Anotācija

Līdz ar e-lietas ieviešanu Tiesu informatīvā sistēma datu apmaiņa izmanto e-lietas platformu. Elektroniskas lietas gadījumā daļa datu Tiesu informatīvajā sistēmā (tiesvedības informācijas reģistrēšanas risinājuma tiesu darba vajadzībām izpratnē) tiek iekļauta no citām informācijas sistēmām, līdz ar to par šo datu kvalitāti un integritāti ir atbildīga attiecīgā iestāde, no kuras pamatdarbības informācijas sistēmu dati tiek kopīgoti. Piemēram, krimināllietas un kriminālprocesuālie materiāli e-krimināllietas formā tiesā tiek saņemti no Prokuratūras informācijas sistēmas (turpmāk – PROIS), savukārt administratīvo pārkāpumu lietas materiāli elektroniskas lietas formā tiesās tiek saņemti no Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta  sistēmas (turpmāk - APAS).

Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumos Nr. 618 “Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi” nepieciešami saturiski grozījumi, precizējot tiesu informācijas sistēmas struktūru un nošķirot tiesvedības informācijas reģistrēšanas risinājumu tiesu darba vajadzībām no datu aprites risinājuma e-lietas portālā un e-lietas platformas, kas ir vairāku tehnoloģisku risinājumu un rīku kopums jeb modulis, kas nodrošina datu izplatīšanu.
Grozījumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 4.¹ punktu, kurā atrunāts, ka Tiesu informatīvās sistēmas savietojamību ar citām informācijas sistēmām, nodrošina e-lietas platformas komponente elektronisko lietu katalogs. Vienlaikus papildināts arī noteikumu 19. un 20. punkts, paredzot iespēju arī šajos gadījumos izmantot datu aprites risinājumu e-lietas portālā un e-lietas platformu. 
Norādāms, ka e-lietas platformas nodrošināšanai nepieciešamo apstrādājamo e-lietas datu apjomu, personas identifikācijas nosacījumus, datu glabāšanas noteikumus un apstrādes kārtību detalizētāk regulē uz Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā ietvertā deleģējuma pamata izstrādātie Ministru kabineta 2022. gada 5. aprīļa noteikumi Nr. 217 “E-lietas platformas datu apstrādes noteikumi”. 
Noteikumu 12. punkts regulē, kāda informācija tiek iekļauta Tiesu informatīvajā sistēmā par administratīvo pārkāpumu lietām, ievērojot, ka kopš Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanas ir mainīta administratīvā pārkāpuma procesa izskatīšanas kārtība. Līdz ar to veikti papildinājumi reģistrējamo datu apjomā, piemēram, norādot pieņēmēju, jo atbilstoši Administratīvās atbildības likumam lēmumu pieņem amatpersona, nevis iestāde.
Tāpat attiecīgi grozījumi veikti noteikumu 16. punktā, nosakot, ka informāciju par administratīvā pārkāpuma lietām tiesa saņem un sistēmā iekļauj no APAS, nevis no Sodu reģistra, kā tas bijis iepriekš.
Vienlaikus norādāms, ka šobrīd APAS nav piemērota Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļā paredzēto lietu kategoriju izskatīšanai, tādēļ informāciju par šo kategoriju lietām tiesu informācijas sistēmā ievada tiesā. Vienlaikus ir plānots, ka šo informāciju tiesa saņems no VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārziņā esošā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Ievērojot minēto noteikumos iekļauts pārejas periods līdz 2027. gada 1. martam integrācijas ar Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru pilnveidei.

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 2018. gada 25. oktobra grozījumiem, ar 2019. gada 1. jūniju, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amats no likuma ir izslēgts.

No noteikumiem paredzēts svītrot, ka informācijas iekļaušanu sistēmā nodrošina rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks.

Kriminālprocesa likuma 12.panta ceturtajā daļa paredzētas izmaiņas nosakot, ka personas identificējošie dati ir personas vārds, uzvārds, personas kods vai identifikācijas numurs, bet, ja tāda nav, — dzimšanas datums un vieta.

Veicamas saturiska rakstura izmaiņas noteikumu 8.2.2.2. apakšpunktā attiecībā uz fizisku personu identificējošiem datiem, paredzot, ka personai, kurai nav Latvijas Republikā piešķirta personas koda,  norāda dzimšanas datumu un vietu. Datu apstrādes pamatojums izriet no Kriminālprocesa likuma 12.panta ceturtās daļas.

Atbilstoši noteikumu 8.11.5. apakšpunktam Tiesu informatīvajā sistēmā par tiesā izskatāmām lietām un materiāliem iekļauj informāciju par nolēmumu, norādot nolēmuma datni, ja nolēmums pieņemts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā. Šāds tiesību normas regulējums nav precīzs, jo paredz informācijas, nevis pašas datnes iekļaušanu.

Lai novērstu praksē konstatēto atšķirīgo izpratni par normas iztulkošanu, tiesību norma precizēta, dzēšot 8.11.5. apakšpunktu un izveidojot jaunu 8.11.¹ punktu, kas skaidri  noteic, ka Tiesu informatīvajā sistēmā tiek pievienoti tiesu nolēmumi, tajā skaitā nolēmumi, kas pieņemti atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

Saistībā ar 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās (turpmāk – Digitalizācijas Direktīva), normu par diskvalificētajiem direktoriem transponēšanas problemātiku, kas saistīta ar soda ilguma norādīšanu Sodu reģistrā, 2022. gada 24. janvāra Tieslietu ministrijas Vadības komiteja (prot. Nr. 3 2 §) 1. punktā uzdeva Tiesu sistēmas politikas departamentam sadarbībā ar Krimināltiesību departamentu izvērtēt, kurš ievadīs informāciju notiesātajam piemērotā soda sākuma un beigu datumu un vai ir nepieciešami grozījumi normatīvajā regulējumā.

Minētais jautājums tika vērtēts Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā (turpmāk – darba grupa), skatot jautājumu par sodu saskaitīšanu un iespējamām izmaiņām Krimināllikuma 50., 51. un 52. pantā. Darba grupa secināja, ka nav atbalstāma notiesātajam piemērotā soda sākuma un beigu datuma norādīšana pašā tiesas nolēmumā, jo šāda atzīme tiesas nolēmumā radītu jaunu saturu, kas tiktu pakļauts nelietderīgai pārsūdzībai, tādējādi papildus noslogojot tiesas sistēmu. Turklāt tika secināts, ka uz nolēmuma taisīšanas brīdi tiesas nolēmums nav vēl spēkā, proti, ir paredzēts termiņš tā pārsūdzēšanai. Tikai stājoties spēkā tiesas nolēmumam, ir iespējams veikt precīzu aprēķinu par notiesātajam piemērotā soda sākuma un beigu datumu. Darba grupas ieskatā šādu atzīmi pēc nolēmuma spēkā stāšanās var veikt tiesas darbinieks Tiesu informatīvajā sistēmā. Šādas atzīmes izdarīšana netiktu pakļauta pārsūdzībai, kā arī neprecizitātes gadījumā, būtu viegli labojama, proti, tiesneša palīgam konsultējoties ar tiesnesi, soda izpildes iestādi un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru. 
Ar noteikumu projektu veikti grozījumi noteikumu 10. punktā, papildinot 10.7.2.apakšpunktu, ka Tiesu informatīvajā sistēmā par krimināllietām papildus iekļauj informāciju par notiesātajam piemērotā soda sākuma un beigu datumu. Attiecīgi Tiesu informatīvajā sistēmā veicami papildinājumi ar atbilstošiem obligāti aizpildāmiem laukiem.

Ņemot vērā, ka Satversmes tiesai tiek izveidota īpaši pielāgota darba vieta Tiesu informatīvās sistēmas jaunajā tehnoloģiskajā platformā, ir nepieciešams arī noregulēt šajā darba vietā iekļaujamo minimālo informācijas apjomu. Ņemot vērā specifisko Satversmes tiesas tiesvedības procesu, ir nepieciešams definēt papildu informāciju, kas tiks iekļauta un apstrādāta Tiesu informatīvajā sistēmā.

Noteikumu projektā ir iekļauts jauns 12.¹ punkts, kas noteic papildu vispārīgajai Tiesu informatīvajā sistēmā ievadāmajai informācijai par lietu arī specifisku tieši Satversmes tiesas elektroniskajai lietai nepieciešamo minimālo informācijas apjomu.

Noteikumu III nodaļā “Sistēmas izmantošanas kārtība” ir izšķirami trīs dažādi sistēmas izmantošanas gadījumi. Pirmais minēts noteikumu 17. punktā un ir attiecināms uz tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.
Otrais regulēts noteikumu 18. un 19. punktā un attiecināms uz valsts vai pašvaldību iestādēm, kurām informācija no sistēmas nepieciešama savu normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai, konkrētāk, izmanto speciālu darba vietu e-lietas portālā. 
Šobrīd Noteikumu III. nodaļā, 18. punktā ir norma, kas nosaka, ka valsts vai pašvaldības iestādei informācijas saņemšanai ir nepieciešams sistēmas pārzinim iesniegt iesniegumu ar pamatojumu, kādu funkciju veikšanai ir nepieciešama sistēmā iekļautā informācija. Praksē redzams, ka iestādes atšķirīgi interpretē minēto noteikumu pamatot pieprasītās informācijas nepieciešamību, bieži aprobežojoties tikai ar norādi uz veicamo funkciju. Nepietiekami pamatota iesnieguma dēļ iestāde informāciju var nesaņemt vispār vai sistēmas pārzinim un iestādei ir jāiegulda papildu laiks un resursi iesnieguma precizēšanai un atkārtotai izskatīšanai. Minētais norāda uz nepilnīgu regulējumu sistēmā iekļautās informācijas pieprasīšanā un izsniegšanā valsts un pašvaldību iestādēm.
Tāpat šobrīd noteikumu 18. punkts paredz, ka jāslēdz vienošanās. Šādu vienošanos slēgšana un saskaņošana ievērojami pagarina iestāžu sadarbības uzsākšanas laiku, kā arī ir administratīvs slogs gan pašām iestādēm, gan to augstākām iestādēm.
 

Ņemot vērā likuma "Par tiesu varu" 28.⁶ panta sestajā daļā doto deleģējumu noteikt Tiesu informatīvās sistēmas izmantošanas kārtību, lai samazinātu iestāžu administratīvo slogu un vienkāršotu un paātrinātu valsts un pašvaldību iestādēm piekļuvi sistēmā esošai informācijai un informācijas elektroniskas aprites ieviešanu starp tiesām un valsts vai pašvaldību iestādēm vai citiem subjektiem, ar grozījumiem no noteikumu III. nodaļas tiek izslēgts nosacījums par obligātu vienošanās (starpresoru vienošanās) slēgšanu attiecībā uz noteikumu 18. punktā nosauktajiem subjektiem, vienlaikus veicamās darbības un nosacījumus nosakot noteikumos.
Lai novērstu nepilnības regulējumā sistēmā iekļautās informācijas pieprasīšanā un izsniegšanā valsts un pašvaldību iestādēm (gan uz atsevišķa pieprasījuma pamata, gan pastāvīgai piekļuvei) noteikumu 18. − 18.¹ punktā iekļauti noteikumi par to, kādā veidā iesniedzams pieprasījums sistēmas pārzinim, kas jānorāda pieprasījumā un kādā apjomā informāciju izsniedz. Minētā kārtība attieksies uz jaunām sadarbībām.
Noteikumi papildināti ar 18.² − 18.⁴ punktu, kuros noteikta kārtība valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku pastāvīgas piekļuves piešķiršanai sistēmā esošai informācijai un piekļuves anulēšanai. Skaidrojam, ka fiziskas personas vārda, uzvārda un personas koda apstrāde veicama, lai sistēmas administratori varētu nodrošināt konkrētā lietotāja piekļuvi juridiskās personas darba vietai e-lietas portālā.
Noteikumu 19. punkts ir precizēts, ņemot vērā e-lietas portāla ieviešanu.

Noteikumu 20. punkts regulē gadījumu, kas paredz informācijas apriti starp tiesām un valsts vai pašvaldību iestādēm vai citiem subjektiem (piemēram, lai tiešsaistes datu pārraides režīmā apmainītos ar dažādu reģistru datiem). 

Lai gan joprojām saglabāta prasība pēc vienošanā slēgšanas, Noteikumi papildināti ar 20.¹ un 20.² punktu, kuros noteiktas darbības, kas veicamas, lai ieviestu elektronisku informācijas apriti starp tiesām un valsts vai pašvaldību iestādēm vai citiem subjektiem.
Noteikumi papildināti arī ar 20.³ - 20.⁵ punktu, kuros reglamentēti datu aizsardzības jautājumi, ņemot vērā, ka sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija un satur arī fizisko personu datus. Minētajos punktos iekļautas prasības valsts un pašvaldības iestāžu un citu subjektu darbiniekiem izmantot no sistēmas saņemto informāciju tikai funkcijas izpildei, kādai informācija sniegta, un funkcijas izpildei nepieciešamajā apjomā, neizpaust informāciju trešajām personām, un apstrādāt informāciju, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības normatīvo aktu prasības. Ja darbiniekiem ir pastāvīga piekļuve sistēmā iekļautai informācijai, tad iestādei vai citam subjektam būs pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu, ka tās darbinieki informāciju izmanto atbilstoši noteikumu projektā minētajiem nosacījumiem. Noteikumu projektā netiek noteiktas konkrētas prasības iekšējās kontroles sistēmai. Tā kā informācijas saņēmēji var būt ļoti dažādu iestāžu vai cita subjekta darbinieki, tad kontroles sistēmu izveido pati iestāde vai cits subjekts, kas vislabāk pārzina savas institūcijas struktūru, darba organizāciju, esošo kārtību informācijas apstrādē u.c. faktorus, lai izveidotu optimālu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā arī sadarbību datu incidentu gadījumos. Nepieciešamības gadījumā pēc pārziņa pieprasījuma iestādei vai citam subjektam ir jāinformē sistēmas pārzinis par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu.
Noteikumu 20. punkts ir precizēts, ņemot vērā elektronisko lietu kataloga ieviešanu.