Anotācija (ex-ante)

Dabasgāzes cenu sadārdzinājums skar visvairāk lietotājus ar lielāku vidējo patēriņu.

Līdz ar noteikumu projektu tiek ieviests maksas par patērēto dabasgāzi samazinājuma kompensācijas jēdziens. Maksas par patērēto dabasgāzi samazinājuma kompensācija ir īslaicīgs (terminēts) mehānisms ar mērķi no valsts budžeta segt dabasgāzes tirgotāja negūtos ieņēmumus (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), kas dabasgāzes tirgotājiem rastos gadījumā, ja ar normatīvo aktu par īslaicīgiem (terminētiem) lietotāju atbalsta pasākumiem dabasgāzes tirgotājiem uzlikts pienākums piemērot maksas samazinājumu.
Paredzēts Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” iekļaut pastāvīgu maksas par patērēto dabasgāzi samazinājuma kompensācijas izmaksas mehānismu. Savukārt gadījumi, kādos piemēro maksas par patērēto dabasgāzi samazinājuma kompensāciju, kādā apmērā, cik ilgi, kā arī, kādiem tiesību subjektiem, tiek noteikta ar atsevišķu normatīvo aktu katrā konkrētā gadījumā.
Lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, tai skaitā tādiem iepriekš minētajiem lietotājiem, kas saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, tiek piemērots patērētās dabasgāzes maksas samazinājums attiecībā uz dabasgāzes cenu, kas pārsniedz 0,0340 euro par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Šāds dabasgāzes cenas slieksnis ir atbilstošs regulētās dabasgāzes cenai, kas tika piemērota 2021.gada otrajā pusgadā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) grupām, kuru gada patēriņa apjoms bija līdz 5269 kWh. Maksimālais maksas samazinājums tiek noteikts 0,03045 euro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa, ja minēto lietotāju gazificētā objekta dabasgāzes patēriņš mēnesī ir no 221 kWh (21 m3) līdz 5269 kWh (500 m³) (ieskaitot). Maksimālais maksas samazinājums šai lietotāju grupai tiek noteikts kā starpība starp aktuālo regulētās dabasgāzes cenu un regulētās dabasgāzes cenai, kas tika piemērota 2021.gada otrajā pusgadā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) grupām, kuru gada patēriņa apjoms bija līdz 5269 kWh. Savukārt, ja gazificētā objekta mēneša patēriņš pārsniedz 5269 kWh (500 m³), tad maksimālais maksas samazinājums tiek noteikts 0,02279 euro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Maksimālais maksas samazinājums šai lietotāju grupai tiek noteikts kā starpība starp aktuālo regulētās dabasgāzes cenu un regulētās dabasgāzes cenai, kas tika piemērota 2021.gada otrajā pusgadā saistīto lietotāju (mājsaimniecību) grupām, kuru gada patēriņa apjoms bija līdz 5269 kWh, reizinot to ar 0,75. Lietotājiem, kas nav bijuši dabasgāzes lietotāji pilnus 12 mēnešus, vidējo patēriņu nosaka uz prognozes pamata, to precizējot saskaņā ar faktisko patēriņu pie nākamā pārrēķinu perioda.
Minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības.

Lai nodrošinātu pārskatāmību un informācijas pieejamību par maksājuma samazinājumu un kompensācijas mehānismu, noteikumu projekts paredz pienākumu dabasgāzes tirgotājiem, izrakstot rēķinu maksas par patērēto dabasgāzi samazinājuma saņēmējiem, norādīt informāciju:
par termiņu, par kādu piemēro maksas samazinājumu;
par apmēru, par kādu noteikts maksas samazinājums, un finansēšanas avotu.

Vērtējot piedāvāto risinājumu no valsts atbalsta viedokļa, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas 2021. gada 13.oktobra paziņojums “Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti”[1], kurā norādīts, ka Eiropas Komisijas prioritāte ir palīdzēt novērst negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām, un uzsvērts, ka dalībvalstis var veikt pasākumus, kas samazinātu enerģijas izmaksas visiem enerģijas tiešajiem lietotājiem. Tajā norādīts, ka “vispārēji pasākumi, kas vienlīdz palīdz visiem enerģijas patērētājiem, nav valsts atbalsts. Šādi neselektīvi pasākumi var būt, piemēram, nodokļu vai nodevu samazināšana vai samazinātas likmes piemērošana apgādei ar dabasgāzi vai elektroenerģiju vai centralizētajai siltumapgādei”. Ievērojot to, ka noteikumu projektā plānotais risinājums ir attiecināms uz ~65’000 mājsaimniecību, kā arī ņemot vērā, ka piedāvātais risinājums paredz kompensācijas mehānismu ar dabasgāzes tirgotāju iesaisti (par nesaņemto dabasgāzes cenas daļu no valsts kompensācijas saņēmējiem), piedāvātais risinājums būtu klasificējams kā vispārēji pasākumi.