Anotācija

25-TA-2542: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 169 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts ir izstrādāts pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbildīgās iestādes iniciatīvas, ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 13. punktu, kas nosaka Ministru kabinetam izstrādāt nosacījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai. Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks intensificēta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam investīciju plūsma, lai virzītos uz to, ka tiek sasniegts Eiropas Komisijas noteiktais ikgadējā deklarējamo izdevumu minimālais slieksnis (n+3 princips).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekts izstrādāts, lai precizētu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 169 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts, jo 2025. gada 7.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"" (07.10.2025. Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 41 46. §), ar kuru:
1) tika apstiprināta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma pārdale 1 309 176 euro apmērā no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" (turpmāk - 2.1.1.6. pasākums) otrās projektu iesniegumu atlases kārtas uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (turpmāk - 2.2.3.6.pasākums) piekto uzsaukumu;
2) tika noteikts Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādei 2.2.3.6. pasākuma piektā uzsaukuma projektu iesniegumu atlases ietvaros nodrošināt iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu un pēc projektu iesniegumu apstiprināšanas slēgt ar finansējuma saņēmējiem līgumus par projektu īstenošanu par ERAF finansējumu ne vairāk kā 8 738 788 euro apmērā;
3) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam tika precizēts 2.2.3.6. pasākuma projektu rezultāta rādītājs RCR 50 “iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem” no 122 338 iedzīvotājiem uz 122 509 iedzīvotājiem.
Finansējuma pārdale tika paredzēta arī, lai samazinātu administratīvo slogu, nodrošinot ātrāku fizisko personu projektu iesniegumu izvērtēšanu un attiecīgi līgumu slēgšanu, un ļautu vismaz daļai no projektiem atbalstu sniegt vēl 2025. gadā. Ņemot vērā, ka šobrīd noris aktīvs 2.2.3.6.pasākuma iesniegto projektu vērtēšanas process un 2.2.3.6. pasākuma regulējošie noteikumi neparedz pasākuma īstenošanai pietiekošu ERAF finansējumu, ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 169 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – MK noteikumi Nr.169). Ja noteikumu projekts netiks apstiprināts 2025.gadā, 2.2.3.6. pasākuma apstiprinātajiem un pabeigtajiem projektiem nebūs iespējams atbalstu izmaksāt 2025. gadā, līdz ar to šogad netiks kopumā intensificēta  Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam investīciju plūsma un tiks apdraudēta Eiropas Komisijas noteiktā ikgadējā deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (n+3 principa) izpilde, tādējādi noteikumu projektu paredzēts virzīt steidzamības kārtībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumi Nr. 169 šobrīd neparedz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam atbilstošu finansējuma apjomu visu projektu īstenošanai, kā arī neparedz 2.2.3.6. pasākumam atbilstošu rādītāja RCR 50 “iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem” vērtību. Tāpat līdz 2025. gada 15. septembrim 2.2.3.6. pasākumam tika veikta Revīzija Nr. DR/ESIF/2025/2-11, kuras ziņojumā tika konstatēts, ka pienākums saimnieciskās darbības veicējiem projekta pēcuzraudzības periodā nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības, varētu nebūt attiecināms pilnīgi uz visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 169.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu paredzēts precizēt 2.2.3.6. pasākumam pieejamo finansējuma apjomu (MK noteikumu Nr. 169 10.punkts), ERAF finansējumu palielinot par 1 309 176 euro, pamatojoties uz 2025. gada 7.oktobra Ministru kabineta protokola Nr. 41 46. § 6. un 7.punktu. Attiecīgi palielināts pasākumam kopējais finansējuma apjoms, ko paredzēts noteikt 15 531 589 euro apjomā un privātais līdzfinansējums – vismaz 2 329 739 euro apjomā.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1.6. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas pieejamais ERAF finansējums ir fiksēts 2025. gada 7. oktobra Ministru kabineta sēdes protokolā Nr.41 46.§ 6. punktā (5 190 824 euro), tai skaitā norādīts, ka 2.1.1.6. pasākuma otrās atlases kārtas ietvaros ir izvērtēti visi iesniegtie projektu iesniegumi un palicis neizmantots ERAF finansējums, vienlaikus šobrīd ir izstrādāts tiesību akta projekts (25-TA-908) “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana"  2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”, kurš tuvākajā laikā tiks virzīts starpinstitūciju saskaņošanai, un, kurā, pamatojoties uz 2.1.1.6. pasākuma otrās atlases kārtas īstenošanas noteikumu - Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra noteikumu Nr. 700 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana"  2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 700) 9. punkta prasībām, 2.1.1.6. pasākuma otrās kārtas atlases ietvaros atlikušo neizmantoto finansējumu paredzēts novirzīt 2.1.1.6. trešās atlases kārtas īstenošanai, attiecīgi MK sēdes protokolā paredzot fiksēt 2.1.1.6. pasākuma otrās atlases kārtas pieejamo ERAF finansējumu (2 322 573 euro apmērā). Attiecīgi 2.1.1.6. pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumus - MK noteikumus Nr. 700 – šobrīd administratīvā sloga samazināšanas nolūkos nav paredzēts grozīt un šie noteikumi tiks grozīti tikai būtisku grozījumu nepieciešamības gadījumā.

Ar noteikumu projektu paredzēts precizēt 2.2.3.6. pasākuma rezultāta rādītāju (MK noteikumu Nr. 169 5.1. apakšpunkts) RCR 50 “iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem” to palielinot par 171 iedzīvotāju līdz 2 966 iedzīvotājiem atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam noteiktajam, nodrošinot kopējā rādītāja summas savstarpēju atbilstību. Rādītāja RCR 50  “iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem” kopējā vērtība (122 509 iedzīvotāji) tiek sasniegta, īstenojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu":
1) 2.2.3.5. pasākumu “Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās” (49 872 iedzīvotāji);
2) 2.2.3.7. pasākumu “Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē” (69 671 iedzīvotāji);
3)  2.2.3.6. pasākumu (2966 iedzīvotāji).

Ar noteikumu projektu paredzēts izpildīt Revīzijas Nr. DR/ESIF/2025/2-11 (turpmāk – Revīzija) ziņojuma pielikuma konstatēto 2. trūkumu. Revīzijā secināts, ka 2.2.3.6. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu Nr. 169  32.2. punkts nosaka, ka atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja tiek skaidri nodalītas darbības un finanšu plūsmas atbalstāmajās nozarēs, nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta. Savukārt, MK noteikumu Nr. 169 64.3. punkts nosaka, ka, saimnieciskās darbības veicējs, nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības, līdz ar ko ierobežojums attiecas uz visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 74. panta 1(a)(i) punkts nosaka prasību nodrošināt atsevišķu grāmatvedību/uzskaiti tikai gadījumos, kad izdevumi veikti, pamatojoties uz faktiskām izmaksām, bet 2.2.3.6. pasākums tiek īstenots vienkāršoto izmaksu režīmā, MK noteikumu Nr. 169 64.3. punktā noteiktās prasības uzskatāmas par nesamērīgām jeb gold-plating. Tādējādi Revīzijas ietvaros izteikts ieteikums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai kā 2.2.3.6. pasākuma atbildīgai iestādei veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 169, izslēdzot no tiem prasības, kas neizriet no ES normatīvo aktu regulējuma. Ņemot to vērā noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr. 64.3. apakšpunkta prasības piemērot tikai tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas MK noteikumu Nr. 169 32.2. apakšpunktā minētajās neatbalstāmajās nozarēs un saimnieciskās darbības veicējiem, kas nedarbojas kādā no Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (ES Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris, L sērija) 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētajām neatbalstāmajām nozarēm, projekta pēcuzraudzības periodā nav noteikts pienākums nodrošināt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā.

Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 64.3. apakšpunktā var radīt nepieciešamību Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai ierosināt grozījumus 2.2.3.6. pasākuma līgumos par projektu īstenošanu. Attiecīgie finansējuma saņēmēji, tiks informēti par izmaiņām atsevišķos grāmatvedības vai uzskaites nodrošināšanas nosacījumos un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, izvērtējot grozījumu nepieciešamību, atsevišķos gadījumos ierosinās grozījumus noslēgtajos līgumos par projektu īstenošanu.

Atbilstoši ES kohēzijas politikas programmai 2021.–2027.gadam noteikumu projektā 2.2.3.6. pasākuma investīcijām piemēroti šādi intervences kodi par visu pasākumam pieejamo ERAF finansējuma apjomu 13 201 850 euro apmērā:
1) intervences kods Nr. 077 “gaisa kvalitātes un trokšņa samazināšanas pasākumi”;
2) intervences kods Nr. 01 “dotācija”;
3) intervences kods Nr. 33, “bez teritoriālā mērķa”. 

Citi nosacījumi ar noteikumu projektu netiek precizēti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Dzīvojamo māju, dzīvokļu īpašumu īpašnieki
Ietekmes apraksts
Dzīvojamo māju, dzīvokļu īpašumu īpašnieki, kas var pretendēt uz atbalstu un uzlabot siltumapgādes iekārtas un sistēmas.
Juridiskās personas
  • Dzīvojamo māju, dzīvokļu īpašumu īpašnieki
Ietekmes apraksts
Dzīvojamo māju, dzīvokļa īpašumu īpašnieki, kas, var pretendēt uz atbalstu un uzlabot siltumapgādes iekārtas un sistēmas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji, kam investīciju īstenošanas rezultātā tiktu paplašināts klientu loks un centralizētās siltumapgādes sistēmas konkurētspēja.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas un finansējuma palielināšanas gadījumā tiks realizēti projekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, proti, tirgū veidosies pieprasījums pēc atjaunojamo energoresursu izmantojošām iekārtām, tai skaitā pieprasījums pēc bezizmešu risinājumiem.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas finansējuma palielināšanas gadījumā tiks realizēti projekti, kas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu izmantojošu iekārtu piegādi, ražošanu, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu un kas nodarbojas ar centralizētās siltumapgādes pieslēguma ierīkošanu.

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas un finansējuma palielināšanas gadījumā tiks realizēti projekti, kas veicinās konkurenci uzņēmumu starpā, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu izmantojošu iekārtu piegādi, ražošanu, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu, līdz ar to palielināsies konkurence uzņēmumu starpā.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Tiks veicināta jaunu darba vietu veidošanās, kas saistītas ar aktīvu atjaunojamo energoresursu iekārtu piegādi, uzstādīšanu un apkopi.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 198 208
200 000
4 000 000
800 000
4 941 565
309 176
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
1 198 208
200 000
4 000 000
800 000
4 941 565
309 176
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 198 208
200 000
4 000 000
800 000
4 941 565
309 176
0
2.1. valsts pamatbudžets
1 198 208
200 000
4 000 000
800 000
4 941 565
309 176
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2025. gada 7.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"" (07.10.2025. Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 41 46. §), ar kuru tika apstiprināta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma pārdale 1 309 176 euro apmērā no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.6. pasākuma "Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšana" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" (turpmāk - 2.2.3.6.pasākums) piekto uzsaukumu.
Noteikumu projekta ietekme uz valsts budžetu noteikta MK noteikumu Nr. 169 10. punktā noteiktā finansējuma izmaiņu ietekmes apmērā (noteikumu projekts paredz ERAF finansējuma palielinājumu pret spēkā esošo regulējumu par 1 309 176 euro, ievērojot, ka 2025. gada 22. jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 463 "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 169 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi"" anotācijā ietekme uz budžetu tika novērtēta, ievērojot MK noteikumu Nr. 169 10.punktā norādīto sākotnējo ERAF finansējumu 11 892 674 euro apmērā. Noteikumu projekta ietekmes (pieejamā finansējuma palielinājums ERAF 1 309 176 euro) plānotais valsts budžets kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta finansējums norādīts saskaņā ar VARAM aplēsēm:
2025. gads - deklarējamo maksājumu summa 200 000 euro (ERAF finansējuma palielinājums);
2026. gads - deklarējamo maksājumu summa 800 000 euro (ERAF finansējuma palielinājums);
2027. gads - deklarējamo maksājumu summa 309 176 euro (ERAF finansējuma palielinājums);
2028. gads - deklarējamo maksājumu summa 0 euro (ERAF finansējuma palielinājums);

Izmaiņas kārtējā gadā norādītas atbilstoši prognozēm par potenciālo projektu īstenošanas gaitu. Budžeta ieņēmumi plānoti kā ES fondu atmaksas, savukārt izdevumi - projektos plānotais ES fondu finansējums.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finansējums projektu īstenošanai attiecībā uz ERAF līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Normatīvo aktu projektu izskatīšanai Ministru kabinetā paredzēts virzīti steidzamības kārtībā. Noteikumu projekts būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, publisko apspriedi nav nepieciešams nodrošināt.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 64.3. apakšpunktā pieprasīs Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai veikt grozījumus 2.2.3.6. pasākuma līgumos par projektu īstenošanu.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 10. punktā ar pieejamā finansējuma palielinājumu var nodrošināt visu 2.2.3.6. pasākuma 5. uzsaukumā atbilstošo projektu īstenošanu, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas, vienlaikus arī netieši projektu īstenošanas vietu teritoriālo attīstību.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 10. punktā ar pieejamā finansējuma palielinājumu uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un tiks pozitīvi ietekmēta sabiedrības veselība. Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 5.1. apakšpunktā palielinās rezultāta rādītāju RCR 50  “iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem” līdz 2 966 iedzīvotājiem.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 10. punktā ar pieejamā finansējuma palielinājumu nodrošinās plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājsaimniecībās, tai skaitā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji ir pamatā fiziskas personas, administratīvā sloga samazināšanas nolūkos visa 2.2.3.6. pasākuma ietvaros detalizēts siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums netiek veikts.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 10. punktā ar pieejamā finansējuma palielinājumu var nodrošināt visu 2.2.3.6. pasākuma 5. uzsaukumā atbilstošo projektu īstenošanu, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas, vienlaikus arī iedzīvotāju sociālo stāvokli.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 10. punktā ar pieejamā finansējuma palielinājumu uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un tiks pozitīvi ietekmēta sabiedrības veselība. Noteikumu projekta grozījums MK noteikumu Nr. 169 5.1. apakšpunktā palielinās rezultāta rādītāju RCR 50  “iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem” līdz 2 966 iedzīvotājiem.

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Noteikumu projekts būtiski nemaina 2.2.3.6. pasākuma īstenošanas nosacījumus, līdz ar to netiek arī būtiski ietekmēti nosacījumi horizontālo principu izpildei.  
Pielikumi