Anotācija (ex-ante)

Šobrīd trūkst vienota informācija par Latvijā sastopamo vēsturisko kūdras ieguves platību un to stāvokli, un pieejamā informācija ievērojami atšķiras dažādos informācijas avotos un ir fragmentēta starp dažādiem pētījumiem un institūcijās esošiem datiem. Kopumā pēdējā vispārējā kūdras resursu inventarizācija ir veikta vairāk kā pirms 40 gadiem – inventarizācijas veiktas 1962.gadā un 1980.gadā [14].  Salīdzinoši nesen ir veikti vairāki projekti, aktualizējot informāciju par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, piemēram, LIFE REstore projekta ietvaros veikta degradēto purvu teritoriju inventarizācija un izveidota datu bāze ar 237 ierakstiem, kurā norādīta informācija par konkrēto teritoriju atrašanās vietu, atradnes numuru Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk- LVĢMC) derīgo izrakteņu reģistrā, tās atrašanos īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (turpmāk – ĪADT), platība, kurā notikusi kūdras ieguve, platība, kurā notikusi vai notiek rekultivācija utt. [5]. Tajā pat laikā Latvijas teritorijā ir konstatētas 9600 kūdras atradnes [4], no kurām par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām atbilstoši Pamatnostādņu 3. pielikumam var tikt uzskatītas 190 teritorijas. Ir vēl arī citi projekti, kur meklēts un mēģināts uzskaitīt degradētas kūdras ieguves vietas, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - DAP) īstenotā  LIFE REstore projekta ietvaros "Degradētu kūdrāju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā". Projekta ietvaros datu ieguve notika kamerāli, no identificētajiem 50 179 hektāriem degradētu kūdrāju ģeoloģiskais apsekojums veikts 78 kūdrājos. Projektā, analizējot identificētās teritorijas, ir aplēsts, ka aptuveni 18 010 ha teritorijas, kurās kūdras ieguve ir pārtraukta vai pabeigta, nav datu par to, vai ir veikta šo teritoriju rekultivācija, un tika secināts, ka atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids jāizvēlas degradētiem kūdrājiem 18 010 ha platībā [6].  Katrs īstenotais projekts vai pētījums ir konstatējis atšķirīgu degradētu vēsturisku kūdras ieguves vietu skaitu, apskatot tās no atšķirīga skatu punkta, piemēram, atlikušā kūdras resursa, renaturalizācijas iespējas, zemes lietojuma veida, emisiju faktoriem utt., bet nav vienota kopsaucēja rīcībai ar šīm teritorijām, kā arī pēc pētījumu īstenošanas nav sekojušas darbības, lai veiktu uzlabojumus degradētajās kūdras ieguves teritorijās. Te arī jāmin, ka pieejamo datu kvalitāti par vēsturisko kūdras ieguves vietu skaitu un to stāvokli ietekmē problēmas ar atradņu identifikāciju, tas ir – atsevišķām atradnēm nav piešķirti nosaukumi vai arī atradnei ir piešķirts nosaukums, taču laika gaitā tas ir ticis interpretēts atšķirīgi [12], piemēram, ar nosaukumu Lielais ir atrodamas vairākas kūdras ieguves vietas dažādos Latvijas novados – Madonas novadā, Jēkabpils novadā, Smiltenes novadā, kā arī ar nosaukumu Lielais ir reģistrēta viena vēsturiskā kūdras ieguves vieta Alūksnes novadā, kas apgrūtina informācijas ieguvi par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām. 

2022.gadā un 2023.gadā tika īstenots Latvijas Vides aizsardzības fonda finansēts projekts “Priekšlikumu izstrāde īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidei un biotopu atjaunošanai degradētos kūdrājos”, kura ietvaros kā viens no uzdevumiem tika izvirzīts apzināt iespējamās degradētās purvu platības, tajā skaitā vēsturiskajās ieguves vietās (kur kūdras ieguve pārtraukta un nav atjaunota) veikt prioritāru rekultivāciju, ja vien tajās nav iespējama un nav plānojama kūdras ieguve. Projekta gaitā tika secināts, ka pēc 31 teritorijas apsekošanas dabā ir novērojams, ka aptuveni ceturtajā daļā no apsekotajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām ir novērojama sekmīga biotopu pašatjaunošanās un tajās veidojas ES nozīmes biotopi, ir teritorijas, kurās iespējama mitrāja (purva vai ūdenstilpes) atjaunošana un kas nākotnē varētu būt uzskatāmas par teritorijām, kas palīdzētu sasniegt bioloģiskās daudzveidības un klimata politikas mērķus. Daļā gadījumu nepieciešami ieguldījumi biotopu atjaunošanai un teritorijās ir jāīsteno citi rekultivācijas pasākumi [9]. 

Nepilnīgais informācijas daudzums par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām Latvijā apgrūtina ne tikai pareizā teritorijas apsaimniekošanas veida izvēli, bet arī Latvijas un ES nosprausto mērķu sasniegšanu. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (turpmāk - NAP 2027) ir izvirzīts rīcības virziena mērķis Nr. 257, kas ir oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un klimatnoturīga attīstība, lai Latvija sasniegtu klimata, enerģētikas, gaisa piesārņojuma samazināšanas, ūdeņu stāvokļa uzlabošanās un atkritumu apsaimniekošanas nacionālos mērķus un nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un uzlabošanu un īstenotu drošas un kvalitatīvas, tai skaitā bioloģiskas pārtikas apriti, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. NAP 2027 rīcības virziena uzdevums Nr.286 nosaka, ka ir nepieciešama zemes dzīļu resursu apzināšana, izpēte, apsaimniekošanas plānošana vietējo resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pārvaldībai. 

Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam ir noteikti divi galvenie uzdevumi, kas jāizpilda, lai sasniegtu mērķi, tie ir - SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros un CO₂ piesaistes palielināšana. Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam paredz, ka dalībvalstīm līdz 2030.gadam ir nepieciešams panākt SEG emisiju samazinājumu par 50% salīdzinājumā ar 1990. gadu [7]. Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam (turpmāk – NEKP) 9. rīcības virziens nosaka, ka Latvijai ir jāstrādā pie ilgtspējīgas resursu izmantošanas, SEG emisiju samazināšanas un CO₂ piesaistes palielināšanas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā (turpmāk - ZIZIMM) NEKP izvirzītais uzdevums ir 3,1 milj. tonnu CO₂ piesaiste ZIZIMM sektorā līdz 2030. gadam [8].

Kūdrāju ekosistēmas satur aptuveni 30% no globālā sauszemes augsnes oglekļa, un purvu biotopi uzkrāj vidēji par 50% vairāk oglekļa kā mežu biotopi. No izstrādātiem kūdras purviem ik gadu izdalās aptuveni divi miljardi tonnu CO₂ emisiju, kas sastāda aptuveni 5% no visām antropogēnajam emisijām. Bet LIFE REstore projekta laikā izstrādātie SEG emisiju faktori norāda, ka ikgadēji Latvijā no kūdras ieguves laukiem, kuros nav veikta rekultivācija, izdalās nedaudz mazāk kā divas tonnas CO₂-C ha gadā. Izstrādātie kūdras purvi rada arī ievērojamu daudzumu citu SEG emisiju kā, piemēram, metāna un dislāpekļa oksīda (N₂O) emisijas, kā arī veicina skābo augšņu veidošanos [10]. Laikā no 1990. - 2018.gadam SEG emisijas no mitrājiem pieaugušas par 30%. Degradēto vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija var mazināt SEG emisijas no kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā ZIZIMM sektorā. Tāpat NEKP 9.8. rīcības virzienā ir norādīts uz nepieciešamību veicināt vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivāciju, izvēloties teritorijai piemērotākos rekultivācijas veidus [8]. 

Lai sasniegtu augstākminētos mērķus SEG emisiju samazināšanai un vides kvalitātes uzlabošanai, ir nepieciešama vēsturisko kūdras ieguves vietu apsaimniekošana. Veicot to rekultivāciju, ir svarīgi sekmēt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā, nodrošināt bioloģisko daudzveidību (gan faunas, gan floras), atjaunojot ar kūdras ieguvi zaudētos ekosistēmu pakalpojumus (piemēram, iespēja iegūt ogas, sēnes, ārstniecības augus), nodrošinot ūdens regulāciju, samazinot gaisa piesārņojumu un nodrošinot oglekļa uzkrāšanos [10]. 

Lai virzītos uz klimatneitralitātes mērķiem, ir svarīgi mazināt un atteikties no fosilo energoresursu lietošanas, tai skaitā kūdras. Latvija, apstiprinot Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (turpmāk - TPTP), ir apņēmusies atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Pēc 2020. gada datiem Latvijā bija 10 sadedzināšanas iekārtas, kurās kā kurināmo izmantoja kūdru [3]. Lai arī gadu gaidā kūdras izmantošana enerģētikā kopumā ir mazinājusies, tomēr joprojām atsevišķās Latvijas pašvaldībās tā notiek. Kūdras sadedzināšanas procesā izdalās CO₂, kā arī pašā enerģētiskās jeb kurināmās kūdras ieguves procesā notiek ievērojama SEG emisiju izdalīšanās. Tādēļ, lai sasniegtu ES politikas un nacionālos mērķus - samazināt CO₂ un citas SEG emisijas, kā viena no darbībām, kas jāveic, ir kūdras enerģijas ražošanas sistēmu modificēšana, piemērojot to citai atjaunojamā resursa izmantošanai vai arī kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņa.   
 
[4] http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/purvi/ 
[5] Degradēto purvu teritoriju inventarizācija un datu bāzes izveide. https://restore.daba.gov.lv/public/lat/aktivitates_un_rezultati/degradeto_purvu_teritoriju_inventarizacija_un_datu_bazes_izveide/ 
[6] Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā, LIFE REstore. https://restore.daba.gov.lv/public/lat/par_projektu/kopsavilkums/ 
[7] “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”. https://eurlex.europa.eu/legalcontent/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52014IR2691 
[8] Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam. https://www.em.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F 
[9] Priekšlikumu izstrāde īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidei un biotopu atjaunošanai degradētos kūdrājos. https://lvafa.vraa.gov.lv/projects/1-08_55_2022 
[10] Economics of Peatlands Conservation, Restoration and Sustainable Management. https://wedocs.unep.org/bitstream/handle/20.500.11822/37262/PeatCRSM.pdf 
[11] Elige OÜ, Dr. Anna-Helena Purre, Study on greenhouse gas emissions from bogs, peatlands and peat accumulation. https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/report_ghg_peatland_bogs_latvia_elige.pdf 
[12] Pārskats par projektu “Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā”, 2016. 
[13] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai ”ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam”. 
[14] Pārskats par projektu “Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā”, 2016. 
 

Lai risinātu problēmu ar nepietiekamo datu daudzumu saistībā ar vēsturiskajām kūdras ieguves vietām Latvijā, to šī brīža stāvokli, lietojumu un atjaunošanas potenciālu, kā arī lai sasniegtu Latvijas un ES izvirzītos mērķus - sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā, izpildītu NEKP un NAP 2027 nospraustos mērķus, lai sniegtu atbalstu potenciālajiem 6.1.1.1. pasākuma otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas dalībniekiem, tiks īstenota 6.1.1.1. pasākuma pirmā projektu iesniegumu atlases kārta (turpmāk - 6.1.1.1. pasākuma pirmā kārta). 

Atbilstoši TPTP un Kohēzijas politikas programmai  2021. – 2027.gadam  Latvijai ir izvirzīti vairāki rādītāji un mērķi, kas jāsasniedz šajā plānošanas periodā ar 6.1.1.1. pasākuma investīcijām, un kā viens no 6.1. prioritātes rādītājiem ir līdz 2029.gadam sasniegt atbalstītās sanētās zemes platību 13 600 ha apjomā [3]. Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija palīdzēs virzīties uz šī mērķa sasniegšanu, jo 6.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā tiks veikta vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācija vismaz 9 000 ha platībā pašvaldību un privātpersonu īpašumos, lai noskaidrotu, kurās teritorijās būtu īstenojamas rekultivācijas aktivitātes, un kurās jau šobrīd notiek vai ir notikuši renaturalizācijas procesi. 6.1.1.1.pasākumā trešajā un ceturtajā kārtā, balstoties uz pirmajā kārtā iegūtajiem datiem, notiks vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas pasākumi valsts, pašvaldību un privātpersonu zemēs, lai sasniegtu rādītāju – sanētas teritorijas vismaz 13 600 ha apmērā kopā ar SEG emisiju - 42 398 CO₂ ekvivalenta t/gadā samazinājumu. Papildu 6.1.1.1.pasākumā otrajā kārtā ir paredzēts veikt pašvaldību kūdras katlumāju pielāgošana vai kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņa uz citiem atjaunīgajiem energoresursiem. 
          
Inventarizācijas veikšana par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kas minētas Pamatnostādņu 3. pielikumā ļaus labāk izprast patieso situāciju valstī. Par šīm teritorijām šobrīd pieejamais informācijas daudzums ir nepietiekošs un sadrumstalots. Informācijas aktualizēšana ar inventarizācijas laikā iegūtajiem datiem sniegs ne tikai informāciju par vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašumtiesībām, īpašnieku sastāvu, pašvaldību teritoriju plānojumos paredzēto zemes lietojuma veidu, principa "piesārņotājs maksā” ievērošanas nodrošināšanu, bet arī par reālo šī brīža situāciju teritorijās – to stāvokli, lietojumu un rekultivācijas iespējām. Nav izslēgta iespējamība, ka vairākas no pielikumā minētajām teritorijām var būt dabiski rekultivējušās un inventarizācijā iegūtie dati sniegtu iespēju identificēt šādas teritorijas, lai rastu risinājumu to izslēgšanai no Pamatnostādņu 3.pielikuma.  Inventarizācijā iegūtie dati ļaus rast priekšstatu par kopējo vēsturisko kūdras ieguves vietu stāvokli Latvijā, kā arī iegūtie dati varēs tikt izmantoti dažādu pētījumu vai dokumentu izstrādē, piemēram, izstrādājot Kūdras ilgtspējīgas lietošanas pamatnostādnes nākamajam laika periodam.    

MK noteikumu projekta mērķis ir veicināt vēsturisko kūdras ieguves vietu sanāciju, apkopojot un analizējot pieejamos datus par vēsturiskām kūdras ieguves vietām Latvijā, to stāvokli un iespējamajiem rekultivācijas veidiem, veikt inventarizāciju par kūdras sadedzināšanas iekārtu izmantošanu, kā arī sekmēt kvalitatīvu projekta pieteikumu sagatavošanu ES investīciju un fondu atbalsta piesaistei. Termins “sanācija” šajā noteikumu projektā tiek lietots saskaņā ar Vides aizsardzības likumā noteikto terminoloģiju par dabas resursu kaitējuma novēršanu, kas šī pasākuma kontekstā būtu saprotama kā darbības vēsturisko kūdras ieguves vietu labvēlīga stāvokļa atjaunošanai, veicot šo teritoriju rekultivāciju.  

6.1.1.1.pasākumā pirmajā kārtā tiks īstenotas aktivitātes, kas veicinās datu ieguvi par vēsturiskām kūdras ieguves vietām, kā, piemēram, teritoriju īpašuma tiesībām (pašvaldību īpašums,  privātīpašums), īpašnieku sastāvu (teritorija pieder vienam vai vairākiem īpašniekiem), teritorijas kadastra numuru un kadastrā norādīto zemes lietojuma veidu, pašvaldības teritoriālajā plānojumā iecerēto zemes lietojuma veidu, vai par konkrēto teritoriju ir pieejami dati no citiem projektiem vai pētījumiem utt., kā arī tiks īstenotas aktivitātes sabiedrības un ieinteresēto personu izglītošanai par 6.1.1.1.pasākuma aktivitātēm un pasākumiem, kā arī interesentiem tiks sniegta palīdzība, konsultējot par potenciālajām vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas iespējām.   

6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros tiks apzinātas Latvijas pašvaldības, to pakļautībā esošas iestādes, pašvaldību uzņēmumi un sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību par siltumenerģijas nodrošināšanu, kuras ražošanai tiek izmantota kūdra. Pasākuma pirmās kārtas īstenotāji organizēs seminārus un citus informatīvos pasākumus ar mērķi informēt pašvaldības par 6.1.1.1. pasākumu un iespējām veikt kūdras sadedzināšanas iekārtu pielāgošanu citam atjaunojamam kurināmā veidam vai nomaiņu uz citām siltumenerģijas ieguves un/vai atjaunīgo energoresursu (turpmāk - AER) ražošanas bezemisiju iekārtām, tādējādi ierobežojot kūdras izmantošanu un samazinot emisiju daudzumu, kas nonāk atmosfērā. Pasākuma īstenotāji veiks darbības, lai apzinātu pašvaldības teritorijas, kurās apkures nodrošināšanai tiek izmantotas kūdras sadedzināšanas iekārtas, to stāvokli un piemērošanas iespējas izmantot alternatīvus AER, reizē tiks aprēķināta šo alternatīvu rentabilitāte un SEG emisiju faktori katram no iespējamajiem risinājumiem. 

 6.1.1.1.pasākuma īstenošanas teritorijas ir vēsturiskās kūdras ieguves vietas un  tām piegulošas teritorijas, kas iekļautas Pamatnostādņu 3. pielikumā un kas atrodas teritorijā, kas ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju atrodas Kurzemes, Latgales, Vidzemes vai Zemgales statistiskajā reģionā (tātad - izņemot Rīgas un Jūrmalas valstspilsētas, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas, Tukuma novadus). Ar piegulošām teritorijām 6.1.1.1.pasākuma ietvaros saprot Pamatnostādņu 3.pielikumā minētajām teritorijām piegulošas teritorijas, kurās veiktajai darbībai ir ievērojama ietekme uz vēsturiskajām kūdras ieguves vietām. 

 6.1.1.1.pasākuma pirmās kārtas mērķa grupa ir plānošanas reģioni, pašvaldības, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, pašvaldību uzņēmumi, valsts institūcijas un vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieki (pašvaldības, privātpersonas), kurās nav veikti rekultivācijas pasākumi, kā arī pašvaldības vai sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldībām, par enerģijas nodrošināšanu. Ar privātpersonu šo noteikumu izpratnē saprot fizisko/juridisko personu atbilstoši Pamatnostādņu 3.pielikumā norādītajam. 

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji.

TPF finansējuma apmērs 6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros nepārsniedz 85 procentus no projekta plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. 

6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas darbību īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sastāda vismaz 2 254 192 euro, tai skaitā TPF finansējums, kas sastāda 1 916 063 euro, kā arī valsts budžeta finansējums, kas sastāda 338 129 euro. Plānošanas reģioni nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību un citas Reģionālās attīstības likuma 16.¹ pantā minētās darbības, kā arī tie var pildīt valsts pārvaldes funkcijas, ja tādas tiem ir deleģētas. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 13. pants nosaka, ka plānošanas reģiona funkciju izpildi nodrošina finansējums no valsts budžetā kārtējam gadam plānošanas reģiona atbalstam paredzētajiem līdzekļiem un no citiem līdzekļiem, 6.1.1.1.pasākuma pirmās kārtas līdzfinansējums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem. 6.1.1.1. pasākuma 1. kārtai netiek plānots elastības finansējums. 

 Lai nodrošinātu ticamu un korektu datu ieguvi, kvalitatīvu rādītāju ieviešanas uzskaiti un sniegtu iespēju ziņot par ieviešanas progresu, ir noteikts nacionālais rādītājs, kas jāsasniedz, īstenojot 6.1.1.1.pasākuma pirmo kārtu. Nacionālais rādītājs tiek sasniegts, veicot Pamatnostādņu 3.pielikumā noteikto vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēti un inventarizāciju pašvaldību un privātpersonu īpašumos vismaz 9 000 ha platībā. 6.1.1.1.pasākuma pirmās kārtas nacionālais rādītājs ir sasniegts, ja finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ir veicis izpētes un inventarizācijas darbus Pamatnostādņu 3.pielikumā iekļautajām teritorijām, izņemot teritorijas, kurām 3.pielikumā kā zemes īpašnieku tips norādīts valsts īpašums. 6.1.1.1.pasākuma trešajā kārtā paredzētas vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas darbības ar potenciālajiem finansējuma saņēmējiem - pašvaldībām un akciju sabiedrību Latvijas valsts meži (turpmāk – LVM). Ņemot vērā augstāk minēto informāciju, resursu efektīvai pārvaldībai un ņemot vērā LVM deleģētās funkcijas un uzdevumus, kā arī faktu, ka LVM ir veikusi izpētes darbus par daļu no tās valdījumā esošajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, tai skaitā, lai izvēlētos atbilstošākās projekta īstenošanas vietas 6.1.1.7.pasākuma "Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana" darbību veikšanai. Līdz ar to, ņemot vērā, ka LVM rīcībā ir dati par tā valdījumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu stāvokli, 6.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā nav paredzēts veikt projekta īstenošanas darbības vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kuras atrodas LVM valdījumā un valsts īpašumā. Ar valsts īpašumu šo noteikumu izpratnē saprot zemes īpašnieku tipu - valsts - atbilstoši Pamatnostādņu 3. pielikumam. 

 Finansējuma saņēmējs izstrādā un atbildīgajai iestādei iesniedz šādas vadlīnijas, kas izstrādātas sadarbībā ar pašvaldībām un saistīto jomu speciālistiem ar iesniegšanas termiņu līdz 2025.gada 15.jūnijam: 
*Vadlīnijas (atbilstoši MK noteikumu projekta 31.8.1 apakšpunktam) par procedūru, kā pašvaldībām vēsturiskās kūdras ieguves teritorijas atzīt par rekultivētām. Vadlīnijās tiek izstrādāts mehānisms vai shēma, pēc kādas vēsturiskās kūdras ieguves vietas tiek atzītas par rekultivētām, kā arī tiek izstrādāts mehānisms, pēc kāda tiek nodota informācija par to, ka vēsturiskās kūdras ieguves teritorijas vairs nav uzskatāmas par degradētas, jo ir notikusi šo teritoriju rekultivācija; 
*Vadlīnijas (atbilstoši MK noteikumu projekta 31.8.2. apakšpunktam)  par horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (turpmāk - NBK) klimata un vides mērķu nozīmi 6.1.1.1. pasākumā īstenojamām darbībām (attiecībā uz vēsturiskajām kūdras ieguves vietām); 
*Vadlīnijas (atbilstoši MK noteikumu projekta 31.8.3. apakšpunktam)  par sociālekonomisko novērtējumu katram no rekultivācijas veidiem; 
*Vadlīnijas (atbilstoši MK noteikumu projekta 31.8.4. apakšpunktam) par ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu katram no rekultivācijas veidiem.  
 
 6.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā finansējuma saņēmējs izstrādā sociālekonomisko novērtējumu un ekosistēmu pakalpojumu novērtējumu nākamajām pasākuma kārtām. Projekta īstenotājs pilda tehniskā atbalsta funkciju, īstenojot pasākuma pirmo kārtu, ievācot datus un informāciju, kas veicinās pasākuma nākamo kārtu projektu sagatavošanu un cels projektu iesniedzēju kapacitāti.  Nākamo kārtu projekti iesniedzēji projektu sagatavošanai varēs izmantot jau sagatavoto informāciju. Sociālekonomiskajā novērtējumā iekļauj tādu informāciju kā teritoriju sociālekonomiskā potenciāla izvērtēšana, piemēram, ekonomiskās ietekmes sektori (lauksaimniecība, mežsaimniecība, tūrisms vai uzņēmējdarbības iespējas), vides apziņas un izglītības iespējas (piemēram, izglītojošie pasākumi, izziņu takas), aprēķina potenciālos sociālekonomiskos ieguvumus, pierādot, ka nākamajās 6.1.1.1.pasākuma atlases kārtās sociālekonomiskie ieguvumi būs lielāki par atlases kārtu investīcijām un uzturēšanas izmaksām projektu dzīves cikla laikā utt. Bet ekosistēmu pakalpojumu novērtējumā iekļauj informāciju par teritoriju regulējošajiem pakalpojumiem – ekosistēmas funkcijām, kam nav tirgus vērtības, bet kuras pilda ievērojamu lomu cilvēka eksistencei un labklājībai  (piemēram, ūdens aprites cikla nodrošināšana, augsnes erozijas kontrole, augsnes veidošanās procesi utt.), apgādes pakalpojumiem - no ekosistēmām iegūtiem labumiem, kas sniedz cilvēkiem tiešu ieguvumu un parasti tiek vērtēti naudā  (piemēram, pārtikas produkti - sēnes un ogas, materiāli – koksne, ārstniecības augi) un kultūras pakalpojumiem  - tie ir nemateriāli labumi, ko sniedz ekosistēmu pakalpojumi un kas ietekmē cilvēku psiholoģisko un mentālo stāvokli (piemēram, ainava, estētiskais baudījums, kultūras mantojums kas saistīts ar konkrēto teritoriju, izglītojošās funkcijas, utt.).  Sociālekonomiskā novērtējuma un ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma izstrāde 6.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā samazinās administratīvo slogu vēlākās 6.1.1.1.pasākuma projektu iesniegumu atlases kārtās, jo informāciju no 6.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā  izstrādātajiem novērtējumiem varēs iekļaut attiecīgo MK noteikumu anotācijā (ja atlases kārta atbildīs nosacījumiem par nepieciešamību veikt izmaksu un ieguvumu analīzi), neveicot izmaksu un ieguvumu analīzi projekta līmenī. Savukārt projektu iesniegumu atlases kārtās, kur būs plānoti vairāki projekti, balstoties uz iepriekš veikto novērtējumu, individuālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze vai sociālekonomiskais, vai ekosistēmu pakalpojumu novērtējums būs izstrādājams daudz vienkāršāk. 
 
Finansējuma saņēmējs izstrādā un atbildīgajai iestādei iesniedz šādus  nodevumus: 
- Nodevumu par kūdras sadedzināšanas iekārtu inventarizācijas rezultātiem, kas atbildīgajai iestādei jāiesniedz līdz 2024.gada 1. decembrim atbilstoši MK noteikumu projekta 31.9.1.apakšpunktam. Šajā nodevumā iekļauj informāciju par pašvaldībām, to uzņēmumiem vai sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem, kam ir noslēgts līgums ar pašvaldību par siltumenerģijas nodrošināšanu, un kas šobrīd pakalpojumu nodrošināšanai izmanto kūdru, ir iekļauta informācija par esošajām kūdras sadedzināšanas iekārtām, par to šī brīža izmantošanu, esošajām emisijas no tiem un iespējamo alternatīvu izpēti – esošās sadedzināšanas iekārtas pielāgošanu citam atjaunojamam kurināmā veidam vai nomaiņu uz citām siltumenerģijas ieguves un/vai AER ražošanas bezemisiju iekārtām – alternatīvo variantu rentabilitāte, ilgtspējība, sociālekonomiskais ieguvums un kritērijus, emisiju apjoms utt.; 
-Nodevums par pašvaldību īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizāciju atbilstoši MK noteikumu projekta 31.9.2. apakšpunktam, ko atbildīgajai iestādei iesniedz līdz 2025.gada 1. maijam. Šajā nodevumā apkopo iegūtos datus un informāciju par šīm teritorijām (informācija, piemēram, no LVĢMC derīgo izrakteņu reģistra, zemes kadastrā pieejamā informācija), apkopo informāciju par vēsturiskajām īpašumtiesībām, lai pārliecinātos vai šī brīža teritorijas īpašniekam nav iespējams piemērot principu “Piesārņotājs maksā”, teritorijas plānojumos iekļauto  teritorijas zonējumu, zemes lietojuma veidu, informāciju dabas datu sistēmā “Ozols”, LIFE projektos vai citos projektos iekļauto informāciju par teritoriju, ortofoto pieejamo informāciju, īpašnieka redzējumu teritorijas attīstībai utt. Kā arī tiek identificēta trūkstošā informācija, tai skaitā, nepieciešamības gadījumā tiek veikta vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēte dabā, iesaistot, piemēram, sugu un biotopu ekspertus, hidrologu, ģeologu un, ja nepieciešams, arī citus speciālistus, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama piemērotākā teritorijas rekultivācijas veida izvēlei, ja teritorijas īpašnieks ir izrādījis vēlmi veikt vēsturiskās kūdras ieguves vietas rekultivāciju;   
-Nodevums par privātpersonu īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizāciju atbilstoši MK noteikumu projekta 31.9.3. apakšpunktam, ko atbildīgajai iestādei iesniedz līdz 2025.gada 30. septembrim. Šajā nodevumā apkopo iegūtos datus un informāciju par šīm teritorijām (informācija, piemēram, no LVĢMC derīgo izrakteņu reģistra, zemes kadastrā pieejamā informācija), to īpašniekiem (juridiska persona, privātpersona), apkopo informāciju par vēsturiskajām īpašumtiesībām, lai pārliecinātos vai šī brīža teritorijas īpašniekam ir iespējams piemērot principu “Piesārņotājs maksā”, teritorijas plānojumos iekļauto teritorijas zonējumu, zemes lietojuma veidu, informāciju dabas datu sistēmā “Ozols”, LIFE projektos vai citos projektos iekļauto informāciju par teritoriju, ortofoto pieejamo informāciju, īpašnieka redzējumu teritorijas attīstībai utt. Kā arī tiek identificēta trūkstošā informācija, tai skaitā, nepieciešamības gadījumā tiek veikta vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēte dabā, iesaistot, piemēram, sugu un biotopu ekspertus, hidrologu, ģeologu un, ja nepieciešams, arī citus speciālistus, lai iegūtu informāciju kas nepieciešama optimālākā teritorijas rekultivācijas veida izvēlei, ja teritorijas īpašnieks ir izrādījis vēlmi to īstenot;  
-Gala nodevumu, kas izstrādāts atbilstoši MK noteikumu projekta 31.9.4.apakšpunktam un to atbildīgajai iestādei iesniedz līdz 2026.gada 31.decembrim. Gala nodevumā iekļauj informāciju, kurā norādīti dati par kopējo teritoriju platību (ha), kam ir veikta inventarizācija un analizēto teritoriju skaitu, potenciāli rekultivējamo teritoriju skaitu, un dabiski renaturalizējušos teritoriju apmēru, īpašnieku iesaistes aktivitātes novērtējumu un indikatīvo informāciju par dalībnieku skaitu nākamajās pasākuma atlases kārtās, kā arī ieteikumus turpmākajām darbībām un vispārēji secinājumi. 
 
Atbildīgā iestāde izskata un izvērtē finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera iesniegtos nodevumus un metodiskos materiālus (vadlīnijas) viena mēneša laikā no to saņemšanas dienas, nepieciešamības gadījumā (ja iesniegtajos nodevumos vai vadlīnijās nepieciešams veikt korekcijas) izskatīšanas ilgums var tikt pagarināts, par to informējot nodevumu un vadlīniju iesniedzējus norādītajā termiņā. Atbildīgā iestāde informē sadarbības iestādi par atbildīgajai iestādei iesniegto dokumentāciju (vadlīnijas, nodevumi), nosūtot apstiprinājuma vēstuli par nodevumu vai vadlīniju akceptu vai noraidījumu. 
 
6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas nacionālais rādītājs ir sasniedzams līdz 2026.gada 31.decembrim. 
 

Prasības projekta iesniedzējam.

6.1.1.1.pasākuma pirmā kārta norisināsies kā ierobežota projektu iesniegumu atlase. Projektu īstenotāji izvēlēti atbilstoši TPTP un 6.1.1.1.pasākuma mērķteritorijām Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju un atbilstoši to kompetencēm reģionālu jautājumu koordinēšanā, jo TPF instruments tika radīts, lai atbalstītu  reģionus un nozares saistībā ar to pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, un palīdzētu sniegt reģioniem un  to iedzīvotājiem iespēju risināt jautājumus saistībā ar sociālajām, nodarbinātības, ekonomiskajām problēmām un vides sekām. Lai saņemtu TPF finansējumu, Latvija ir izstrādājusi un EK apstiprinājusi TPTP kopā ar Programmu, kas izklāsta pārkārtošanās procesu un nosaka, kuras teritorijas pārejā klimatneitralitāti ir skartas vissmagāk un kur jākoncentrē TPF atbalsts – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales reģionos – vienlaikus Latvijas gadījumā kā pārejai virzāmā nozare tika izvēlēta enerģētiskās kūdras izmantošana. 

Plānotais projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs ir atvasināta publiska persona - Vidzemes plānošanas reģions. Projekta aktivitāšu īstenošanai ir plānots piesaistīt sadarbības parterus – atvasinātas publiskās personas – Latgales plānošanas reģionu, Kurzemes plānošanas reģionu un Zemgales plānošanas reģionu, kuri tiek piesaistīti, jo tiem ir zināšanas par sava reģiona specifiku un cilvēkiem, kas tajā darbojas, tādējādi tie spēs uzrunāt iesaistītās puses un zinās vislabākās metodes kā to  darīt, būs iespējams izmantot jau esošos komunikācijas kanālus, kā arī vieglāk veidot jaunus kontaktus un ievākt pasākuma īstenošanai nepieciešamo informāciju. Plānošanas reģioni kā projekta īstenotāji tika izvēlēti, jo tie savas kompetences (funkcijas) ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 16.¹pantam. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam Reģionālās attīstības likums plānošanas reģionu kā atvasinātu publisku personu institucionālo padotību, uzdevumus, finansēšanu un sadarbības aspektus. Plānošanas reģionu institūcijas veidotas, lai īstenotu reģionālo politiku, tādējādi radot priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai, palielinot iespējas piesaistīt nozīmīgus valsts, Eiropas Savienības un ārvalstu finanšu līdzekļus reģionā, līdz ar to uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un tautsaimniecības attīstību kopumā, veicinot jaunu darbavietu radīšanu un nodarbinātību. Plānošanas reģioni ir atbildīgi par sava reģiona ilgtermiņa attīstību un prioritātēm.  TPF un 6.1.1.1.pasākuma pirmās kārtas mērķa īstenošana ir saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 16.¹ panta 2.punkta, 7.punkta, 8.punkta un 10.punkta kompetencēm, tādējādi tie atbilstoši šī likuma 17.¹panta ir tiesīgi saņemt gan TPF, gan valsts budžeta līdzfinansējumu projekta īstenošanai.  
 
Jāņem vērā, ka plānošanas reģioni, pildot Reģionālās attīstības likumā minētās funkcijas, pārstāv Latvijas reģionālo līmeni un ir pielīdzināmi valsts budžeta iestādēm valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanas gadījumā, jo tiem nav savu ieņēmumu un tiek finansēti no valsts budžetā kārtējam gadam paredzētajiem līdzekļiem. 
 
Papildu norādām, ka Vidzemes plānošanas reģions jau tika izvēlēts no EK puses kā partneris Taisnīgas Pārkārtošanās platformas (JTP GROUNDWORK) tehniskās palīdzības ietvaros, lai atbalstītu TPTP ieviešanu Latvijā un īpaši vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas pasākumus. Latvijai ir jāturpina EK sniegtā tehniskā atbalsta rezultātu ieviešana. 6.1.1.1.pasākuma pirmās kārtas projektā tiks izmantoti no minētās tehniskās palīdzības projektā jau gūtie rezultāti un turpināta vēsturisko kūdras ieguves vietu datu inventarizācijas visos TPTP reģionos, lai vecinātu šo vietu sakārtošanu un atgriešanu tautsaimniecībā, kā arī TPTP noteikto vides un klimata mērķu sasniegšana.  Papildus jāmin, ka Vidzemes reģionā no visiem četriem reģioniem ir lielākās platības ar vēsturiskajām kūdras ieguves vietām - tās ir sasniegušas 8900 ha, tai seko Latgales reģions - 5988 ha, Zemgales reģions – 3111 ha un Kurzemes reģions, kur vēsturisko kūdras ieguves vietu platība ir sasniegusi 2140 ha. Līdz ar to atbilstoši Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plānam tieši šajās teritorijās ir nepieciešami lielākie ieguldījumi, lai veiktu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju. Par nepieciešamību veikt ieguldījumus tieši šajās teritorijās norāda arī plānošanas reģionu izstrādātajās Ilgtspējīgas attīstības stratēģijās minētā informācija, piemēram, Vidzemes plānošanas reģiona izstrādātajā Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.gadam ir norādīts, ka trīs no tās teritorijā esošajiem novadiem (stratēģijas izstrādes brīdī Valkas novads, Kocēnu novads un Strenču novads) kā novada specializāciju ir minējuši kūdras ieguvi, turklāt Latgales plānošanas reģiona izstrādātajā Attīstības programmā 2021.-2027.gadam ir norādīts, ka Augšdaugavas novadā ir plānots atbalsts kūdras substrātu ražošanas un fasēšanas rūpnīcas izveidei, kas nozīmē, ka šiem novadiem jo īpaši būs nepieciešams atbalsts virzībai uz klimatneitralitāti.  
 
 VARAM ir vadošā iestāde valsts reģionālās politikas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, kā arī teritoriju attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā, un tā pārrauga plānošanas reģionu darbību.  
  
 
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas 
 
 6.1.1.1. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas veicinās zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti un kuru rezultātā tiks veicināta vēsturisko kūdras ieguves vietu sanācija, kā arī darbības, kas saistītas ar projekta vadību un projekta informācijas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nosacījumu nodrošināšanu.  Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas. 
 
 6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalstāmas darbības vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai un SEG emisiju samazināšanai, piemēram: 
- projekta īstenošanas personāla apmācības, lai projekta īstenošanas personāls no dažādiem plānošanas reģioniem varētu īstenot vienotu pieeju datu ievākšanā un apstrādē par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, kā arī veidotu vienotu pieeju konsultējot ieinteresētās personas par  6.1.1.1.pasākuma otrās, trešās un ceturtās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu dokumentācijas izstrādi; 
- informatīvo un izglītojošo pasākumu organizēšana par vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, rekultivācijas iespējām, plānotajiem TPF projektiem utt. Semināri vai informatīvie pasākumi tiek rīkoti ar derīgo izrakteņu ieguvi saistītajām personām, piemēram, būvvalžu, LVĢMC, telpiskās plānošanas, vietējo rīcības grupu dalībniekiem, ar kūdras ieguves vietu rekultivāciju saistīto biedrību kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuru administratīvajās teritorijās atrodas vēsturiskās kūdras ieguves vietas; 
- katlu māju, kurās enerģijas ieguve notiek dedzinot kūdru, inventarizācija, izpēte, informācijas ieguve par iespējamo risinājumu rentabilitāti, SEG emisiju aprēķini esošo iekārtu pielāgošanai citam AER kurināmā veidam un jaunu enerģijas risinājumu gadījumā; 
- informatīvo pasākumu vai semināru organizēšana par atteikšanos no kūdras izmantošanas pašvaldībās un to saistītajos uzņēmumos, kuru teritorijās ir katlu mājas, kurās enerģijas ražošanai tiek izmantota kūdra; 
- informatīvie un izglītojošie pasākumi, kuros tiks uzrunātas ieinteresētās personas par plānotajiem pasākumiem saistībā ar vēsturiskajām kūdras ieguves vietām, to rekultivāciju, iepriekšējo pētījumu un projektu rezultātiem, plānotajiem TPF projektiem, nepieciešamo informāciju projektu pieteikumu sagatavošanai,  konsultācijas par sociālekonomiskā un ekosistēmu pakalpojuma novērtējumu sagatavošanu utt.; 
- pieredzes apmaiņas braucienu organizēšana privātpersonām, pašvaldībām vai citām ieinteresētajām personām, kas ir izrādījušas iniciatīvu realizēt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju. Pieredzes braucienu laikā interesentiem tiktu sniegta informācija par rekultivācijas pasākumu veikšanu, iepriekš īstenotu projektu pieredzi un uzklausīt pieredzes stāstus par teritorijām, kur šādi pasākumi ir veikti; 
- datu ievākšana par Pamatnostādņu 3. pielikumā minētajām teritorijām,  noskaidrojot vai konkrētajai teritorijai ir veikti kādi izpētes darbi – tā ir bijusi iekļauta citos pētījumos, ES fondu projektos vai ir iegūta informācija par konkrētās teritorijas veģetāciju, hidroloģisko stāvokli, kūdras slāņa atlikumu, augsnes pH vai cita informācija, kas var palīdzēt izvēlēties optimālāko teritorijas rekultivācijas veidu, rekultivācijas plānu izstrāde; 
- vēsturisko kūdras ieguves vietu, kas minētas Pamatnostādņu 3.pielikumā, inventarizācijas veikšana, noskaidrojot īpašuma īpašnieku statusu (fiziska persona, juridiska persona, pašvaldību vai valsts īpašums), īpašuma tiesību veidu (īpašnieks, tiesiskais valdītājs, lietotājs), pašreizēju zemes lietojuma veidu, zemes lietojuma veidu, kas noteikts kadastrā, plānoto teritorijas lietojuma veidu pašvaldības teritoriju plānojumā, principa "piesārņotājs maksā" ievērošanas nodrošināšanu, u.c. Nepieciešamības gadījumā vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēte dabā, iesaistot sugu un biotopu ekspertus, hidrologu, ģeologu un, ja nepieciešams, arī citus speciālistus;
- vadlīniju un nodevumu sagatavošana vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veicināšanai, kūdras apkures iekārtu nomaiņai un projektu iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai; 
- optimālākā rekultivācijas veida izvēle un plāna izstrāde teritorijām, kuru īpašnieki ir izrādījuši interesi  par to īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju turpmākajās 6.1.1.1.pasākuma kārtās. Piemērotāko rekultivācijas metodi izvēlas izmantojot 6.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijā iegūtos datus par teritoriju stāvokli, piesaistot atbilstošu ekspertīzi, kā arī izmantojot uz zinātniskiem pētījumiem un datiem izstrādātu modeli vai shēmu, kas, ņemot vērā teritoriju individuālo stāvokli (piemēram, pH līmeni, teritorijas hidroloģisko stāvokli, atlikušā kūdras slāņa biezumu utt.), kā arī ņemot vērā iespējamo SEG emisiju samazinājumu, tiek noteikts potenciāli veiksmīgākais vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas scenāriju. 
- konsultācijas pašvaldībām un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina siltumapgādi izmantojot kūdras sadedzināšanas iekārtas, lai palīdzētu izvēlēties atbilstošāko risinājumu kūdras sadedzināšanas iekārtu; 
- atbalsta sniegšana pašvaldībām, kuru īpašumā atrodas vēsturiskās kūdras ieguves vietas un nav piemērojams princips “piesārņotājs maksā”, sniedzot konsultācijas par sociālekonomiskajā novērtējumā vai ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma izstrādi un tajā iekļaujamo informāciju, konsultējot par optimālākā vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veida izvēli, balstoties uz vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācijā iegūtajiem datiem un informāciju, kas iegūta izmantojot zinātnisku modeli piemērotākā vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veida noteikšanai, kurā vērā ņemtas teritoriju individuālās īpatnības, kā arī  potenciālais SEG emisiju samazinājums; 
- atbalsta sniegšana privātpersonām, kuru īpašumā atrodas vēsturiskās kūdras ieguves vietas un kam nav piemērojams princips “piesārņotājs maksā", 6.1.1.1. pasākuma ceturtajai atlases kārtai nepieciešamās dokumentācijas izstrādē (ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma un sociālekonomiskā novērtējuma izstrādē), tādējādi veicinot kvalitatīvu projektu iesniegumu izveidi, kā arī sniedzot informāciju un konsultējot par individuālajai teritorijai piemērotākā rekultivācijas veida izvēli, ņemot vēra informāciju, kas iegūta veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizāciju, kā arī izmantojot zinātniski pamatotu modeli, kas veidots lai  noteiktu piemērotāko vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidu. 
 
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 7% apmērā no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Tās ir finansējuma saņēmēja projekta vadības un projekta īstenošanas personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas plānošanas reģiona ikdienas darbības nodrošināšanai – izmaksas, kuras nepieciešamas, lai organizācijas varētu darboties un kuras nav tieši saistītas ar projekta īstenošanu, piemēram, kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas, telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas, informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi). 
 
 Tiešās attiecināmās izmaksas ietver tādas pozīcijas projekta mērķa sasniegšanai, kā, piemēram: 
* preču un pakalpojumu izmaksas, tai skaitā vēsturisko kūdras ieguves vietu pētījumu datu iegāde, ja nepieciešamā informācija vai vēsturisko kūdras ieguves vietu īstenoto pētījumu dati nav publiski iegūstami un brīvi pieejami pēc pieprasījuma un ir nepieciešami 6.1.1.1.pasākuma pirmās kārtas mērķa sasniegšanai;  
* personāla izmaksas; 
* izmaksas, kas saistītas ar mācību, semināru, pieredzes apmaiņas un citu ar vēsturisko kūdras ieguves vietu saistīto pasākumu organizēšanu un īstenošanu un atteikšanos no kūdras izmantošanas apkurē, tai skaitā, izmaksas, piemēram, ekspertiem, lektoriem, konsultantiem, kas tiek piesaistīti, piemēram, semināru vadībai vai informatīvā materiāla sagatavošanai par vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēti, rekultivācijas iespējām, kūdras sadedzināšanas iekārtu pielāgošanas iespējām un nomaiņu utt. ; 
* izdales materiālu izgatavošanas izmaksas, piemēram, prezentācijas, bukleti un labās prakses piemēru apraksti, vadlīnijas, metodiskie materiāli, kā arī citi izdales materiāli, kas saistīti ar 6.1.1.1. pasākuma darbības jomu; 
* darbinieku apmācības izmaksas, piemēram, darbinieku apmācība par projekta laikā ievācamajiem datiem, to ievadi, uzkrāšanu un apstrādi;  
* darba braucienu un komandējumu izmaksas. 
 
 Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai projektu iesniegumu pirmajā atlases kārtā, kur kā finansējuma saņēmējs paredzēts Vidzemes plānošanas reģions, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 20 procentu apmērā, no noteikumu projektā 23. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula) 55. panta 1. punktu. Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem: 
1) tas ir taisnīgs – vienotās likme tiks piemērots, lai segtu FS un sadarbības partneru personāla izmaksas, un likmes aprēķins ir veidots saskaņā ar 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteikto amatu līmeņu sadalījumu pa mēnešalgu grupām. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam projekta personālam; 
2) tas ir objektīvs – projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot Vidzemes plānošanas reģiona, un sadarbības partneru – Latgales plānošanas reģiona, Kurzemes plānošanas reģiona un Zemgales plānošanas reģiona sniegto informāciju par projekta vadībā un īstenošanā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atalgojumu u.c.; 
3) tas ir pārbaudāms – vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem (dati, balstoties, uz kuriem tika veikti aprēķini, tiek uzglabāti VARAM); 
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 6.1.1.1. pasākuma pirmās atlases kārtas  reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām. 
  
Projektu iesniegumu pirmajā atlases kārtā projektu vadībā iesaistīts personāls kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimēm – projektu vadītājs (amatu saime Nr. 39.1 un mēnešalgu grupa un līmenis 10 -11 un III - IV A ), sabiedrisko attiecību speciālists (amatu saime Nr.26 un mēnešalgu grupa un līmenis 9-11 un II – III), projekta grāmatvedis (amatu saimei Nr.17, mēnešalgu grupa un līmenis 10-11 un IV-V), jurists (amatu saime Nr.24, mēnešalgu grupa un līmenis 11-12 un III - IV), un projekta īstenošanā iesaistīts personāls, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie  - 39. amatu saimes, 39.1.apakšsaimes, mēnešalgu grupas un līmeņa 11 IVB – šie speciālisti ir datu eksperts, energoeksperts un vides eksperts, kā arī finansists (amatu saime Nr.15.1, mēnešalgu grupa un līmenis II 9), projektu eksperts (amatu saime Nr.39, apakšsaime Nr.39.1, mēnešalgu grupa un līmenis 9 IIB) un finanšu vadītājs (amatu saime Nr.17, mēnešalgu grupa un līmenis 9 II).   

Ņemot vērā MK noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu (paredzamais finansējums vismaz 2 254 192 euro), projektu vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai pieejamais finansējums pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā būtu vidēji 0,35 milj. euro. 

MK noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā norādītais projekta vadības (piemēram, projekta vadītājs un projekta finansists) un īstenošanas  personāls (piemēram, vides eksperts, datu eksperts, sabiedrisko attiecību speciālists) projekta ietvaros nodrošinās projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas, savukārt MK noteikumu projekta 23.4.1. un 23.3. apakšpunktā minētie speciālisti būs pakalpojumu sniedzēji/izpildītāji – projektā plānoto darbību  īstenotāji, kas tiks piesaistīti, ievērojot MK noteikumu projekta 29. punktā noteikto kārtību, kas paredz, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. 

6.1.1.1.pasakuma pirmajā kārtā paredzētās darbības Vidzemes plānošanas reģiona un sadarbības partneru personālam tiks nodalītas, lai tās nepārklātos, veicot darba laika un veikto funkciju uzskaiti, kā arī finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.  

Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku. 

MK noteikumu projekta izstrādē tika izvērtēta arī citu vienkāršoto izmaksu piemērošana un  secināts, ka pastāv vispārināšanas risks, kas var precīzi neatspoguļot standartizētus izmaksu aprēķinus vai fiksētas likmes. Tā rezultātā specifiskos gadījumos vienkāršoto izmaksu piemērošana var pilnā apmērā nesegt radušās izmaksas. Skaidrojam, ka katra vēsturiskā kūdras ieguves vieta ir unikāla un pieejamā informācija par katru atšķirsies, gan tādēļ, ka vēsturiskā datu pārnese visos vēsturiskajos kūdras laukos nav notikusi pilnvērtīgi, gan arī dēļ dažādās īpašuma tiesību struktūras un iepriekšējas izmantošanas pētījumos. Arī rekultivācijas darbības izvērtēšanai nepieciešamie lauka darbu dati, kas jāiegūst atšķirsies pēc to veida un amplitūdas un atkarībā no vides biotiskajiem un abiotiskajiem faktoriem. Ļoti mainīga var būt mērķa grupas vēlme iesaistīties projektā, kas ietekmēs veicamo darbu apmēru un  nepieciešamību katrā no teritorijā piesaistīt atbilstošus speciālistus, kā sugu un biotopu eksperts, hidroģeologs, hidrologs un zinātniskās institūcijas. 

Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Pasākuma pirmajā atlases kārtā attiecināmais TPF finansējuma nepārsniedz  85 procentus no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un valsts budžeta līdzfinansējums ir 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas Kopīgo noteikumu regulas 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas  fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās,  ievērojot, ka prasību nodrošināšanas pasākumi nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. 

6.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā netiek atbalstītas projekta iesniedzēja un sadarbības partneru aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri atbilstoši Reģionālās attīstības likumam veiks tiem deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi. Arī atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma Pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķiramā valsts atbalsta nostādņu 20. punkts nosaka, ka par darbībām bez saimnieciska rakstura uzskatāma pētniecības rezultātu plaša izplatīšana bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas, piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, brīvi pieejamās publikācijas vai publiska pētniecības rezultātu apspriešana. 
Arī vēsturisko kūdras ieguvju vietu īpašnieku līmenī netiks sniegts komercdarbības atbalsts, jo noteikumi, daļā par rekultivācijas plāniem, piemērojami vēsturiskās kūdras ieguves vietām, uz kuru īpašniekiem neattiecas princips “piesārņotājs maksā”, t.i. nav tiesību subjekta, kurš būtu piesārņotāja (kūdras ieguves veicēja) tiesību un saistību pārņēmējs. Vēsturiskās kūdras ieguves vietas īpašniekam, uz kuru neattiecas princips “piesārņotājs maksā” nav pienākums veikt šīs vietas rekultivāciju, tātad tās nebūs izmaksas, kuras īpašniekam jāveic jebkurā gadījumā atbilstoši normatīvajiem aktiem.  
   
Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra. Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas pēc pieredzes iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bijis laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos. Izmaksas, kas radušās līdz 6.1.1.1.pasākuma pirmās kārtas projekta iesnieguma apstiprināšanai sadarbības iestādē ar projekta īstenošanu saistītās finansējuma saņēmēja un sadarbības partneru izmaksas tiks segtas no plānošanas reģionu kārtējā gada sākumā apstiprinātā budžeta ietvaros. Pēc vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu, izmaksas tiks pārgrāmatotas uz projekta kontu. 6.1.1.1. pasākuma pirmās kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. 


Citi nosacījumi.
         
Projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneriem plāno 6.1.1.1. pasākumā  pirmajā kārtā sasniedzamo rādītāju sasniegšanu un TPF finansējumu atbilstoši MK noteikumu projekta 6.punktā noteiktajam rādītājam un 8.punktā norādītajam finansējumam.

Gadījumos kad tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.   

Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta prasībām. 
Horizontālā principa (turpmāk – HP) “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 6.1.1.1. pasākuma pirmajā kārtā iekļauta prasībā par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu.

6.1.1.1. pasākuma pirmajai kārtai nav ietekmes uz horizontālo principu (turpmāk - HP) “Energoefektivitāte pirmajā vietā”. Attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana” 6.1.1.1. pasākuma pirmajai kārtai nav ietekmes, jo pasākuma ietvaros netiek plānota infrastruktūras izveide.

Attiecībā uz HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" (turpmāk – HP VINPI) noteikts, ka pasākumam ir netieša pozitīva ietekme uz šo HP. Projekta mērķis ir tehniska rakstura, primāri tie ir pasākumi vēsturisko kūdras ieguvju teritoriju stāvokļa apzināšanai, datu iegūšanai un projektu iesniegšanas konsultācijas 6.1.1.1.pasākuma otrajā, trešajā un ceturtajā kārtā ieinteresētajām personām, un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, bet projekta gaitā ir paredzēts īstenot tādas darbības kā, piemēram, atjaunojamo teritoriju kamerāla izpēte un apsekošana dabā, datu ieguve un apstrāde un sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas  un vizuālās identitātes pasākumi kas nozīmē, ka vides informācijas piekļūstamībai ir ietekme uz personām ar invaliditāti, senioriem, ģimenēm ar bērniem, proti, tā ir jāveido piekļūstama. 6.1.1.1.pasākuma pirmajā kārtā īstenotajos semināros un sabiedrības izglītošanas pasākumos tiks nodrošinātas HP VINPI prasības. Atbilstoši Labklājības ministrija vadlīnijām par HP VINPI īstenošanu un uzraudzību (https://www.lm.gov.lv/lv/vadlinijas-horizontala-principa-vienlidziba-ieklausana-nediskriminacija-un-pamattiesibu-ieverosana-istenosanai-un-uzraudzibai-2021-2027) projekta iesniegumā jāietver informācija,  no kuras ir secināms, ka projektā plānotas:

1) vismaz trīs vispārīgās HP VINPI darbības.
 Piemēram attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas personālu:
* projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
* projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas, veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti un nediskriminē pēc rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem;
* sievietēm un vīriešiem nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
 
komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumos: 
* īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, un vizuālās identitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un  tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību”, (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
* tiks nodrošināts, ka  informācija tīmeklī  ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus. Vadlīnijas piekļūstamības izvērtējumam pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/wwwvaramgovlv/lv/pieklustamiba);
* projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem (skat. LM metodisko materiālu “Ceļvedis iekļaujošas vides veidošanai valsts un pašvaldību iestādēs (2020) https://www.lm.gov.lv/lv/celvedis-ieklaujosas-vides-veidosanai-valsts-un-pasvaldibu-iestades-2020 );

Plānotajām vispārīgajām HP VINPI darbībām jāaptver visas vispārīgo darbību jomas – komunikācijas un vizuālās identitātes, projekta vadību un īstenošanu un publiskos iepirkumus (ja attiecināms).

2) vismaz trīs specifiskās HP VINPI darbības;
* Projekta iesniegumā tiek paredzētas specifiskās darbības, kas izriet no pasākuma atbalstāmo darbību un projekta satura un, kas īpaši veicina vides un informācijas piekļūstamību personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar maziem bērniem, piemēram:
 
Darbības, kas attiecas uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību ievērošanu:
* tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses (piemēram, informatīvo materiālu izstrādes procesā, vides piekļūstamības novērtēšanai u.c. (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.));
* mediju kampaņās, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);

3) ir noteikts vismaz viens HP VINPI rādītājs;
Horizontālā principa rādītāji atbilstoši HP VINPI īstenošanai un uzraudzībai (2021–2027) vadlīniju 4. pielikumam (finansējuma saņēmējam būs pienākums sniegt informāciju sadarbības iestādei par sasniegto rādītāju, iesniedzot pēdējo maksājuma pieprasījumu par visu projekta periodu):
* Mediju kampaņu, semināru, konferenču  un komunikācijas pasākumu skaits, kuros  sabiedrības informēšanai tika nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piem., tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ieraksti) (VINPI_02.2);
 
4) norādītas projekta budžeta izmaksu pozīcijas, kuras veicina HP VINPI (ja attiecināms);
5) projekta iesniegumā ir identificētas galvenās problēmas jomā, kurā darbojas projekta iesniedzējs un apraksts, kā projektā paredzētās HP VINPI darbības risinās identificētās problēmas;
6) ir sniegta informācija par projekta vadības un īstenošanas personālu dalījumā pēc dzimuma u.c. pazīmes (vai plānots sniegt) un sniegta (vai plānots sniegt)  informācija sadalījumā pēc dzimumu u.c.
7) projekta iesniegumā ir apliecināts, ka projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un virzīti pasākumi, kas veicina nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
 
Informācija ir sagatavota, pamatojoties, piemēram, uz konsultācijām ar valsts, pašvaldību institūcijām vai nevalstiskajām organizācijām, dažādiem pieejamiem statistikas datiem, pētījumiem u.c. datu avotiem, kas raksturo situāciju.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas 

Par 6.1.1.1. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA)  pilda sadarbības iestādes funkcijas.    

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process.
 
6.1.1.1. pasākuma pirmajā atlases kārtā projekta iesniedzējs iesniedz vienu projekta iesniegumu.  
Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē elektroniski Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.  
Projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datums ir diena, kurā projekts iesniegts.

Īstenošana un uzraudzība. Projekta uzraudzību nodrošina CFLA.