25-TA-2271: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Likumprojekta izstrāde izriet no Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma Nr.34 25. § 1.3. punktā dotā uzdevuma Iekšlietu ministrijai, sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu sagatavot grozījumus likumā “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums”, papildus ņemot vērā valsts augstāko amatpersonu diskusijās pieņemtos lēmumus attiecībā uz atsevišķu grozījumu nepieciešamību šajā likumā, proti:
Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu sagatavot grozījumus likumā “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums”, ietverot turpmāk minēto:
personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.3.1. punktā minētajam:
izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem, izņemot personas, kurām, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē ;
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.3.1. punktā un 1.3.2. punktā minētajam izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.3.4. personām, kuras uzsāks dienestu pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), papildus 1.3.1. punktā, 1.3.2. punktā un 1.3.3. punktā minētajam izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas var veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža.
Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Valsts drošības dienestu, Satversmes aizsardzības biroju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu sagatavot grozījumus likumā “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums”, ietverot turpmāk minēto:
personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.3.1. punktā minētajam:
izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem, izņemot personas, kurām, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē ;
personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.3.1. punktā un 1.3.2. punktā minētajam izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.3.4. personām, kuras uzsāks dienestu pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), papildus 1.3.1. punktā, 1.3.2. punktā un 1.3.3. punktā minētajam izdienas stāžā var iekļaut privātajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas var veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veikt grozījumus Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā, lai risinātu identificētos izdienas pensiju pārnozaru segmentācijas, pieaugošās attālināšanās no valsts vecuma pensijas sistēmas, strauji augošo valsts budžeta izdevumu un izdienas subjektu nodarbinātības riskus, kā arī tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2027.
Pamatojums
Spēkā stāšanās termiņš norādīts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam spēkā stāšanās termiņam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta bija paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām, tomēr pakāpeniski personu loks tika paplašināts un patlaban izdienas pensiju sistēmu regulē 9 likumi un vairāki saistītie normatīvie akti, aptverot plašu profesiju loku. Izdienas pensijas lielākoties piešķir, pamatojoties uz personas nostrādāto laiku konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laiku un personas sasniegto vecumu. Tomēr pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi ir pievienoti situatīvi, ar konkrētu nozarisko motivāciju, kas ir segmentējis izdienas pensiju normatīvo ietvaru, radot būtiskas atšķirības un nevienlīdzības gan izdienas pensiju piešķiršanā, gan aprēķināšanā starp resoriem, kā arī tās nav pārskatītas mainoties apstākļiem nozarēs un kopējā darba tirgū Latvijā. Kopumā izdienas pensiju normatīvā ietvara segmentācija ir novedusi pie vairākām būtiskām atšķirībām izdienas pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā starp resoriem:
pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 eiro;
atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2%, sasniedzot 12176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu. Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9%, sasniedzot 115,9 milj. eiro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. eiro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu. Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā ir secināms, ka aptuveni 24,3% no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7% vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9% procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6% personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski – izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā un atalgojuma dempings darba tirgū. Svarīgi piebilst, ka tādējādi tiek veicināta situācija, kad personas, kuras vēl varētu aktīvi iesaistīsities nodarbinātībā un dot ieguldījumu kopējās tautsaimniecības attīstībā, izvēlas neiesaistīties darba tirgū.
Minētais ir radījis nepieciešamību rast risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošināt taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu.
Tā kā ar izdienas pensijas stāža un izdienas pensijas vecuma paaugstināšanu, papildu nosacījumu ietveršanu izdienas pensijas aprēķinam tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot sistēmas ilgtspēju, tostarp garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī turpmāk, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par amatpersonu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz amatpersonām pakāpeniski atkarībā no izdienas stāža, savukārt viss jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz amatpersonām, kuras tiks pieņemtas dienestā valsts drošības iestādē pēc 2027. gada 1. janvāra. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām.
Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas vecuma, kā arī nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka amatpersonas, uzsākot dienestu, gan esot dienestā, varēja paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus izdienas pensijas noteikumus, tostarp, ka pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšana ir neizbēgama.
Tāpat ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties. Pie tam likuma normas nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot amatpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai, proti:
reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu, pilnā apmērā reforma ietekmēs vien tos, kuri darbu uzsāks izdienas profesijās no 2027.gada.1.janvāra, attiecībā uz valsts drošības iestāžu amatpersonām paredzot, ka:
piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz personām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji;
personām, kuras 2027.gada 1.janvārī vēl nebūs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, bet kuru izdienas stāžs būs vairāk kā 15 gadi izdienas pensijas aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši;
personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžs un vecums tiks pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem (minimālā pensionēšanās vecuma palielināšanu neattiecinot uz amatpersonām, kuras valsts drošības iestādē pildījušas tādus amata pienākumus, kam, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumu izpildei nepieciešamās fiziskās spējas, valsts drošības iestādes vadītājs ir noteicis augstākās kategorijas prasības dienestam valsts drošības iestādē);
personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā;
personas, kuras uzsāks dienestu (darbu) pēc 2027.gada 1.janvāra, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā un publiskajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža.
pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 eiro;
atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2%, sasniedzot 12176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu. Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9%, sasniedzot 115,9 milj. eiro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. eiro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu. Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā ir secināms, ka aptuveni 24,3% no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7% vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9% procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6% personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski – izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā un atalgojuma dempings darba tirgū. Svarīgi piebilst, ka tādējādi tiek veicināta situācija, kad personas, kuras vēl varētu aktīvi iesaistīsities nodarbinātībā un dot ieguldījumu kopējās tautsaimniecības attīstībā, izvēlas neiesaistīties darba tirgū.
Minētais ir radījis nepieciešamību rast risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošināt taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu.
Tā kā ar izdienas pensijas stāža un izdienas pensijas vecuma paaugstināšanu, papildu nosacījumu ietveršanu izdienas pensijas aprēķinam tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot sistēmas ilgtspēju, tostarp garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī turpmāk, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par amatpersonu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz amatpersonām pakāpeniski atkarībā no izdienas stāža, savukārt viss jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz amatpersonām, kuras tiks pieņemtas dienestā valsts drošības iestādē pēc 2027. gada 1. janvāra. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām.
Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas vecuma, kā arī nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka amatpersonas, uzsākot dienestu, gan esot dienestā, varēja paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus izdienas pensijas noteikumus, tostarp, ka pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšana ir neizbēgama.
Tāpat ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties. Pie tam likuma normas nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot amatpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai, proti:
reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu, pilnā apmērā reforma ietekmēs vien tos, kuri darbu uzsāks izdienas profesijās no 2027.gada.1.janvāra, attiecībā uz valsts drošības iestāžu amatpersonām paredzot, ka:
piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz personām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji;
personām, kuras 2027.gada 1.janvārī vēl nebūs ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju, bet kuru izdienas stāžs būs vairāk kā 15 gadi izdienas pensijas aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši;
personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžs un vecums tiks pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem (minimālā pensionēšanās vecuma palielināšanu neattiecinot uz amatpersonām, kuras valsts drošības iestādē pildījušas tādus amata pienākumus, kam, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumu izpildei nepieciešamās fiziskās spējas, valsts drošības iestādes vadītājs ir noteicis augstākās kategorijas prasības dienestam valsts drošības iestādē);
personām, kurām 2027.gada 1.janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā;
personas, kuras uzsāks dienestu (darbu) pēc 2027.gada 1.janvāra, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā un publiskajā sektorā nostrādāto darba stāžu, bet tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēsturiski būtiski ir pārskatīta valsts vecuma pensijas sistēma, ceļot gan minimālajai pensijai nepieciešamo stāžu, gan pensionēšanās vecumu, vienlaikus izdienas pensiju regulējumi ir bijuši stagnējoši un attālinājušies no valsts vecuma pensijas sistēmas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka:
1) izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem;
2) minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem (neattiecinot to uz amatpersonām, kurām, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē).
Minētais regulējums attieksies uz tām valsts drošības iestāžu amatpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Šāds regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšanu tiek palielināts apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru.
Norādāms, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 23. un 25.punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 2.punktu).
Ievērojot minēto, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums neskars tās valsts drošības iestāžu amatpersonas, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs lielāks kā 15 gadi, proti, tās amatpersonas, kurām tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem, tādējādi pēc būtības lemjot, ka amatpersonām, kurām izdienas pensija varētu tikt aprēķināta un piešķirta salīdzinoši tuvā nākotnē, tiek saglabātas tiesības uz tiem nosacījumiem, ar kuriem viņi jau rēķinās, jo periods līdz izdienas pensijas saņemšanai ir mazs.
Norādāms, ka minētām amatpersonām brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot 6. pantam par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju, proti, šīm amatpersonām izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Tāpat, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums paredz, ka tām valsts drošības iestāžu amatpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi, gan izdienas stāžs, gan pensionēšanās vecums pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts tikai par 6 mēnešiem ik gadu līdz izdienas stāžs sasniegs 25 gadus un pensionēšanās vecums 55 gadus (neattiecinot šo prasību uz amatpersonām, kurām, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē).
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot amatpersonu tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai.
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo vecumu un
izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu).
Vienlaikus, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju, kā rezultātā jaunu speciālistu ienākšana darba tirgū ir problemātiska, un iedzīvotāju dzīvildzes palielināšanos, ir būtiski, ka savas jomas speciālisti ar savām specifiskajām zināšanām un darba procesā uzkrāto unikālo pieredzi veic savus amata pienākumus ilgāk, tādējādi darbojoties visas sabiedrības labā valsts drošības jomā.
1) izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem;
2) minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem (neattiecinot to uz amatpersonām, kurām, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē).
Minētais regulējums attieksies uz tām valsts drošības iestāžu amatpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Šāds regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšanu tiek palielināts apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru.
Norādāms, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas2009.gada 26.novembra sprieduma lietā Nr.2009-08-01 23. un 25.punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 25.marta sprieduma lietā Nr.2002-12-01 secinājumu daļas 2.punktu).
Ievērojot minēto, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums neskars tās valsts drošības iestāžu amatpersonas, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs lielāks kā 15 gadi, proti, tās amatpersonas, kurām tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem, tādējādi pēc būtības lemjot, ka amatpersonām, kurām izdienas pensija varētu tikt aprēķināta un piešķirta salīdzinoši tuvā nākotnē, tiek saglabātas tiesības uz tiem nosacījumiem, ar kuriem viņi jau rēķinās, jo periods līdz izdienas pensijas saņemšanai ir mazs.
Norādāms, ka minētām amatpersonām brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot 6. pantam par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju, proti, šīm amatpersonām izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Tāpat, lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums paredz, ka tām valsts drošības iestāžu amatpersonām, kurām 2027.gada 1.janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi, gan izdienas stāžs, gan pensionēšanās vecums pieaugs pakāpeniski, proti, tas tiks paaugstināts tikai par 6 mēnešiem ik gadu līdz izdienas stāžs sasniegs 25 gadus un pensionēšanās vecums 55 gadus (neattiecinot šo prasību uz amatpersonām, kurām, ievērojot dienesta pienākumu izpildes specifiku un amata pienākumus, valsts drošības iestādes vadītājs noteicis augstākās kategorijas veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības prasības dienestam valsts drošības iestādē).
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot amatpersonu tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai.
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo vecumu un
izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu).
Vienlaikus, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju, kā rezultātā jaunu speciālistu ienākšana darba tirgū ir problemātiska, un iedzīvotāju dzīvildzes palielināšanos, ir būtiski, ka savas jomas speciālisti ar savām specifiskajām zināšanām un darba procesā uzkrāto unikālo pieredzi veic savus amata pienākumus ilgāk, tādējādi darbojoties visas sabiedrības labā valsts drošības jomā.
Problēmas apraksts
Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā ir noteikts, ka izdienas pensiju aprēķina no valsts drošības iestāžu amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta. Jānorāda, ka ļoti strauji aug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011.gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030.gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. eiro gadā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izmaiņas izdienas pensijas aprēķinā, paredzot, ka izdienas pensija turpmāk tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Izvērtējot šajā gadījumā tiesisko paļāvību un samērību secināms, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai, kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības. Konstatējams, ka Latvijas valsts nav izteikusi kādas noteiktas garantijas, ka tiesību normas jautājumā par izdienas pensiju pieprasīšanu nākotnē netiks grozītas, tieši otrādi šādas diskusijas ir regulāras.
Jānorāda, ka šāds regulējums veicinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, mazinās valsts budžeta, tai skaitā, sociālā budžeta, noslodzi.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz tām amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tām amatpersonām, kurām uz 2027.gada 1.janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no amatpersonas vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atvaļināšanas no dienesta, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Izvērtējot šajā gadījumā tiesisko paļāvību un samērību secināms, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai, kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības. Konstatējams, ka Latvijas valsts nav izteikusi kādas noteiktas garantijas, ka tiesību normas jautājumā par izdienas pensiju pieprasīšanu nākotnē netiks grozītas, tieši otrādi šādas diskusijas ir regulāras.
Jānorāda, ka šāds regulējums veicinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, mazinās valsts budžeta, tai skaitā, sociālā budžeta, noslodzi.
Problēmas apraksts
Vairāki izdienas pensijas regulējumi šobrīd paredz, ka, izpildoties noteiktiem kritērijiem, izdienas stāžā var ieskaitīt līdz 80% no privātajā vai publiskajā sektorā uzkrātā darba stāža. Minētais var novest pie situācijas, ka, personai dodoties izdienas pensijā, izdienas pensija faktiski tiek maksāta par augstu īpatsvaru vai lielākoties ar izdienu nesaistītu stāžu.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka privātā vai publiskā sektora pieredze var būt būtiska, lai efektīvāk veiktu pienākumus izdienas profesijās, likumprojekts paredz saglabāt iespēju attiecināt ar izdienu nesaistītu stāžu uz izdienas stāžu, vienlaikus saprātīgi ierobežo šāda stāža apmēru, paredzot, ka turpmāk izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā vai publiskajā sektorā iegūto darba stāžu, bet tas varēs veidot ne vairāk kā 20% no kopējā izdienas stāža.
Būtiski norādīt, ka šāds regulējums būs attiecināms uz tām valsts drošības iestāžu amatpersonām, kuras tiks pieņemtas dienestā valsts drošības iestādē pēc 2027. gada 1. janvāra. Tādējādi nodrošinot skaidru un uz nākotni vērstu regulējumu, vienlaikus saglabājot esošajām amatpersonām tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tiks ņemts vērā citur nostrādātais laiks likumdevēja iepriekš noteiktā apmērā.
Papildu norādāms, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likuma 1.pantu izdienas pensijas mērķis ir nodrošināt amatpersonām likumā noteiktās tiesības uz izdienas pensiju. Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka “izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas” (sk, piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 4. decembra sprieduma lietā Nr.2003-14-01 7. punktu).
Izdienas pensija valsts drošības iestādes amatpersonai tiek noteikta ar mērķi ne vien kompensēt darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu konkrētajā profesijā, bet galvenokārt kompensēt dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un noteiktos specifiskos pienākumus, kā arī pildīt “atliktā atalgojuma” lomu, motivējot amatpersonas ilggadējam dienestam valsts drošības iestādē.
Ievērojot minēto, ir pamatoti un tiesiski, ka tiek samazināts privātajā un publiskajā sektorā nostrādātā laika stāža apmērs, kas tiek ņemts vērā pie izdienas aprēķina apmēra.
Jo tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir tieši kompensēt gan darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu dienestā, gan dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, nevis kompensēt privātajā vai publiskajā sektorā nostrādāto laiku.
Būtiski norādīt, ka šāds regulējums būs attiecināms uz tām valsts drošības iestāžu amatpersonām, kuras tiks pieņemtas dienestā valsts drošības iestādē pēc 2027. gada 1. janvāra. Tādējādi nodrošinot skaidru un uz nākotni vērstu regulējumu, vienlaikus saglabājot esošajām amatpersonām tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka tiks ņemts vērā citur nostrādātais laiks likumdevēja iepriekš noteiktā apmērā.
Papildu norādāms, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likuma 1.pantu izdienas pensijas mērķis ir nodrošināt amatpersonām likumā noteiktās tiesības uz izdienas pensiju. Arī Satversmes tiesa ir secinājusi, ka “izdienas pensija ir papildu sociālā garantija personām, kuras valsts interesēs īpašos apstākļos pildījušas noteiktas funkcijas” (sk, piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 4. decembra sprieduma lietā Nr.2003-14-01 7. punktu).
Izdienas pensija valsts drošības iestādes amatpersonai tiek noteikta ar mērķi ne vien kompensēt darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu konkrētajā profesijā, bet galvenokārt kompensēt dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un noteiktos specifiskos pienākumus, kā arī pildīt “atliktā atalgojuma” lomu, motivējot amatpersonas ilggadējam dienestam valsts drošības iestādē.
Ievērojot minēto, ir pamatoti un tiesiski, ka tiek samazināts privātajā un publiskajā sektorā nostrādātā laika stāža apmērs, kas tiek ņemts vērā pie izdienas aprēķina apmēra.
Jo tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir tieši kompensēt gan darbspēju priekšlaicīgu zaudējumu dienestā, gan dienesta laikā noteiktos papildu ierobežojumus un slodzi, kā arī sekmēt attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, nevis kompensēt privātajā vai publiskajā sektorā nostrādāto laiku.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka darbs pie izmaiņām izdienas pensiju sistēmā aizsākās 2021.gadā un no tā brīža ir nodrošināta plaša ieinteresēto pušu iesaiste, procesā ir analīzēts visaptverošs spektrs ar iespējamiem risinājumiem attiecībā uz sistēmas nākotni kopumā un tādiem tās atsevišķiem elementiem, kā tiesiskā paļāvība, izdienas stāžs un vecums, izdienas pensijas apmērs, izdienas profesijas u.c.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts neparedz papildu izmaksas, salīdzinājumā ar esošo situāciju. Stingrākas prasības attiecībā uz personu izdienas stāžu un vecumu ir samērīgas ar ieguvumiem un tautsaimniecības, sociālās drošības sistēmas un valsts pārvaldes vēsturisko attīstību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojums “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”
Apraksts
Ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu pēc būtības, tās atbilstību mērķiem, novērtē riskus un valsts uzņemtās ilgtermiņa saistības.
Nosaukums
Saeimas 2019.gada pētījums “Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā”
Apraksts
Pētījums analizē speciālo pensiju sistēmas Eiropā.
Nosaukums
Valsts kancelejas informatīvais ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”
Apraksts
Informatīvais ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu Latvijā, tās attīstību, būtiskos datus un riskus un detalizēti pamato likumprojektā iekļauto izmaiņu nepieciešamību.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Valsts drošības iestāžu amatpersonas
Ietekmes apraksts
Atsevišķām valsts drošības iestāžu amatpersonām tiek noteikti savādāki vai papildu kritēriji izdienas pensijas noteikšanai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Paaugstināsies izdienas subjektu motivācija iesaistīties darba tirgū
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumu Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.6.1.apakšpunktu informācija par valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem un darbinieku faktisko skaitu ir klasificēta un attiecīgi likumprojekta ietekmes uz valsts budžetu novērtējumā netiek atspoguļota.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumi Nr.489 “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozīt izdienas pensijas aprēķina kārtību atbilstoši likumprojektam
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā likumprojekta steidzamību un virzību likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē, sabiedrības līdzdalība netiek nodrošināta.
6.4. Cita informācija
Tika organizēts informatīvais seminārs, nevalstiskajām organizācijām tika nosūtīts informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta protokollēmuma projekts viedokļu sniegšanai. Viedokļi tika apkopoti, izvērtēti un pievienoti Ministru kabineta sēdes dokumentu pakotnei. (https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/e95ed409-47e6-4a6b-8048-ecaa56f9abfc/download).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts drošības iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi