Anotācija (ex-ante)

Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi ekonomikas attīstību gan globālā mērogā, gan Latvijā. Pandēmijas ietekmē IKP 2020.gadā Latvijā saruka par 3,8%. Saglabājoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem arī 2021.gada 1.ceturksnī ekonomikā bija vērojama neliela lejupslīde (kritums par 0,1%). Tomēr līdz ar 2021.gada pavasari, atsākoties sezonas darbiem un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicināja vakcinācija, ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski palielinājās. Kopumā IKP 2021.gadā Latvijā pieauga par 4,7%, salīdzinot ar 2020.gadu, jeb par 0,7%, salīdzinot ar 2019.gadu. Pateicoties plašajiem atbalsta pasākumiem, kas sekmēja ekonomikas atjaunošanos un nepārtrauktību, un tika plānots, ka Latvijas ekonomika 2022. gadā turpinās atveseļoties.
2022.gada 24.februārī Krievijai iebrūkot Ukrainā un būtiski pasliktinoties ģeopolitiskai situācijai, ir krasi mainījusies ekonomiskā situācija, kā rezultātā strauji pieaug energoresursu, naftas, kā arī gāzes cenas, veidojas piegāžu ķēžu pārrāvumi,  tirgū valda šoks un nenoteiktība, līdz ar to šo faktoru ietekmē joprojām turpina augt inflācija. Ņemot vērā šo nenoteiktību, kā arī gaidāmo 2022.gada rudens sezonu, kad ikviens saskarsies ar būtiski augstākām siltuma apgādes un energo resursu izmaksām, kā arī pārtikas cenu pieaugumu, kas ietekmēs ikvienu pakalpojumu, ir būtiski jau laikus pie Covid-19 ierobežojumu noteikšanas paredzēt tūlītēju atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem krīzes pārvarēšanai jau preventīvi novēršot riskus, kas saistāmi ar ekonomikas pārrāvumiem un bezdarba pieaugumu.

Noteikumu projekts noteic kritērijus, kurus piemēro Covid -19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma ietvertajā atbalstā, kas paredz algu subsīdijas atbalsta sniegšanu - darbinieku un pašnodarbināto personu  atlīdzības kompensēšanai par laikposmu, kas noteikts līdz ar Ministra kabineta lēmumu par epidemioloģisko ierobežojumu noteikšanu un paredz saimnieciskās darbības ierobežojumus darba laikam, distances noteikšanu uz vienu personu iekštelpās un ārtelpās, aizliegumu noteiktai nozarei darboties vai citus līdzvērtīgus ierobežojumus (neskaitot masku  lietošanu) (turpmāk – saimnieciskās darbības ierobežojumi). 
Noteikumu projekts paredz, ka uz atbalstu ir tiesīgi pieteikties darba devēji un pašnodarbinātās personas, kas neveic saimniecisko darbību kā pamatdarbību 1. pielikumā minētajās nozarēs, kā arī autoratlīdzības saņēmēji, kas neveic saimniecisko pamatdarbību 1. pielikumā minētajās nozarēs. Vienlaikus Noteikumu projekts nosaka, ka atbalstam algu subsīdijai ir tiesīgs pieteikties darba devējs un pašnodarbinātā persona  kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
 1. tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības konkrētajā atbalsta mēnesī, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem trīs pilnus kalendāros mēnešus pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu, kad darba devējs vai pašnodarbinātais faktiski darbojies, ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
 2. tā ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, un šis ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Atbalstu izmaksā par pilnu kalendāro mēnesi.

Atbalsta pieprasīšanas un piešķiras kārtība darbinieku algu subsīdijai
Noteikumu projekts paredz, ka, lai pieteiktos uz atbalstu darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgu iesniegumu par tekošo kalendāro mēnesi līdz nākamā kalendārā mēneša 15.datumam (piemēram, par 2022.gada oktobri piesakās līdz 2022.gada 15.novembrim un par 2022.gada novembri līdz 2022.gada 15.decembrim). Vienlaikus ar iesniegumu par attiecīgo mēnesi darba devējs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojumu par pārskata mēnesi, kā arī pievienotās vērtības nodokļa mēneša deklarāciju, ja tāda ir iesniedzama, bet vēl nav iesniegta.
Lai pieteiktos algu subsīdijas atbalstam darba devējs VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) iesniedz iesniegumu, kurā norāda:
1. pamatdarbību, atbilstoši NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodam;
2. pamatojumu ieņēmumu samazinājumam;
3. informāciju par darbinieku par kuru tiek pieprasīts atbalsts;
4. apliecinājumu, ka darbiniekam par kuru tiek pieprasīts atbalsts, nav darba nespējas periodā;
5. apliecinājumu, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms un, nesaņemot šajos noteikumos paredzēto kompensāciju, ar darbinieku, kura atlīdzības kompensēšanai tiek pieprasīts atbalsts, tiktu pārtrauktas darba attiecības;
6. apliecinājumu, ka  darba devējs konkrēto darbinieku, kuram tiek piešķirts atbalsts konkrētajā mēnesī,  neatlaidīs vienu mēnesi pēc atbalsta saņemšanas;
7. apliecinājumu, ka darbiniekiem, par kuriem tiek pieprasīts atbalsts, ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai tie, piesakoties uz atbalstu par  pirmo atbalsta mēnesi ir uzsākuši vakcināciju (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un, piesakoties uz atbalstu  turpmākiem mēnešiem, ir pabeiguši vakcināciju. Izņēmums neveiktai vakcinācijai ir klīniskās universitātes slimnīcas speciālista atzinums vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdziens par nepieciešamību atlikt vakcināciju.

Atbalsta apmēri darbinieku algu subsīdijai:
Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu algu subsīdijai nosaka, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus):
darbiniekam – 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms  Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, bet ne vairāk kā 700 euro kalendāra mēnesī;
darbiniekam, kurš atbalsta periodā  atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, – 50 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta vidējā apmēra par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms  Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ja darbiniekam atbalsta periodā norādīta mazāka deklarētā bruto darba samaksa nekā deklarētā vidējā bruto darba samaksa par laikposmu, kas ir pilni trīs kalendārie mēneši pirms  Ministru kabinets ir lēmis par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no aprēķinātās bruto darba samaksas atbalsta mēnesī, bet ne vairāk kā 700 euro. Lai nodrošinātu to, ka darba ņēmējs saņem viņam noteikto atlīdzību Noteikumu projekts paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un no aprēķinātās bruto darba samaksas veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus (darba devēja daļu), kā arī aprēķināt un iemaksāt budžetā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (darba ņēmēja daļu) un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā, ka atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa.
Noteikumu projekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto atbalstu algu subsīdijai izmaksā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz darba devēja  iesniegumā norādīto darbinieka kontu, un Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo par to darba devējam, savukārt darbinieku par atbalsta izmaksu informē darba devējs.

Atbalstu darbinieku algu subsīdijai neizmaksā šādos gadījumos:
1. ja darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējiem 12 mēnešiem pirms atbalsta perioda;
2. ja darba devējam lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
3. darba devēja padomes locekļiem;
4. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts vai maternitātes pabalsts;
5. darba devējam, kura personāls iznomāts citam nodokļu maksātājam;
6. darbiniekiem, kuri nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētos komersantos;
7. ja darbinieks darba tiesiskās attiecības uzsācis pēc  Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
8. ja darba devējs nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu par ieņēmumu samazinājumu saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem vai ja Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot darba devēja iesniegumu, konstatē, ka ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
9. ja darba devējam iesnieguma iesniegšanas dienā nodokļu parāds pārsniedz 1000 euro un tā samaksa nav veikta līdz iesnieguma izskatīšanas dienai, un darba devējam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
10. ja darba devējs neatbilst Noteikumu projekta 3.punkta nosacījumiem (darba devējs neveic saimniecisko darbību kā pamatdarbību Noteikumu projekta  1. pielikumā minētajās nozarēs).

Atbalsta pieprasīšanas un piešķiras kārtība pašnodarbināto personu algu subsīdijai
Noteikumu projekts paredz, ka, lai pieteiktos uz atbalstu pašnodarbinātā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgu iesniegumu par atbalsta kalendāro mēnesi līdz nākamā kalendārā mēneša 15.datumam (piemēram, par 2022.gada oktobri piesakās līdz 2022.gada 15.novembrim un par 2022.gada novembri līdz 2022.gada 15.decembrim).  Iesniegums tiek iesniegts caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS), kurā norāda:
1. Atbalsta saņēmēja datus;
2. Saimnieciskās darbības veidu NACE 2. redakcijas klasifikācijas kodam.  Autoratlīdzības saņēmējs, kas nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, iesniegumā apliecina, ka viņa pamatdarbība neatbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm;
3. atbalsta mēnesi;
4. apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona būtu izbeigusi  vai samazinājusi saimniecisko darbību, ja atbalsts netiktu saņemts, apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona nelikvidē saimniecisko darbību visā atbalsta periodā, par kuru piešķirts atbalsts, kā arī apliecinājumu, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir ierobežota pašnodarbinātās personas saimnieciskā darbība;
5. informāciju par ieņēmumu samazinājumu un pamatojumu tā saistībai ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
6. pašnodarbinātās personas kontu, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā;
7. apliecinājumu, ka pašnodarbinātā persona nav darbnespējas periodā;
8. apliecinājumu, ka pašnodarbinātai personai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai, piesakoties uz atbalstu par 2022. gada oktobri, ir uzsākta vakcinācija (saņemta vismaz viena vakcīna pret Covid-19 infekciju) un, piesakoties uz atbalstu par  turpmākiem mēnešiem, ir pabeigta vakcinācija. Izņēmums neveiktai vakcinācijai ir klīniskās universitātes slimnīcas speciālista atzinums vai klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija slēdziens par nepieciešamību atlikt vakcināciju. 

Atbalsta apmēri pašnodarbinātās personas algu subsīdijai:
Atbalstu algu subsīdijai par atbalsta mēnesi pašnodarbinātai personai nosaka ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju (Valsts ieņēmumu dienestā deklarētos datus):
1. pašnodarbinātai personai 50 % apmērā no attiecīgās personas deklarētajiem mēneša vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības (izņemot autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību un ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām) par laikposmu, kas ir trīs pilni kalendārie mēneši pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanu vai no to deklarēto mēnešu vidējiem ienākumiem no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības šo trīs mēnešu periodā, kuros pašnodarbinātais faktiski veicis saimniecisko darbību, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi;
2. pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, – 50 % apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par ceturksni, kas ir pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanas, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi;
pašnodarbinātai personai, kura atbalsta periodā atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma, – 50 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta vidējā apmēra par laika posmu, kas ir trīs pilni kalendārie mēneši pirms Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanas, bet ne vairāk kā 700 euro par kalendāra mēnesi.

Noteikumu projekts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests pieprasīto atbalstu algu subsīdijai pašnodarbinātai personai izmaksā piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto pašnodarbinātās personas kontu, un Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā paziņo par to iesnieguma iesniedzējam.

Atbalstu pašnodarbinātās personas algu subsīdijai neizmaksā šādos gadījumos:

1. ja pašnodarbinātai personai iesnieguma iesniegšanas dienā nodokļu parāds pārsniedz 1000 euro un tā samaksa nav veikta līdz iesnieguma izskatīšanas dienai, pašnodarbinātai personai nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums;
2. pašnodarbinātai personai lēmuma pieņemšanas dienā ir aktuāls maksātnespējas process;
3. par tām kalendāra dienām, par kurām piešķirts slimības pabalsts vai maternitātes pabalsts;
4. pašnodarbinātai personai, kura par atbalsta mēnesi saņem atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda radošo personu atbalsta programmas, mūža stipendiju programmas, jaunrades vai radošo personu nodarbinātības programmas ietvaros;
5. ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā visas nodokļu deklarācijas par pēdējiem 12 mēnešiem pirms  atbalsta perioda;
6. ja pašnodarbinātā persona saimniecisko darbību uzsākusi pēc Ministru kabineta lēmuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
7. ja pašnodarbinātā persona nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā pamatojumu ieņēmumu samazinājumam vai ja Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot pašnodarbinātās personas iesniegumu, konstatē, ka ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem;
pašnodarbinātā persona neatbilst šo noteikumu  3. punkta nosacījumiem (pašnodarbinātā persona, kura  veic saimniecisko darbību 1. pielikumā minētajās nozarēs, kā arī autoratlīdzības saņēmēji, kuri veic saimniecisko pamatdarbību Noteikumu projekta1. pielikumā minētajās nozarēs).

Nozaru ierobežojums
Lai nodrošinātu saimnieciskās darbības atjaunošanos pēc epidemioloģisko ierobežojumu atcelšanas algu subsīdijas atbalsts tiek paredzēts iespējami plašam mērķa grupas lokam, vienlaikus tiek paredzēts skaidri noteikt, ka atbalsts nepienākas tām nozarēm, kuru saimniecisko darbu neskar distancēšanās ierobežojumi vai attālinātā darba noteikšana. Ievērojot minēto atbalsts netiek paredzēti šādām nozarēm: 
 

NACE 2. red. kodi	Neatbalstāmā nozare (nosaukums)
01.11–03.22	Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
05.10–09.90	Ieguves rūpniecība un karjera izstrāde
10.11–33.20	Apstrādes rūpniecība
35.11–35.30	Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana
36.00–39.00	Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija
41.10–43.99	Būvniecība
61.10–61.90	Telekomunikācija
62.01–62.09	Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības
63.11–63.99	Informācijas pakalpojumi
64.11–66.30	Finanšu un apdrošināšanas darbības
78.10–78.30	Darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu
81.30	Ainavu veidošanas un uzturēšanas darbības
82.11	Kombinētie biroju administratīvie pakalpojumi
82.19	Kopēšana, dokumentu sagatavošana un citas specializētās biroju palīgdarbības
82.20	Informācijas zvanu centru darbība
84.11–84.30	Valsts pārvalde un aizsardzība
94.11–94.99	Sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība

Valsts atbalsta nosacījumi:
Noteikumu projekta nosaka valsts atbalsta kontroles regulējuma ievērošanu attiecībā uz nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanu, ja pārkāpti valsts atbalsta nosacījumi, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 5. marta spriedumu Lietā C349/17 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam tiesvedībā Eesti Pagar AS pret Ettevõtluse Arendamise Sihtasutus, Majandus ‑ ja Kommunikatsiooniministeerium[1] Proti, tiek noteikts, ka arī gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta atgūšanu par dalībvalsts iestādes (atbalsta sniedzēja) piešķirto komercdarbības atbalstu, kas tika piešķirts, neievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas pienākumu, un kuru piešķirot netika izpildīti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi, dalībvalsts iestādei (atbalsta sniedzējam) ir pienākums pašai pēc savas iniciatīvas atgūt šādu komercdarbības atbalstu. Vienlaikus spriedumā noteikts, ka ar šīm tiesību normām tiktu nodrošināta visa nelikumīgā atbalsta atgūšana un lai līdz ar to tā saņēmējam tostarp tiktu uzdots samaksāt procentus par visu laikposmu, kurā tas ir guvis labumu no šī atbalsta, pēc likmes, kas vienāda ar likmi, kura būtu tikusi piemērota, ja šim atbalsta saņēmējam minētajā laikposmā attiecīgā atbalsta summa būtu bijusi jāaizņemas tirgū (atgūstamo procentu apmērs nevar būt pretrunā minētajam līdzvērtības un efektivitātes principam un tādējādi, nosakot atgūstamo procentu apmēru, ir jāievēro Eiropas Savienības tiesību normas). VID nodrošina atbalsta un informācijas uzskaiti. Minēto informāciju VID glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts, un informāciju pēc pieprasījuma iesniedz Komisijā. VID nodrošina ikgadējā pārskata par sniegto atbalstu iesniegšanu Eiropas Komisijai.
Noteikumu projekta ietvaros sniegto atbalstu var apvienot ar atbalstu apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai, vienlaikus paredzot, ka  atbalstu kopējais apmērs algu subsīdijai nepārsniedz attiecīgi konkrētā darbinieka bruto mēnešalgu, kāda tā bija pirms atbalsta perioda, vai ienākumu apjomu, kas pielīdzināms konkrētās pašnodarbinātās personas algas atlīdzībai, kāda tā bija pirms atbalsta perioda.

Par valsts atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā VID pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu. Noteikumi stājas spēkā ar brīdi, kad tie tiek publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”. Vienlaikus lēmuma pieņemšana par atbalsta piešķiršanu tiek veikta tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

[1] Sprieduma teksts latviešu valodā ir pieejams šeit: http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf;jsessionid=3FCFE9F9814714B6A5445FE9C58E7902?text=&docid=211287&pageIndex=0&doclang=LV&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=933595