Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši 2019. gada Labklājības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem tiesībsargam esošais iemaksu objekta lielums nozīmē, ka personai, par kuru kopš 1998. gada ir veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai no 71,14 euro, aptuvenā vecuma pensija 2018. gadā, pensionējoties 63 gadu vecumā, būtu 34 euro. Ja personai aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par valstī noteikto, tad personai aprēķinātais pensijas apmērs tiek paaugstināts līdz valstī noteiktajam minimālajam vecuma pensijas apmēram. Savukārt bezdarbnieka pabalsts personai ar 30 un vairāk gadu apdrošināšanas stāža pirmajos trīs pabalsta izmaksas mēnešos būtu 45 euro mēnesī.

Šo iemeslu dēļ tiesībsargs Atzinumā secināja, ka formāli valsts ir izpildījusi savu no Satversmes 109. panta izrietošo pozitīvo pienākumu diplomātu, karavīru, sakaru virsnieku un Eirojusta pārstāvju laulāto sociālo tiesību aizsardzībai, tomēr, tiesībsarga ieskatā, “veiktie pasākumi nav veikti pienācīgi”.

Jāuzsver, ka salīdzinot ar pārējām Noteikumos Nr. 230 minētajām personām, noteikumu projektā minētās personas ilgstoši atrodas ārpus Latvijas darba tirgus (pat 20 un vairāk gadus), savukārt šo personu iespējas strādāt ārvalstīs ir būtiski ierobežotas, jo tam nepieciešamas darba atļaujas (izņemot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis). Šobrīd par diplomātu dzīvesbiedru apmaksātu nodarbinātību ir noslēgti sadarbības līgumi ar četrām valstīm - Kanādu, Izraēlu, Lielbritāniju un ASV. Tāpat ne visa Latvijā iegūtā izglītība/profesionālā kvalifikācija tiek atzīta ārvalstīs. Minētais jautājums starpvalstu līmenī tiek regulēts tikai ES ietvaros ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Bieži vien šo personu laulātajiem, lai viņi varētu strādāt savā profesijā konkrētajā valstī nav atbilstoša līmeņa valodas zināšanas, jo tām jābūt vismaz B2 vai pat C1 līmenī, bet šāda līmeņa valodas apguvei nepieciešams ilgs laiks. Darba iespējas ir ierobežotas arī mūsu diplomātiskajās pārstāvniecībās - vidējās un mazajās pārstāvniecībās nav pietiekošs amata vietu skaits, un arī šeit ir nepieciešamas mītnes zemes valodas prasmes. Pārstāvniecībās nav iespējams nodarbināt arī to diplomātu laulātos, kas līdz aizbraukšanai līdzi dzīvesbiedram paši ir bijuši diplomāti, jo, pārtraucot civildienesta attiecības ar Ārlietu ministriju, viņiem tiek saglabāts diplomātiskais rangs, kas neļauj pieņemt viņus darbā uz līgumdarbinieku amatu vietām.
 

Lai novērstu šos trūkumus, ir izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuri noteiks no valsts pamatbudžeta veicamo obligāto iemaksu apjomu un kārtību, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam par personām, kuras uzturas ārvalstīs kā diplomāta, karavīra, sakaru virsnieka vai Eirojusta pārstāvju laulātie. Noteikumu projektā paredzēts, ka par minētajām personām pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas no 1000 euro, attiecīgi 20% apmērā pensiju apdrošināšanai un Ministru kabineta noteiktajā apmērā apdrošināšanai pret bezdarbu.
Lietuvā sociālo iemaksu apmērs par diplomātu laulātajiem tiek aprēķināts no 0,5 diplomāta amatalgas, kas ir atkarīga no ieņemamā amata, piemēram, zemākā diplomātiskā un konsulārā dienesta amata amatalga ir 2006 euro. Minētais apmērs ir pietuvināts vidējai mēnešalgai Latvijā, kas 2021. gada 3. ceturksnī bija 1280 euro.

Uzsākot šo Ministru kabineta noteikumu saskaņošanu 2022.gada sākumā, minimālā mēnešalga Latvijā bija 500 euro, un sākotnēji šo noteikumu projekta 3.punktā tika iestrādāts formulējums par obligātajām iemaksām 20% apmērā no divām minimālajām mēnešalgām. Tādējādi finansējums, kas 2022.gadā šim nolūkam tika piešķirts prioritārā pasākuma 11_04_H  "Sociālo garantiju diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonu (darbinieku), valsts tiešās pārvaldes amatpersonu (darbinieku), karavīru, prokuroru un sakaru virsnieku, kuri uzturas ārvalstīs, laulātajiem palielināšana" ietvaros, tika piešķirts, no 1000 euro. Jāatzīmē, ka arī viens no Finanšu ministrijas sākotnējiem iebildumiem bija par obligāto iemaksu objekta noteikšanu kā konstantu apmēru, nepiesaistot to minimālās mēneša darba algas apmēram, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019.gada 13.septembra sēdes protokollēmumu (prot.Nr. 41, 1. §) 20.punktā noteikto, ka ar 2020.gada 1.janvāri valsts budžeta izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu, netiek piesaistīti minimālās algas apmēram.