Anotācija

Šobrīd Latvijā tiesības veikt tiešsaistes saturu ierobežošanu ir šādām iestādēm:
- PTAC, kas noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.¹⁵ panta piektajā daļā un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 9.⁷ panta trešajā daļā;
- Veselības inspekcijai (turpmāk – VI), kas noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.¹⁵ panta piektajā daļā un likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 9.⁷ panta trešajā daļā;
- Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk – NEPLP), kas noteiktas Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmajā daļā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.⁸ panta otrajā daļā, kā arī šā likuma 23.² un 23.³ pantos.
- Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk - VID), kas noteiktas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.⁴ pantā un 34.⁵ pantā un Elektronisko sakaru likuma 110.panta ceturtajā daļā.

Vienlaikus norādāms, satura ierobežošanas regulējums ir sadrumstalots kaut arī to izpildes tehnoloģiskais risinājums neatšķiras. Tiesību apjoms attiecībā uz nelikumīga saturu ierobežošanas veidiem iestāžu vidū atšķiras. Piemēram, PTAC un VI tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes ietver tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu un tiešsaistes saskarnes vai saturu informācijas sabiedrības pakalpojumā. NEPLP tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes ietver tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu un tiešsaistes saskarnes vai saturu informācijas sabiedrības pakalpojumā. VID tiesības šobrīd ietver domēna vārda atslēgšanu, mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma uzlikšanu, kā arī lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
Pastāv arī citas atšķirības iestāžu tiesību piemērošanā. NEPLP parasti pieņem lēmumu ar vispārīgo administratīvo aktu, savukārt PTAC un VI lēmumi tiek adresēti konkrētam personu lokam. VID lēmumi nav terminēti, savukārt pārējo iestāžu lēmumi ir terminēti.

Noteikumu projektā paredzēts mazināt normatīvo sadrumstalotību un ieviest tiesisko noteiktību attiecībā uz lēmumā (administratīvajā aktā) obligāti norādāmo speciālo tehnisko informāciju papildus tam, ko paredz Digitālo pakalpojumu akta 9.panta 2.punkts un Administratīvā procesa likuma 67.pants, un lēmuma izpildes termiņiem.
Noteikumu projektā paredzēts izdalīt trīs lēmuma veidus atbilstoši katram tiešsaistes satura ierobežošanas veidam un adresātam, kas pašreizējos interneta tehnoloģiju attīstības apstākļos ir vienīgie veidi kā iestāde ar konkrēta starpnieka palīdzību var nodrošināt jebkāda veida satura ierobežošanu tiešsaistē:
A) Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā (ierobežošanu veic elektronisko sakaru komersants);
B) Lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu (ierobežošanu veic augstākā līmeņa domēna vārda reģistra uzturētājs vai domēna vārda reģistratūra);
C) Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai satura informācijas sabiedrības pakalpojumā (ierobežošanu veic informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, piemēram, mitināšanas pakalpojumu sniedzējs vai servera uzturētājs, tiešsaistes saskarnes valdītājs).


Noteikumu projekta tvērums
Noteikumu projekts attiecās uz visām iestādēm, kam ir citos normatīvajos aktos noteiktas tiesības ierobežot nelikumīgu saturu tiešsaistē attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā administratīvā procesa ietvaros vai pieprasīt informāciju no starpniecības pakalpojumu sniedzēja par to pakalpojumu saņēmējiem administratīvā procesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros, gadījumos, kad šīs iestādes piemēro minētās tiesības.
Attiecīgi uz iestādi attiecās tikai tās Noteikumu projektu sadaļas, kuras noregulē konkrētas tiešsaistes satura ierobežošanas tiesības, savukārt citas neattiecās. Piemēram, ja iestādei ir speciālajā normatīvajā aktā noteiktas tiesības ierobežot tīmekļvietni pēc IP adreses vai domēna vārda, bet nav tiesību ierobežot tiešsaistes saturu, izmantojot citas metodes (informācijas sabiedrības pakalpojumā), tad uz konkrēto iestādi attiecās Noteikumu projekta sadaļas par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā (turklāt tikai tīmekļvietni, nevis mobilo aplikāciju) vai domēna vārda ierobežošanu, atslēdzot konkrētā domēna vārda tehnisko informāciju reģistrā. Ja iestādes tiesības citos normatīvajos aktos tiek paplašinātas, tad uz konkrēto iestādi attieksies šī Noteikumu projekta attiecīgās sadaļas.
Papildus jāņem vērā, ka Digitālo pakalpojumu akta 9.pants un 10.pants paredz, ka šo pantu prasības neattiecas uz prasībām, kas noteiktas valsts civilprocesa un kriminālprocesa tiesību aktos. Ņemot vērā, ka Administratīvās atbildības likums neparedz tiešsaistes satura ierobežošanu kā soda veidu, tiešsaistes satura ierobežošanas prasības attiecās tikai uz administratīvo procesu. Savukārt 10.panta prasības attiecās uz administratīvā pārkāpuma procesu un administratīvo procesu, ņemot vērā, ka iestādēm, kuras darbojas, kādā no šiem procesiem var būt noteiktas tiesības pieprasīt informāciju no citām personām.
Papildus jāņem vērā Digitālo pakalpojumu akta 3.panta h) apakšpunktā noteikto "nelikumīga satura" definīcijā noteiktais. Turklāt kā minēts 12.apsvērumā - "nelikumīgais saturs" ir jādefinē plaši. Atbilstoši šai definīcijai par nelikumīgu saturu uzskatāma, piemēram, ne tikai konkrēta satura vienība tīmekļvietnē (piemēram, video ar aizliegtu reklāmu vai komentārs ar naida runu), bet arī pati tīmekļvietne, ja pat neviena tā sastāvdaļa pati par sevi nav uzskatāma par nelikumīgu saturu, bet tīmekļvietne tiek izmantota kā līdzeklis, lai veiktu nelikumīgu darbību (piemēram, negodīgu komercpraksi), vai arī tīmekļvietnes esamība ir pretrunā regulējumam (piemēram, nereģistrēta saimnieciskās darbības veikšana). Nelikumīga saturs ir definējams plaši arī pa jomām, proti, 12.apsvērumā uzskaitītie piemēri nav izsmeļošs jomu saraksts, un šo noteikumu tvērumā ietilpst jebkurš cits saturs, kas ir pretrunā Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem.
Papildus jāņem vērā, ka attiecībā uz lēmumu par domēna vārda lietošanas ierobežošanu, kas paredz aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju, šo noteikumu prasības attiecās tiktāl, ciktāl šāds lēmums ir vērsts pret nelikumīgu saturu. Attiecīgi kā izņēmums varētu tikt uzskatīts lēmums par domēna vārda lietošanas ierobežošanu, kas paredz aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju tajos gadījumos, kad tiek veikta nodokļu revīzija (audits) saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.⁵ pantu, uz ko šo noteikumu prasības neatteiksies.

Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā
Atbilstoši Noteikumu projektam ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā paredz piekļuves ierobežošanu (bloķēšanu) tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā Latvijas teritorijā, kā arī, ja iestāde to lēmumā ir norādījusi, piekļuves pieprasījumu pārvirzīšanu (pāradresēšanu) uz šīs iestādes norādīto tīmekļvietni.
Noteikumu projekts paredz, ka lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā nosūta uz elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi un tā adresāts ir elektronisko sakaru komersants, kas nodrošina interneta piekļuves pakalpojumu. Iestāde var adresēt šādu lēmumu vairākiem vai visiem Latvijā reģistrētiem elektronisko sakaru komersantiem, lai aptvertu visu Latvijas teritorijā esošo elektronisko sakaru tīklu. Visu Latvijā reģistrēto elektronisko sakaru komersantu saraksts ir publiski pieejams Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datubāzē. Parasti šādus lēmumus iestādes nosūta visiem elektronisko sakaru komersantiem. Papildus tam Noteikumu projektā paredzēts, ka lēmumus nosūta arī kompetentajai kiberincidentu novēršanas institūcijai, proti, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (CERT.lv). Tādējādi CERT.lv var ievietot konkrētās tiešsaistes saskarnes identificējošās pazīmes savos mašīnlasāmajos sarakstos. Elektronisko sakaru komersants nodrošina lēmumā noteikto tiesisko pienākumu izpildi, izmantojot iestādes mašīnlasāmo sarakstu, ja tāds ir izveidots. Ja iestāde nav izveidojusi mašīnlasāmo sarakstu elektronisko sakaru komersants var nodrošināt lēmumā norādīto tiesisko pienākumu izpildi automatizētā veidā, balstoties uz CERT.lv mašīnlasāmajā sarakstā ievietoto informāciju. Ja elektronisko sakaru komersantam nav tehnisku iespēju izmantot iestādes vai CERT.lv mašīnlasāmos sarakstus, tas izpilda lēmumā norādītos tiesiskos pienākumus manuāli.
Elektronisko sakaru komersants var nodrošināt tiešsaistes saskarnes ierobežošanu papildus arī viesabonēšanā, ja tam ir šādas tehniskās iespējas un, piemēram, ja tiešsaistes saskarnes ierobežošana papildus arī viesabonēšanā ir konkrētajam elektronisko sakaru komersantam tehniski vieglāk izpildāma.
Noteikumu projekts nosaka lēmumā norādāmo informāciju:
- Tiešsaistes saskarni pret kuru vērsts piekļuves ierobežošanas (bloķēšanas) lēmums identificējošās pazīmes, tas ir,  interneta protokola (IP) adresi un domēna vārdu. Iestāde var norādīt arī citas papildus identificējošās pazīmēs kā, piemēram, vienoto resursu vietrādi (URL) vai tiešsaistes saskarnes nosaukumu. To norāda, lai elektronisko sakaru komersantam būtu nepārprotami saprotams, uz kuru konkrēti identificējamu tiešsaistes saskarni lēmumā noteiktais pienākums ir attiecināms.
- Iestādes tīmekļvietnes interneta protokola adresi, uz kuru jāpārvirza (jāpāradresē) piekļuves pieprasījumi. Tas neierobežo iestādes tiesības informācijai adresātam papildus norādīt arī citas šīs tīmekļvietnes identificējošās pazīmes. Interneta protokola adresi norāda, lai elektronisko sakaru komersantam būtu nepārprotami saprotams, uz kuru konkrēto tiešsaistes vietni vai tās daļu ir jāpārvirza galalietotājs gadījumos, kad tas cenšas piekļūt ierobežotajai (bloķētajai) tiešsaistes saskarnei. Iestādei, kas izdeva lēmumu, ir jānodrošina tās norādītās tīmekļvietnes darbību un pieejamību. Jāņem vērā, ka Digitālo pakalpojumu akta 9.panta 5.punkts paredz, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jāinformē lietotājs par saņemto rīkojumu un tā izpildi. Tomēr elektronisko sakaru komersantu gadījumā to lietotāju (klientu) skaits var būt izmērāms simtos tūkstošos, un paziņošana uz klientu e-pastiem, tālruņa numuriem vai citiem saziņas līdzekļiem var radīt papildus administratīvo slogu, kā arī kopumā var būt nesaistoša lielākai daļai konkrētā elektronisko sakaru komersanta klientiem. Līdz ar to ierobežotās tīmekļvietnes pāradresācija ir uzskatāms par samērīgu lietotāja informēšanas līdzekli, ņemot vērā, ka pāradresācija nostrādā tikai tajā brīdi, kad konkrēts lietotājs cenšas piekļūt bloķētajai tīmekļvietnei, proti, tajā brīdī, kad šāds paziņojums konkrētajam lietotājam ir saistošs.
- Termiņu, kurā lēmums izpildāms. To norāda, lai elektronisko sakaru komersantam būtu nepārprotami zināms termiņš, kura ietvaros tas var iepazīties ar lēmumu un tajā norādītajiem tiesiskajiem pienākumiem, kā arī izpildīt tos. Atbilstoši Noteikumu projektam tiek noteikts trīs dienu termiņš lēmumā noteikto tiesisko pienākumu izpildei no lēmuma paziņošanas dienas, ja citā normatīvajā aktā nav paredzēts cits termiņš.
- Ja lēmums ir terminēts, tad datumu līdz kuram lēmums ir spēkā.  To norāda, ņemot vērā, ka minēto lēmumu tiesisko pienākumu darbības laiks atsevišķām iestādēm ir ierobežots, lai nepamatoti un nesamērīgi netiktu patērēti lēmuma adresāta administratīvie un sabiedrībai pieejamie interneta resursi. Piebilstams, ka elektronisko sakaru komersantam netiek liegtas tiesības informēt iestādi par nepieciešamību pārskatīt lēmumu, ja tā rīcībā ir informācija, ka konkrētā tiešsaistes saskarne vairs nedarbojās vai neeksistē.
Noteikumu projekts paredz iestādēm, kurām tiesības ir ierobežot ne tikai tīmekļvietnes, pieņemt lēmumu attiecībā uz mobilajām lietotnēm, kurām ir interneta protokola (IP) adrese. Piekļuves ierobežošana mobilajai lietotnei elektronisko sakaru tīklā nodrošina to, ka pati par sevi tiešsaistes saskarne lietotāja viedierīcē var tikt lejupielādēta vai atvērta, taču tās darbība, proti, tiešsaistes informācijas vai datu apmaiņa starp viedierīci, kurai pieslēgts konkrēta elektronisko sakaru komersanta interneta pieslēguma pakalpojums, un konkrētās mobilās lietotnes serveri ir ierobežota vai neiespējama. 
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad ir nepieciešams ierobežot piekļuvi vairākām tiešsaistes saskarnēm elektronisko sakaru tīklā, uzraudzības iestādes ir tiesīgas pievienot lēmumam pielikumu ar pieprasījuma formu, kurā uzskaitītas vairāku tiešsaistes saskarņu identificējošās pazīmes. Tas nodrošinās, ka iestādei nebūs jāpieņem atsevišķs lēmums par katru tiešsaistes saskarni, nodrošinot efektīvu lēmumu izpildi.
Saņemot iestādes lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā, elektronisko sakaru komersants tā elektronisko sakaru tīklā noteiktajā termiņā nodrošina, ka galalietotājs, kas izmanto konkrētā elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru tīklu, nevar piekļūt šai tiešsaistes saskarnei.
Piekļuves pieprasījumu pārvirzīšana (pāradresēšana) attiecas tikai uz tīmekļvietnēm, ņemot vērā, tehnoloģiskos ierobežojumus. Pārvirzīšanas (pāradresēšanas)  mērķis ir brīdināt galalietotājus par to, ka tie cenšas piekļūt ierobežotai (bloķētai) tīmekļvietnei, kā arī informēt galalietotājus par ierobežošanas (bloķēšanas) pamatojumu, tomēr tīmekļvietnes ierobežošana (bloķēšana) un attiecīgi galalietotāju pasargāšana no nelikumīga satura var tikt sasniegta arī bez piekļuves pieprasījumu pārvirzīšanas (pāradresēšanas). Turklāt piekļuves pieprasījumu pārvirzīšana (pāradresēšana) no citām tiešsaistes saskarnēm (mobilajām lietotnēm), kas nav tīmekļvietnes, uz tīmekļvietni var būt tehniski sarežģīta vai pat neiespējama. Līdz ar to iestāde var nenorādīt šo tiesisko pienākumu savā lēmumā. 
Noteikumu projekts paredz, ka tiešsaistes saskarņu ierobežošanas darbības termiņš ir bezgalīgs līdz brīdim, kad iestāde pieņem citu lēmumu ar ko maina vai atceļ iepriekšējā lēmumā norādītos tiesiskos pienākumus, ja citā normatīvajā aktā nav nostiprināts specifisks ierobežošanas darbības termiņš. 
Piekļuves ierobežošana tīmekļa vietnei, izmantojot specifisku konfigurāciju lietotāja sesiju DNS pieprasījumu apstrādē, iespējama tikai tad, ja lietotājs izmanto elektronisko sakaru komersanta apkalpotu DNS serveri. Vienlaikus jāņem vērā tas, ka DNS servera konfigurācija ir gala lietotāja pārziņā, līdz ar to elektronisko sakaru komersants nevar tikt uzskatīts par atbildīgu faktā, ka lietotājs joprojām spēj piekļūt ierobežotajai tīmekļa vietnei.

Lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu un lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu
Atbilstoši Noteikumu projektam ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju. Ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu paredz domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu iestādei, kas izdod šo lēmumu.
Lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai atņemšanu nosūta uz elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi un tā adresāts ir augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs vai domēna vārda reģistratūra. 
Noteikumu projekts nosaka lēmumā norādāmo informāciju:
- Domēna vārdu pret kuru ir vērsts domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanas lēmums. To norāda, lai augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājam vai domēna vārda reģistratūrai būtu nepārprotami saprotams attiecība pret kuru domēna vārdu ir jāizpilda lēmumā noteiktie tiesiskie pienākumi;
- Termiņu, kurā lēmums izpildāms. To norāda, lai lēmuma adresātam būtu nepārprotami zināms termiņš, kura ietvaros tas var iepazīties ar lēmumu un tajā norādītajiem tiesiskajiem pienākumiem, kā arī izpildīt tos. Atbilstoši Noteikumu projektam lēmumam par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu tiek noteikts trīs dienu lēmuma izpildes termiņš no lēmuma paziņošanas dienas, ja citā normatīvajā aktā nav paredzēts cits termiņš.
- Datumu līdz kuram lēmums ir spēkā. To norāda, ņemot vērā, ka minēto lēmumu tiesisko pienākumu darbības laiks ir ierobežots līdz diviem gadiem, ja vien citā normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, lai nepamatoti un nesamērīgi neierobežotu lēmuma adresāta iespējas gūt peļņu un neierobežotu sabiedrībai pieejamos domēna vārdus iegādei. Norādāms, ka līgumu par domēna vārda lietošanas tiesību nodrošināšanu parasti noslēdz uz periodu, kas nav īsāks par vienu gadu. Līdz ar to divu gadu termiņš ir samērīgs, jo tas nodrošina nelikumīga tiešsaistes satura ierobežošanu gan noslēgtā līguma termiņa ietvaros (viena gada), gan arī attur pārkāpēju no līguma pagarināšanas uz vēl vienu šādu termiņu.
Papildus minētajam lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu paredz arī šādu papildus informāciju:
- Domēna vārda jaunā lietotāja (iestādes) personas tipu, nosaukumu, e-pastu, tālruni, adresi, pasta indeksu un reģistrācijas numuru. To norāda, lai iestāde varētu noslēgt līgumu ar augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētāju vai domēna vārda reģistratūru par domēna vārda reģistrēšanu. Noteikumu projekts paredz, ka iestāde norāda tikai informāciju, kas ir nepieciešama līguma slēgšanai, ja domēna vārds tiek piesaistīts reālai tīmekļvietnei.
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad ar lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu vai domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu nepieciešams šīs darbības veikt pret vairākiem domēna vārdiem, uzraudzības iestādes ir tiesīgas pievienot lēmumam pielikumu ar pieprasījuma formu, kurā uzskaitītas vairāki domēna vārdi. Tas nodrošinās, ka iestādei nebūs jāpieņem atsevišķs  lēmums par katru tiešsaistes saskarni lietas ietvaros, nodrošinot efektīvu lēmumu izpildi.
Saņemot iestādes lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kas paredz domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanu, augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs noteiktajā termiņā nobloķē domēna vārda tehnisko informāciju augstākā līmeņa domēnā reģistrēto domēna vārdu datubāzē (turpmāk – Reģistrā), saglabājot domēna vārda lietotāju kā personu, uz kuras vārda reģistrēts domēna vārds. Pēc domēna vārda tehniskās informācijas atslēgšanas domēna vārdam piesaistītie pakalpojumi (elektroniskais pasts, interneta vietne u.c.) nedarbojas.
Saņemot iestādes lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kas paredz aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju, augstākā līmeņa domēna vārda reģistra uzturētājs noteiktajā termiņā Reģistrā ieraksta aizliegumu mainīt domēna vārda lietotāju un, saņemot domēna vārda lietotāja iesniegumu par domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu, atsaka šīs darbības izpildi.
Saņemot iestādes lēmumu par domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu, kas paredz domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu iestādei, augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājs noteiktajā termiņā reģistrē domēna vārdu iestādei, kas izdeva šo lēmumu, un izsūta reģistrācijas paziņojumu, kā arī priekšapmaksas rēķinu par domēna vārda reģistrāciju un lietošanas tiesībām uz lēmumā norādīto periodu.

Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā
Atbilstoši noteikumu projektam ar lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā paredz iestādes norādītās izpildāmās darbības ar kurām nodrošina piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai konkrētam saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā.
Tiešsaistes saskarnes, kas ir informācijas sabiedrības pakalpojumā, ierobežošanas piemēri ir konkrētas programmatūras ierobežošana tīmekļvietnē, tiešsaistes saskarnes ierobežošana serverī vai mobilās lietotnes ierobežošana mobilo lietotņu veikalā. Saturs informācijas sabiedrības pakalpojumā nozīmē jebkuru tiešsaistes saskarnes avota koda komponenti vai tiešsaistes informācijas vienību, tostarp, komentāru, attēlu, reklāmu, interaktīvo saiti, audio, video, dokumentu vai failu, sociālo tīklu profilu, e-pastu, jebkuru funkcionalitātes līdzekli, tostarp, retranslācijas funkcionalitāti, jebkuru tīmekļvietnes sadaļu, uznirstošās un cita veida reklāmas, kā arī tiešsaistes saskarnes vai cita satura rezultātus tiešsaistes meklētājprogrammā u.c. neatkarīgi no tā veida vai atrašanās vietas informācijas sabiedrības pakalpojumā.
Lēmuma par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā nosūta elektroniski un tā adresāts ir informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumā ir ievietota tiešsaistes saskarne vai saturs, kuru ir paredzēts ierobežot. 
Lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā netiek adresēts un neattiecās uz tiem informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējiem, kas konkrētajā situācijā darbojās kā starpnieka pakalpojuma sniedzēji, kas tikai un vienīgi veic informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai nodrošina piekļuvi šim tīklam (nodrošina tālākpārsūtīšanu jeb mere conduit, piemēram, elektronisko sakaru komersants, kas konkrētā gadījumā nedarbojas kā pieglabāšanas jeb caching vai mitināšanas jeb hosting pakalpojumu sniedzējs), un kas nav atbildīgi par pārraidāmo informāciju atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 4.pantā noteiktajiem nosacījumiem.
Noteikumu projekts nosaka lēmumā norādāmo informāciju:
- Tiešsaistes saskarni vai saturu identificējošās pazīmes, piemēram, tīmekļvietnes vienotais resursu vietrādis (URL) vai cita veida informācija, kas norāda uz precīzu tiešsaistes saskarnes vai satura lokāciju, kā arī informāciju, kas ļauj identificēt attiecīgo tiešsaistes saskarni vai saturu konkrētā lokācijā informācijas sabiedrības pakalpojumā.
- Nepieciešamības gadījumā, norādi, ka informācijas sabiedrības pakalpojumā ir ierobežojama piekļuve identiskai tiešsaistes saskarnei vai saturam, un datumu līdz kuram jāveic šīs darbības. Tas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK un Padomes Direktīvu 87/357/EEK (turpmāk- regula Nr.2023/988) 22.panta prasības, kas nosaka, ka tirgus uzraudzības iestādes ir tiesīgas savos rīkojumos pieprasīt rīkojumā norādītajā laikposmā tiešsaistes saskarnēs izņem visu identisko nelikumīgo saturu, kas saistīts ar attiecīgo bīstamo ražojumu. Šīs prasības tiek ieviestas likumprojektā "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" (Tiesību akta lietas ID: 24-TA-1754).
- Termiņu, kurā lēmums izpildāms. To norāda, lai lēmuma adresātam būtu nepārprotami zināms termiņš, kura ietvaros tas var iepazīties ar lēmumu un tajā norādītajiem tiesiskajiem pienākumiem, kā arī izpildīt tos. Atbilstoši Noteikumu projektam lēmumam par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā ir trīs dienu izpildes termiņš no lēmuma paziņošanas dienas, ja citā normatīvajā aktā nav paredzēts cits termiņš.
- Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad ir nepieciešams ierobežot piekļuvi vairākām tiešsaistes saskarnēm vai satura vienībām informācijas sabiedrības pakalpojumā, uzraudzības iestādes ir tiesīgas pievienot lēmumam pielikumu ar pieprasījuma formu, kurā uzskaitītas vairāku tiešsaistes saskarņu vai saturu identificējošās pazīmes. Tas nodrošinās, ka iestādei nebūs jāpieņem atsevišķs  lēmums par katru tiešsaistes saskarni vai satura vienību lietas ietvaros, nodrošinot efektīvu lēmumu izpildi.
Noteikumu projekts neparedz tiesisko pienākumu izpildes izbeigšanas termiņu lēmumam par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā. Tas ir tādēļ, ka šie lēmumi neparedz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam pienākumu saglabāt ierobežoto tiešsaistes saskarni vai saturu savā serverī. Ja informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs var ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei vai saturam savā pakalpojumā tikai to pilnībā dzēšot, tad lēmuma izpildes sekas būs neatgriezeniskas un dzēstās informācijas vienības vairs nevarēs atjaunot. Attiecīgi lēmumā noteikto tiesisko pienākumu darbību var izbeigt tikai gadījumos, ja informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs ir saglabājis ierobežoto tiešsaistes saskarni vai saturu, piemēram, dublējuma serverī.
Saņemot iestādes lēmumu par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai saturam informācijas sabiedrības pakalpojumā informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs noteiktajā termiņā izpilda iestādes noteiktos tiesiskos pienākumus, proti, izslēdz, atslēdz, bloķē, dzēš vai citādi padara neredzamu un nepieejamu konkrēto tiešsaistes saskarni vai saturu savā pakalpojumā. 
Atbilstoši Digitālo pakalpojumu akta 6.pantam mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, nav atbildīgs par uzglabāto informāciju, ja uzglabāšana veikta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma un ja starpnieka pakalpojuma sniedzējam nav faktisku ziņu par pakalpojuma saņēmēja nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu. Attiecīgi uzskatāms, ka līdz ar lēmuma saņemšanu šādam informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam parādās faktiskas zināšanas par nelikumīgu darbību vai nelikumīgu saturu, ko informācijas sabiedrības pakalpojumā ir veikusi trešā persona, un minētais atbrīvojums no atbildības nevar kalpot par attaisnojumu lēmuma neizpildei vai citādai bezdarbībai.

Iestādes pienākums informēt tiešsaistes saskarnes valdītāju, domēna vārda lietotāju vai satura veidotāju vai publicētāju
Noteikumu projekts paredz, ka nosūtot lēmumu tā adresātam (elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētājam vai domēna vārda reģistratūrai vai informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam), iestādei ir papildus pienākums informēt trešo personu, proti, tiešsaistes saskarnes valdītāju, domēna vārda lietotāju vai satura veidotāju vai publicētāju informācijas sabiedrības pakalpojumā, paziņojot šai personai lēmumu tās e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, ja tas ir zināms, neatkarīgi no tā, vai ir zināma trešās personas identitāte. Tas ir nepieciešams, lai iespēju robežās nodrošinātu trešajai personai savlaicīgu, tās tiesībām un interesēm atbilstošu informācijas paziņošanu par pieņemto lēmumu. Papildus tam Noteikumu projektā ir paredzēts, ka iestāde var nosūtīt lēmumu arī izmantojot citu saziņas līdzekli, piemēram, VID paziņo lēmumu nodokļu maksātājiem, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Neskatoties uz pieņemto lēmumu, trešā persona var faktiski nezināt par tās tiešsaistes satura ierobežošanu vai nesaprast tehniskos apsvērumus tās tiešsaistes satura traucētai darbībai, savukārt lēmuma apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai ir ierobežots termiņš. Līdz ar to, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos ir trešā persona tiešsaistes vidē, Noteikumu projekts paredz augstāku tiesiskuma nodrošināšanu atsevišķām trešajām personām nekā tas paredzēts Administratīvā procesa likumā.
Vienlaikus šis pienākums ir attiecināms tikai tajā gadījumā, ja ir iespējams noskaidrot potenciāli pastāvošas trešās personas e-pastu vai oficiālo elektronisko adresi. Tas neparedz pienākumu iestādei aktīvi noskaidrot trešās personas identitāti, jo tiešsaistes vidē iestādei var arī nebūt šādu faktisku iespēju, kā arī tas izraisītu nesamērīgu administratīvo slogu iestādei vai citādi kavētu lēmuma pieņemšanu, kas attiecīgi var izraisīt kaitējumu citiem tiešsaistes vides lietotājiem. Piemēram, veidi, kā noskaidrot trešās personas e-pastu vai oficiālo elektronisko adresi ir to norāde konkrētajā tīmekļvietnē. Piebilstams, ka tiešsaistes vide ļauj personām efektīvi slēpt savu identitāti, vienlaikus izplatot nelikumīgu saturu vai veicot citus pārkāpumus, un tās identitātes noskaidrošana nav iespējama. Var pastāvēt vairāki faktori, kas var radīt šķēršļus trešās personas identitātes vai tās kontaktinformācijas noskaidrošanai vai kopumā var kalpot par pamatu trešās personas neinformēšanai:
- valdītājs tā tiešsaistes saskarnē var nenorādīt nekādu informāciju, tostarp kontaktinformāciju par sevi;
- personas var izmantot mainīgu interneta protokola (IP) adresi vai virtuālo privāto tīklu (VPN), slēpjot savas internetam pieslēgtās ierīces patieso identifikatoru;
- persona var atrasties jebkurā pasaules valstī un ir nesasniedzama;
- persona var izmantot viltus profilu, viltus datus vai nozagtus citas personas datus;
- tīmekļvietnes valdītājs var izmantot augstākā līmeņa domēna vārdus, kas lietotājam var radīt likumīgu vai leģitīmu tīmekļvietnes darbības mērķi, un to lietotāja datus no attiecīgā augstākā līmeņa domēna reģistra uzturētāja iegūšana varētu būt apgrūtināta, piemēram, “.tv” (Tuvalu domēns) kā televīzijas un video mājas lapu domēns, “.ai” (Angiljas domēns) kā mākslīgā intelekta tehnoloģiju domēns, “.fm” (Mikronēzijas domēns) kā radiostaciju domēns;
- nelikumīga satura izplatību vai pārkāpumu var veikt robotprogrammatūra (boti), mākslīgā intelekta vai cita tehnoloģija ar noteiktu autonomijas pakāpi, tādējādi konkrētam subjektam (piemēram, profilam) tiešsaistē var nebūt reālas identitātes un kontaktinformācijas;
- satura izplatību var veikt trešās valsts publiskā persona vai privātpersona, kas mērķtiecīgi izplata saturu, kas rada negatīvu ietekmi uz sabiedrību vai apdraud Latvijas valsts drošību.

Pienākums ievietot informāciju mašīnlasāmā sarakstā
Atbilstoši noteikumu projektam iestādei, kas izdeva lēmumu, pēc tā paziņošanas adresātam ir pienākums ievietot lēmuma vai tā pielikumā ietverto informāciju mašīnlasāmā sarakstā, ja par šāda mašīnlasāmā saraksta izveidi ir panākta vienošanās ar adresātu. Tas ir lēmuma otrreizējās nosūtīšanas veids, kas speciāli paredzēts lēmuma adresāta programmatūrai un nodrošina tiesisko pienākumu izpildi automatizētā veidā. To izpilda, ievietojot lēmumā ietverto informāciju, kas nepieciešama lēmumā paredzēto tiesisko pienākumu izpildei, speciāli izveidotā failā vai programmatūrā, no kuras adresāta programmatūra var lejupielādēt vai citādi nolasīt nepieciešamo informāciju par tiesiskajiem pienākumiem. Datu apmaiņa starp iestādi un adresātu var notikt arī uz noslēgta sadarbības līguma pamata.
Norādāms, ka iestādes, ja tas ir nepieciešams, var izveidot vairākus mašīnlasāmos sarakstus, kas pielāgoti katra konkrēta adresāta vajadzībām. Piemēram, iestāde var izveidot vienu mašīnlasāmo sarakstu elektronisko sakaru komersantu vajadzībām, kā arī papildus mašīnlasāmos sarakstu dažādiem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem.
Šāda procesu automatizācija ir lietderīga, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tiesisko pienākumu izpildi, kā arī taupītu adresātu darbu, resursus, mazinātu administratīvo slogu un ļautu mazināt cilvēka kļūdas iespējamību tiesisko pienākumu izpildē. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, plānoto apjomīgo lēmumu skaitu un datu apjomu, kas būs jāapstrādā adresātiem.

Lēmuma vai informācijas pieprasījuma un citas informācijas pārsūtīšana digitālo pakalpojumu koordinatoram
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad iestāde paziņo lēmumu ar ko tiek ierobežots nelikumīgs saturs vai informācijas pieprasījums starpniecības pakalpojumu sniedzējam par tā pakalpojumu saņēmējiem, tā adresē šo lēmumu arī digitālo pakalpojumu koordinatoram. Tādējādi digitālo pakalpojumu koordinatoram tiek nodrošināta savlaicīga šī lēmuma saņemšana, kā arī samazināts to darbību skaits, kas ir jāveic iestādes lietvedībai un citiem darbiniekiem, ietaupot visu iestāžu resursus un darba laiku.

Iestādes lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība
Noteikumu projektā nav paredzēta lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, ņemot vērā, ka tā ir noteikta citos normatīvajos aktos un ir atšķirīga katras konkrētas iestādes gadījumā.
- Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 26.¹⁸ pantam, PTAC vai VI lēmumu persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses tiek ierobežotas, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
- Atbilstoši Elektronisko sakaru likuma 112.panta piektajai daļai, NEPLP lēmumu persona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses lēmuma izpildes rezultātā tiek ierobežotas, ir tiesīga attiecīgo lēmumu apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
- Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.⁴ panta devītajai daļai VID lēmumu nodokļu maksātājs var apstrīdēt VID, bet pēc tam pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.