Anotācija

Nepieciešami precizējumi 2025. gada prioritāro meža nozares atbalsta un attīstības programmu, projektu un aktuālo zinātniskās izpētes projektu noteikšanā.

Grozījumu projekts ir sagatavots, ievērojot līdzekļus, kas likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteikti Zemkopības ministrijas budžetam finansējuma izlietojuma programmas 24.00.00 "Meža resursu ilgtspējības saglabāšana" apakšprogrammā 24.02.00 "Valsts atbalsta pasākumi meža nozarē", tos novirzot Meža attīstības fondam (turpmāk - MAF). 

Lai 2025. gadā sasniegtu Meža attīstības fonda mērķi, Zemkopības ministrija kopā ar saviem sadarbības partneriem izvērtēja meža nozares attīstības tendences un aktualitātes 2025. gadā un noteica meža nozares attīstībai nepieciešamās prioritātes.

Ievērojot Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus, tostarp jaunās ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 un ES Meža stratēģijas 2030 mērķus, nepieciešami pētījumi, kas dotu pamatu meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanā un apsaimniekošanā, veicinātu Latvijas zinātnieku iesaistīšanos starptautiskos pētījumos, uzlabotu meža ekonomiskā devuma un koksnes izmantošanas monitoringu un uzskaiti. Tas sasaucas arī ar Nacionālā attīstības plāna 2021–2027 rīcības virzienā "Daba un vide – "Zaļais kurss"" uzsvērto par nepieciešamību iegūt jaunas zināšanas meža jomā.

Diemžēl joprojām ir vērojama un bieži pat padziļinās izpratnes plaisa mežu apsaimniekotāju un īpašnieku, meža nozares pārstāvju un sabiedrības vidū. Meža attīstības fonda projektu ietvaros ir jāturpina darbs sabiedrības viedokļa un izpratnes pilnveidošanā par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, tā ietekmi uz klimata pārmaiņām un nozīmi aprites ekonomikā, kā arī nozares perspektīvām.
Grozījumu projektā paredzētais atbalsts veicinās nozares ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Katru gadu tiek noteiktas meža nozares prioritātes un finansējuma apmērs tiek koriģēts atbilstoši vajadzībām, tāpēc attiecīgi mainās finansējums un tiek ierosināti jauni projekti.

Noteikumu 5.1. punktā valsts atbalsts meža nozares attīstībai paredz veicināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas programmu un projektu īstenošanu:

1) Vairāki projekti, tostarp Pašvaldību savienības rīkotās "Meža dienas",  Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes rīkotais Meža dienu pasākums "Mežs ienāk Jelgavā", kas notiek sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Jelgavas pašvaldību un iestādi "Kultūra", kas bija iekļauti jau 2024. gada Meža attīstības fonda projektu sarakstā, notiks arī šogad, un šo projektu finansējums ir saglabāts iepriekšējā gada līmenī. 

2) Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" pasniegšanas norises informatīvajam un tehniskajam nodrošinājumam, lai organizētu kvalitatīvu apbalvošanas norisi un izteiktu atzinību nozarē strādājošajiem, šogad samazināts finansējums atbilstoši samazinātam darba uzdevuma apjomam.

3) meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" balvu izgatavošanai un naudas balvu fondam plānotie izdevumi ir palielināti atbilstoši plānotajam apbalvojamo,  izgatavojamo balvu skaitam un to izmaksām.

4) Turpinot 2024. gadā izstrādāto priekšizpētes projektu ES iniciatīvas "Par 3 miljardiem koku vairāk" ieviešanai, 2025. gadā ir plānots realizēt projektā tapušo ieviešanas plānu kampaņas platformas un bāzes sagatavošanai. Projekta mērķis ir rosināt Latvijas iedzīvotājus, zemes īpašniekus, uzņēmējus un valsts un pašvaldību iestādes pilnvērtīgi iesaistīties iniciatīvā, kas paredz līdz 2030. gadam ES teritoriju papildināt ar trīs miljardiem koku vairāk. Iniciatīva ir radusies saistībā ar ES Zaļā kursu kā Meža stratēģijas un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas daļu ar mērķi palielināt un vairot meža platības, to kvalitāti un izturību pret klimata pārmaiņām, kā arī dotu artavu CO2 izmešu samazināšanā. Realizējot šo projektu, Latvija varētu dot nozīmīgu ieguldījumu gan savas mežsaimniecības ilgtspējas uzlabošanā, gan Eiropas kopējo mērķu sasniegšanā; Projekta summa palielināta atbilstoši sagatavotajam darba uzdevumam.

5) Informatīvās platformas www.mezaskatli.lv "Meža nozare skaitļos un faktos" uzturēšanai un papildināšanai ar jaunākajiem nozares statistikas datiem, kas sniedz meža nozari raksturojošu, ar statistiku pamatotu informāciju lēmuma pieņēmējiem, nozares pārstāvjiem un plašākai sabiedrībai, tādējādi radot izpratni par nozares rādītājiem un to attīstības dinamiku. Aktualizēt datus ir svarīgi, lai plašākai sabiedrībai būtu iespējams iepazīt meža nozares attīstības dinamiku un sekot tai līdzi, jo mežs ir Latvijas lielākā bagātība, ar to saistītā uzņēmējdarbība dod ļoti nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un ar nozari tieši vai netieši ir saistīts gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Tā kā drukātu izdevumu izdot nav paredzēts, projekta summa ir precizēta atbilstoši plānotajam darbu apjomam - platformas uzturēšanai un datu papildināšanai.

6) Lai veicinātu MAF ietvaros tapušo zinātniskās izpētes projektu rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un veicinātu tās izprati par šī darba nozīmību meža nozares, valsts ekonomikas un cilvēku labklājības uzlabošanā, tiks realizēts sabiedrības informēšanas projekts. Tas ir plānots kā informatīvā atbalsta projekts punktā 5.2. plānotajiem zinātniskās izpētes projektiem un noritēs ciešā sadarbībā to realizētājiem.

7) 2024. gada zinātniskās izpētes projekta  "Atbalsts meža nozares stratēģiskā dokumenta izstrādei" rezultāti ir būtiski svarīgi topošajam valsts pārvaldes stratēģijas dokumentam "Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2025.- 2032. (ar vīziju uz 2050.)". 2024. gada rezultātā iegūtos datus nepieciešams pārskatāmi un analītiski vizualizēt, lai pasniegtu plašākai sabiedrībai elektroniskā kataloga formā. 

8) Vairāki projekti, tostarp 2024. gadā notikušais Starptautiskās meža pētniecības organizāciju apvienības (International union of forest research organizations – IUFRO) Pasaules kongress, sabiedrības viedokļa pētījums un “Skolu jaunatnes izglītošanas pasākums "Konkurss "Mežs Latvijas izaugsmei", kas notika pērn, šogad netiks realizēti, tāpēc ar šiem grozījumiem tiek svītroti.

Meža nozares attīstībai grozījumu projekts 2024. gadā paredz šādus jaunus prioritārus zinātniskās izpētes projektus (turpmāk – izpētes projekti) 5.2. punktā:

1) pētījums "Priekšlikumu izstrāde Nacionālā meža monitoringa pilnveidei, ietverot meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa un Otrā līmeņa gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringa komponentes, kā arī konsultatīvi zinātnisko atbalstu Latvijas pozīciju sagatavošanai par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru" (LVMI "Silava") ir papildināts ar egļu astoņzobu mizgrauža monitoringa sadaļu, atbilstoši palielinot finansējumu saskaņā ar šīs sadaļas izmaksām. Meža likuma 29.1 pants deleģē LVMI "Silava" īstenot nacionālo meža monitoringu, tāpēc netiek plānota minētā zinātniskās izpētes projekta darba uzdevumu izsludināšana oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Projekta īstenošana turpinās pilnveidot zināšanas par meža bioloģisko daudzveidību Latvijā, īpaši saimnieciskajos mežos, ņemot vērā šā jautājuma aktualitāti saistībā ar ES Bioloģiskās daudzveidības 2030 izvirzītajiem mērķiem, ES dabas atjaunošanas regulas projektā ietvertajiem mērķiem un monitoringa kritērijiem. Īstenojot projektu, tiks veicināta sadarbība ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kas ievieš nacionālo bioloģiskās daudzveidības monitoringu, uzlabojot datu apriti starp iestādēm. Konsultatīvi zinātniskā atbalsta komponenta mērķis ir sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas mežu noturību veicinoša monitoringa satvaru. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti Latvijas nostājas sagatavošanai un pamatojumam Eiropas Padomes Ad hoc darba grupā par meža monitoringu un citur;
2) nepieciešams nodrošināt ERA-NET ForestValue ("Eiropas pētniecības telpas tīkli") apstiprinātā pētījuma "Seeing trees and forests for the future: assessment of trade-offs and potentials to breed and manage forests to meet sustainability goals" (Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai) īstenošanu ar sadarbības partneriem no četrām valstīm (Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Latvijas) (Assess4EST) (atbildīgā iestāde – LVMI "Silava"). Tajā tiks vērtētas iespējas, kā, pielāgojot un attīstot mežsaimniecību, nodrošināt meža nozares maksimālo devumu ilgtspējības mērķu sasniegšanai Ziemeļeiropā;
5) izpētes projekts "Informācijas nodrošinājums par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību" (LVMI "Silava") nodrošinās nepieciešamo datu aktualizāciju un analīzi gan no pagājušā gadsimta, gan no šī gadsimta sākuma;
6) izpētes projekts "Vadlīniju dabai tuvai mežsaimniecībai projekta izstrāde atbilstoši Latvijas apstākļiem" nepieciešams, lai dotu ieguldījumu Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai, un tas īstenojams saskaņā ar Eiropas Komisijas darbu pie "Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai" izstrādes;
7)  2025. gadā tiek turpināta Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2025.- 2032. (ar vīziju uz 2050.) izstrāde. Pamatnostādņu vides pārskata sagatvošanai saņemtas Dabas aizsardzības pārvaldes un Vides pārraudzības valsts biroja rekomendācijas. Lai iespējami vispusīgi izvērtētu rekomendācijās minēto, vides un dabas aizsardzības risku mazināšanā, saglabājot nozares ekonomisko dzīvotspēju un attīstības iespējas, risinājumu apzināšanai  nepieciešamas izmantot pētījumos un datos balstītu pieeju. Pētījums sniegs priekšlikumus Pamatnostādņu projekta pilnveidei; 
8) projekta "Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Regulas par dabas atjaunošanu projekta ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvara, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību" aktualitāti nosaka gaidāmā regulas pieņemšana un stāšanās spēkā.
Eiropas Padomes un Parlamenta regula par dabas atjaunošanu paredz, ka dalībvalstīm būs jāievieš atjaunošanas pasākumi, kas ir vajadzīgi, lai uzlabotu meža ekosistēmu biodaudzveidību, vienlaikus ņemot vērā meža ugunsgrēku risku. Dalībvalstīm būs jāpanāk, lai valstī parasto meža putnu populāciju indekss ir ar augšupēju tendenci. Tāpat augšupejoša tendence būs jāpanāk vismaz sešiem no septiņiem  meža ekosistēmu indikatoriem – stāvošai un gulošai atmirušai koksnei, nevienmērīga vecumstruktūras mežu īpatsvaram, meža savienojamībai, organiskā oglekļa uzkrājumam, to mežu īpatsvaram, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidībai. Lai panāktu šo mērķu izpildi, nepieciešams uzsākt darbu pie iespējamajiem priekšlikumu izstrādes pasākumiem;
9) paplašinoties Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēmas tvērumam (ETS2) uz transporta, mājokļu un komerciālo sektoru, nepieciešams nodalīt degvielas plūsmu, uz kuru neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas 2023/959 nosacījumi. Lai to izdarītu, ir jāizstrādā vadlīnijas degvielas nodalīšanas, uzskaites, kontroles un uzraudzības sistēmas izveidei mežsaimniecības sektorā. Pērn un šī projekta realizāciju nepieteicās neviens pretendents, tāpēc tiek palielināts projekta finansējums un projekts tiks izsludināts vēlreiz;
10) vairāki projekti,  tostarp "Koksnes plātņu produktu ražošanas dinamika Latvijā pēdējo piecu gadu laikā", "Privāto mežu apsaimniekošanas un meža īpašumu konsolidācijas un kooperācijas procesa monitorings", "Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu izvērtējums, tā devums Latvijas tautsaimniecībā", atsevišķs astoņzobu mizgraužu pētījums netiks turpināts 2025. gadā, tāpēc 5.2.3, 5.2.10. un 5.2.11. apakšpunkti tiek dzēsti;
11) atbilstoši aktualitātei ir paredzēts izsludināt konkursu uz jaunu pētījumu, lai noskaidrotu koksnes biomasas izmantošanas enerģijas ieguves tendences 2021.-2025. gadā un patēriņa prognožu aprēķinu turpmākajam periodam.

Projektu izpildītājiem prasītās informācijas klāstā tika identificēta iesniedzamās informācijas dublēšanās konta pārskata un kopsavilkuma formās.

Ar šo noteikumu projektu tiek atcelta prasība iesniegt kopsavilkumu. Jāiesniedz tikai konta pārskats, tādējādi samazinot administratīvo slogu gan izpildītāja, gan projektu uzraudzības pusē. Tiek dzēsts 47.2. apakšpunkts, un precizēts 17., 28. un 41. punkts.

Gadījumos, kad projektu konkursa izvērtēšanas rezultātā tiek izvēlēts projekta izpildītājs pēc tā iesniegtās projekta koncepcijas vērtējuma (5.1. apakšpunkts un 18. punkts), nepieciešams rast iespēju projekta izpildītājam realizēt ieplānoto koncepciju.

Lai to novērstu, noteikumu 36. punkts ir papildināts, paredzot, var lemt par iepirkuma procedūras nepiemērošanu projekta realizācijai. 

Publisko iepirkumu likumā ir mainīta minimālā līgumcena iegādēm.

57.1. apakšpunktā mainīta minimālā summa iegādēm, kam piemērojams izdevīgākā piedāvājuma kritērijs.

Identificēts nevajadzīgs administratīvais slogs, vērtējot projektu pieteikumus, kur esošo noteikumu kārtībā Dienestam ir jāvērtē pilnīgi visu pretendentu grūtībās nonākuša uzņēmuma (GNU) statuss.

31.3. apakšpunktā precizēts, ka grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa vērtēšanas kritērijs attiecas tikai uz tiem pretendentiem, kas atbilsts regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem (tikai zinātniskās institūcijas). Kā arī precizēts nodokļu parādu statuss uz projekta vērtēšanas brīdi, nevis uz iesniegšanas termiņa brīdi, kā tas bija iepriekš (31.2. apakšpunkts).

Sakarā ar TV24 iziešanu no bezmaksas virszemes apraides, ir būtiski samazinājusies televīzijas kanālu iespēja pretendēt uz valsts atbalstu raidījumu veidošanā par meža nozares attīstības jautājumiem. 

5. pielikumā "Papildu nosacījumi pretendentiem, kas pārstāv plašsaziņas līdzekļus" ir izņemta prasība pēc obligātas bezmaksas virszemes apraides, tā vietā prasība nodrošināt raidījuma pieejamību bez maksas interneta vidē vienu gadu kopš ētera brīža. Tāpat precizētas tirāžas preses izdevumiem un interneta vietnēm, atbilstoši tirgus situācijai 2024. gadā.

Projektu vērtēšanā identificētas grūtības izteikt projektu vērtējumus plašākā diapazonā. Vērtējuma skala paredz tikai divus vērtējumus, neradot iespēju projektus vērtēt niansēti un izvērsti.

Precizēta vērtējumu skala projektu pieteikumu vērtējumiem 2. un 3. pielikumā, radot iespēju ekspertiem ranžēt vērtējumus plašākā diapazonā, nekā iepriekš. Divu vērtējumu vietā ieviesta skala no 0 līdz 20.