Anotācija (ex-ante)

-

Ievērojot Vadības likumā, kas stājies spēkā 2022.gada ______, ietverto deleģējumu, ir izstrādāti šie noteikumi.
Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020. gada plānošanas perioda tiesiskā regulējuma bāzes, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, kas galvenokārt balstīti uz KPVIS funkcionalitāti un tajā pieejamo informāciju.
Uzraudzība:
Līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr.108, arī šajos noteikumos ir noteikta ES fondu ieguldījumu uzraudzības kārtība, tās mērķis un, ka ES fondu ieguldījumu uzraudzības pamatavots ir KPVIS esošā informācija un dati (Ministru kabineta noteikumu projekta 2. un 3.punkts). Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī šajos Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka, lai nodrošinātu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam (turpmāk – programma) īstenošanas un uzraudzības ietvaru, vadošā iestāde sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi sagatavo informāciju par programmas specifisko atbalsta mērķu saturu, tai skaitā finansējuma saņēmēju, atlases un ieviešanas veidu, mērķa grupu, atbalstāmajām darbībām, plānoto laika grafiku u.c. saistošo informāciju (Ministru kabineta noteikumu projekta 4.punkts). Šī 4.punkta informācija būs publicēta ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) un ar to varēs iepazīties ikviens tīmekļa vietnes apmeklētājs.
Ņemot vērā jau iepriekšējā plānošanas perioda ieviešanā attīstīto KPVIS bāzi un uzkrāto pieredzi, kā arī iespējas datu analīzē, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā KPVIS iegūs vēl lielāku lomu, kopumā nodrošinot, ka visa informācija, kas nepieciešama, lai vadošā iestāde veiktu ES fondu ieguldījumu uzraudzību, būtu pieejama minētajā sistēmā. Arī Regulā Nr. 2021/1060 (atbilstoši Regulas Nr.2021/1060 69. panta 4. punktam jānodrošina kvalitatīvi un ticami dati par ES fondu ieguldījumiem) lielāks uzsvars ir  likts uz nacionālās IT sistēmas pilnīgu un kvalitatīvu informāciju, atsakoties no ikgadējiem gada ziņojumiem, bet pārejot uz regulāru (5 reizes gadā) ziņošanu Eiropas Komisijai (turpmāk – EK) par programmā paredzētajiem rādītājiem  (Regulas Nr. 2021/1060 42.pants). Ņemot vērā iepriekš minēto,  šajos noteikumos ir vienkāršota sadarbības forma starp iestādēm un netiek definēti atsevišķi uzraudzības elementi (investīciju prognozes sagatavošana, horizontālo principu ziņojumu gatavošana, rīcība programmas rādītāju nesasniegšanā, sadarbības jautājumi utt.), paredzot to atrunāšanu atsevišķajā dokumentā (Ministru kabineta noteikumu projekta 5.punkts). Paredzēts, ka  visi šie uzraudzības elementi tiks atrunāti  vadošās iestādes izstrādātajos un ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) publicētajos vienotajos principos sadarbībai un nepieciešamās informācijas apmaiņai ar atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi. Šie vienotie principi būs vadošās iestādes vadlīniju formā, pēc līdzības ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda  vadlīnijām, kas nosaka ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības sistēmas darbības pamatprincipus un kārtību 2014.-2020.gada plānošanas periodā[1], bet pielāgojot tās ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības tvērumam.

Izvērtēšana:
Līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr.108, arī šajos noteikumos ir noteikta ES fondu ieguldījumu izvērtēšanas kārtība, tās mērķis un, ka izvērtēšanas pamatavots ir KPVIS esošā informācija un dati (Ministru kabineta noteikumu projekta 2. un 3.punkts).
Ministru kabineta noteikumu projektā ir ietverts skaidrojums, ko nozīmē izvērtēšana ES fondu izpratnē, t.i., atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 44.panta 1.punktam izvērtēšana ir darbību kopums, lai novērtētu ES fondu ieguldījumu efektivitāti, lietderību un ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un sabiedrību, tādējādi nodrošinot nepieciešamo pierādījumu bāzi turpmākiem uzlabojumiem ES fondu ieguldījumu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā (Ministru kabineta noteikumu projekta 6.punkts).
Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, arī šajos noteikumos ir noteikti izvērtēšanas procesi – plānošana, organizēšana, izvērtēšanas veikšana un kvalitātes uzraudzība, izvērtējumu ieteikumu izpildes nodrošināšana, rezultātu publiskošana un informēšana par izvērtēšanas jautājumiem.
Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikts pienākums vadošajai iestādei izstrādāt ES fondu izvērtēšanas ietvardokumentu, jeb ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda izvērtēšanas plānu, kurā savukārt tiks norādīts plānoto izvērtējumu saraksts[2]  un to tvērums, kā arī izvērtēšanas plānošanā, organizēšanā, veikšanā, kvalitātes uzraudzībā, izvērtējumu ieteikumu ieviešanā, rezultātu publicēšanā un informēšanā iesaistītās institūcijas un kārtība. Minētā dokumenta izstrādē vadošajai iestādei ir pienākums iesaistīt ne tikai ES fondu vadībā esošās institūcijas, bet arī partnerus. (Ministru kabineta noteikumu projekta 8. un 9. punkts) Līdzīgi kā iepriekšējā periodā izvērtēšanas plānu apstiprinās Uzraudzības komiteja un tas tiks publiskots ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) (Ministru kabineta noteikumu projekta 10. punkts). Saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 40.panta 1.punkta e.apakšpunktu uzraudzības komiteja pārbaudīs progresu, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumus un jebkādus turpmākos pasākumus, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas. Attiecīgi noteikumu projektā netiks noteikti izvērtējumi un to veicēji, bet katra vadībā iesaistītā institūcija varēs veikt nepaciešamos izvērtējamus.
Ņemot vērā, ka izvērtējumu pamatavots ir KPVIS esošā informācija, bet atsevišķos gadījumos iestādēm var būt pieejama vēl cita izvērtējumiem nepieciešamā informācija, tad Ministru kabineta noteikumu 11.punktā ir noteikts pienākums ES fondu vadībā iesaistītām institūcijām pēc vadošās iestādes pieprasījuma nodrošināt šo iestāžu rīcībā esošās informācijas un datus, kas nepieciešami izvērtēšanai iesniegšanu vadošajā iestādē.
Līdzīgi kā iepriekšējā periodā, izvērtēšanas rezultāti (analīze, secinājumi un ieteikumi) tiks apkopoti izvērtēšanas ziņojumos. Savukārt izvērtēšanas ziņojumus vadošā iestāde publicē ES fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv) un Pārresoru koordinācijas centra uzturētajā pētījumu un publikāciju datubāzē. Tā kā izvērtējumus centralizēti veiks vadošā iestāde, tad šajos noteikumos netiek paredzēts pienākums minēto informāciju publicēt arī ar attiecīgā izvērtējuma veikšanu atbildīgās institūcijas tīmekļa vietnē. Attiecīgi samazināsies administratīvais slogs atbildīgajām iestādēm un par horizontālo principu koordināciju atbildīgajām institūcijām.
Vadošā iestāde sagatavo priekšlikumus izvērtēšanas ziņojumā iekļauto ieteikumu ieviešanai. Sagatavotos priekšlikums, tāpat kā iepriekšējā periodā izskatīs Uzraudzības komitejas tematiskā apakškomiteja, vienojoties par veicamajām darbībām, atbildīgo izpildītāju ieteikuma ieviešanā, ieviešanas termiņu un sasniedzamo rezultātu. (Ministru kabineta noteikumu projekta 13.punkts) Turpinot iepriekšējā periodā uzsākto izvērtēšanas efektivizēšanu un nodrošināt tās ciešāku sasaisti ar plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, lēmumu pieņemšanu un diskusijas par izvērtēšanas jautājumiem vadošā iestāde sagatavos informāciju par kalendāra gadā veiktajiem izvērtējumiem un ieteikumu ieviešanas plānā iekļautajiem ieteikumiem un to ieviešanu un iesniegs minēto informāciju Uzraudzības komitejai tās reglamentā noteiktajos termiņos un kārtībā. Tādejādi nodrošinot labāku kvalitātes uzraudzību.

KPVIS izstrādes un uzturēšanas kārtība:
ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014-2020.gada plānošanas perioda ietvaros  Centrālā finanšu līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) sadarbībā ar Finanšu ministriju, pamatojoties uz  Regulas Nr. 1303/2013[3] 122. panta 3. punktā un 125. panta 2. punkta d. apakšpunktā un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 12. panta trešās daļas 15. punktā ietverto regulējumu, izveidoja Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.-2020. gadam. Minētajā sistēmā tiek uzkrāti dati, kas nepieciešami Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tai skaitā personas datus un Regulas Nr. 1304/2013[4] 1. un 2. pielikumā noteiktos datus, no kuriem daļa ir īpašu kategoriju personas dati.
Regulas Nr. 2021/1060 69.panta 8.punktā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas.  Tāpat minētās regulas 72. panta 1.punkta e.apakšpunkta noteikts, ka vadošajai iestādei jānodrošina, ka tiek ierakstīti un uzglabāti elektroniski tie dati par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijām un revīzijām saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 XVII pielikumu, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju. Ievērojot minēto un to, ka Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas 2014.-2020. gadam ir izstrādāta un iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros tās funkcionalitāte ir pilnveidotu, lai nodrošinātu arī Regulas Nr. 2021/1060 prasības, tad jauna sistēma ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros netiks izstrādāta. CFLA šī perioda ietvaros turpinās darbu pie KPVIS funkcionalitātes pilnveidošanas, uzlabošanas, kā arī pielāgošanas Regulas Nr. 2021/1060 prasībām, kur tas attiecināms. Ievērojot minēto Ministru kabineta noteikumos Nr.108 noteiktais regulējums (sistēmas definīcija, sistēmas lietotāji,  sistēmas autentifikācijas veidi, sistēmas pārzinis un turētājs u.c.) pārņemts arī šo Ministru kabineta noteikumu projektu, pielāgojot to ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda prasībām, veicot arī atsevišķus uzlabojumus.
Līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr.108, arī šajos noteikumos ir noteikta KPVIS definīcija (Ministru kabineta noteikumu projekta 15. punkts). Ņemot vērā, ka KPVIS nodrošinās ne tikai Eiropas Savienības fondu īstenošanai un vadībai nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī informācijas apmaiņu, bet arī turpinās nodrošināt attiecīgās funkcijas iepriekšējā plānošanas perioda ietvaros un sistēma tiek pielāgota arī ES Atveseļošanas un noturības mehānisma prasībām, tad ir precizēts sistēmas nosaukums, t.i., tiek svītrota atsauce uz konkrētu plānošanas periodu. Attiecīgi turpmāk sistēmas nosaukums ir Kohēzijas politikas fondu vadības sistēma. Attiecīgais sistēmas nosaukums ir nostiprināts arī Vadības likumā.
Ņemot vērā, ka dalībvalsts datus apkopo un apstrādā EK uzdevumā, izpildot Regulas Nr. 2021/1060 un Regulas Nr.  2021/1057 prasības, tad, lai datu subjektam, t.i., identificējamai fiziskai personai, kas projekta ietvaros ir finansējuma saņēmējs, dalībnieks vai gala saņēmējs, būtu viennozīmīgi saprotams, kam dati tiek apstrādāti un sniegti, t.i., apstrādes nolūks un pamatojums, līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 108 ir noteikts, ka KP VIS uzkrātie dati tiek iesniegti EK. Tāpat ievērojot Regulas Nr. 2016/679[5] prasības, MK noteikumu projektā ir noteikti personas datus, kuri tiek uzkrāti KPVIS. Attiecīgie personas dati, tai skaitā īpašu kategoriju personas dati, ietverti, ņemot vērā dokumentos esošos informāciju par fizisko personu (piemēram, līgumos pušu vārds, uzvārds, kontaktinformācija utt.), Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumu Nr. 77 “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2014.–2020. gada plānošanas periodā” 2. pielikuma “Maksājuma pieprasījums” (turpmāk – maksājuma pieprasījums) 7.6. punktā “Gala saņēmēju saraksts” un 21.pielikumā “Dalībnieku saraksts” noteiktos datus, kas savukārt minētajā veidlapā ietverti, lai izpildītu Regulas Nr. 1303/2013 un Regulas Nr. 1304/2013 prasības, kā arī Regulas Nr.  2021/1057 I un II pielikumā minētie dati. Ņemot vērā, ka personas datiem un īpašu kategoriju personas datiem ar Regulu Nr. 2016/679 ir noteikti apstrādes ierobežojumi, tad MK noteikumu projekta 29.punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs apstrādā personas datus tādā apjomā, kas nepieciešams, lai īstenotu projektu un sagatavotu un CFLA iesniegtu maksājuma pieprasījumu un to pamatojošos dokumentus. Savukārt, lai nodrošinātu, ka KP VIS netiek apstrādāti  un uzkrāti tādi personas dati, kas nav nepieciešami projektu uzraudzībai, izvērtēšanai un grāmatvedības prasību izpildei, tad MK noteikumu projekta 30.punktā tiek noteikts apjoms, kādā CFLA datus apstrādā, tai skaitā uzkrāj, KPVIS.
Lai nodrošinātu, ka personas dati KPVIS, tiek apstrādāti atbilstošā drošības līmenī un datu subjekts būtu pārliecināts, ka tie netiks izpausti vai tiem nevarēs piekļūt trešās personas, Ministru kabineta noteikumu projekta 25.punktā noteikts pienākums CFLA nodrošināt, ka KPVIS lietotājiem ir ierobežota piekļuve personas datiem. Attiecīgā lietotāja tiesības KPVIS tiek ierobežotas atbilstoši CFLA noteiktiem lietotāju tiesību apjomiem. Papildus, ievērojot minēto, MK noteikumu projekta 20.3., 20.4. un 20.5. apakšpunktā minētie KP VIS lietotāji, pieprasot KPVIS lietotāja tiesības, nodrošina, ka tiem ir tiesības apstrādāt personas datus saskaņā ar amata aprakstā noteikto, vai lietotāja darba vietā ir lietotāja parakstīts apliecinājums par fizisko personu datu apstrādi un  aizsardzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, veicot darba pienākumus. Tiem KPVIS lietotājiem, kuriem nav noteiktas tiesības apstrādāt personas datus, tiks noteiktas ierobežotas piekļuves personas datiem tiesības.
Saskaņā ar normatīviem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Savukārt personas datu operators (saskaņā ar Regulas Nr. 2016/679 4.panta 8.punktu - apstrādātājs) ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.
Praksē tie finansējuma saņēmēji, kuri tikai īstenotā projekta ietvaros veic personas datu apstrādi tiek interpretēti kā apstrādātāji, jo pēc būtības, tie veic ar ES fondus regulējošiem normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus. Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi[6], 2010. gada 16. februāra atzinumā 1/2010 par jēdzieniem “personas datu apstrādātājs” un “apstrādātājs” ir norādījusi, ka apstrādātāja pastāvēšana ir atkarīga no lēmuma, ko pieņem pārzinis, kurš var izvēlēties vai nu apstrādāt datus savā organizācijā, piemēram, uzticot šo darbu darbiniekiem, kas ir pilnvaroti apstrādāt datus pārziņa tiešā vadībā, vai arī pilnīgi vai daļēji uzticēt ar datu apstrādi saistītās darbības ārējai organizācijai, t.i., juridiski atsevišķai personai, kas rīkojas tā interesēs. Tāpat minētajā atzinumā kā viens no piemēriem norādīts, kad, neatkarīgi no tā, ka dažādas iesaistītās puses secīgi apstrādā vienus un tos pašus personas datus, abas puses ir uzskatāmas par diviem atsevišķiem pārziņiem.
Finansējuma saņēmējs veic personas datu apstrādi (vāc, apstrādā, uzkrāj), lai atbilstoši ES fondus regulējošiem normatīviem aktiem īstenotu projektu, sasniegtu projektā noteikto mērķi un uzraudzības rādītājus. Savukārt CFLA veic personu datu apstrādi, lai īstenotu ES fondus regulējošiem normatīvos aktos noteiktos pienākumus un izpildītu EK noteiktās prasības.
Saskaņā ar ES fondu regulējošiem normatīvajiem aktiem CFLA nav noteikts kā personas datu pārzinis, kā arī tai nav noteikts pienākums uzdot finansējuma saņēmējam CFLA vārdā un interesēs apstrādāt personas datus. Lai finansējuma saņēmēju varētu noteikt par apstrādātāju, saskaņā ar normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību noteikto regulējumu CFLA kā datu pārzinim būtu jānoslēdz ar katru finansējuma saņēmēju vienošanās par datu apstrādi, jāveic apstrādātāju uzraudzība un kontrole, lai pārliecinātos, ka datu apstrādē tiek ievērotas normatīvo aktu prasības un vienošanās nosacījumi. Minētais pienākums būtu papildus administratīvais slogs CFLA.
Izvērtējot augstāk minēto un to, ka CFLA un finansējuma saņēmēju gadījumā iztrūkst viens no būtiskajiem nosacījumiem, t.i., nav CFLA kā datu pārziņa uzdevuma apstrādāt personas datus tā vārdā un interesēs, kā arī nav kopīgu mērķu personas datu apstrādei, tad finansējuma saņēmēju nav pamats atzīt par apstrādātāju.
Lai neveidotos normatīvo aktu par personas datu apstrādi normu interpretācijas iespējas, līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumos Nr. 108 arī šajā Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikts, ka finansējuma saņēmējs ir datu pārzinis, veicot datu apstrādi projekta ietvaros. Savukārt ar noteikumu projekta 28. punktu, tiek noteikts, ka  CFLA ir datu pārzinis, veicot personas datu apstrādi Vadības likuma noteikto funkciju ietvaros.
Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā, arī šajos noteikumos tiek uzskaitītas sistēmas, no kurām KPVIS iegūst datus, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju, kura pārzinis un atbildīgā institūcija ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra, vai tai tiešsaistē datus. Sistēmu saraksts ir papildināts ar Nodarbinātības valsts aģentūras Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmu (BURVIS), Būvniecības valsts kontroles biroja Būvniecības informācijas sistēmu, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmu un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu sistēmu (Ministru kabineta noteikumu projekta 26. punkts). Ministru kabineta noteikumu projektā noregulēts arī datums, līdz kuram KPVIS tiks uzkrāti dati, t.i., līdz 2039. gada 31. decembrim. Pēc minētā termiņa beigām informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko datu arhivēšanu nodod glabāšanā valsts arhīvam.

Tehniskie precizējumi:
Ņemot vērā, ka ieviešanas izvērtēšana ir tikai viens no diviem ar Regulu Nr. 2021/1060 noteiktajiem izvērtēšanas veidiem (otrs ir ietekmes izvērtēšana), tad visā noteikumu projektā veikts tehnisks precizējums, svītrojot vārdu "ieviešana" un papildinot tekstu ar uzsvaru, ka tiek veikta ieguldījumu izvērtēšana un uzraudzība.
Ņemot vērā, ka revīzijas iestādei to funkciju ietvaros ir nepieciešami dati papildus, dati, tad Ministru kabineta noteikumu projektā tiek noteikts, ka KPVIS dati tiek uzkrāti revīzijas prasību izpildei. (Ministru kabineta projekta 16.punkts un 19.12.apakšpunkts)

[1] https://www.esfondi.lv/upload/00-vadlinijas/vadl_2_6_es_uzraudz_sist_darb_pamatprinc_16.11.2018._5_v_.pdf

[2] ES fondu izvērtējumi, kuri atbilst Regulas Nr. 2021/1060 44. panta prasībām.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk – Regula Nr.1303/2013)

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1081/2006 (turpmāk – Regula Nr. 1304/2013)

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)

[6] Izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas Nr. 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 29. pantu.