Anotācija

Lai veicinātu NEKP izvirzīto mērķu un izaicinājumu sasniegšanu AER īpatsvara palielināšanā un izmantošanā, t.sk. SEG emisiju samazināšanā, ir būtiski attīstīt infrastruktūru  biometāna ievadīšanai gāzes pārvades sistēmā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sagatavoto fiche, Latvijas biometāna potenciāls ir 0,16 bcm 2030. gadā. Vienlaikus tiek atzīmēts, ka Latvijas kopējais biometāna tirgus ir viens no mazākajiem ES, bet potenciāls ir liels, tai skaitā uz potenciālu ražot ilgtspējīgu biometānu, ja tiek paplašināts ražošanas izejvielu klāsts saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 noteikto, tas ir, katrai ES dalībvalstij ir jāsagatavo izejvielu saraksts, lai būtu skaidri ilgtspējas nosacījumi un sadalījums, kas tiek ieskaitīts modernajās transporta enerģijās. Jaunu biometāna ievades punktu izveide sekmēs NEKP izvirzītos darbības virzienus un veicinās biometāna integrāciju gāzes tirgū, tādējādi, cita starpā, tuvinoties valsts transporta mērķu sasniegšanai, kas noteikti Transporta enerģijas likumprojektā. 2026. gadā vismaz 1,5% modernas biodegvielas, ilgtspējīgs biometāns, RFNBO kā transporta degviela, pakāpeniski palielinot to ik gadu, kur 2030. gadā vismaz 5,5% no kopējās transporta enerģijas ir jāgūst no šiem avotiem.

Ģeopolitiskās situācijas līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā dēļ nepieciešams uzlabot Latvijas enerģētisko drošību un veicināt AER izmantošanu. Lai secīgi un efektīvi risinātu iepriekšminētās problēmas, ir paredzēts atbalsts biometāna ievades punktu izveidei, lai samazinātu fosilo energoresursu lomu un palielinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu.

Pasākumam pieejamais finansējums un  prasības projekta iesniedzējiem
Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir 4 705 883 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums –4 000 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem –  705 883 euro. 
Noteikumu projekta 17. punktā minētās izmaksas, kas finansējamas ārpus projekta, netiek norādītās projekta iesniegumā, izpildot Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra sēdes protokola Nr.4 24.§ 4.punktā noteikto: “Noteikt, ka nozares ministrijas specifiskā atbalsta mērķa, Eiropas Savienības fonda projekta plānošanas un īstenošanas posmā, tai skaitā veicot grozījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtībā vai Eiropas Savienības fonda projektā, neplāno neattiecināmās izmaksas, tas ir, izmaksas, kas nav saskaņā ar specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem vai pārsniedz pieejamo attiecināmo finansējumu”.
Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniedzējs ir AS "Conexus Baltic Grid", kas pēc projektu apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmējiem. Atbilstoši Finanšuu ministrijas vadlīnijās Nr. 1.4. "Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā" noteiktajam izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana 2.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt enerģijas starpsavienojumu un saistītās pārvades, sadales, uzglabāšanas un atbalsta infrastruktūras izbūvi, kā arī kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzību un uzlādes infrastruktūras izvēršanu" 2.6.1.2.pasākuma "Atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns" (turpmāk - pasākums) ietvaros nav attiecināma, ņemot vērā, ka nav plānots sniegt komercdarbības atbalstu, netiek plānoti neto ienākumi, kā arī neiestājas citi gadījumi, kuros obligāti veicama izmaksu un ieguvumu analīze.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi
Vērtējot iespējamo valsts atbalstu AS “Conexus Baltic Grid”, jāņem vērā EK 2017. gada 2. oktobrī sagatavotais atzinums (B.2 TMU/mkl D*2017/092412). Šajā atzinumā minēts, ka Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid ir dabīgi izveidojies monopols un tas savu darbību veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu. AS “Conexus Baltic Grid” nedarbojas citos tirgos Latvijā vai citur ES, tādēļ ir uzskatāms, ka atbalsta sniegšana AS “Conexus Baltic Grid” neradītu konkurences izkropļojumus un līdz ar to nebūtu kvalificējama kā valsts atbalsts. AS “Conexus Baltic Grid” ir dabīgi izveidojies monopols, un tas savu darbību veic saskaņā ar Enerģētikas likumu, kas pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu prasības. AS “Conexus Baltic Grid” vienīgajam ir izsniegta licence sniegt dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumus Latvijas Republikas teritorijā. Līdzīgi kā, piemēram, Igaunijā "Elering", Lietuvā "Amber Grid" un Somijā "Gasgrid Finland". Ievērojot minēto, secināms, ka nav konstatējamas Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktās komercdarbības atbalstu raksturojošās pazīmes. Attiecīgi, piešķirot atbalstu AS “Conexus Baltic Grid”, secināms, ka tas nebūtu kvalificējams kā valsts atbalsts.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Pasākuma ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām. Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas intervences laukuma kodam: 49 "Atjaunīgie energoresursi - biometāns" - finansējums 4 000 000 euro apmērā. 
Lai nodrošinātu pasākuma mērķa un plānoto uzraudzības rādītāju sasniegšanu, noteikumu projektā vairākām izmaksu pozīcijām tiek noteikti procentuālie ierobežojumi no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu vienotā likme sešu procentu apmērā no noteikumu projekta 16. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 16.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu. Projekta vadības personāla izmaksu vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) objektīvs – personāla izmaksu vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, nepārsniedzot mēnešalgu grupu viduspunktus valsts kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem darbiniekiem un attiecīgi Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk - KEM) veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar KEM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla izmaksu vienotā likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti pasākuma reglamentējošos Ministru kabineta noteikumos un piemērojama atbilstoši šajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām pēc to spēkā stāšanās brīža.
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai pabeigtām darbībām. Būvniecības gadījumā ar darbību (tai skaitā "pabeigtu darbību") būtu saprotams projekts kopumā, t.i., pieņemot, ka pabeigta darbība ir pilnībā pabeigti darbi/projekts, piemēram, konkrētais objekts ir nodots ekspluatācijā vai iegādāts konkrētais ģenerators vai pārvietojamā apakšstacija. Līdz ar to, nosacījums par pabeigtām darbībām nav attiecināms uz atsevišķiem projekta posmiem, piemēram, iepirkumu veikšanu, projektēšanu, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām u.c.
Ievērojot Regulas 2021/1060 63.panta 7.punkta nosacījumiem, izmaksas var attiecināt no brīža, kad EK iesniegti Programmas grozījumi, attiecīgi noteikumu projekts paredz izmaksas attiecināt  sākot ar 2025.gada 29.maiju.

Projekta īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumi, pasākuma rezultātu ilgtspējas un uzturēšanas nodrošināšanas nosacījumi. Pasākuma ietvaros plānotajos projektos, veicot iepirkuma procedūru, var piemērot vides prasību integrāciju preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī iespēju robežās izmantot zaļo publisko iepirkumu. Vienlaikus minētā prasība netiek izvirzīta kā obligāta prasība noteikumos. 
Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmēja iekšējās kontroles sistēma ietver informāciju par interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanas mehānismu. Finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā aktualizē esošo iekšējās kontroles sistēmu, nodrošinot atbilstību noteikumu projektā izvirzītajām prasībām. Finansējuma saņēmējs, īstenojot projektus, nodrošinās pasākumā atbalstāmo darbību sinerģiju, papildināmību ar ES fondu un citiem atbalsta instrumentiem, vienlaikus nodrošinot demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanu gadījumus, kad no dažādiem finanšu avotiem tiks atbalstītas vienas un tās pašas atbalstāmās darbības.
Tiks nodrošināta demarkācija un investīciju papildinātība ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 7.1.1. reformas "Enerģijas sektora transformācija" 7.1.1.3.i "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana" investīciju.

Horizontālie principi
Noteikumu projekts nosaka, ka, īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs izpilda attiecināmās prasības un nodrošina, ka projekts atbilst principa "Klimatdrošināšana" ievērošanai. Projektā ietvertie pasākumi paredz horizontālā principa "Klimatdrošināšana" nepieciešamo prasību ievērošanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgo informāciju iekļaujot projekta iesniegumā, ja attiecināms, piemēram: nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņu aspektiem, kopsakarībā ar klimata pārmaiņu radītajiem potenciālajiem riskiem un to ietekmes novēršanu projektā tiks izvērtēta iespēja veikt attiecīgas darbības. 
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek ievēroti principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (turpmāk – NBK) noteiktie klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanos klimata pārmaiņām un vides principi.
Projekta ietvaros princips NBK atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Pasākuma NBK novērtējums nosaka, ka nav nepieciešams padziļināts novērtējums attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību. Savukārt, padziļināts novērtējums veikts par aprites ekonomikas, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrādi, piesārņojuma novēršanu un to kontroli gaisā, ūdenī vai zemē un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzības un atjaunošanu. Veicot padziļinātu novērtējumu nav konstatēts, ka pasākuma ietvaros būs būtiska negatīva ietekme uz iepriekš minētajiem kritērijiem. 
Pasākuumam nav ietekmes uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", kā arī nav ietekmes uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā".