciju. Izņēmums neveiktai vakcinācijai ir klīniskās universitātes slimnīcas speciālista atzinums vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdziens par nepieciešamību atlikt vakcināciju.
Atbalsta apmēri darbinieku algu subsīdijai:
Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu algu subsīdijai nosaka, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus):
darbiniekam – 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, bet ne vairāk kā 700 euro kalendāra mēnesī;
darbiniekam, kurš atbalsta periodā atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, – 50 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta vidējā apmēra par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ja darbiniekam atbalsta periodā norādīta mazāka deklarētā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto darba samaksa par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 euro. Lai nodrošinātu to, ka darba ņēmējs saņem viņam noteikto atlīdzību Noteikumu projekts paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un no aprēķinātās bruto darba samaksas veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu), kā arī aprēķināt un iemaksāt budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa.
Noteikumu projekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto atbalstu algu subsīdijai izmaksā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieka kontu, un Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo par to darba devējam, savukārt darbinieku par atbalsta izmaksu informē darba devējs.
Atbalstu darbinieku algu subsīdijai neizmaksā šādos gadījumos:
1. ja darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējiem 12 mēnešiem pirms atbalsta perioda;
2. ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
3. darba devēja padomes locekļiem;
4. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts vai maternitātes pabalsts;
5. darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātājam;
6. darbiniekiem, kuri nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos;
7. ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
8. ja darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu par ieņēmumu samazinājumu saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem vai ja Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
9. ja darba devējam iesnieguma iesniegšanas dienā nodokļu parāds pārsniedz 1000 euro un tā samaksa nav veikta līdz iesnieguma izskatīšanas dienai, un darba devējam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
10. ja darba devējs neatbilst Noteikumu projekta 3.punkta nosacījumiem (darba devējs neveic saimniecisko darbību kā pamatdarbību Noteikumu projekta 1. pielikumā minētajās nozarēs).
Atbalsta pieprasīšanas un piešķiras kārtība pašnodarbināto personu algu subsīdijai
Noteikumu projekts paredz, ka, lai pieteiktos uz atbalstu pašnodarbinātā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgu iesniegumu par atbalsta kalendāro mēnesi līdz nākamā kalendārā mēneša 15.datumam (piemēram, par 2022.gada oktobri piesakās līdz 2022.gada 15.novembrim un par 2022.gada novembri līdz 2022.gada 15.decembrim). Iesniegums tiek iesniegts caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS), kurā norāda:
1. Atbalsta saņēmēja datus;
2. Saimnieciskās darbības veidu NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodam. Autoratlīdzības saņēmējs, kas nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, iesniegumā apliecina, ka viņa pamatdarbība neatbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm;
3. atbalsta mēnesi;
4. apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona būtu izbeigusi vai samazinājusi saimniecisko darbību, ja atbalsts netiktu saņemts, apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona nelikvidē saimniecisko darbību visā atbalsta periodā, par kuru piešķirts atbalsts, kā arī apliecinājumu, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir ierobežota pašnodarbinātās personas saimnieciskā darbība;
5. informāciju par ieņēmumu samazinājumu un pamatojumu tā saistībai ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
6. pašnodarbinātās personas kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā;
7. apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona nav darbnespējas periodā;
8. apliecinājumu, ka pašnodarbinātai personai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai, piesakoties uz atbalstu par 2022. gada oktobri, ir uzsākta vakcinācija (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un, piesakoties uz atbalstu par turpmākiem mēnešiem, ir pabeigta vakcinācija. Izņēmums neveiktai vakcinācijai ir klīniskās universitātes slimnīcas speciālista atzinums vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdziens par nepieciešamību atlikt vakcināciju.
Atbalsta apmēri pašnodarbinātās personas algu subsīdijai:
Atbalstu algu subsīdijai par atbalsta mēnesi pašnodarbinātai personai nosaka ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus):
1. pašnodarbinātai personai 50 % apmērā no attiecīgās personas deklarētajiem mēneša vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības (izņemot autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību un ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) par laikposmu, kas ir trīs pilni kalendārie mēneši pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanu vai no to deklarēto mēnešu vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības šo trīs mēnešu periodā, kuros pašnodarbinātais faktiski veicis saimniecisko darbību, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi;
2. pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, – 50 % apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par ceturksni, kas ir pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanas, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi;
pašnodarbinātai personai, kura atbalsta periodā atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, – 50 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta vidējā apmēra par laika posmu, kas ir trīs pilni kalendārie mēneši pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanas, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi.
Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto atbalstu algu subsīdijai pašnodarbinātai personai izmaksā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto pašnodarbinātās personas kontu, un Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo par to iesnieguma iesniedzējam.
Atbalstu pašnodarbinātās personas algu subsīdijai neizmaksā šādos gadījumos:
1. ja pašnodarbinātai personai iesnieguma iesniegšanas dienā nodokļu parāds pārsniedz 1000 euro un tā samaksa nav veikta līdz iesnieguma izskatīšanas dienai, pašnodarbinātai personai nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
2. pašnodarbinātai personai lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
3. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts vai maternitātes pabalsts;
4. pašnodarbinātai personai, kura par atbalsta mēnesi saņem atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta programmas, mūža stipendiju programmas, jaunrades vai radošo personu nodarbinātības programmas ietvaros;
5. ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas par pēdējiem 12 mēnešiem pirms atbalsta perioda;
6. ja pašnodarbinātā persona saimniecisko darbību uzsākusi pēc Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
7. ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu ieņēmumu samazinājumam vai ja Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot pašnodarbinātās personas iesniegumu, konstatē, ka ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
pašnodarbinātā persona neatbilst šo noteikumu 3. punkta nosacījumiem (pašnodarbinātā persona, kura veic saimniecisko darbību 1. pielikumā minētajās nozarēs, kā arī autoratlīdzības saņēmēji, kuri veic saimniecisko pamatdarbību Noteikumu projekta1. pielikumā minētajās nozarēs).
Nozaru ierobežojums
Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības atjaunošanos pēc epidemioloģisko ierobežojumu atcelšanas algu subsīdijas atbalsts tiek paredzēts iespējami plašam mērķa grupas lokam, vienlaikus tiek paredzēts skaidri noteikt, ka atbalsts nepienākas tām nozarēm, kuru saimniecisko darbu neskar distancēšanās ierobežojumi vai attālinātā darba noteikšana. Ievērojot minēto atbalsts netiek paredzēti šādām nozarēm:
NACE 2. red. kodi | Neatbalstāmā nozare (nosaukums) |
01.11–03.22 | Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība |
05.10–09.90 | Ieguves rūpniecība un karjera izstrāde |
10.11–33.20 | Apstrādes rūpniecība |
35.11–35.30 | Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana |
36.00–39.00 | Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija |
41.10–43.99 | Būvniecība |
61.10–61.90 | Telekomunikācija |
62.01–62.09 | Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības |
63.11–63.99 | Informācijas pakalpojumi |
64.11–66.30 | Finanšu un apdrošināšanas darbības |
78.10–78.30 | Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu |
81.30 | Ainavu veidošanas un uzturēšanas darbības |
82.11 | Kombinētie biroju administratīvie pakalpojumi |
82.19 | Kopēšana, dokumentu sagatavošana un citas specializētās biroju palīgdarbības |
82.20 | Informācijas zvanu centru darbība |
84.11–84.30 | Valsts pārvalde un aizsardzība |
94.11–94.99 | Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība |
Valsts atbalsta nosacījumi:
Noteikumu projekta nosaka valsts atbalsta kontroles regulējuma ievērošanu attiecībā uz nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanu, ja pārkāpti valsts atbalsta nosacījumi, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 5. marta spriedumu Lietā C349/17 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam tiesvedībā Eesti Pagar AS pret Ettevõtluse Arendamise Sihtasutus, Majandus ‑ ja Kommunikatsiooniministeerium[1] Proti, tiek noteikts, ka arī gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta atgūšanu par dalībvalsts iestādes (atbalsta sniedzēja) piešķirto komercdarbības atbalstu, kas tika piešķirts, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas pienākumu, un kuru piešķirot netika izpildīti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, dalībvalsts iestādei (atbalsta sniedzējam) ir pienākums pašai pēc savas iniciatīvas atgūt šādu komercdarbības atbalstu. Vienlaikus spriedumā noteikts, ka ar šīm tiesību normām tiktu nodrošināta visa nelikumīgā atbalsta atgūšana un lai līdz ar to tā saņēmējam tostarp tiktu uzdots samaksāt procentus par visu laikposmu, kurā tas ir guvis labumu no šī atbalsta, pēc likmes, kas vienāda ar likmi, kura būtu tikusi piemērota, ja šim atbalsta saņēmējam minētajā laikposmā attiecīgā atbalsta summa būtu bijusi jāaizņemas tirgū (atgūstamo procentu apmērs nevar būt pretrunā minētajam līdzvērtības un efektivitātes principam un tādējādi, nosakot atgūstamo procentu apmēru, ir jāievēro Eiropas Savienības tiesību normas). VID nodrošina atbalsta un informācijas uzskaiti. Minēto informāciju VID glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts, un informāciju pēc pieprasījuma iesniedz Komisijā. VID nodrošina ikgadējā pārskata par sniegto atbalstu iesniegšanu Eiropas Komisijai.
Noteikumu projekta ietvaros sniegto atbalstu var apvienot ar atbalstu apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai, vienlaikus paredzot, ka atbalstu kopējais apmērs algu subsīdijai nepārsniedz attiecīgi konkrētā darbinieka bruto mēnešalgu, kāda tā bija pirms atbalsta perioda, vai ienākumu apjomu, kas pielīdzināms konkrētās pašnodarbinātās personas algas atlīdzībai, kāda tā bija pirms atbalsta perioda.
Par valsts atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā VID pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Noteikumi stājas spēkā ar brīdi, kad tie tiek publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”. Vienlaikus lēmuma pieņemšana par atbalsta piešķiršanu tiek veikta tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
[1] Sprieduma teksts latviešu valodā ir pieejams šeit: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=3FCFE9F9814714B6A5445FE9C58E7902?text=&docid=211287&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=933595
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izstrādājot atbalsta risinājums vienlaikus ir vērtēti dažāda atbalsta risinājumi, ņemot vērā epidemioloģiskos ierobežojumus. Kā alternatīvs risinājums uzņēmējiem tiek paredzēts grants apgrozāmajiem līdzekļiem. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par turpmāku atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem saimnieciskās darbības veicējiem”, kurā sniegts vērtējums par atbalsta nepieciešamību un līdzšinējo atbalstu ietekmi uz ekonomiku un saimnieciskās darbības veicējiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
n/a
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Tiesību akts ietekmē fiziskas personas (darba ņēmējus), kuras darba devējs var pieteikt atbalsta saņemšanai.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Regulējums ietekmēs visus saimnieciskās darbības veicējus, kuriem ir noteikti epidemiloģiskās drošības ierobežojumi un tos darba devējus un pašnodarbinātās personas, kuriem būs iestājies Noteikumu projektā noteiktais ieņēmumu kritums Covid-19 ierobežojumu ietekmē. Atbalsta mehānisma administrēšana ietekmēs VID darbību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta risinājums sniegs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, jo ierobežojumu rezultātā ļaus darba devējiem un pašnodarbinātām personām vieglāk pārvarēt Covi-19 radīto krīzes situāciju un pakāpeniski atceļoties ierobežojumiem turpināt saimniecisko darbību ierastajā režīmā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta risinājums sniegs pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, jo ierobežojumu rezultātā ļaus darba devējiem un pašnodarbinātām personām vieglāk pārvarēt Covi-19 radīto krīzes situāciju un pakāpeniski atceļoties ierobežojies turpināt saimniecisko darbību ierastajā režīmā.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Atbalsta risinājumam ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību, jo sniedz finansiālu atbalsta darba devējam darbinieka atlīdzības daļējai kompensēšanai.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
20 750 000
0
0
20 750 000
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
20 750 000
0
0
20 750 000
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-20 750 000
0
0
-20 750 000
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-20 750 000
0
0
-20 750 000
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
20 750 000
0
0
20 750 000
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Atbalsta aprēķins veidots pamatoties uz Covid-19 ierobežojumu atbalsta piešķiršanas un izmaksas tendencēm periodā no 01.10.2021 – 31.12.2021., kad bija noteikts atbalsts identiskām nozarēm. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem šajā periodā vidēji
vienā kalendārā mēnesī izmaksāti 8,3 milj. EUR. Ņemot vērā to, ka atbalsts tiek veidots uz līdzvērtīgiem nosacījumiem tiek paredzēts, ka situācijā, ja saimnieciskās darbības ierobežojumi stājās spēkā ar 2022.gada 1.oktobri un tiek atcelti ar 2023.gada 28.februāri atbalsta nodrošināšanai kopumā nepieciešami aptuveni 41,5 milj. EUR valsts budžeta līdzekļi.
vienā kalendārā mēnesī izmaksāti 8,3 milj. EUR. Ņemot vērā to, ka atbalsts tiek veidots uz līdzvērtīgiem nosacījumiem tiek paredzēts, ka situācijā, ja saimnieciskās darbības ierobežojumi stājās spēkā ar 2022.gada 1.oktobri un tiek atcelti ar 2023.gada 28.februāri atbalsta nodrošināšanai kopumā nepieciešami aptuveni 41,5 milj. EUR valsts budžeta līdzekļi.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos tiks pārdalīts no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, Valsts ieņēmumu dienestam finansējumu pieprasot pa daļām atbilstoši nepieciešamajam apmēram.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
n/a
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Ekonomikas ministrija sniegs paziņojumu par šo atbalsta pasākumu, lai saņemtu Eiropas Komisijas lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Pie risinājumu izstrādes ir vērtēti un ņemti vērā plānotie Covid-19 attīstības scenāriji.
6.4. Cita informācija
n/a
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
n/a
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nodrošinšanās darba ņēmējus un pašnodarbinātās personas ar atbalstu, situācijā, ja saimnieciskā darbībā tiks ierobežota.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi