Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un tā rezultātā Krievijai, Baltkrievijai un tās fiziskajām personām piemērotās starptautiskās sankcijas, to ietekme var apdraudēt Latvijas (Baltijas) energosistēmas paralēlu darbu ar Krievijas energosistēmu un potenciāli novest pie priekšlaicīgas atvienošanās no BRELL elektrotīkla pirms 2025.gada, kad ir paredzēta plānotā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Šāda scenārija gadījumā tiktu ietekmēta Baltijas energosistēmas darbības stabilitāte un energosistēmu drošums. Desinhronizācijas no BRELL gadījumā būtu nepieciešama papildus elektroenerģijas ražošana TEC-2 koģenerācijas stacijā, kas nozīmē, ka būtu nepieciešama papildus dabasgāze, lai ražotu elektroenerģiju. Tehniskie aprēķini parāda, ka desinhronizācijas gadījumā Latvijai līdz 2022. gada beigām būtu nepieciešamas vēl 2 TWh dabasgāzes jeb 2 sašķidrinātās dabasgāzes kuģu kravas (divu sašķidrinātās dabasgāzes kuģu ietilpība būtu aptuveni 1,8-2,2 TWh atkarībā no pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes kuģu piedāvājuma). Šāda apjoma dabasgāzes iegāde un uzglabāšana Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzskatāma kā būtisks drošības elements, lai neplānotas desinhronizācijas gadījumā būtu iespēja darbināt TEC-2 vienu energobloku atbilstoši darbības režīmiem, kurus būs noteicis elektroenerģijas pārvades sistēmas operators.
 

Jau šobrīd Enerģētikas likuma 1. panta 6. punktā esošajā terminā “drošības rezerves” ir definētas dabasgāzes rezerves, ko Latvija uztur noteiktā apjomā saskaņā ar šā likuma 64. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto kārtību, tomēr šīs drošības rezerves būtiski atšķiras, jo tās paredzēts izmantot tikai izsludinātas enerģētiskās krīzes situācijā un tikai nodrošināmo lietotāju apgādei. Lai arī sākotnējais pamata mērķis ir nodrošināties pret desinhronizācijas riskiem, ilgtermiņā energoapgādes drošuma rezerves būtu paredzētas dabasgāzes nodrošinājumam dažādos lietošanas veidos un arī ārpus enerģētiskās krīzes situācijas. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajā paralēlajā likumprojektā "Grozījumi Enerģētikas likumā" (Nr.1368/Lp13) Ekonomikas ministrija piedāvāja Enerģētikas likuma 1.panta 6.punktā minētās dabasgāzes rezerves pārsaukt par dabasgāzes stratēģiskajām rezervēm, lai radītu skaidrāku atšķirību starp abu veidu rezervēm. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja stratēģisko rezervju un energoapgādes drošuma rezervju definīciju izveidi komisijas 2022.gada 6.aprīļa sēdē. Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd tiek pārskatīta  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010, kurā cita starpā tiek noteikts, ka stratēģiskās rezerves ir nodrošināmo lietotāju dabasgāzes apgādei. Tādējādi nacionālais regulējums jau preventīvi tiktu salāgots ar Eiropas Savienības regulējumu.
Vienlaikus, abus likumprojektus nav iespējams apvienot, jo šis likumprojekts tiek virzīts kā steidzams un tam nepieciešams stāties spēkā līdz 2022.gada 25.aprīlim, kas ir datums, kad Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli sākas 4.ceturkšņa krātuves jaudu rezervācijas.

Gadījumā, ja neiestātos neplānotas desinhronizācijas no Krievijas energosistēmas scenārijs, iegādātais dabasgāzes apjoms kalpos kā valsts energoapgādes drošuma rezerves, kuras piederētu valstij kā sava veida aktīvs, kuru valsts var pārdot krīzes situācijas, ja būtu tāda nepieciešamība. Tādējādi valsts izdevumu pozīciju ilgtermiņā veidotu nevis dabasgāzes iegādes cena, bet gan cenu svārstības starp dabasgāzes iegādes un pārdošanas cenu.
Ņemot vērā, ka ilgtermiņā Latvijā vai reģionā var parādīties jauni dabasgāzes avoti, tad no izmaksu efektivitātes viedokļa raugoties tiek pievienots likuma pārejas noteikumu 59. punkts, nosakot, ka Ministru kabinets var lemt par rezervju apjoma pārskatīšanu, ja mainās energoapgādes apstākļi.
AS “Latvenergo” energoapgādes drošuma rezervju iegādi veiks 2022.gada 4.ceturksnī no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Tādējādi rezervju nodrošināšanas prasība tiek noteikta ar 2023.gada 1.janvāri.