21-TA-1802: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu nirt ierobežotās teritorijās jūrā personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu, nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Šāds ierobežojums ir nepieciešams, lai mazinātu riskus, ka persona atkārtoti veiks kriminālpārkāpumu, novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanos un aizsargātu sabiedrības drošību un kultūras vērtību saglabāšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2016. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, ar kuriem likums tika papildināts ar 19.1 pantu “Niršanai jūrā noteiktie aizliegumi un ierobežojumi”. Proti, tika izveidots niršanas regulējums jūras rajonos, kuros atrodas vraki un priekšmeti, kuri satur kultūrvēsturiskas vērtības vai sprādzienbīstamus priekšmetus. Regulējuma galvenais mērķis bija nepieļaut nesankcionētu niršanu vietās, kur atrodas priekšmeti, kas var apdraudēt nirējus, valsts drošību un regulēt niršanu rajonos, kuri satur kultūrvēsturiskas vērtības.
Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 panta sestajai daļai Ministru kabinets nosaka:
1) niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas;
2) nosacījumus niršanas atļaujas izsniegšanai, kārtību, kādā izsniedz, atsaka izsniegt un anulē atļauju niršanai ierobežotā teritorijā, kā arī izsniegto niršanas atļauju reģistra uzturēšanas kārtību;
3) niršanai ierobežotajās teritorijās izsniegto atļauju izmantošanas nosacījumus;
4) valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu niršanai jūrā ierobežotajās teritorijās.
Pamatojoties uz minēto deleģējumu, Ministru kabinets 2016. gada 1. martā izdeva noteikumus Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 133), kas stājās spēkā 2016. gada 9. martā.
MK noteikumu Nr. 133 3.2 apakšpunkts nosaka, ka personai izsniedz atļauju niršanai jūrā ierobežotos rajonos, ja tā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu nav atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu, nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm.
Minētie ierobežojumi niršanas atļauju izsniegšanai tika noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un kultūrvēsturiskas vērtības saglabāšanu.
Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.1 panta sestajai daļai Ministru kabinets nosaka:
1) niršanai ierobežotās teritorijas un niršanai aizliegtās teritorijas;
2) nosacījumus niršanas atļaujas izsniegšanai, kārtību, kādā izsniedz, atsaka izsniegt un anulē atļauju niršanai ierobežotā teritorijā, kā arī izsniegto niršanas atļauju reģistra uzturēšanas kārtību;
3) niršanai ierobežotajās teritorijās izsniegto atļauju izmantošanas nosacījumus;
4) valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas izsniegšanu niršanai jūrā ierobežotajās teritorijās.
Pamatojoties uz minēto deleģējumu, Ministru kabinets 2016. gada 1. martā izdeva noteikumus Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotās teritorijās” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 133), kas stājās spēkā 2016. gada 9. martā.
MK noteikumu Nr. 133 3.2 apakšpunkts nosaka, ka personai izsniedz atļauju niršanai jūrā ierobežotos rajonos, ja tā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu nav atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu, nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm.
Minētie ierobežojumi niršanas atļauju izsniegšanai tika noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un kultūrvēsturiskas vērtības saglabāšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Praksē ir konstatēti gadījumi, ka MK noteikumu Nr. 133 3.2. apakšpunkts tiek interpretēts dažādi, jo nav skaidri noteikts, ka atļaujas netiek izsniegtas neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Risinājuma apraksts
Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, papildinot to ar 19.1 panta 21 daļu, nepieciešami, lai likumā nostiprinātu aizliegumu nirt uz ierobežotām jūras teritorijām personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu, nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Aizliegums nirt ierobežotās teritorijās personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu, nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, nepieciešams, lai mazinātu riskus, ka persona atkārtoti veiks kriminālpārkāpumu, novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanos un aizsargātu sabiedrības drošību un kultūras vērtību saglabāšanu.
Aizliegums nirt ierobežotās teritorijās personām, kas sauktas pie kriminālatbildības par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu, nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, nepieciešams, lai mazinātu riskus, ka persona atkārtoti veiks kriminālpārkāpumu, novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanos un aizsargātu sabiedrības drošību un kultūras vērtību saglabāšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Personām, kuras ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir atzītas par vainīgām tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu, nelikumīgām darbībām ar ieročiem, sprāgstvielām vai spridzināšanas ietaisēm, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, netiks izsniegta atļauja niršanai jūrā ierobežotās teritorijās.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotā teritorijā”
Pamatojums un apraksts
Atbilstoši grozījumam Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, papildinot likumu ar 19.1 panta 21 daļu, tiek veikts grozījums arī Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumu Nr. 133 “Noteikumi par niršanu jūrā ierobežotā teritorijā” 3.2. apakšpunktā, sinhronizējot likuma normu ar pakārtotā normatīvā akta normu.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Likumprojekts tiks publicēts Tiesību aktu portālā sabiedrības līdzdalībai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi