Anotācija

1. 4.3.6.1. pasākuma projekta īstenošanas laikā secināts, ka MK noteikumu Nr. 724 27.1. apakšpunktā paredzēto izpratnes un prakses veidošanas pasākumu bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošajiem ietvaros plānotajās vasaras skolās nepieciešams iesaistīt gan bāriņtiesas amatpersonas un bāriņtiesas darbiniekus[1], kuru faktiskā rīcība vai cita veida darba pienākumu veikšana skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses (turpmāk – bāriņtiesas darbinieki) (turpmāk visi kopā – bāriņtiesas speciālisti), gan arī pašvaldību sociālo dienestu sociālos darbiniekus, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem (turpmāk – pašvaldību sociālo dienestu sociālie darbinieki). Minētās vasaras skolas paredzētas, lai stiprinātu bāriņtiesas speciālistu un pašvaldību sociālo dienestu sociālo darbinieku profesionālo kompetenci un savstarpējo sadarbību, kā arī veicinātu vienotu praksi darbā ar ģimenēm ar bērniem un bērnu tiesību aizsardzībā. Šobrīd MK noteikumu Nr. 724 3.1. apakšpunktā norādītā mērķa grupa neietver šo mērķa grupu, t.i. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 10. apakšpunktā minētos pašvaldības sociālā dienesta sociālos darbiniekus, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm. Tāpat arī MK noteikumos Nr.724 šobrīd nav paredzēta 4.3.6.1. pasākuma sinerģija ar 4.3.5.4. pasākumu, kura ietvaros arī plānots organizēt vasaras skolas sociālā darba speciālistiem par sociālā darba aktualitātēm un sociālā darba veikšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei.

2. Par supervīzijas pakalpojumu:
1) MK noteikumu Nr. 724 regulējums paredz atbalstu pašvaldībām supervīzijas pakalpojuma nodrošināšanai bāriņtiesas amatpersonām, taču neparedz citiem bāriņtiesas darbiniekiem (bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgam, bāriņtiesas locekļa palīgam, bāriņtiesas juristam, psihologam u.c.), kuri praksē ir iesaistīti bērnu tiesību aizsardzības procesos un kuru profesionālā darbība ietekmē bērnu tiesību aizsardzību (Bērnu tiesību aizsardzības likuma[2] 5.¹ panta pirmās daļas 2. un 20. punktā noteiktie subjekti). Šie darbinieki ikdienā saskaras ar līdzīgiem emocionāliem un profesionālajiem izaicinājumiem, veic sarežģītas saziņas funkcijas ar ģimenēm un citiem speciālistiem, kā arī piedalās lēmumu sagatavošanā un īstenošanā.
Bāriņtiesas ilgstoši saskaras ar darba izpildei nepieciešamo cilvēkresursu trūkumu. Gan bāriņtiesas amatpersonas, gan darbinieki ir pārslogoti un profesionāli izdeguši, kas izteikti negatīvi ietekmē bāriņtiesu spēju kvalitatīvi veikt savus uzdevumus. Ne tikai bāriņtiesas amatpersonas, bet arī bāriņtiesas darbinieki ir īpaši pakļauti riska faktoriem, kas negatīvi ietekmē viņu veselību (stress, trauksme, depresija, profesionālā izdegšana), jo ikdienā strādā ar traumatizētām ģimenēm un bērniem krīzes situācijās. Gan bāriņtiesas amatpersonas, gan citi bāriņtiesas darbinieki saskaras ar līdzīgiem profesionālajiem un emocionālajiem izaicinājumiem, tāpēc nepieciešams sistēmisks atbalsts visai komandai, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un samazinātu visu bāriņtiesas speciālistu izdegšanas risku.
Izdegšanas riska risināšanai viens no efektīvākajiem instrumentiem ir supervīzijas, kuras saskaņā ar MK noteikumos Nr. 724 noteikto jau tiek nodrošinātas bāriņtiesas amatpersonām, un ar tām saistītās izmaksas tiek daļēji kompensētas no BAC īstenotā 4.3.6.1. pasākuma projekta līdzekļiem. Tomēr MK noteikumu Nr. 724 pašreizējais regulējums neparedz iespēju kompensēt izmaksas par supervīziju nodrošināšanu bāriņtiesas darbiniekiem. Tas nozīmē, ka darbinieki nesaņem adekvātu profesionālo atbalstu, kas rada būtisku nevienlīdzību darba vidē starp dažādām bāriņtiesas speciālistu kategorijām un kavē visaptverošas atbalsta sistēmas ieviešanu visai bāriņtiesas komandai. Ņemot vērā, ka gan bāriņtiesas amatpersonas, gan bāriņtiesas darbinieki ir pakļauti identiskiem profesionālajiem un emocionālajiem izaicinājumiem, strādājot ar traumatizētām ģimenēm un bērniem krīzes situācijās, supervīzijas pieejamība tikai vienai speciālistu kategorijai nenodrošina sistēmisku problēmu risināšanu. Tas ierobežo iespējas uzlabot pakalpojumu kvalitāti un samazināt profesionālās izdegšanas risku visiem bāriņtiesas darbiniekiem.

2) Atbilstoši LM rīcībā esošajai informācijai pašvaldībās nav iedibināta prakse organizēt kopīgas grupu un komandu supervīzijas bāriņtiesas speciālistiem un pašvaldību sociālā darba speciālistiem, pašvaldību sociālo dienestu vadītājiem, vadītāju vietniekiem, kā arī tādu struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem, kuras ir tieši iesaistīti sociālā pakalpojuma sniegšanā un organizēšanā (turpmāk – sociālā darba speciālisti), pieprasot kompensāciju attiecīgi 4.3.5.4. pasākuma un 4.3.6.1. pasākuma projektu ietvaros. Tas savukārt norāda uz nozīmīgu problēmu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas un sociālā atbalsta ģimenēm ar bērniem sniegšanas efektivitātē un nepieciešamību stiprināt iestāžu savstarpējo sadarbību, kas ir būtiska abām institūcijām – bāriņtiesai un sociālajam dienestam – ikdienā vienotu mērķu sasniegšanai.
Gan bāriņtiesa, gan sociālais dienests ir pašvaldības izveidotas iestādes, kuru darbība bērnu tiesību aizsardzības jomā galvenokārt vērsta uz to jautājumu risināšanu, kas saistīti ar bērnu aizgādības īstenošanu ģimenē, gan ārpus tās, kā arī pakalpojumu un palīdzības sniegšanu un organizēšanu ģimenēm atbilstoši to vajadzībām. Nevienai no institūcijām nav visu nepieciešamo zināšanu, prasmju vai līdzekļu, kas vajadzīgi bērna situācijas atrisināšanai. Katra no institūcijām ir kompetenta pieņemt lēmumu kādā noteiktā aspektā. Līdz ar to konkrētā gadījuma vadībā, sociālā darba speciālistiem un bāriņtiesas speciālistiem sadarbojoties, ir jāstrādā vienotā komandā, lai rastu piemērotākos risinājums atbalsta sniegšanā bērnam un ģimenei un bērna tiesību un interešu aizsardzībā.
Šāda integrēta pieeja prasa ne tikai efektīvu komunikāciju un skaidri definētus pienākumus, bet arī vienotu izpratni par sistēmisku pieeju, bērna labbūtības principiem un rīcības stratēģijām. Abu iestāžu speciālistu kopīga grupas un komandas supervīzija ir būtisks instruments, lai stiprinātu šo sadarbību. Iestādēm tādējādi būs iespēja analizēt kopīgos gadījumus, dalīties pieredzē un veidot saskaņotu rīcības plānu, kas sekmētu profesionālo kompetenci, uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti un nodrošinātu, ka visi iesaistītie speciālisti darbotos vienotu mērķu sasniegšanai – bērna drošības un labklājības nodrošināšanai. Šajā kontekstā sociālā dienesta un bāriņtiesas speciālistu kopīgas grupu un komandu supervīzijas būtu pamats arī savstarpējās sadarbības stiprināšanai, veicinot efektīvāku komunikāciju starp institūcijām, uzlabojot lēmumu koordināciju un nodrošinot, ka abu iestāžu speciālisti spēj saskaņoti un kompetenti rīkoties sarežģītās situācijās, kad nepieciešama kompleksa pieeja bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanā.
Sociālā darba vārdnīcā[3] komandas supervīzija ir definēta kā “grupas supervīzijas veids, kura fokusā ir komandas attīstība. Sociālajā darbā komandas supervīzija ir organizācijas darbinieku vai starpprofesionāļu tikšanās supervīzijā, lai atjaunotu, uzlabotu vai pārstrukturētu sadarbības formas ar mērķi uzlabot darba kvalitāti un efektivitāti. Komandas supervīzija var būt virzīta gan uz pašas komandas kā grupas darbību, gan uz sociālo gadījumu analīzi starpprofesionālā komandā. [..] Komandas kā grupas grūtības būtiski ietekmē ikdienas pienākumu izpildi, sociālā darba ar gadījumu procesu, īpaši tad, ja tas ir ne tikai saistīts ar organizācijas struktūras un lomu sadalījumu, bet arī ar neatrisinātiem komandas locekļu konfliktiem un attiecību mijiedarbības grūtībām. [..] Komandas supervīzija uzlabo darba efektivitāti, identificē un maina iesaistīto profesionāļu neefektīvas uzvedības modeļus, palīdz kopīgi veidot vienošanās profesionāļu starpā, izvirzīt mērķus un noteikt procedūras.”
Savukārt grupas supervīzija definēta kā supervīzijas forma, kuras mērķis ir, izmantojot grupas dalībnieku individuālos un kopīgos resursus, supervizora vadītā procesā veicināt grupas dalībnieku individuālo, grupas, komandas vai organizācijas problēmu risināšanu, kas var būt orientēta uz gadījumu analīzi, komandas darbību, kā arī uz organizācijas procesu analīzi.
Galvenās atšķirības izpaužas dalībnieku savstarpējās saistības līmenī – komandas supervīzijā dalībnieki sadarbojas pastāvīgi ikdienas darbā, bet grupas supervīzijā sanāk kopā periodiski mācīšanās nolūkos. Komandas supervīzija balstās uz fiksētu dalībnieku sastāvu un ilgtermiņa komandas attīstību, kamēr grupas supervīzijā dalībnieku sastāvs var mainīties, un tā vairāk orientēta uz konkrētu problēmu risināšanu un individuālo profesionālo izaugsmi.
Ņemot vērā minēto, secināms – lai nodrošinātu sociālo dienestu un bāriņtiesu veiksmīgu sadarbību, kopīgas grupu un komandu supervīzijas bāriņtiesas speciālistiem un sociālā darba speciālistiem ir būtisks profesionālās kompetences pilnveides pasākums, kas var sniegt ieguldījumu abu iestāžu speciālistu sadarbības pilnveidei un attīstībai. Lai arī tās ir dažādas institūcijas ar atšķirīgām funkcijām, taču abas var gūt ievērojamu labumu no pieredzes apmaiņas un kopīgas gadījumu analīzes starpprofesionālā vidē.
Arī attiecībā uz apvienotu grupu un komandu supervīziju organizēšanu 4.3.6.1. pasākuma un 4.3.5.4. pasākuma ietvaros MK noteikumos Nr. 724 nav paredzēta sinerģija.

3. Finanšu ministrija (turpmāk – FM) 2025. gada 9. jūnijā ir apstiprinājusi grozītas vadlīnijas Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – vadlīnijas). Saskaņā ar aktuālo vadlīniju 5.2. apakšpunktu obligātās veselības pārbaudes izmaksas ir noteiktas kā netiešās attiecināmās izmaksas. Lai paredzētu MK noteikumos Nr. 724 aktuālos vadlīniju nosacījumus, no MK noteikumiem Nr. 724 jāsvītro 18.3.3. apakšpunkts.

4. MK noteikumu Nr. 724 paredz, ka atbalstāmās darbības “projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana” īstenošanai var tik noslēgts iepirkuma līgums (MK noteikumu Nr. 724 16.4. un 18.3.1. apakšpunkts), tomēr MK noteikumos Nr. 724 šobrīd nav nepārprotami norādīts, ka projekta personālu var piesaistīt arī uz iepirkuma līguma pamata.

5. FM, aktualizējot vadlīnijas Nr. 1.4. “Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā”[4], ir precizējusi MK noteikumos par specifisko atbalsta mērķu īstenošanu iekļaujamos nosacījumus attiecībā uz finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākumu pārliecināties par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību projekta īstenošanā. T.sk. norādot, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) 61. panta prasības ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā ES fondu dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partneriem sniedz finansiālu atbalstu, t.i., daudzpakāpju projektiem. Tā kā 4.3.6.1. pasākuma projekts nav daudzpakāpju projekts, uz šo projektu neattiecas Regulas 2024/2509 61.panta prasības.
Vienlaikus prasība ievērot konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus nav attiecināma arī uz iepirkumu līgumu izpildītājiem (proti, tā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā nav saistoša).
Līdz ar to MK noteikumos Nr. 724 ir nepieciešams precizēt 29.2. apakšpunktu, nosakot, ka ir saglabājams vispārīgs nosacījums par minimālo interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas pasākumu ievērošanu vien 4.3.6.1. pasākuma projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personālam.

6. MK noteikumu Nr. 724 29.6. apakšpunktā minētais finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos ievietot informāciju par projekta īstenošanu un aktualizēt to, tiklīdz pieejama jaunāka informācija, tieši izriet no 29.5. apakšpunktā noteiktā pienākuma nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas regulas 2021/1060 50. pantā un normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Proti, 29.6. apakšpunktam ir paskaidrojošs raksturs attiecībā uz 29.5. apakšpunktā finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteiktajām prasībām.


[1] TA projekta kontekstā termins “bāriņtiesas amatpersonas” ietver bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku un bāriņtiesas locekli – amatpersonas, kas pieņem bāriņtiesas lēmumu. Termins “bāriņtiesas darbinieki” attiecas uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pirmās daļas 2. un 20.punktā minētajiem subjektiem (piemēram, bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs, bāriņtiesas locekļa palīgs, bāriņtiesas jurists, psihologs u.c.),  kuri nodrošina juridisko atbalstu bāriņtiesai lēmuma sagatavošanā un citu bāriņtiesai noteikto uzdevumu izpildē, un kuru faktiskā rīcība vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšana skar vai var skart bērna tiesības un tiesiskās intereses. 4.3.6.1. pasākumā paredzētas atbalstāmās darbības vai pasākumi, kas tieši vērsti uz bāriņtiesas amatpersonu profesionālās kompetences pilnveidi, un arī tādi, kas vērsti gan uz bāriņtiesas amatpersonu, gan bāriņtiesas darbinieku profesionālo spēju stiprināšanu.

[2] Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums

[3] Sociālā darba vārdnīca. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023.; pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/23154/download?attachment

[4] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/nr-1-4-vadlinijas-ministru-kabineta-noteikumu-par-specifiska-atbalsta-merka-istenosanu-izstradei-eiropas-savienibas-fondu-2021-2027-gada-planosanas-perioda

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, TA projektā paredzēti šādi precizējumi MK noteikumos Nr. 724:
1. Lai nodrošinātu, ka speciālistu izpratnes un prakses veidošanas pasākumos – vasaras skolās tiktu iesaistīti arī bērnu tiesību aizsardzības jomā strādājošie pašvaldību sociālo dienestu sociālie darbinieki, 3.1. apakšpunkts papildināts, ietverot atsauci uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajiem subjektiem – pašvaldības sociālā dienesta sociālajiem darbiniekam, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm.
Bāriņtiesas speciālistu un pašvaldību sociālo dienestu sociālo darbinieku apvienotu vasaras skolu mērķis ir veicināt abu iestāžu – bāriņtiesas un sociālā dienesta – sistēmisko un holistisko pieeju jautājumos, kas skar vai var skart bērna intereses, lai nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas darbību pašvaldībā. Bāriņtiesas un pašvaldību sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem jāpiemīt prasmēm ne tikai iztulkot un precīzi piemērot normatīvos aktus, bet arī veidot tādu darba praksi, izturēšanos, saskarsmi, attieksmi un komunikāciju, kas balstās cieņā un objektivitātē, savlaicīgā rīcībā, rodot ilgtermiņa risinājumu atbilstoši bērna labākajām interesēm.
Vienlaikus ietverts jauns 6.3. apakšpunkts, paredzot 4.3.6.1. pasākuma un 4.3.5.4. pasākuma sinerģiju, nodrošinot apvienotu bāriņtiesas speciālistu un sociālā darba speciālistu grupu un komandu supervīziju īstenošanu (sk. risinājuma apraksta 2. punktu), kā arī apvienotu bāriņtiesas speciālistu un pašvaldību sociālo dienestu sociālo darbinieku vasaras skolu organizēšanu. Finansējuma saņēmējam (BAC) jānodrošina, ka 4.3.6.1. pasākumā bāriņtiesas speciālistu un pašvaldību sociālo dienestu sociālo darbinieku apvienotajās vasaras skolās netiek ietvertas tēmas, kas tiek ietvertas 4.3.5.4. pasākuma ietvaros organizētajās vasaras skolās par sociālā darba aktualitātēm un sociālā darba veikšanai nepieciešamo prasmju pilnveidi, tādējādi nodrošinot dubultā finansējuma neiestāšanos.

2. Supervīzijas pakalpojuma īstenošanai:
1) lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām saņemt kompensāciju par supervīzijām arī bāriņtiesas darbiniekiem, 16.1.2.3., 26.1.1., 26.2.4. un 26.2.10.1 apakšpunktā precizēta supervīziju mērķa grupa, paredzot, ka supervīzijās var piedalīties gan bāriņtiesas amatpersonas, gan bāriņtiesas darbinieki. Vienlaikus 18.2. apakšpunktā veikti tehniski precizējumi normas labākai uztveramībai.
Attiecībā uz bāriņtiesas darbiniekiem papildu grozījumi 3.1. apakšpunktā nav nepieciešami, jo tie jau ir ietverti MK noteikumu Nr. 724 3.1. apakšpunktā kā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmās daļas 2. un 20. punkta subjekti.
Mērķa grupas personu paplašināšana nodrošinās visaptverošu atbalstu visai sociālā dienesta un bāriņtiesas komandai, sekmēs vienotu izpratni par iestādes darbības principiem un uzlabos iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tas arī veicinās efektīvāku sadarbību starp dažādiem speciālistiem, ja visi komandas locekļi saņems vienādu profesionālo atbalstu un attīstības iespējas;

2) lai veicinātu pašvaldībās praksi organizēt kopīgas grupu un komandu supervīzijas bāriņtiesas speciālistiem un sociālā darba speciālistiem, kā arī bāriņtiesas speciālistu un sociālā darba speciālistu komandas darbu un profesionālo sadarbību paredzēti šādi grozījumi:
- 26.2.3. apakšpunkts papildināts, paredzot iespēju pašvaldībām komplektēt apvienotas grupas bāriņtiesas speciālistu un sociālā darba speciālistu grupu un komandu supervīzijas gadījumā, nodalot 4.3.6.1. pasākuma un 4.3.5.4. pasākuma mērķa grupu attiecināmās supervīzijas pakalpojumu izmaksas;
- izveidots jauns 26.2.1.¹ apakšpunkts, paredzot, ka pašvaldība var organizēt 4.3.6.1. pasākuma un 4.3.5.4. pasākuma mērķa grupu apvienotu grupu un komandu supervīzijas gadījumā, ja tā: a) veic vienotu supervīzijas pakalpojumu sniedzēju izvēli (iepirkumu) vai b) abos pasākumos, veicot atsevišķu iepirkumus, ir piesaistīts viens un tas pats supervīzijas pakalpojuma sniedzējs;

3) lai salāgotu terminoloģiju ar LM 2025. gada 2. oktobrī aktualizēto vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku supervīzijas pakalpojuma izmaksām [1] veikti redakcionāli precizējumi 26.1.1.2. un 26.2.1.3. apakšpunktā.
Tā kā bāriņtiesas un sociālais dienests veic savstarpēji papildinošas funkcijas bērnu aizsardzības procesā, sekmējot kopīgas multidisciplinārās supervīzijas attīstību, tiks uzlabota starpinstitūciju un starpprofesionāļu sadarbība, kas nodrošinās uz vienotiem mērķiem balstītu un bērna interešu centrētu pieeju. Papildus tas motivēs pašvaldības aktīvāk izmantot pieejamos finansējuma avotus kvalitatīvāka atbalsta nodrošināšanai bērnu aizsardzības un sociālā atbalsta sistēmā iesaistītajiem speciālistiem.

3. Tehniski un redakcionāli precizējumi:
1) svītrots 18.3.3. apakšpunkts. Atbilstoši vadlīnijām turpmāk projekta personāla obligātās veselības pārbaudes izmaksas, ja tās nav iekļautas veselības apdrošināšanas izmaksās, jāiekļauj netiešajās attiecināmajās izmaksās;

2) 29.1. apakšpunkts papildināts ar nosacījumu, ka projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai var piesaistīt arī pakalpojuma sniedzējus saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā;

3) 29.2. apakšpunktā precizēti finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākumi interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai, kā arī svītrota prasība šos nosacījumus ievērot iepirkumu līgumu izpildītājiem;

4) 29.5. apakšpunktu papildināts ar palīgteikumu, kas skaidro regulas 2021/1060 50. pantā finansējuma saņēmējam noteikto prasību izpildi attiecībā uz informācijas publicēšanu tā tīmekļvietnē. Tāpat 29.5. apakšpunktā svītrota atsauce uz ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, ņemot vērā, ka to ievērošana paredzēta noslēgtajā līgumā par 4.3.6.1. pasākuma projekta īstenošanu un MK noteikumu līmenī atsauce uz vadlīnijām nav juridiski saistoša. Vienlaikus svītrots 29.6. apakšpunkts.


[1] Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vienibas-izmaksu-standarta-likmes-aprekina-un-piemerosanas-metodika-supervizijas-pakalpojuma-izmaksam