23-TA-621: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par dabas liegumiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par dabas liegumiem" (turpmāk - Noteikumu projekts) sagatavots, lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru Nr.2019/2304 (turpmāk - pārkāpumu procedūra) par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) saistību neizpildi. Tāpat arī Noteikumu projekts izstrādāts, lai aktualizētu dabas liegumu administratīvo iedalījumu un kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām.
Noteikumi sagatavoti jaunā redakcijā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 14. punktu grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.
Noteikumi sagatavoti jaunā redakcijā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 14. punktu grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt sešus esošus dabas liegumus, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes biotopiem. Nodrošinot dabas vērtību aizsardzību, tiks nodrošinātas arī sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Tāpat arī Noteikumu projekts paredz aktualizēt dabas liegumu administratīvo iedalījumu un kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu ģeotelpisko datu prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. EK pret Latviju ir ierosinājusi pārkāpuma procedūru par Biotopu direktīvas saistību neizpildi attiecībā uz aizsardzības statusa nodrošināšanu prioritārajam ES nozīmes biotopam - Staignāju meži (9080*). Latvija savā nostājā (apstiprināta Ministru kabinetā 2020. gada 21. janvārī) apņēmās noteikt jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk - ĪADT) minētā ES biotopa aizsardzībai, ņemot vērā ES Kohēzijas fonda projektā “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” (turpmāk - Biotopu kartēšanas projekts) iegūto jaunāko zinātnisko informāciju par ES nozīmes biotopu izplatību un aizsardzības līmeni Latvijā.
Saskaņā ar EK norādījumiem ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 (turpmāk - Natura 2000) tīklā jāiekļauj aptuveni 60 % no kopējās prioritāro ES nozīmes biotopu platības valstī.
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros iegūtā informācija liecina, ka biotops Staignāju meži Latvijā ir sastopams 28 550 ha platībā. Patlaban Natura 2000 statuss ir noteikts 9136 ha (jeb 32 %) Staignāju mežu. Lai sasniegtu 60% aizsardzības līmeni no kopējās biotopa platības valstī, aizsardzības statuss papildus nosakāms aptuveni 8000 ha (jeb 28 %) šī biotopa.
Saskaņā ar 2002.gada 28.maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2.punktu par ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), ņemot vērā zinātnisko informāciju, var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes ĪADT vai mikroliegumu. Natura 2000 teritorijas statuss tiek noteikts ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
2. Nepieciešams aktualizēt visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfiskajām prasībām, lai dabas liegumu kartogrāfiskais materiāls būtu precīzs un savietojams ar valsts informācijas sistēmām. Daļai dabas liegumu joprojām ir spēkā novecojušas shēmas un robežu apraksti, kas neatbilst situācijai dabā, daļai dabas liegumu robežu apraksti ir ar lūzumpunktu koordinātām, līdz ar to noteikumi ir grūti piemērojami un rada neskaidrības.
3. Nepieciešams aktualizēt administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam
Saskaņā ar EK norādījumiem ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 (turpmāk - Natura 2000) tīklā jāiekļauj aptuveni 60 % no kopējās prioritāro ES nozīmes biotopu platības valstī.
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros iegūtā informācija liecina, ka biotops Staignāju meži Latvijā ir sastopams 28 550 ha platībā. Patlaban Natura 2000 statuss ir noteikts 9136 ha (jeb 32 %) Staignāju mežu. Lai sasniegtu 60% aizsardzības līmeni no kopējās biotopa platības valstī, aizsardzības statuss papildus nosakāms aptuveni 8000 ha (jeb 28 %) šī biotopa.
Saskaņā ar 2002.gada 28.maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2.punktu par ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), ņemot vērā zinātnisko informāciju, var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes ĪADT vai mikroliegumu. Natura 2000 teritorijas statuss tiek noteikts ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
2. Nepieciešams aktualizēt visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfiskajām prasībām, lai dabas liegumu kartogrāfiskais materiāls būtu precīzs un savietojams ar valsts informācijas sistēmām. Daļai dabas liegumu joprojām ir spēkā novecojušas shēmas un robežu apraksti, kas neatbilst situācijai dabā, daļai dabas liegumu robežu apraksti ir ar lūzumpunktu koordinātām, līdz ar to noteikumi ir grūti piemērojami un rada neskaidrības.
3. Nepieciešams aktualizēt administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Priekšlikumu sagatavošana jaunu ĪADT izveidošanai, tajā skaitā zinātniskā pamatojuma un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana, kā arī robežu saskaņošana ir laikietilpīgs process, līdz ar to apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīti tie priekšlikumi, par kuriem panākta konceptuāla vienošanās ar lielākajiem zemju īpašniekiem. Ar noteikumu projektu plānots noteikt aizsardzības statusu 2088 ha Staignāju mežu, uzlabojot to aizsardzības līmeni līdz ~ 40% no kopējās tā izplatības valstī, daļēji novēršot pārkāpumu procedūru. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - Pārvalde) turpina darbu pie priekšlikumu sagatavošanas jaunu ĪADT noteikšanai, lai pilnībā novērstu pārkāpumu procedūrā norādīto attiecībā uz aizsardzības statusa nodrošināšanu gan Staigāju mežiem, gan citiem ES biotopiem un sugām, kuru aizsardzības stāvoklis nav pietiekams.
ES biotopa Staignāju meži izplatība ir ļoti sadrumstalota un jauno ĪADT robežas tiek noteiktas maksimāli apvienojot blakus esošu biotopu platības, ietverot arī pa vidu vai blakus esošas bioloģiski nozīmīgas platības, tādējādi uzlabojot aizsardzības stāvokli arī citiem ES nozīmes biotopiem. Saskaņā ar ziņojumu EK par ES nozīmes biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā (2013- 2018), visu ES nozīmes meža biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai slikts.
Noteikumu projekts kopumā paredz noteikt aizsardzības statusu 20553 ha, tajā skaitā 2130 ha biotopam Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), 480 ha biotopam Veci jaukti platlapju meži (9020*), 295 ha biotopam Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), 18 ha biotopam Skujkoku meži uz osveida reljefa formām (9060) , 2088 ha biotopam Staignāju meži (9080*), 65 ha biotopam Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži) (9160), 5 ha Nogāžu un gravu meži (9180*), 2813 ha biotopam Purvaini meži (91D0*), 605 ha- Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*), 8 ha biotopam - Ķērpjiem bagāti priežu meži (91T0).
93% jaunveidojamie dabas liegumi tiek veidoti valsts meža zemēs (VAS "Latvijas valsts meži" piederošās zemēs), 2,8% fiziskām personām, 3% juridiskām personām piederošos īpašumos un 1,2 % pašvaldībām piederošos īpašumos (tajā skaitā SIA Rīgas meži).
ES biotopa Staignāju meži izplatība ir ļoti sadrumstalota un jauno ĪADT robežas tiek noteiktas maksimāli apvienojot blakus esošu biotopu platības, ietverot arī pa vidu vai blakus esošas bioloģiski nozīmīgas platības, tādējādi uzlabojot aizsardzības stāvokli arī citiem ES nozīmes biotopiem. Saskaņā ar ziņojumu EK par ES nozīmes biotopu aizsardzības stāvokli Latvijā (2013- 2018), visu ES nozīmes meža biotopu stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai slikts.
Noteikumu projekts kopumā paredz noteikt aizsardzības statusu 20553 ha, tajā skaitā 2130 ha biotopam Veci vai dabiski boreāli meži (9010*), 480 ha biotopam Veci jaukti platlapju meži (9020*), 295 ha biotopam Lakstaugiem bagāti egļu meži (9050), 18 ha biotopam Skujkoku meži uz osveida reljefa formām (9060) , 2088 ha biotopam Staignāju meži (9080*), 65 ha biotopam Ozolu meži (ozolu, liepu un skābaržu meži) (9160), 5 ha Nogāžu un gravu meži (9180*), 2813 ha biotopam Purvaini meži (91D0*), 605 ha- Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) (91E0*), 8 ha biotopam - Ķērpjiem bagāti priežu meži (91T0).
93% jaunveidojamie dabas liegumi tiek veidoti valsts meža zemēs (VAS "Latvijas valsts meži" piederošās zemēs), 2,8% fiziskām personām, 3% juridiskām personām piederošos īpašumos un 1,2 % pašvaldībām piederošos īpašumos (tajā skaitā SIA Rīgas meži).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz:
1. noteikt 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt 6 esošus dabas liegumus, pamatojoties uz Pārvaldes sagatavotajiem priekšlikumiem:
1) Aizkraukles novadā - Lobes ezera meži (77 ha), Iecavas paliene (1505 ha), Jūgupes meži (530ha), Krācējgrāvja staignāju meži (1506 ha), Ellītes purvs (paplašinājums 63 ha);
2) Alūksnes novadā - Sāmaņu pūrs (338 ha), Vorožas upes meži (195 ha);
3) Augšdaugavas novadā - Līdumu mežs (66 ha), Viesītes meži (601 ha);
4) Balvu novadā - Bolupes palienes meži (134 ha), Pērtupes meži (272 ha), Viricas upes meži (39 ha), Dūkšupes meži (1004 ha);
5) Bauskas novadā - Birzes purvi (560 ha), Iecavas staignāju meži (54 ha), Iecavas paliene 1505 ha);
6) Cēsu novadā - Asaru ezers (38 ha), Amatas staignāju meži (128 ha), Augštupītes meži (90 ha);
7) Dienvidkurzemes novadā - Bārtas meži (562 ha), Celmu ezera meži (227 ha), Dunalkas meži (81 ha) Pūļa purvs (495 ha), Rucavas staignāju meži (100 ha)
8) Dobeles novadā - Dravnieku meži (96 ha), Gardenes meži (62 ha), Miltiņu platlapju meži (275 ha);
9) Gulbenes novadā - Audulītes staignāju meži (44 ha), Pededzes staignāju meži (55 ha), Vidagas upes meži (222 ha), Vijatas meži (368 ha);
10) Jelgavas novadā - Sodzera meži (204 ha), Skursteņu platlapju meži (139 ha), Kaigu purvs (paplašinājums 94 ha);
11) Jēkabpils novadā - Krustceļu meži (96 ha), Mežmalu meži (51 ha), Viesītes meži (601 ha);
12) Kuldīgas novadā - Grīdnieku tīrelis (448 ha), Mazupes meži (525 ha), Skudru tīrelis (240 ha), Sniķera dīķa meži (116 ha), Ponakstes upes meži (364 ha), Pasilciema meži (215 ha);
13) Limbažu novadā - Korģes meži (459 ha), Kroģes staignāju meži (70 ha), Soģupes meži (119 ha), Augstroze (paplašinājums 13 ha), Maizezers (paplašinājums 21 ha);
14) Ludzas novadā - Dūkšupes meži (1004 ha), Istras staignāju meži (54 ha), Ladas upes staignāju meži (38 ha), Strodu strauta staignāju meži (305 ha), Zaborovjes ezera purvs un meži (742 ha), Zilupes meži (241 ha);
15) Madonas novadā - Ilzina un Zosina ezeru meži (144 ha), Davelnīša ezera meži (140 ha);
16) Ogres novadā - Vedzes meži (267 ha), Plaužu ezera meži (120 ha), Pečoru ezera meži (594 ha) Skolasupes meži (307 ha), Pilskalnu meži (196 ha);
17) Preiļu novads - Mazā Kurtoša meži (52 ha), Sekstu ezers un meži (85 ha);
18) Rēzeknes novadā - Gadrinkas ezera meži (244 ha);
19) Ropažu novadā - Ķivuļurga (207 ha), Tumšupes meži (357 ha);
20) Siguldas novadā - Mazās Juglas meži (138 ha), Linezers (paplašinājums 145 ha);
21) Talsu novadā - Jūrenvalka meži (90 ha), Kaļķciema meži (120 ha), Medņu kalni (226 ha), Mērsraga meži (659 ha) Briežezera meži (38 ha);
22) Valkas novadā - Purgailes upes meži (40 ha);
23) Valmieras novadā - Augsto kalnu meži (139 ha), Salacas upes meži (137 ha), Vidusburtnieks (paplašinājums 974 ha),
24) Varakļānu novadā - Murmastienes staignāju meži (248 ha);
25) Ventspils novadā - Akmeņdziru staignāji (46 ha), Elkšķenes meži (141 ha), Gārzdes strauta meži (138 ha), Ostupes meži (103 ha), Pasilciema meži (215 ha) Priedulāju mežs (93 ha).
2. aktualizēt administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam;
3. aktualizēt visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfijas prasībām.
Noteikumu projekts paredz, ka līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 1999 gada 15.jūnija noteikumi Nr.212 ''Noteikumi par dabas liegumiem".
Zinātniskais pamatojums dabas liegumu izveidošanai un paplašināšanai pievienots sadaļā "Papildus dokumenti" (dabas lieguma "Augstroze" paplašināšanas zinātniskais pamatojums dabas aizsardzības plānā https://www.daba.gov.lv/lv/media/1285/download).
1. noteikt 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt 6 esošus dabas liegumus, pamatojoties uz Pārvaldes sagatavotajiem priekšlikumiem:
1) Aizkraukles novadā - Lobes ezera meži (77 ha), Iecavas paliene (1505 ha), Jūgupes meži (530ha), Krācējgrāvja staignāju meži (1506 ha), Ellītes purvs (paplašinājums 63 ha);
2) Alūksnes novadā - Sāmaņu pūrs (338 ha), Vorožas upes meži (195 ha);
3) Augšdaugavas novadā - Līdumu mežs (66 ha), Viesītes meži (601 ha);
4) Balvu novadā - Bolupes palienes meži (134 ha), Pērtupes meži (272 ha), Viricas upes meži (39 ha), Dūkšupes meži (1004 ha);
5) Bauskas novadā - Birzes purvi (560 ha), Iecavas staignāju meži (54 ha), Iecavas paliene 1505 ha);
6) Cēsu novadā - Asaru ezers (38 ha), Amatas staignāju meži (128 ha), Augštupītes meži (90 ha);
7) Dienvidkurzemes novadā - Bārtas meži (562 ha), Celmu ezera meži (227 ha), Dunalkas meži (81 ha) Pūļa purvs (495 ha), Rucavas staignāju meži (100 ha)
8) Dobeles novadā - Dravnieku meži (96 ha), Gardenes meži (62 ha), Miltiņu platlapju meži (275 ha);
9) Gulbenes novadā - Audulītes staignāju meži (44 ha), Pededzes staignāju meži (55 ha), Vidagas upes meži (222 ha), Vijatas meži (368 ha);
10) Jelgavas novadā - Sodzera meži (204 ha), Skursteņu platlapju meži (139 ha), Kaigu purvs (paplašinājums 94 ha);
11) Jēkabpils novadā - Krustceļu meži (96 ha), Mežmalu meži (51 ha), Viesītes meži (601 ha);
12) Kuldīgas novadā - Grīdnieku tīrelis (448 ha), Mazupes meži (525 ha), Skudru tīrelis (240 ha), Sniķera dīķa meži (116 ha), Ponakstes upes meži (364 ha), Pasilciema meži (215 ha);
13) Limbažu novadā - Korģes meži (459 ha), Kroģes staignāju meži (70 ha), Soģupes meži (119 ha), Augstroze (paplašinājums 13 ha), Maizezers (paplašinājums 21 ha);
14) Ludzas novadā - Dūkšupes meži (1004 ha), Istras staignāju meži (54 ha), Ladas upes staignāju meži (38 ha), Strodu strauta staignāju meži (305 ha), Zaborovjes ezera purvs un meži (742 ha), Zilupes meži (241 ha);
15) Madonas novadā - Ilzina un Zosina ezeru meži (144 ha), Davelnīša ezera meži (140 ha);
16) Ogres novadā - Vedzes meži (267 ha), Plaužu ezera meži (120 ha), Pečoru ezera meži (594 ha) Skolasupes meži (307 ha), Pilskalnu meži (196 ha);
17) Preiļu novads - Mazā Kurtoša meži (52 ha), Sekstu ezers un meži (85 ha);
18) Rēzeknes novadā - Gadrinkas ezera meži (244 ha);
19) Ropažu novadā - Ķivuļurga (207 ha), Tumšupes meži (357 ha);
20) Siguldas novadā - Mazās Juglas meži (138 ha), Linezers (paplašinājums 145 ha);
21) Talsu novadā - Jūrenvalka meži (90 ha), Kaļķciema meži (120 ha), Medņu kalni (226 ha), Mērsraga meži (659 ha) Briežezera meži (38 ha);
22) Valkas novadā - Purgailes upes meži (40 ha);
23) Valmieras novadā - Augsto kalnu meži (139 ha), Salacas upes meži (137 ha), Vidusburtnieks (paplašinājums 974 ha),
24) Varakļānu novadā - Murmastienes staignāju meži (248 ha);
25) Ventspils novadā - Akmeņdziru staignāji (46 ha), Elkšķenes meži (141 ha), Gārzdes strauta meži (138 ha), Ostupes meži (103 ha), Pasilciema meži (215 ha) Priedulāju mežs (93 ha).
2. aktualizēt administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam;
3. aktualizēt visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfijas prasībām.
Noteikumu projekts paredz, ka līdz ar noteikumu projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 1999 gada 15.jūnija noteikumi Nr.212 ''Noteikumi par dabas liegumiem".
Zinātniskais pamatojums dabas liegumu izveidošanai un paplašināšanai pievienots sadaļā "Papildus dokumenti" (dabas lieguma "Augstroze" paplašināšanas zinātniskais pamatojums dabas aizsardzības plānā https://www.daba.gov.lv/lv/media/1285/download).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Biotopu kartēšanas projekta ietvaros ir apzināta ES nozīmes biotopu izplatība (dati ir publiski pieejami https://ozols.gov.lv/pub), tajā skaitā biotopa Staignāju meži izplatība. Biotopu direktīva neparedz valstij izvēles iespējas aizsardzības statusu kādam ES nozīmes biotopam nenoteikt vai aizstāt ar citiem biotopiem. Līdz ar to, lai izpildītu Biotopu direktīvas prasības un izbeigtu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, Latvijai nepastāv citas izvēles iespējas kā noteikt jaunus dabas liegumus un piešķirt tiem Natura 2000 teritorijas statusu.
Sagatavojot priekšlikumus jaunu dabas liegumu veidošanai prioritāri ir izvēlētas valsts meža zemes, lai iespējami minimizētu aprobežojumus privātīpašumā esošām zemēm.
Sagatavojot priekšlikumus jaunu dabas liegumu veidošanai prioritāri ir izvēlētas valsts meža zemes, lai iespējami minimizētu aprobežojumus privātīpašumā esošām zemēm.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Jaunie dabas liegumi iespēju robežās tiek veidoti valsts meža zemēs, lai minimizētu privāto zemes īpašnieku zaudējumus. Noteikumu projekts kopumā skar 20553 ha zemes - 93% (19047 ha) jaunveidojamie dabas liegumi tiek veidoti valsts meža zemēs, 2,9% (603 ha) fiziskām personām piederošos īpašumos, 3% (653 ha) juridiskām personām piederošos īpašumos un 1,2 % (250 ha) pašvaldībām piederošos īpašumos.
No visām jaunveidojamos dabas liegumos iekļautajām zemēm 96,4 % ir meža zemes, krūmāji - 1%, ūdeņi - 1,6%, lauksaimniecības zemes 1%.
Vienlaikus norādām, ka Eiropas tiesas judikatūrā norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu (Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping, 16. un 24. pants).
No visām jaunveidojamos dabas liegumos iekļautajām zemēm 96,4 % ir meža zemes, krūmāji - 1%, ūdeņi - 1,6%, lauksaimniecības zemes 1%.
Vienlaikus norādām, ka Eiropas tiesas judikatūrā norādīts, ka, izvēloties ierosināmās teritorijas un iezīmējot to robežas, nedrīkst ņemt vērā citus kritērijus (piemēram, ekonomiskas, sociālas vai ar kultūru saistītas vajadzības) kā tikai tos, kas attiecas uz dabisko dzīvotņu (biotopu) veidu un savvaļas augu un dzīvnieku saglabāšanu (Eiropas tiesas 2000. gada 7. novembra spriedums lietā C-371/98 First Corporate Shipping, 16. un 24. pants).
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Jaunizveidotajos dabas liegumos būs spēkā Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 5.nodaļas prasības.
Dabas liegumu robežu ģeotelpiskie dati pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
Dabas liegumu robežu ģeotelpiskie dati pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs pieejami Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Zemes īpašnieki, tiesiskie valdītāji un apsaimniekotāji, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas liegumu teritorijā. Dabas liegumu apmeklētāji, sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts skar 604 ha fiziskām personām piederošas zemes.
Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi vai to daļas tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu. Ņemot vērā to, ka dabas liegumi tiek veidoti pamatā meža zemēs, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi).
Kopumā sabiedrības ieguvums - dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību.
Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi vai to daļas tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu. Ņemot vērā to, ka dabas liegumi tiek veidoti pamatā meža zemēs, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi).
Kopumā sabiedrības ieguvums - dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību.
Juridiskās personas
- Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas dabas liegumu teritorijā.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts skar 653 ha juridiskām personām piederošas zemes. Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi vai to daļas tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu. Ņemot vērā to, ka dabas liegumi tiek veidoti pamatā meža zemēs, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi).
Kopumā sabiedrības ieguvums - dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību.
Kopumā sabiedrības ieguvums - dzīvot labvēlīgā vidē, nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Pēc VAS "Latvijas valsts meži" sniegtās informācijas valsts mežos prognozētais koksnes plūsmas atrāvums 20 gados kailcirtē - 2 267 342 m3 un krājas kopšanas cirtē 185555 m3
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projekts tieši neietekmē valsts un pašvaldību budžetus. Noteikumu projekta ievērošanu un citas normatīvajos aktos noteiktās darbības (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana) dabas liegumos Pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.
Ņemot vērā, ka noteikumu projektā paredzēti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi fiziskām un juridiskām personām ap 1000 ha platībā, paredzēts, ka ikgadējie atbalsta maksājumi - kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no valsts vai Eiropas Savienības budžeta) tiks nodrošināti esošo budžetu ietvaros.
Meža īpašniekiem būs pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 197 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai” ir 196 eiro/ha (par galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu).
Provizoriski aprēķinātās fiziskām un juridiskām personām izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs ap 200 tūkst. eiro.
Nebūtiski samazināsies pašvaldības ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļiem, jo mežaudzēm, kurām tiks noteikti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi, tiks samazināta kadastrālā vērtība (secīgi - aprēķināmais nekustamā īpašuma nodoklis).
Ņemot vērā, ka noteikumu projektā paredzēti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi fiziskām un juridiskām personām ap 1000 ha platībā, paredzēts, ka ikgadējie atbalsta maksājumi - kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (no valsts vai Eiropas Savienības budžeta) tiks nodrošināti esošo budžetu ietvaros.
Meža īpašniekiem būs pieejami ikgadējie atbalsta maksājumi atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumiem Nr. 197 “Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai” ir 196 eiro/ha (par galvenās cirtes un kopšanas cirtes aizliegumu).
Provizoriski aprēķinātās fiziskām un juridiskām personām izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs ap 200 tūkst. eiro.
Nebūtiski samazināsies pašvaldības ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļiem, jo mežaudzēm, kurām tiks noteikti būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi, tiks samazināta kadastrālā vērtība (secīgi - aprēķināmais nekustamā īpašuma nodoklis).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
Pamatojums un apraksts
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā būs jāveic grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", nosakot jaunveidojamiem dabas liegumiem Natura 2000 teritorijas statusu.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas būs nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ropažu, Varakļānu, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Ogres, Preiļu, Siguldas, Talsu, Kuldīgas, Valmieras, Ventspils, Jelgavas un Augšdaugavas novada teritorijas plānojumos.
Likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otrā daļā dotais deleģējums (aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets) bez noteikumu projekta ir izpildīts ar Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2023. gada 28. martā noteikumiem Nr. 144 "Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Ministru kabineta 2023. gada 28. marta noteikumiem Nr. 143 "Noteikumi par aizsargājamām alejām".
Likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 13. panta otrā daļā dotais deleģējums (aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegumus, dabas parkus, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļus izveido Ministru kabinets) bez noteikumu projekta ir izpildīts ar Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2023. gada 28. martā noteikumiem Nr. 144 "Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr. 461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Ministru kabineta 2023. gada 28. marta noteikumiem Nr. 143 "Noteikumi par aizsargājamām alejām".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
31992L0043
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Biotopu direktīva - Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.
Putnu direktīva - Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai daļēji novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpumu procedūru, par to, ka tā nav izpildījusi pienākumus saskaņā Biotopu direktīva 3.panta 2. punktu un 4. panta 1. punktu. Pārkāpumu procedūru par novērstu varēs uzskatīt tikai tad, kad jaunveidojamiem dabas liegumiem pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks noteikts Natura 2000 statuss ar likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
Saskaņā ar 2002.gada 28.maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2.punktu par Natura 2000 teritoriju var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes ĪADT vai mikroliegumu.
Saskaņā ar 2002.gada 28.maija noteikumu Nr. 199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā" 2.punktu par Natura 2000 teritoriju var noteikt tikai tādu teritoriju, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir noteikta par valsts nozīmes ĪADT vai mikroliegumu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Biotopu direktīva - Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību.
Putnu direktīva - Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 92/43/EEK 3.panta 2.punkts
Projekts kopumā
Direktīvas 3.panta 2.punkts ieviests arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43.panta pirmo daļu un pielikumu, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Direktīvas 3.panta 2.punkts ieviests arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43.panta pirmo daļu un pielikumu, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Pārņemtas daļēji
Pārņemtas daļēji
Atbilstoši EK vadlīnijām aizsardzības statuss jānodrošina 60% no biotopa Staignāju meži platības, ar noteikumu projektu tiks sasniegts 40% aizsardzības statuss.
Jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti balstoties uz Biotopu kartēšanas projekta laikā iegūto zinātnisko informāciju. Ņemot vērā to, ka datu ieguve un analīze tika uzsākta vēlāk, kā plānots, kā arī to, ka priekšlikumu sagatavošana un konsultācijas ar lielākajiem zemju īpašniekiem aizņem laiku, to virzība MK tiek veikta pa daļām. Priekšlikumi trūkstošo platību aizsardzības nodrošināšanai tiks virzīti apstiprināšanai MK iespējami ātri, (apstiprināšana plānota MK 2024.gada otrajā pusē)..
Vienlaikus ministrija ir sagatavojusi MK noteikumu projektu "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem"(Tiesību akta lietas ID 22-TA-3783) un "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Tiesību akta lietas ID
22-TA-3788), lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamās sikspārņu sugas (Eiropas platauša) aizsardzībai.
Atbilstoši EK vadlīnijām aizsardzības statuss jānodrošina 60% no biotopa Staignāju meži platības, ar noteikumu projektu tiks sasniegts 40% aizsardzības statuss.
Jaunu aizsargājamo teritoriju priekšlikumi tiek gatavoti balstoties uz Biotopu kartēšanas projekta laikā iegūto zinātnisko informāciju. Ņemot vērā to, ka datu ieguve un analīze tika uzsākta vēlāk, kā plānots, kā arī to, ka priekšlikumu sagatavošana un konsultācijas ar lielākajiem zemju īpašniekiem aizņem laiku, to virzība MK tiek veikta pa daļām. Priekšlikumi trūkstošo platību aizsardzības nodrošināšanai tiks virzīti apstiprināšanai MK iespējami ātri, (apstiprināšana plānota MK 2024.gada otrajā pusē)..
Vienlaikus ministrija ir sagatavojusi MK noteikumu projektu "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem"(Tiesību akta lietas ID 22-TA-3783) un "Aizsargājamo ainavu apvidus "Koknese-Odziena" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Tiesību akta lietas ID
22-TA-3788), lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamās sikspārņu sugas (Eiropas platauša) aizsardzībai.
Nē
Direktīvas 92/43/EEK 4.panta 1.punkts
Projekts kopumā
Direktīvas 4.panta 1.punkts ieviests arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43.panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Direktīvas 4.panta 1.punkts ieviests arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43.panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlijā noteikumi Nr.461 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Grīņu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Pārņemtas daļēji
Jaunveidojamie dabas liegumi pēc to apstiprināšanas MK tiks iekļauti likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumā nosakot tām Natura 2000 statusu, kā arī norādot to izveidošanas mērķi (ES nozīmes biotopus un sugas), tādejādi nodrošinot daļēju direktīvas 4.panta 1.punkta prasību izpildi.
Pilnīga direktīvas 4.panta 1.punkta izpilde tiks nodrošināta pēc aizsardzības statusa (un Natura 2000 statusa) noteikšanas visiem pārkāpumu procedūrā minētajiem ES nozīmes biotopiem un sugām.
Pilnīga direktīvas 4.panta 1.punkta izpilde tiks nodrošināta pēc aizsardzības statusa (un Natura 2000 statusa) noteikšanas visiem pārkāpumu procedūrā minētajiem ES nozīmes biotopiem un sugām.
-
Direktīva 2009/147/EK
3.panta otrā punkta a) apakšpunkts.
Minētās direktīvas normas ir ieviestas arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Minētās direktīvas normas ir ieviestas arī ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 43.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumiem Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem", Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem", Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", Teiču dabas rezervāta likumu, Gaujas nacionālā parka likumu, Slīteres nacionālā parka likumu, Rāznas nacionālā parka likumu, Ķemeru nacionālā parka likumu, Krustkalnu dabas rezervāta likumu, Moricsalas dabas rezervāta likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”.
Pārņemtas daļēji
Prasības tiek pārņemtas daļēji (attiecas uz likuma “Par īpaši izsargājamām dabas teritorijām” pielikumā norādītajām "A" un "C" tipa vietām).
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts paredz jaunos dabas liegumus iespējami daudz noteikt valsts zemēs, lai neapgrūtinātu privātīpašumā esošas platības.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Pēc jauno dabas liegumu apstiprināšanas MK tiks veikts izmaiņas likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", piešķirot tām Natura 2000 teritorijas statusu.
Natura 2000 tīklā tiek iekļautas aizsargājamās teritorijas (tajā skaitā dabas liegumi) arī atbilstoši direktīvai 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību. Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu putnu aizsardzībai noteiktās teritorijas apzīmētas kā “A” un “C” tipa vietas (A- teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, C- teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. Patlaban atbilstoši Putnu direktīvai ir noteiktas 98 aizsargājamās teritorijas, atbilstoši Biotopu direktīvai - 329.
Natura 2000 tīklā tiek iekļautas aizsargājamās teritorijas (tajā skaitā dabas liegumi) arī atbilstoši direktīvai 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību. Saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumu putnu aizsardzībai noteiktās teritorijas apzīmētas kā “A” un “C” tipa vietas (A- teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, C- teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai).
Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas – 4 dabas rezervāti, 4 nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, 9 aizsargājamo ainavu apvidi, 7 aizsargājamās jūras teritorijas, 9 dabas pieminekļi un 24 mikroliegumi. Patlaban atbilstoši Putnu direktīvai ir noteiktas 98 aizsargājamās teritorijas, atbilstoši Biotopu direktīvai - 329.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Dabas aizsardzības pārvaldeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalības rezultāti apkopoti viedokļu pārskatā un pievienoti sadaļā 'Papildu dokumenti'.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Pozitīvi atzinumi saņemti no Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Ludzas, Madonas, Ropažu, Varakļānu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Ogres, Preiļu, Siguldas, Talsu, Kuldīgas, Valmieras, Ventspils, Jelgavas un Augšdaugavas novada pašvaldības
No Limbažu,Cēsu un Dobeles novada saņemti iebildumi par atsevišķu zemes vienību iekļaušanu dabas liegumos, kas ņemti vērā. Limbažu novada domei nosūtīts skaidrojums un lūgums sniegt papildus atzinumu (jauni iebildumi nav saņemti).
Ministrijā saņemti 23 zemes īpašnieku zvani, (zemes īpašnieki interesējās par precīzām dabas liegumos iekļautajām platībām, zinātnisko pamatojumu un plānotajiem ierobežojumiem), kuriem sniegts skaidrojums mutiski. Tāpat arī saņemti 18 privātpersonu, biedrību un juridisko personu iesniegumi (tajās skaitā 13 privātpersonu, 2 juridisku personu, 1 biedrības, 2 valsts akciju sabiedrību) ar iebildumiem un priekšlikumiem. Ņemot vērā saņemtos iebildumus un priekšlikumus precizētas 6 dabas liegumu robežas. Zemes īpašnieku izteiktie iebildumi daļēji ņemti vērā attiecībā uz dabas lieguma "Asaru ezers", "Maizezers", "Vidusburtnieks" un "Ellītes purvs" plānotajām robežām. VAS "Latvijas valsts meži" iesniegtie 55 teritoriju robežu priekšlikumi ņemti vērā daļēji.
Ministrijā saņemta Meža īpašnieku biedrības vēstule (adresēta Ministru prezidentam), kurā tiek lūgts pārtraukt jaunu aizsargājamo teritoriju un mikroliegumu veidošanu, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem (vēstuli parakstījušas bija vairāk kā 850 personas). Atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai uz vēstuli sniegta kopīgi ar Zemkopības ministriju saskaņota atbilde.
No Limbažu,Cēsu un Dobeles novada saņemti iebildumi par atsevišķu zemes vienību iekļaušanu dabas liegumos, kas ņemti vērā. Limbažu novada domei nosūtīts skaidrojums un lūgums sniegt papildus atzinumu (jauni iebildumi nav saņemti).
Ministrijā saņemti 23 zemes īpašnieku zvani, (zemes īpašnieki interesējās par precīzām dabas liegumos iekļautajām platībām, zinātnisko pamatojumu un plānotajiem ierobežojumiem), kuriem sniegts skaidrojums mutiski. Tāpat arī saņemti 18 privātpersonu, biedrību un juridisko personu iesniegumi (tajās skaitā 13 privātpersonu, 2 juridisku personu, 1 biedrības, 2 valsts akciju sabiedrību) ar iebildumiem un priekšlikumiem. Ņemot vērā saņemtos iebildumus un priekšlikumus precizētas 6 dabas liegumu robežas. Zemes īpašnieku izteiktie iebildumi daļēji ņemti vērā attiecībā uz dabas lieguma "Asaru ezers", "Maizezers", "Vidusburtnieks" un "Ellītes purvs" plānotajām robežām. VAS "Latvijas valsts meži" iesniegtie 55 teritoriju robežu priekšlikumi ņemti vērā daļēji.
Ministrijā saņemta Meža īpašnieku biedrības vēstule (adresēta Ministru prezidentam), kurā tiek lūgts pārtraukt jaunu aizsargājamo teritoriju un mikroliegumu veidošanu, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem (vēstuli parakstījušas bija vairāk kā 850 personas). Atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai uz vēstuli sniegta kopīgi ar Zemkopības ministriju saskaņota atbilde.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
Normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, kas saistītas ar jaunajiem dabas liegumiem (piemēram, rakstisku atļauju izsniegšana, ziņojumu gatavošana EK) Pārvalde un citas institūcijas veiks esošo budžetu ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Jaunveidojamie dabas liegumi pamatā tiek veidoti valsts meža zemēs. Nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežaudžu aizsardzību kopumā paredzama pozitīva ietekme uz teritoriju attīstību un labvēlīgas dzīves vides nodrošināšanu.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nodrošinot bioloģiski vērtīgu mežaudžu aizsardzību kopumā paredzama pozitīva ietekme uz labvēlīgas dzīves vides nodrošināšanu.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi