Anotācija

Rīgas brīvostas teritorijā esošā Kundziņsala ir viens no svarīgākajiem multimodālajiem mezgliem Rīgas brīvostā, kas atrodas tiešā ostas krastmalas tuvumā pie galvenā kuģu kanāla. Lielākā daļa Kundziņsalas salas ir meliorēta zeme, kas izveidota no grunts, kura iegūta, padziļinot galveno kuģošanas kanālu. Šobrīd daļa teritorijas netiek pilnvērtīgi izmantota, taču veicot atbilstošus ieguldījumus teritorijas infrastruktūras attīstībā tiktu nodrošināta teritorijas ilgtermiņa pielāgošana loģistikas un ražošanas infrastruktūras attīstībai, vienlaikus sekmējot ražotņu izveidi tīro, resursefektīvo tehnoloģiju un dziļo tehnoloģiju ražošanai Rīgas brīvostas teritorijā.
Eiropas Komisijas 2019. gada decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pausta apņemšanās cīnīties pret klimata pārmaiņām, pārveidojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ekonomiku un sabiedrības uzvedību, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, ņemot vērā nepieciešamību novērst klimata pārmaiņu negatīvās sekas, tostarp draudus pārtikas nodrošinājumam, sabiedrības veselībai un ekonomikas stabilitātei. Redzot zaļo mērķu globālos izaicinājumus, būtiski ir jau šobrīd stiprināt zaļāku Eiropu ar zemām oglekļa emisijām ceļā uz klimatneitralitāti, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, atbalstot investīcijas tādas infrastruktūras pielāgošanā, kas sekmē atjaunojamās enerģijas komponenšu ražošanu, resursefektīvo tehnoloģiju un dziļo tehnoloģiju inovāciju ražošanu.
Lai sekmētu atjaunojamās enerģijas pieejamību un attīstīšanu, ir nepieciešams izstrādāt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam (turpmāk – politikas programma) 2.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu” 2.5.1.0. pasākumu  “Enerģētiskās neatkarības un atjaunīgās enerģijas kapacitātes celšana” (turpmāk – pasākums), kas ietilpst politikas programmas otrā politikas mērķī “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs”. Otrā politikas mērķa zaļajām investīcijām ir izšķiroša nozīme taisnīgas pārkārtošanās un klimata pārmaiņu mazināšanā. Noteikumu projekts nodrošinās arī NIP  un informatīvajā ziņojumā  par Latvijas ekonomikas attīstību noteikto mērķu sasniegšanu, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas uz zaļo investīciju piesaisti, stiprinot klimatnoturīgas ekonomikas attīstību.
Jau izstrādājot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 29.februāra Regulu (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (“ STEP ”) un groza Direktīvu 2003/87/EK un Regulas (ES) 2021/1058, (ES) 2021/1056, (ES) 2021/1057, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) 2021/1060, (ES) 2021/523, (ES) 2021/695, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/241 (turpmāk – STEP regula), kā viens no būtiskākajiem trūkumiem zaļās pārejas tehnoloģiju ražošanā, tika identificētas grūtības atrast piemērotu ražošanas infrastruktūru. Tāpat sarunās ar dažādiem potenciālajiem investoriem Latvijā tika konstatēts, ka jūras vēja tehnoloģiju un to komponentu ražošanas gadījumā būtiskākais ierobežojošais faktors ES ir piemērotu industriālo teritoriju trūkums (īpaši Baltijas jūras reģionā). Šo tehnoloģiju ražošanai ir nepieciešama specifiska infrastruktūra, kas spēj izturēt milzīgas slodzes un ļauj transportēt ļoti liela izmēra objektus (piemēram, liela izmēra vēja turbīnu pamatus, torņus, naceles un lāpstiņas). Turklāt jūras ostu (kuras ir pielāgotas tik liela mēroga objektu iekraušanai, izkraušanai un uzglabāšanai) tuvums ir kritiski svarīgs, lai saražotās vēja turbīnas un to sastāvdaļas transportētu.

Pasākuma ietvaros plānots, ka Rīgas brīvostas pārvalde sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - sadarbības iestāde). Rīgas brīvostas pārvalde pasākuma ietvaros nodrošina Kundziņsalas teritorijas infrastruktūras attīstību, lai nodrošinātu teritorijas turpmāku pieejamību un iznomāšanu  komersantiem, kas paredz veikt ieguldījumus tīrajās un resursu efektīvajās tehnoloģijās un dziļo tehnoloģiju inovācijās. Pasākuma ietvaros plānots, ka līdz 2029. gada 31. decembrim tiktu attīstīta ostas loģistikas infrastruktūra 30 ha platībā un tiktu atbalstīti  vismaz divi komersanti, kuriem tiktu iznomāta attīstītā teritorija un šo uzņēmuma saimnieciskā darbība galvenokārt būtu saistīta ar ienesīgām investīcijām tīrās tehnoloģijās, kas atbilst STEP regulas tvērumam. Pasākuma rezultātu ilgtspēja tiks nodrošināta no privāto investīciju līdzekļu un  par izveidotās infrastruktūras uzturēšanu atbildīga būs Rīgas brīvosta.


1. Atbalsts un pieejamais finansējums
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir  64 570 017 euro (tostarp elastības finansējums   10 184 327 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 54 884 514  euro (tostarp elastības finansējums  8 656 678 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums   9 685 503  euro (tostarp elastības finansējums  1 527  649 euro).

Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 54 385 690 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 46 227 836 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 8 157 854 euro apmērā.

2. Finansējuma saņēmējs
Projektu atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā projekta iesniedzējs, kas pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi kļūs par finansējuma saņēmēju, ir Rīgas brīvostas pārvalde.
Finansējuma saņēmējs sagatavos projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniegs to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumam pievienojot projekta biznesa plānu, kurā norādīta detalizēta informācija par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, risinājumiem, ietekmi uz finansējuma saņēmēja turpmāko ekonomisko attīstību, izmaksu un ieguvumu analīzi, sagaidāmo peļņu no projekta īstenotajām aktivitātēm, finansējuma saņēmēja projekta ieviešanas pārvaldību, kā arī sasniedzamajiem rādītājiem, lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu. Projekta biznesa plānā iekļauj arī informāciju par radītās infrastruktūras nomas līgumu slēgšanas procesu ar uzņēmumiem. Finansējuma saņēmējs nodrošina attīstītās infrastruktūras un tai piegulošās attīstības teritorijas iznomāšanu tīrās tehnoloģijas uzņēmumam – komersantam, kas atbilst šādiem kvalifikācijas nosacījumiem:
-  paredz veikt ieguldījumus tīrajās un resursefektīvajās tehnoloģijās un dziļo tehnoloģiju inovācijās;
-  tas vai tā filiāle ir Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēts komersants.


3. Sasniedzamie rādītāji
Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītājs - atbalstītie uzņēmumi, kas galvenokārt saistīti ar ienesīgām investīcijām tīrās tehnoloģijās, kas atbilst STEP regulas tvērumam – 2;
- rezultāta rādītājs - radīta infrastruktūra tīro tehnoloģiju  uzņēmumiem – 30  ha.
- nacionālie rādītāji:
1) vismaz viens no nomniekiem izbūvētajā teritorijā ir uzsācis atjaunojamo energoresursu ražotnes būvniecību tīro tehnoloģiju uzņēmumiem;
2) līdz ostas infrastruktūras pabeigšanai starp Rīgas brīvostu un nomniekiem ir noslēgti līgumi par privāto investīciju ieguldījumu vismaz 40 miljonu EUR apmērā, no kuriem 10% jau ir faktiski ieguldīti tīro tehnoloģiju uzņēmumu ražotnes būvniecībā. 

Radītājus var uzskatīt par izpildītu, ja līdz projekta īstenošanas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim ir noslēgti  līgumi par ieguldījumiem ar tīro tehnoloģiju uzņēmumiem par pasākuma ietvaros attīstītās infrastruktūras un tai piegulošās attīstības teritorijas iznomāšanu.  

Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz pasākumam plānoto kopējo attiecināmo finansējumu.

Finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā vismaz reizi gadā kopā ar maksājuma pieprasījumu uzkrāj informāciju par minēto rādītāju izpildi vai nodrošina informācijas iesniegšanu atbildīgajai iestādei 10 darbdienu laikā pēc tās pieprasījumā.

4. Finansējuma saņēmēja atbalstāmās darbības
Pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmējam atbalstāmas šādas darbības: 
- projekta vadības nodrošināšana;
- inženierizpētes (ģeotehniskā, topogrāfiskā un / vai cita veida) veikšana;
- tehniskās dokumentācijas izstrāde;
- ekspertīzes veikšana;
- zemes sagatavošanas darbi;
- inženiertīklu izbūve;
- apakšstaciju izbūve;
- tīklu jaudas palielināšana;
- jaunu pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveide;
- paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu  izbūve;
- loģistikas un transporta laukumu, tai skaitā, kravu īslaicīgas novietošanas zonas izbūve;
- RoRo rampu izbūve;
- krasta nostiprinājumu pārbūve un izbūve;
- akvatorijas grunts padziļināšana;
- autoruzraudzības pakalpojumi;
- būvdarbu būvuzraudzības pakalpojumi;
- atmežošanas kompensācija;
- pievadceļu izveide ostas teritorijā.

Ar inženierkomunikāciju izbūvi ir saprotams Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk -  Regula Nr. 651/2014) 56.b pantā noteiktais attiecināmo izmaksu tvērumus. 
 
Finansējuma saņēmējs atbalstāmās darbības var uzsākt tikai pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē. Ja atbalsta pieteikums netiek apstiprināts, finansējuma saņēmējs visas projekta izmaksas sedz no saviem līdzekļiem. Noteikumu ietvaros nav atbalstāmas darbības pirms darba sākuma, kas ir radušās pirms projekta pieteikuma iesniegšanas sadarbības iestādē. Projekta izmaksas ir attiecināmas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumu ar šajos noteikumos paredzētā pasākuma apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja Eiropas Komisija neatbalsta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam grozījumus ar šajos noteikumos paredzēto pasākumu un atbalsta pieteikums netiek apstiprināts, finansējuma saņēmējs visas projekta izmaksas sedz no saviem līdzekļiem.

5.  Projekta ieviešanas nosacījumi

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi.
Līgumos, kurus finansējuma saņēmējs slēdz ar būvdarbu veicējiem un pakalpojuma sniedzējiem, avansa maksājumus var paredzēt līdz 30% no attiecīgā līguma summas atbilstoši finansējuma saņēmēja izstrādātajiem avansa apjoma noteikšanas kritērijiem. 
Sadarbības iestāde pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas un rakstiska avansa pieprasījuma saņemšanas var piešķirt avansu finansējuma saņēmējam, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un nepieciešamības pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā finansējuma. Avanss tiek piešķirts atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.205 "Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā". 

Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta ieviešanas uzraudzību, t.sk:
- komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 47. un 50. pantu un normatīvo aktu par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā un ES fondu 2021.-2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
- nodrošina principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanu, lai projekta pieteikumā iekļautajām atbalstāmajām darbībām nav ietekmes uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā, vai paredzamā ietekme ir nebūtiska;
nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2018/1046), 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;
- izstrādā iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai Rīgas brīvostas pārvaldē atbilstoši normatīvo aktu prasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanas iekšējās kontroles sistēmu jomā.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka komersantu, kurš nomās no finansējuma saņēmēja projekta ietvaros attīstīto teritoriju un infrastruktūru, tiks izvēlēts konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu procedūrā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu. Minēto nomas izsoli izsludina ne ātrāk kā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē.
Finansējuma saņēmējs tiek izvērtēts atbilstoši Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem.

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs”  (turpmāk - Sodu reģistrs) (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no Sodu reģistra, Finansējuma saņēmējs informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda VID un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”. 
 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms 79.2 pants. Terorisma finansēšana 79.3  pants. Teroristu grupa 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi 89.1 pants. Noziedzīga organizācija 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība 177. pants. Krāpšana 179. pants. Piesavināšanās 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana 199. pants. Komerciālā uzpirkšana 218. pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas 320. pants. Kukuļņemšana 321. pants. Kukuļa piesavināšanās 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) 323. pants. Kukuļdošana 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu (līdz piecām personām)  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, ir sagatavots principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma apraksts, kur norādīts, ka pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai.

Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
- finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
- finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
- citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.

Finansējuma saņēmējam kopā ar projekta iesniegumu apliecināt, ka projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī Finansējuma saņēmējs ir informēts par Regulas Nr. 2018/1046, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas Nr. 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9.aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 "Norādījumu par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu" un apņemas tās ievērot. Šāds nosacījuma nepieciešamība izriet no Revīzijas iestādes audita Nr. SA/ESIF/2020/10 ziņojumā ietvertā ieteikuma.

6. Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi finansējuma saņēmējam
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Pasākuma ietvaros maksimālā atbalsta intensitāte tiek noteikta saskaņā ar  Regulas Nr. 651/2014) 56. b) panta 5.punktu  atkarībā no  projekta kopējām attiecināmām izmaksām:
1) ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 22 000 000 euro, atbalsta intensitāte ir 100 % no attiecināmām izmaksām;
 2) ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 22 000 000 euro, bet ir mazākas par 55 000 000 euro, atbalsta intensitāte ir 80% no attiecināmām izmaksām;
3) ja projekta kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 55 000 000 euro, atbalsta intensitāte ir 60% no attiecināmajām izmaksām. Projekta atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem. 
Projekta atbalsta intensitāti var paaugstināt par 10 procentpunktiem ieguldījumiem atbalstāmos apgabalos, kuri atbilst Līguma 107. panta 3. punkta “a” apakšpunkta nosacījumiem.
Maksimālā atbalsta intensitāte  projektam ir  100% apmērā, ievērojot regulas  Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta ee) apakšpunktā noteiktos sliekšņus.
Finansējuma saņēmējs atbalstu drīkst kumulēt ar citu atbalstu, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegts Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. b) pantā noteiktā  attiecīgā atbalsta summa un robežlielums.

Finansējuma saņēmējam saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē  nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.Ja Finansējuma saņēmējs neatbilst minētajam nosacījumam, finansējuma saņēmējam atbalstu nepiešķir.
Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Lai saņemtu atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. b) pantu, komersantam jāievēro šādi nosacījumi:
1) sniegtajam atbalstam ir stimulējoša ietekme atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētajām pazīmēm:
2) projekta  pieteikums atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām par pieteikumā iekļaujamo informāciju un tas ir iesniegts pirms darbu uzsākšanas projektā;
3) ja projektam piesaista citu publisko finansējumu, darbu ar projektu var uzsākt tad, kad visās iestādēs, kurās pretendē uz atbalstu, ir iesniegts pieteikums un ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai noslēgts līgums, ja atbalstu nepiešķir ar lēmumu.

Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam grozījumu apstiprināšanu ar šajos noteikumos paredzēto pasākumu. Savukārt Ekonomikas ministrija pēc tam, kad Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam grozījumu apstiprināšanu ar šajos noteikumos paredzēto pasākumu, nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".