Anotācija (ex-ante)

22-TA-1107: Likumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Krievijas militārā agresija pret Ukrainu ir izraisījusi ievērojamus ekonomiskos un finanšu satricinājumus, jo īpaši un vissmagāk skarot Austrumeiropas Valstis. Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemērotām sankcijām un pretpasākumiem (turpmāk – militārās agresijas sekas), (ar pretpasākumiem saprotot pasākumu kopumu, ko veikusi Krievija vai Baltkrievija, lai radītu ekonomiskās sekas visā Eiropas Savienības iekšējā tirgū) sagaidāma vidēja un ilgtermiņa ietekme uz globālajām vērtību ķēdēm, investīcijām, nevienlīdzības pieaugumu starp cilvēkiem, uzņēmumiem un valstīm, kā arī būtiska ietekme uz energoapgādes drošību. Likumprojekts izstrādāts, lai ar atbalsta pasākumiem saimnieciskās darbības veicējiem risinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums, kā arī ierobežojumus turpmākām investīcijām, u.c. riski. vai kuriem Krievijas militārās agresijas rezultātā ir nepieciešams sniegt atbalstu. Tādējādi ar likumprojektā paredzētajiem atbalsta pasākumiem paredzēts nodrošināt ekonomiskās situācijas uzlabošanos veicinot tirgus pārorientāciju un produktivitātes nodrošināšanu, tādējādi sekmējot kopējo valsts tautsaimniecības stabilitāti.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi noteikt atbalsta pasākumu kopumu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus skārusi militārās agresijas sekas, un šo atbalsta pasākumu finansēšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Militārās agresijas sekas ir izraisījušas Eiropas Savienības (turpmāk - ES) importa no Ukrainas, kā arī ES eksporta uz Ukrainu piegādes ķēžu traucējumus attiecībā uz konkrētiem produktiem, jo īpaši graudaugiem un augu eļļām. Elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums ES ir būtiski ietekmējis enerģijas tirgu. Iespējamība, ka Krievija īstenos militāro agresiju pret Ukrainu, ietekmēja enerģijas tirgu jau vairākas nedēļas pirms fiziskās militārās agresijas sākšanās. Augstās enerģijas cenas ietekmē vairākas ekonomikas nozares, tostarp dažas no tām, ko īpaši skārusi Covid-19 pandēmija, piemēram, transportu un tūrismu. Ietekme ir jūtama arī pasaules finanšu tirgos, jo īpaši saistībā ar bažām par likviditāti un preču tirdzniecības tirgus svārstībām. Militārās agresijas seku rezultātā nevar turpināties ES produktu piegādes plūsma uz Ukrainu, savukārt šīs militārās agresijas seku rezultātā produktu piegāžu plūsma ir ietekmēta arī uz Krieviju un Baltkrieviju. Tas galvenokārt skar tādas nozares kā pārstrādāta pārtika (tostarp pārstrādāti augļi un dārzeņi), šokolāde, saldumi, maisījumi zīdaiņiem un dzīvnieku barība (Krievijas gadījumā), augļi un dārzeņi (Baltkrievijas gadījumā) un lielākā daļa lauksaimniecības produktu (Ukrainas gadījumā). Militārā agresija ir būtiski ir ietekmējusi uzņēmējus, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, tādās nozarēs kā metālapstrāde, mašīnbūve, aizsardzības industrija, būvniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, u.c. 
Ņemot vērā minēto, šobrīd uzņēmēji saskaras ar ekonomiskajām sekām, kas izpaužas kā pieprasījumu samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījumu samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojumi turpmākajām investīcijām. Vienlaikus uzņēmēji nav pilnībā vēl atguvušies pēc Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu radītās ietekmes, līdz ar to ir nepieciešams rast tūlītēju risinājumu krīzes pārvarēšanai un tirgus stabilizācijai.
Lai ES līmenī rastu risinājumu esošā situācijā 2022.gada 24.martā ir stājies spēkā Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) (turpmāk – Komisijas paziņojums), kas ES dalībvalstīm sniedz iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz 2022.gada 30.jūnijam ir spēkā Eiropas Komisijas 2020.gada 19.marta paziņojums "Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā" (C(2020)1863) (turpmāk – Pagaidu regulējums), kura mērķis ir sniegt atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ir ietekmējuši Covid-19 epidemioloģiskie ierobežojumi. Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka abi ES līmeņa regulējumi ir vērsti  ekonomiskās situācijas stabilizēšanu. Līdz ar to arī ES līmenī tiek risināta militārās agresijas izraisītās ekonomiskās sekas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Militārās agresijas sekām sagaidāma vidēja un ilgtermiņa ietekme uz globālajām vērtību ķēdēm, publiskā sektora investīcijām, nevienlīdzības pieaugumu starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstīm, kā arī būtiska ietekme uz energoapgādes drošību un izmaksām saistībā ar energoresursiem. Militārā agresija ir būtiski ietekmējusi uzņēmējus, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, tādās nozarēs kā metālapstrāde, mašīnbūve, aizsardzības industrija, būvniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Ir ietekmētas arī tādas nozares kā pārstrādāta pārtika (tostarp pārstrādāti augļi un dārzeņi), šokolāde, saldumi, maisījumi zīdaiņiem un dzīvnieku barība (Krievijas gadījumā), augļi un dārzeņi (Baltkrievijas gadījumā) un lielākā daļa lauksaimniecības produktu (Ukrainas gadījumā). Tāpat uzņēmumu pārstāvošās organizācijas norāda, ka ir vērojams būtisks apgrozāmo līdzekļu trūkums visās tieši un netieši skartajās nozarēs.
Risinājuma apraksts
Lai sekmētu tirgus stabilizāciju, Ekonomikas ministrija kā tūlītēju risinājumu paredz ieviest atbalsta pasākumus finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju darbības turpmākai nodrošināšanai.

Attiecīgi likumprojekts nosaka, ka uz atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējusi militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām.

Likumprojekts paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, var pretendēt uz šādu atbalstu:
1) aizdevumu veidā,
2) garantiju (t.sk., eksporta garantiju) veidā,
3) vai pašu  kapitāla investīciju veidā.

Ar Likumprojektu tiek noteikts, ka Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību likumprojektā noteikto atbalstu piešķiršanai un administrēšanai.

Lai nodrošinātu atbalsta ieviešanu militārās agresijas rezultātā un līdz šim piešķirto valsts budžeta finansējuma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai pārdomātu un uz krīzes situācijas atrisināšanu mērķētu novirzīšanu, Ekonomikas ministrija virza likumprojektu, kas nosaka, ka likumprojektā noteikto atbalsta pasākumu īstenošanai tiek izmantots:
1) valsts budžeta finansējums, kas akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - Altum) ir piešķirts saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret to.
2) Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums;
3) īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums.
Tāpat Likumprojektā ir noteikts, ka atbalstu šī likuma ietvaros nepiešķir saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas. 

Altum ievieš Pašu kapitāla jeb Alternatīvo ieguldījuma fondu (turpmāk – Alternatīvais ieguldījuma fonds) atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.458), kas izstrādāts atbilstoši Pagaidu regulējumam. Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju ir identificēta nepieciešamība turpināt alternatīvā ieguldījuma fonda atbalstu, kas sekmētu dzīvotspējīgu uzņēmumu biznesa modeļa pielāgošanu esošai ekonomiskai situācijai, sekmētu eksporta un jaunu tirgu iekarošanas iespējas, kā jaunu tehnoloģiju, procesu un produktu izstrādes pielāgošanu mainīgajos tirgus apstākļos. Atbalsta ieviešanu paredzēts turpināt ārpus Pagaidu regulējuma ietvara kā valsts atbalsta programmu, kura tiks skaņota ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.  Attiecīgi, lai nodrošinātu šī atbalsta turpmāku ieviešanu, likumprojektā tiek paredzēti Altum kā alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldnieka darbības nosacījumi pie šī atbalsta ieviešanas. Likumprojekts paredz, ka Altum Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktos pienākumus. Alternatīvā ieguldījuma fonda ietvaros paredzēts turpināt darbību pēc MK noteikumu Nr.458 noteikumu nosacījumiem, t.i. ieguldījumi tiks veikti uz pāri pašu nosacījumiem starp publisko ieguldītāju un privātajiem ieguldītājiem. Paredzams, ka alternatīvā ieguldījuma fonda esošie privātie ieguldītāji turpina savu darbību, taču vienlaikus netiek izslēgts, ka var tikt slēgti jauni komandītsabiedrības līgumi ar privātiem ieguldītājiem. Lai nodrošinātu alternatīvā ieguldījuma fonda darbību tiek plānoti grozījumi MK noteikumos Nr. 458 vai tiks izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumu par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējis Krievijas militārā agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”. Likumprojektā paredzēto tiesību izmantošanai Altum savlaicīgi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanu par galīgajām izmaiņām pārvaldītā Alternatīvā ieguldījumu fonda ieguldījumu stratēģijā, izmaiņām Alternatīvā ieguldījumu fonda plānotajā ieguldījumu apjomā u.c. būtiskām izmaiņām, kas ietekmē Alternatīvā ieguldījuma fonda līdzšinējos un nākotnes investorus.

Lai nodrošinātu atbalsta pasākuma īstenošanu Alternatīvā ieguldījumu fonda ietvaros, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 25 milj. euro apmērā, kā arī veikt nepieciešamo apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

Šī likumprojekta ietvaros paredzētais finansējums tiek izmantos līdz atbalsta pasākumu īstenošanas termiņa beigām, kas tiks noteikts specifiskajos atbalsta piešķiršanas un administrēšanas MK noteikumos, vienlaikus neparedzot  papildus valsts budžeta finansējuma pieprasījumus kā vien likumprojektā paredzēto 25 milj. euro finansējumu.

Altum saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu šobrīd ir piešķirts un neizlietots valsts budžeta finansējums 47,1 milj. euro (un papildus 1,3 milj euro eksporta kredītu atmaksu finansējums, 21,5 milj. euro atmaksu finansējums aizdevumiem, kā arī pieprasāmais finansējums 25 milj. euro apmērā, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 389 “Par rezerves kapitāla palielināšanu”). 

Atbalsta pasākumi saskaņā ar Komisijas paziņojumu regulējumu ir paredzēti līdz 2022.gada 31.decembrim (izņemot īstermiņa eksporta garantijas un Alternatīvo ieguldījumu fondu).

Likumprojektā tiek paredzēts, ka īstenojot likumā minētos atbalsta pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Piedāvātie atbalsta pasākumi papildina esošos uzņēmējiem pieejamos atbalsta pasākumus un ir vērsti tieši uz militāras agresijas seku mazināšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Piedāvātie atbalsta pasākumi papildina esošos uzņēmējiem pieejamos atbalsta pasākumus un ir vērsti tieši uz militāras agresijas seku mazināšanu.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Likumprojekts skar visus saimnieciskās darbības veicējus, kurus ietekmējusi Krievijas militārās agresijas rezultātā radītās sekas uz ekonomiku. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz, ka uz atbalstu var pretendēt saimnieciskas darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un  ierobežojums turpmākām investīcijām.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz, ka uz atbalstu var pretendēt saimnieciskas darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un  ierobežojums turpmākām investīcijām.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Likumprojekts paredz, ka uz atbalstu var pretendēt saimnieciskas darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un  ierobežojums turpmākām investīcijām.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
72 100 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
72 100 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-72 100 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-72 100 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
72 100 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Šajā likumprojektā noteikto atbalsta pasākumu un mehānismu īstenošanai paredzēts izmantot valsts budžeta finansējums, kas Altum ir piešķirts saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu un Altum atmaksu finansējums.
1) 17,5 milj. euro ir valsts budžeta finansējums likviditātes atbalstam aizdevumu veidā. Ar programmai pieejamo valsts budžeta finansējumu aizdevumus iespējams izsniegt par aptuveni 83 milj. euro Pieņemot, ka vidējais aizdevums būs kā Covid-19 apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā atbilstoši 2020. gada 19. marta noteikumiem Nr. 149 "Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība" (turpmāk - MK noteikumi Nr.149), tas ir, aptuveni 150 000 euro, ar programmas finansējumu iespējams izsniegt aptuveni 553 aizdevumus.
2) 22,5 milj. euro valsts budzēta līdzekļi tiek paredzēti likviditātes atbalstam garantiju veidā. Garantiju programmā ar programmai pieejamo finansējumu garantijas iespējams izsniegt līdz 70 milj. euro apmērā. Pieņemot, ka vidējā garantija būs kā Covid-19 garantiju programmā (~ 200 tkst. euro), ar programmas finansējumu iespējams izsniegt 350 – 400 garantijas.
3) 32,1 milj. euro valsts budžeta līdzekļi paredzēti Alternatīvā ieguldījumu fondam. Plānots, ka potenciāli varētu tikt atbalstītas līdz 10 investīcijām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu atbalsta pasākuma īstenošanu Alternatīvā ieguldījumu fonda ietvaros ir nepieciešams papildus finansējums 25 milj. euro apmērā, līdz ar to likumprojektā tiek paredzētas finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 25 milj. euro apmērā, kā arī veikt nepieciešamo apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.
Šobrīd ALTUM pieejami 69,9 milj. euro no tiem: 39 milj. euro, tiek paredzēti likviditātes atbalstam aizdevumu veidā (no tiem 17,5 milj. euro ir valsts budžeta finansējums un 21,5 milj. euro ir atmaksu finansējums), 22,5 milj. euro tiek paredzēti likviditātes atbalstam garantiju veidā, 1,3 milj. euro eksporta kredīta garantijām (atmaksu finansējums) un 7,1 milj. euro alternatīvā ieguldījumu fondam.

4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku"

Pamatojums un apraksts
Atbalsta pasākumu paredzēts izstrādāt atbilstoši Komisijas paziņojumam. Atbalsta pasākums paredzēts uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām. Atbalsta pasākuma noteikumos tiks noteikti atbalsta nosacījumi un apmērs, atbalsta pasākuma finansējuma apmērs, atbalsta pasākuma administrējošā iestāde, nozares, kuras nav atbalstāmās, saimnieciskās darbības veicēji, kuri nekvalificējas atbalstam, kā arī subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanas nosacījumus un citus saistītus valsts atbalsta nosacījumus atbalsta pasākumu īstenošanai. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts “Garantijas aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu radītās sekas ekonomikā”

Pamatojums un apraksts
Atbalsta pasākumu paredzēts izstrādāt atbilstoši Komisijas paziņojuma 2.2. sadaļai, kas paredz ieviest garantiju banku aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Krievijas militārās agresija pret Ukrainu radītās sekas. Atbalsta pasākuma noteikumos tiks noteikti atbalsta nosacījumi un apmērs, atbalsta pasākuma finansējuma apmērs, atbalsta pasākuma administrējošā iestāde, nozares, kuras nav atbalstāmās, saimnieciskās darbības veicēji, kuri nekvalificējas atbalstam, garantijas prēmijas un citus saistītus valsts atbalsta nosacījumus atbalsta pasākumu īstenošanai. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.3. Grozījumi 2020. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” vai izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumu par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējis Krievijas militārā agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”

Pamatojums un apraksts
Ekonomikas ministrija paredz atbalsta ieviešanu pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 2b punktu (vienlaikus atsauce uz ES tiesību aktu regulējumu var mainīties, ņemot vērā Eiropas Komisijas norādījumus atbalsta programmas saskaņošanas laikā). 

Ekonomikas ministrija paredz turpināt pašu kapitāla fonda darbība un šāda finansējuma sniegšanu lieliem un vidējiem komersantiem, īpaši gadījumos, kad uzņēmumu darbību ietekmējusi Krievijas militārās agresijas Ukrainā radītās sekas ekonomikā un kuri ir gatavi pielāgoties vai pārveidot savu līdzšinējo komercdarbības modeli jaunajām dzīves un uzņēmējdarbības reālijām. Atbalsts ļautu šādiem uzņēmumiem, neskatoties uz rādītājiem apstākļiem veiksmīgi turpināt savu līdzšinējo darbību un radīt  pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībā – darbība vērsta uz ilgtspējīgu un energoefektīvu komercdarbību un digitālo transformāciju
Pašu kapitāla fonda darbības turpināšanai ir paredzēts sniegt atbalstu komersanta biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai un jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, produktu izstrādei. Jau šobrīd ir indikācijas, ka pieprasījums būs nepieciešams vēl vismaz līdz 2023. gada beigām. 
Atbalsta programma noteiks fondam pieejamo finansējumu, atbalstāmās darbības nosacījumus, administrējošo iestādi, fonda pārvaldību, ieguldījumu veikšanas nosacījumus, neatbalstāmās nozares un darbības. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija

4.1.4. Eksporta kredītu garantijas programmas grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībā”

Pamatojums un apraksts
Ekonomikas ministrija, lai turpinātu pieeju ārvalstu tirgiem stiprināšanu un veicinātu Latvijas uzņēmumu eksportspēju, paredz vienoties ar Eiropas Komisiju individuālā kārtā Latvijai pagarināt īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas, kas tiek īstenota saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībā”, paplašināto darbības tvērumu neatkarīgi no pircēja valsts (Pagaidu regulējuma paplašinātais programmas tvērums tika izbeigts 2022. gada 31. martā), nosakot tās darbības laiku līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstu paredzēts sniegt saimnieciskās darbības veicējiem,  kas eksportē preces vai pakalpojumus (bez nozaru ierobežojuma). Atbalsts ir plānots kā garantija, kas  sedz politiskos riskus, saistību garantētāju riskus. Atbalsta pasākuma noteikumos tiks noteikti atbalsta nosacījumi un apmērs, atbalsta pasākuma finansējuma apmērs, atbalsta pasākuma administrējošā iestāde, nozares, kuras nav atbalstāmās, saimnieciskās darbības veicēji, kuri nekvalificējas atbalstam, garantijas prēmijas un citus saistītus valsts atbalsta nosacījumus atbalsta pasākuma īstenošanai. 
Ekonomikas ministrija šobrīd ir jau uzsākusi saskaņošanas procedūru ar Eiropas Komisiju.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā tikai pēc tam, kad tiks saskaņoti ar Eiropas Komisiju.
 
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Likumprojekts paredz deleģējumu valsts atbalsta pasākumiem, savukārt valsts atbalsta pasākumu nosacījumi tiks noteikti atsevišķos saistošos Ministru kabineta noteikumos, kas tiks skaņoti ar EK. 
Skaidrojums
Ekonomikas ministrijas iniciatīva par atbalsta risinājumiem ir virzīta ar Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai”, kas saskaņots ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

n/a 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi