Anotācija (ex-ante)

 Šobrīd noteikumu Nr. 554 4. punktā noteikts, ka Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedējus un tirgotājus Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – KUVIS).
Noteikumu Nr. 554  7.5.apakšpunkts paredz  informācijas ievietošanu dienesta tīmekļvietnē par reģistrētajām personām. Savukārt  7.6. un 7.7. apakšpunktā  noteikta reģistrācija  KUVIS un svītrošana no tā.  
2019. gada 7. novembrī tika grozīts  Sēklu un šķirņu aprites likums,  norādot personas, kuras saskaņā ar likuma 4. pantu reģistrējamas KUVIS. Lai nedublētu Sēklu un šķirņu aprites likuma 4.pantā noteikto  personu reģistrācijas kārtību KUVIS un svītrošana no tā, ir nepieciešams precizēt attiecīgos punktus un apakšpunktus noteikumos Nr. 554.   

Svītro noteikumu Nr.554 4.punktu (noteik. proj. 1.1. app.), 8. un 9.punktu (noteik. proj. 1.8 un 1.9. app.)  Tiek precizēts 5.punkts (noteik. proj. 1.2. app.). Noteikumu projekts groza noteikumos Nr.554  7.5.apakšpunktu (noteik. proj. 1.4.app.); 7.6.apakšpunktu (noteik. proj. 1.5. app.), 7.7.apakšpunktu (noteik. proj. 1.6. app.), 10.punktu (noteik. proj. 1.10.app.), par izmaiņām precizē 12.punktu (noteik. proj. 1.11.app.). Papildina noteikumus ar 13.¹punktu (noteik. proj. 1.12.app..

Saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu līdz ar to nepieciešams svītrot šo terminu no noteikumu 7.4.2. apakšpunkta, lai nodrošinātu termina "juridiskā persona" nepārprotamu pielietojumu.

Komercreģistrs ir viens no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, kurā ieraksta komersantus. Tā kā nav ierobežots juridisko personu loks, kas var iegādāties sēklas materiālu, tad nepieciešams no noteikumiem svītrot terminu "komercreģistrs".

Noteikumu  7.4.2. apakšpunktā, 1. pielikumā svītroti termini "uzņēmums" un "komercreģistrs".

Patlaban iesnieguma iesniegšanas datums lauku apskatei ir noteikts 1. jūnijs.  Ievērojot pēdējo gadu klimata pārmaiņas (straujo veģetācijas attīstību pavasarī), noteikumu projektā tas tiek mainīts uz 25. maiju. Arī sēklu tirgotājiem, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu sēklaudzēšanai, informācija dienestā būs jāiesniedz par 10 dienām agrāk – 20. maijā. Turpmāk dienests iesniegumus par tādu sēklu sertificēšanu un tirdzniecību, kurām ir pazemināta dīgtspēja, apkopos tikai līdz 20. aprīlim, nevis arī līdz 1. jūnijam, kā bija līdz šim. Tā kā sēklu sertificēšana notiek pirms 1. jūnija, tad nav nepieciešami divi termiņi. 
Līdz ar to tiek nodrošināts, ka informācija saskan ar Lauku atbalsta dienestā iesniegto informāciju, ja sēklaudzētājs pretendē uz valsts vai Eiropas Savienības tiešo atbalstu.  

 Noteikumu projekts groza noteikumos Nr.554 27. punktu (noteik. proj. 1.13.app.). Savukārt noteikumu Nr. 554 9. pielikuma 5.1. apakšpunktā būs jānorāda lauka numurs atbilstoši Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmai (LAD  EPS).

Noteikumu Nr. 554  31.1. apakšpunktā ietvertā norma par izsētās sēklas kvalitāti nosaka atvieglotas prasības sēklaudzēšanas saimniecībai pašu audzētai sēklai, ko izmanto sējai tajā pašā saimniecībā, jo tad kā sēklas kvalitāti apliecinošs dokuments nepieciešams tikai sēklu testēšanas pārskats, kas apliecina sēklas atbilstību attiecīgās kategorijas prasībām. Ja sēkla sējai tiek iegādāta ārpus savas saimniecības no cita sēklaudzētāja, tad nepieciešami atbilstoši sēklas kvalitāti apliecinoši dokumenti (piem., sēklu iesaiņojama oficiālā etiķete).

Noteikumu projekts groza noteikumos Nr.554 31.1.apakšpunktu (noteik. proj. 1.14.app.)

Spēkā ir stājusies direktīva 2021/971, kas paredz: lai identificētu augu šķirni, papildus var izmantot BMP, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālajos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.
   Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Izmantojot BMP ir iespējams auga šķirni identificēt, pamatojoties uz Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijas analīzēm, nevis tikai uz vizuāliem augu fenotipa novērojumiem uz lauka. BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc šķirnes aprakstā norādītās informācijas. Tāpat būs noteikts, tieši kuru atbilstošo BMP paņēmienu varēs izmantot. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunām BMP un arī oficiālajiem sugu šķirņu aprakstiem.
     Latvijā pagaidām nav iespējama BMP šķirnes identifikācija sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šo paņēmienu ir jāiekļauj noteikumos Nr. 554, jo nepieciešams nodrošināt iespēju nākotnē šķirnes identificēt ar BMP, kad tos sāks izmantot sēklu sertifikācijā arī Latvijā. To varēs izdarīt Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas pazīmes izpausmes un ieteikta tā BMP metode, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc tās aprakstā norādītās informācijas.
      Tāpēc šobrīd dienesta tīmekļa vietnē  nav iespējams ievietot informāciju par konkrētiem BMP.   To varēs ievietot tikai, kad būs skaidrs kāda tieši akreditētā metode attiecīgajai sugai  būs ieviesta. Šobrīd dienestam nav finansiālu iespēju BMP ieviest, jo nepieciešama darbinieku apmācība ārpus Latvijas. Līdzko  tiks piešķirts finansējums, tad arī būs zināmas konkrētas BMP un tiktu precizēti šie noteikumi.  
      Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, ar kuriem, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām BMP var izmantot kā papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudēs. Izmantot var tikai tos BMP, ko atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus. 

Noteikumi Nr. 554 tiek papildināti ar  36.¹ un 101.1 punktu (noteik. proj. 1.15. un 1.46. app.), kuros noteikts, ka Valsts augu aizsardzības dienests var izmantot BMP, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti vizuālajos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā. Sakarā ar atsauces iekļaušanu uz jauno 36.¹ punktu nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 554 42. punktu (noteik. proj. 1.16. app.).

Latvijā sēklu kvalitātes analīzes tiek veiktas dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk - NSKL) atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem. NSKL strādā saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un citu sēklaudzēšanu un sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, vienlaikus nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību. Sēklu paraugu noņemšana, kvalitātes noteikšanas analīzes un ISTA sertifikātu izsniegšana tiek veikta saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas paredzētajiem noteikumiem un metodēm. Dienesta tīmekļvietnes sadaļā “Starptautiskās metodes” ir informācija par izmantotajām metodēm un procedūrām,kas izstrādātas uz ISTA noteikumu pamata, bet ne tieši ISTA noteikumi. 

Noteikumu 48.2. apakšpunktā (noteik. projekta 1.17.app.)  tiek veikti precizējumi, lai noteikumu lietotājiem būtu skaidrs, ka dienesta tīmekļvietnē ir informācija par tām metodēm un procedūrām, kas izstrādātas uz ISTA noteikumu pamata un, ko izmanto dienests, lai nodrošinātu sēklu sertifikāciju. 
Tāpat nepieciešams precizēt pie kāda nosacījuma dienesta inspektors neveic sēklu partijas novērtēšanu atbilstoši menētajsi metodei, tāpēc tiek precizēts noteikumu 49.punkts (noteik. projekta 1.18.app.).

Noteikumu 56. punkts paredz, ka līdz 1.martam var iesniegt dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju, savukārt 58.punktā noteikts, ka dienests apkopo informāciju līdz šim datumam un informē Nacionālo augu šķirņu padomi. Citos sēklaudzēšanas noteikumos ir no teikts 15. aprīlis iesnieguma iesniegšanai. 

Tiek grozīts iesnieguma iesniegšanas laiks uz 15.aprīli noteikumu 56.punkts (noteik. projekta 1.20. app.), līdzīgi kā tas noteikts citos sēklaudzēšanas noteikumos, lai Nacionālā augu šķirņu padome varētu vienlaicīgi izvērtēt iesniegumus groza 59.punkts (noteik. projekta 1.23.app.), 60.punkts (noteik. projekta 1.24.app.). 

Līdz šim noteikumos Nr. 554 noteikti divi dokumenti – sēklu sertifikāts un pārskats “Sēklu novērtēšanas rezultāti”, bet, lai vienkāršotu sistēmu, turpmāk visi sēklu kvalitātes testēšanas rezultāti tiks norādīti vienā dokumentā – sēklu testēšanas pārskatā. Sēklu kvalitāti apliecina etiķete, tāpēc turpmāk tiks izsniegts ne vairs sēklu sertifikāts, bet gan sēklu testēšanas pārskats, kurā būs norādīts, vai sēklu paraugs atbilst noteikumu Nr. 554 prasībām, un attiecīgi uz tā pamata atbilstoši lauku apskatu rezultātiem tiks izsniegtas oficiālās etiķetes. Sēklu testēšanas pārskatā tiks iekļauta norāde par to, vai sēklu partija atbilst vai neatbilst noteikumu Nr. 554 prasībām. 

Noteikumu projekts groza noteikumos Nr.554 61.1. apakšpunktu (noteik. proj.1.27.app.), 83.punktu (noteik. proj.1.28.app.), 92.1.punktu (noteik. proj.1.35.app.), 93.punktu (noteik. proj.1.36.app.),94.punktu (noteik. proj.1.37.app.),95.punktu (noteik. proj.1.38.app.),97.1.punktu (noteik. proj.1.39.app.), 97.2.punktu (noteik. proj.1.40. app.). Groza 17.pielikumu  (noteik. proj.1.53.app.).
Svītro 18.pielikumu (noteik. proj.1.54.app.).

Tiek ieviests jauns sēklu sertificēšanas termiņš – 2 gadi, ja tiks izpildīti   attiecīgi nosacījumi,  tirdzniecībai paredzētām sēklām būs jāveic sēklu kvalitātes pārbaude pēc diviem vai viena gada vai trīs mēnešiem.
Lai sēklas sertificētu uz diviem gadiem, to dīgtspējai ir  jābūt vismaz par pieciem procentiem lielākai nekā noteikumu Nr. 554 3. pielikumā noteiktā minimālā dīgtspēja, jābūt atbilstošam mitrumam(neapstrādātām sēklām). Ja dīgtspēja atbilst  noteikumu Nr. 554 3. pielikumā noteiktajai minimālajai dīgtspējai, ir atbilstošs mitruma saturs  (neapstrādātām sēklām), tad  sēklas sertificē uz vienu gadu. Savukārt, ja sēklām būs paaugstināts mitrums, sēklas tiks sertificētas uz trim mēnešiem.
 Ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un citām ķīmiskām vielām apstrādātām sēklām mitrums un kaitēkļi netiek pārbaudīti.
Ir nepieciešams papildināt notikumus ar nosacījumuiem par atkārtotu sēklu pārbaudi par citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētām sēklām, kuras apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķīmiskām vielām un kuras tirgo Latvijā.

Lai noteikumi Nr.554 būtu pārskatāmāki, noteikumu projekts papildināts ar 16.¹ pielikumu (noteik. proj.1.52.app.), kurā vienkāršoti ir ietvertas prasības attiecībā uz sēklu sertifikācijas termiņiem un nosacījumiem.
Noteikumi papildināti ar 97.¹punktu (noteik. proj.1.41. app.),97.²punktu (noteik. proj.1.42. app.), 97.³punktu (noteik. proj.1.43. app.), 97.⁴punktu   (noteik. proj.1.44. app.).

Ieviešot noteikumos Nr.554 Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto klusēšanas un piekrišanas principu, tika paredzēts, ka dienests sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecību izsniegs pēc personas pieprasījuma. Praksē līdz šim brīdim reģistrācijas apliecība ir pieprasīta tikai dažas reizes, tāpēc dienests turpmāk pēc personas pieprasījuma vairs neizsniegs reģistrācijas apliecību, bet gan paziņos lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā. Dienests pēc personas pieprasījuma elektroniski paziņo lēmumu par personas reģistrāciju reģistrā, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja tā saņēmējam ir aktivizēta. Ja oficiālā elektroniskā adrese nav aktivizēta, tad dienests attiecīgo informāciju nosūta uz iesniegumā norādīto elektronisko pasta adresi. Tāpēc nav vairs nepieciešama šāda apliecība.
 

Svītro noteikumu 2.pielikumu (noteik. projekta 1.49.app.).