Anotācija (ex-ante)

Militārās agresijas sekām sagaidāma vidēja un ilgtermiņa ietekme uz globālajām vērtību ķēdēm, publiskā sektora investīcijām, nevienlīdzības pieaugumu starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valstīm, kā arī būtiska ietekme uz energoapgādes drošību un izmaksām saistībā ar energoresursiem. Militārā agresija ir būtiski ietekmējusi uzņēmējus, kas importē metāla izstrādājumus no Krievijas un Baltkrievijas, tādās nozarēs kā metālapstrāde, mašīnbūve, aizsardzības industrija, būvniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Ir ietekmētas arī tādas nozares kā pārstrādāta pārtika (tostarp pārstrādāti augļi un dārzeņi), šokolāde, saldumi, maisījumi zīdaiņiem un dzīvnieku barība (Krievijas gadījumā), augļi un dārzeņi (Baltkrievijas gadījumā) un lielākā daļa lauksaimniecības produktu (Ukrainas gadījumā). Tāpat uzņēmumu pārstāvošās organizācijas norāda, ka ir vērojams būtisks apgrozāmo līdzekļu trūkums visās tieši un netieši skartajās nozarēs.

Lai sekmētu tirgus stabilizāciju, Ekonomikas ministrija kā tūlītēju risinājumu paredz ieviest atbalsta pasākumus finanšu instrumentu veidā saimnieciskās darbības veicēju darbības turpmākai nodrošināšanai.

Attiecīgi likumprojekts nosaka, ka uz atbalstu var pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējusi militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām.

Likumprojekts paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, var pretendēt uz šādu atbalstu:
1) aizdevumu veidā,
2) garantiju (t.sk., eksporta garantiju) veidā,
3) vai pašu  kapitāla investīciju veidā.

Ar Likumprojektu tiek noteikts, ka Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību likumprojektā noteikto atbalstu piešķiršanai un administrēšanai.

Lai nodrošinātu atbalsta ieviešanu militārās agresijas rezultātā un līdz šim piešķirto valsts budžeta finansējuma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai pārdomātu un uz krīzes situācijas atrisināšanu mērķētu novirzīšanu, Ekonomikas ministrija virza likumprojektu, kas nosaka, ka likumprojektā noteikto atbalsta pasākumu īstenošanai tiek izmantots:
1) valsts budžeta finansējums, kas akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk - Altum) ir piešķirts saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret to.
2) Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums;
3) īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums.
Tāpat Likumprojektā ir noteikts, ka atbalstu šī likuma ietvaros nepiešķir saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas. 

Altum ievieš Pašu kapitāla jeb Alternatīvo ieguldījuma fondu (turpmāk – Alternatīvais ieguldījuma fonds) atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.458), kas izstrādāts atbilstoši Pagaidu regulējumam. Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju ir identificēta nepieciešamība turpināt alternatīvā ieguldījuma fonda atbalstu, kas sekmētu dzīvotspējīgu uzņēmumu biznesa modeļa pielāgošanu esošai ekonomiskai situācijai, sekmētu eksporta un jaunu tirgu iekarošanas iespējas, kā jaunu tehnoloģiju, procesu un produktu izstrādes pielāgošanu mainīgajos tirgus apstākļos. Atbalsta ieviešanu paredzēts turpināt ārpus Pagaidu regulējuma ietvara kā valsts atbalsta programmu, kura tiks skaņota ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.  Attiecīgi, lai nodrošinātu šī atbalsta turpmāku ieviešanu, likumprojektā tiek paredzēti Altum kā alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldnieka darbības nosacījumi pie šī atbalsta ieviešanas. Likumprojekts paredz, ka Altum Finanšu un kapitāla tirgus komisijai sniedz Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteikto informāciju un dokumentus un veic maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbības finansēšanai, kā arī pilda citus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā noteiktos pienākumus. Alternatīvā ieguldījuma fonda ietvaros paredzēts turpināt darbību pēc MK noteikumu Nr.458 noteikumu nosacījumiem, t.i. ieguldījumi tiks veikti uz pāri pašu nosacījumiem starp publisko ieguldītāju un privātajiem ieguldītājiem. Paredzams, ka alternatīvā ieguldījuma fonda esošie privātie ieguldītāji turpina savu darbību, taču vienlaikus netiek izslēgts, ka var tikt slēgti jauni komandītsabiedrības līgumi ar privātiem ieguldītājiem. Lai nodrošinātu alternatīvā ieguldījuma fonda darbību tiek plānoti grozījumi MK noteikumos Nr. 458 vai tiks izstrādāts jauns Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumu par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējis Krievijas militārā agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”. Likumprojektā paredzēto tiesību izmantošanai Altum savlaicīgi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informēšanu par galīgajām izmaiņām pārvaldītā Alternatīvā ieguldījumu fonda ieguldījumu stratēģijā, izmaiņām Alternatīvā ieguldījumu fonda plānotajā ieguldījumu apjomā u.c. būtiskām izmaiņām, kas ietekmē Alternatīvā ieguldījuma fonda līdzšinējos un nākotnes investorus.

Lai nodrošinātu atbalsta pasākuma īstenošanu Alternatīvā ieguldījumu fonda ietvaros, finanšu ministram ir tiesības palielināt likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikto apropriāciju budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 25 milj. euro apmērā, kā arī veikt nepieciešamo apropriācijas pārdali ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. Apropriāciju minētajam mērķim atļauts palielināt, ja Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.

Šī likumprojekta ietvaros paredzētais finansējums tiek izmantos līdz atbalsta pasākumu īstenošanas termiņa beigām, kas tiks noteikts specifiskajos atbalsta piešķiršanas un administrēšanas MK noteikumos, vienlaikus neparedzot  papildus valsts budžeta finansējuma pieprasījumus kā vien likumprojektā paredzēto 25 milj. euro finansējumu.

Altum saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu šobrīd ir piešķirts un neizlietots valsts budžeta finansējums 47,1 milj. euro (un papildus 1,3 milj euro eksporta kredītu atmaksu finansējums, 21,5 milj. euro atmaksu finansējums aizdevumiem, kā arī pieprasāmais finansējums 25 milj. euro apmērā, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 15. jūlija rīkojumu Nr. 389 “Par rezerves kapitāla palielināšanu”). 

Atbalsta pasākumi saskaņā ar Komisijas paziņojumu regulējumu ir paredzēti līdz 2022.gada 31.decembrim (izņemot īstermiņa eksporta garantijas un Alternatīvo ieguldījumu fondu).

Likumprojektā tiek paredzēts, ka īstenojot likumā minētos atbalsta pasākumus, kuri atbilst Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām pazīmēm, tiek ievērotas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības.