Anotācija

Noteikumi Nr. 1111 ir morāli novecojuši, ietverot gan atsauces uz tiesību subjektiem uz kuriem nacionāla normatīvā akta prasības nav piemērojamas, gan atsauces uz spēkā neesošiem tiesību aktiem, tas ir, Regulas nr. 1178/2011 III pielikumu,  Ministru kabineta 2011. gada 18. janvāra noteikumiem Nr. 51 "Civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu sertificēšanas noteikumi".
Atbilstoši Regulā Nr. 2020/723 noteiktajām prasībām, ārvalstu pilotu apliecības tiek atzītas divos veidos, tas ir, apliecības validācijas procesā un apliecības konvertācijas procesā. Apliecības validācijas mērķis ir atzīt ārvalstu gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļa apliecību īstermiņā, piešķirot tiesības veikt lidojumus ar Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi atsevišķu uzdevumu veikšanai noteiktā laika posmā. Savukārt apliecības konvertācijas procesā, ārvalstu pilota apliecības turētājs, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo ārvalstu pilota apliecību un tajā esošo kvalifikācijas atzīmi, izpildot noteiktas prasības var iegūt Latvijas izsniegtu pilotu apliecību. Validācijas process biežāk tiek piemērots kā pārejas posms, lai ārvalstu pilota apliecības turētājs varētu jau sākt veikt lidojumus ar Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi, kamēr izpilda apliecības konvertācijas prasības un saņem Latvijas pilota apliecību. Validācijas procesā saņemtais derīguma sertifikāta termiņš ir neilgāks par 12 mēnešiem un tas var tiks pagarināts vēl uz 12 mēnešiem pie nosacījuma, ja ārvalstu pilota apliecības turētājs ir uzsācis apliecības konvertācijas procesu. Šobrīd noteikumos Nr. 1111 noteiktais apliecību atzīšanas kārtība neatbilst Regulā Nr. 2020/723 noteiktajiem apliecību atzīšanas procesiem.
Ņemot vērā, ka noteikumos Nr. 1111 nav noteikta kārtība, ka tiek organizēta apliecinājuma saņemšana no ārvalstu pilotu apliecības izdevējiestādes, nereti izveidojas situācija, ka apliecības atzīšanas process nevar tikt pabeigts Administratīvā procesa likuma noteiktajos termiņos. Šādu apstiprinājumu Civilās aviācijas aģentūrā nevar iesniegt pats ārvalstu apliecības turētājs, bet gan to pieprasa Civilās aviācijas aģentūra pati no attiecīgās ārvalstu pilotu apliecības izdevējiestādes. Nereti ārvalstu pilotu apliecības izdevējiestādes mēnešiem nesniedz atbildi, bet procesu nevar izbeigt, jo noteikumos nav noteikts cik ilgi Civilās aviācijas aģentūrai ir jāgaida apliecinājuma saņemšana. Otrs būtisks aspekts ir tas, ka nav noteiks cik ilgi ārvalstu pilotu apliecības izdevējiestādes apliecinājums ir derīgs. Jo nereti ir situācija, ka Civilās aviācijas aģentūra ir saņēmusi ārvalstu pilotu apliecības izdevējiestādes apliecinājumu un par to informē ārvalstu apliecības turētāju, lai viņš varētu turpināt pildīt prasības, kas jāizpilda apliecības validācijas vai konvertācijas procesā (piemēram, uzsākt teorētiskos eksāmenu kārtošanu, veikt prasmju pārbaudi). Bet ārvalstu pilotu apliecības turētājs vilcinās ar turpmāko prasību izpildes uzsākšanu, rezultātā apliecības validācijas vai konvertācijas process ieilgst uz nesamērīgi ilgu termiņu, kā arī informācija, kura ir ārvalstu pilotu apliecības izdevējiestādes apliecinājumā, kļūst par neaktuālu.
 

Lai nodrošinātu regulas Nr. 2020/723 prasību ieviešanu un, lai novērstu konstatētās neatbilstības un trūkumus noteikumos Nr. 1111, būtu jāveic grozījumi praktiski katrā noteikumu Nr. 1111 punktā. Tādēļ, ievērojot juridiskās tehnikas prasības un, ņemot vērā, ka nepieciešamie grozījumi noteikumos Nr. 1111 ir vairāk nekā 50 %, ir izstrādāts jauns normatīvais akts.
Būtiskākie grozījumi salīdzinājumā ar noteikumiem Nr. 1111 ir šādi:
1. Normatīvais akts nosaka to subjektu loku, tas ir, ārvalstu pilotu apliecības turētājus, kas var pretendēt gan uz validācijas procesā uz derīguma sertifikātu, gan konvertācijas procesā uz Latvijas pilota apliecību (projekta 3. un 4.punkts). Tajā skaitā, normatīvajā aktā ir noteikts, kuru ārvalstu pilotu apliecības turētājiem nav nepieciešama veikt ārvalstu pilotu apliecības atzīšanu, lai veiktu lidojumus ar Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi. Neatkarīgi no tā, kura Eiropas savienības dalībvalsts aviācijas kompetentā iestāde ir izdevusi pilota apliecību saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1139 67.panata 1.punkta prasībām, šīs apliecības ir automātiski atzīstamas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neatkarīgi no pilota valstiskās piederības (projekta 5.punkts).
2. Trešo valstu, tas ir valstis, kas nav Eiropas Savienības valsts, aviācijas kompetentās iestādes izdotās privātpilota apliecības (PPL), komercpilota apliecību (CPL), dauzpilotu lidmašīnas apliecības (MPL), aviolīniju transporta pilota apliecības (ATPL), planiera pilota apliecības (SPL) un gaisa balona pilota apliecības (BPL) tiek atzītas saskaņā ar regulā Nr. 2020/723 noteiktām prasībām (projekta 21.punkts). Taču minētajā regulā nav noteikta kārtība kā pieteikties ārvalstu pilotu apliecību atzīšanai. Tādēļ šajā normatīvā aktā ir noteikta procesuālā kārtība un termiņi, kādā ārvalstu pilotu apliecības tiek atzītas (projekta II nodaļa).
3. Šajā normatīvajā aktā ir noteiktas prasības amatierpilotu apliecības un lidotāju inženieru apliecības atzīšanai, jo tās nav noteiktas regulās Eiropas Savienības līmenī (projekta 23.-31.punkts). Lai nodrošinātu visu ārvalstu pilotu apliecības atzīšanas procesu vienveidību, par pamatu ņemot Regulā Nr.2020/723 noteiktos apliecības atzīšanas procesus, tad  amatierpilotu apliecības un lidotāju inženieru apliecības arī var tikt atzītas gan validācijas procesā, gan konvertācijas procesā (projekta 6. un 7.punkts). Apliecības konvertācijas process ir aktuāls jo īpaši apatierpilotu apliecības turētājiem, kuri ir ieguvuši amatierpilotu apliecības, piemēram Lietuvā, bet lidojumus veic Latvijas gaisa telpā ar Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētu gaisa kuģi. Konvertācijas procesā tiek atzīta gan prasības uz kāda pamata amatierpilota apliecība ir iegūta, gan amatierpilota iegūtā nolidojumu pieredze. Taču, lai pārliecinātos par amatierpilota teorētisko zināšanu līmeni un spējām veikt lidojumus, amatierpilotam ir jāsaņem apstiprinātās mācību organizācijas novērtējums un jānokārto attiecīgi teorētiskie eksāmeni un prasmju pārbaude. Ja apstiprinātās mācību organizācijas novērtējumā ir noteikts, ka pilotam ir nepieciešams apgūt papildus teorētiskās zināšanas vai praktiskos lidojumus, tad amatierpilots  noteiktos teorētiskos eksāmenus un prasmju pārbaudi kārto tikai pēc nepieciešamās mācību kursa programmas apgūšanas (projekta 28.-31.punkts). Analoģiskas prasības ir noteiktas lidotāju inženieru apliecības atzīšanai (projekta 23.-27.punkts).
4. Normatīvais akts paredz noteikt kārtību, kādā kārtībā un termiņā Civilās aviācijas aģentūra pieprasa apliecības apstiprinājumus no ārvalstu pilotu apliecības izdevējiestādes (projekta 12., 13., 14., 15.punkts un 19.2.apakšpunkts). Ja Civilās aviācijas aģentūra nesaņem apliecības apstiprinājumu no ārvalstu pilotu apliecības izdevējiestādes 30 dienu laikā no pieprasījuma nosūtīšanas, tā par to informē apliecības turētāju un nosūta pieprasījumu atkārtoti (projekta 14.punkts). Apliecības turētājs interesēs ir pašam sazināties ar savas pilota apliecības izdevējiestādi un veicināt apliecības apstiprinājuma izsniegšanu. Ja Civilās aviācijas aģentūra nesaņem apliecības apstiprinājumu pēc otrreizējā pieprasījumu, tā informē apliecības turētāju par ārvalstu pilota apliecības atzīšanas procesa neuzsākšanu (projekta 19.2.apakšpunkts). Civilās aviācijas aģentūra nevar ietekmē citas valsts aviācijas kompetentās iestādes saistībā ar apliecības apstiprinājuma izsniegšanu, taču arī atzīt citas valsts izsniegtu pilota apliecību bez šāda apliecības apstiprinājuma nevar un kā jebkuram administratīvam procesam ir jābūt skaidri noteiktam ierosināšanas termiņam un izbeigšanas termiņam.
5. No 2021.gada 18.maija spēkā ir stājies starp Eiropas Savienības Aviācijas Drošības Aģentūru (turpmāk – EASA) un Amerikas Savienoto Valstu Federālās Aviācijas Administrācijas (turpmāk – ASV FAA)  noslēgtais līgums “Tehniskās īstenošanas procedūras: Licencēšana (TIP-L)”. Ar šo sadarbības līgumu EASA un ASV FAA ir vienojušās par kārtību, ka savstarpēji tiek atzītas privātpilota lidmašīnas  apliecības (PPL(A)) ar šādām kvalifikācijas atzīmēm: nakts lidojumu kvalifikācijas atzīme (NR); instrumentālo lidojumu kvalifikācijas atzīme (IR), vienpilota lidojumiem ar lidmašīnu kategorijām – sauszemes lidmašīnas ar vienu virzuļdzinēju kvalifikācijas atzīme (SEP land) un sauszemes lidmašīnas ar vairākiem virzuļdzinējiem kvalifikācijas atzīme (MEP land). Ņemot vērā minēto, ASV FAA izsniegtās privātpilota lidmašīnas apliecību (PPL(A)) ar NR, IR, SEP land vai MEP land kvalifikācijas atzīmi atzīst saskaņā ar minētajā sadarbības līgumā noteiktajām prasībām, nevis saskaņā ar Regulās Nr. 2020/723 noteiktajām prasībām (projekta 32.punkts).