22-TA-3801: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Darba devējs ir tas, kas ne tikai motivē savus darbiniekus tiekties pretī augstākiem mērķiem un jaunām idejām un ir atbildīgs par uzņēmuma attīstību, bet vienlaikus uzņēmējs ir atbildīgs arī par savas komandas profesionalitāti, saliedētību un labbūtību. Izvērtējot savu darbinieku vajadzības un uzņēmuma iekšējos resursus, būtu nepieciešams paredzēt iespēju darba devējam motivēt savus darbiniekus un nodrošināt to piesaisti ilgtermiņā, piešķirot tiem kompensējošus instrumentus negatīvās sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai. Vienlaikus jāņem vērā arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti, kas rada nepieciešamību ar attālināto darbu saistītos jautājumus reglamentēt arī normatīvajos aktos.
Līdz ar to, lai uzņēmēji papildus jau valsts paredzētajiem atbalsta pasākumiem varētu iesaistīties energoresursu straujā cenu pieauguma kompensēšanā un atbalstītu savus darbiniekus, tiek paredzēts:
- nodrošināt iespēju uzņēmējam izmaksāt darbiniekam kompensāciju apkures sezonas laikā līdz 400 euro, kas nebūtu apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
- nodrošināt iespēju darba devējam kompensēt darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus par pilnas slodzes darbu 60 euro apmērā mēnesī, kas nebūtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Līdz ar to, lai uzņēmēji papildus jau valsts paredzētajiem atbalsta pasākumiem varētu iesaistīties energoresursu straujā cenu pieauguma kompensēšanā un atbalstītu savus darbiniekus, tiek paredzēts:
- nodrošināt iespēju uzņēmējam izmaksāt darbiniekam kompensāciju apkures sezonas laikā līdz 400 euro, kas nebūtu apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
- nodrošināt iespēju darba devējam kompensēt darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus par pilnas slodzes darbu 60 euro apmērā mēnesī, kas nebūtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu straujo cenu kāpumu un iesaistīt uzņēmējus energoresursu cenu kāpuma radītās krīzes seku mazināšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Nepieciešams mazināt sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu straujo cenu kāpumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums (turpmāk – Likums) paredz vairākus atbalsta pasākumus noteiktām iedzīvotāju grupām energoresursu cenu pieauguma gadījumā. Tādējādi mērķētais valdības atbalsts energoresursu cenu krīzē jau šobrīd daļēji absorbē mājsaimniecību patēriņa finanšu situācijas pasliktināšanos. Tomēr likums nereglamentē gadījumus, kad darba devējs vēlētos izmaksāt kompensāciju darbiniekam saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu.
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību. Patēriņa izdevumus veido preču un pakalpojumu vērtība (naudā un natūrā), kas izlietoti personīgo vajadzību apmierināšanai. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Turklāt, jāatzīmē, laika posmā no 2010.gada līdz 2019.gadam mājsaimniecību izdevumi mājoklim ir pieauguši visās kvintilēs.
Maksājumu par dabasgāzi veido piecas komponentes – dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos, maksa par pārvades pakalpojumiem, sadales operatora pakalpojumi, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts. Dabasgāzes cenu nosaka brīvais tirgus un tā svārstās atkarībā no globālās situācijas, jo ir piesaistīta Eiropas gāzes biržu indeksiem.
Maksājumu par elektroenerģiju veido četras komponentes – maksa par patērēto elektroenerģiju (kWh) atbilstoši brīvi izvēlēta tirgotāja tarifam, fiksētā ikmēneša maksa par pieslēguma nodrošināšanu, obligātā iepirkuma komponente (no 01.09.2022. līdz 31.12.2022. netiek piemērota) un pievienotās vērtības nodoklis.
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem elektroenerģijas vidējā svērtā cena mājsaimniecībām 2021.gada 1.ceturksnī bija 57,13 EUR/MWh, taču jau 2021.gada 4.ceturksnī tā pieauga gandrīz 2 reizes un sasniedza jau 105 EUR/MWh.
2022.gadā elektroenerģijas cenas pastāvīgi pieauga visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos, attiecīgi Latvijā 2022.gada novembrī tā sasniedza jau 261,36 EUR/MWh. Līdzīga situācija vērojama arī attiecībā uz dabasgāzes vidējo svērto cenu mājsaimniecībām – 2021.gada sākumā tā bija 15,15 EUR/MWh, bet gada pēdējā ceturksnī tā palielinājās gandrīz divas reizes un sasniedza jau 25,9 EUR/MWh. Salīdzinot ar identisku periodu pērn, 2022.gada 1.ceturksnī vidējā svērtā dabasgāzes cena mājsaimniecībām pieauga vairāk nekā 3,5 reizes un sasniedza 54,40 EUR/MWh.
Vienlaikus jāņem vērā arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti. Vairākumā gadījumu pēc Covid-19 pandēmijas krīzes attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu, kā arī viens no veidiem, kā uzņēmumam nodrošināt savu ekonomisko darbību ilgtermiņā energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma dēļ. Līdz ar to, rodas nepieciešamība esošo ar attālināto darbu saistīto regulējumu pagarināt vai nostiprināt pastāvīgi.
Mājsaimniecību patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību. Patēriņa izdevumus veido preču un pakalpojumu vērtība (naudā un natūrā), kas izlietoti personīgo vajadzību apmierināšanai. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem, izdevumi mājokļa uzturēšanai kopš 2010.gada stabili veido vidēji 15% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Turklāt, jāatzīmē, laika posmā no 2010.gada līdz 2019.gadam mājsaimniecību izdevumi mājoklim ir pieauguši visās kvintilēs.
Maksājumu par dabasgāzi veido piecas komponentes – dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos, maksa par pārvades pakalpojumiem, sadales operatora pakalpojumi, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts. Dabasgāzes cenu nosaka brīvais tirgus un tā svārstās atkarībā no globālās situācijas, jo ir piesaistīta Eiropas gāzes biržu indeksiem.
Maksājumu par elektroenerģiju veido četras komponentes – maksa par patērēto elektroenerģiju (kWh) atbilstoši brīvi izvēlēta tirgotāja tarifam, fiksētā ikmēneša maksa par pieslēguma nodrošināšanu, obligātā iepirkuma komponente (no 01.09.2022. līdz 31.12.2022. netiek piemērota) un pievienotās vērtības nodoklis.
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem elektroenerģijas vidējā svērtā cena mājsaimniecībām 2021.gada 1.ceturksnī bija 57,13 EUR/MWh, taču jau 2021.gada 4.ceturksnī tā pieauga gandrīz 2 reizes un sasniedza jau 105 EUR/MWh.
2022.gadā elektroenerģijas cenas pastāvīgi pieauga visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos, attiecīgi Latvijā 2022.gada novembrī tā sasniedza jau 261,36 EUR/MWh. Līdzīga situācija vērojama arī attiecībā uz dabasgāzes vidējo svērto cenu mājsaimniecībām – 2021.gada sākumā tā bija 15,15 EUR/MWh, bet gada pēdējā ceturksnī tā palielinājās gandrīz divas reizes un sasniedza jau 25,9 EUR/MWh. Salīdzinot ar identisku periodu pērn, 2022.gada 1.ceturksnī vidējā svērtā dabasgāzes cena mājsaimniecībām pieauga vairāk nekā 3,5 reizes un sasniedza 54,40 EUR/MWh.
Vienlaikus jāņem vērā arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti. Vairākumā gadījumu pēc Covid-19 pandēmijas krīzes attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu, kā arī viens no veidiem, kā uzņēmumam nodrošināt savu ekonomisko darbību ilgtermiņā energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma dēļ. Līdz ar to, rodas nepieciešamība esošo ar attālināto darbu saistīto regulējumu pagarināt vai nostiprināt pastāvīgi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēdējos gados ne tikai Latviju, bet visu pasauli ir satricinājušas vairākas epidemioloģiskās un ģeopolitiskās krīzes. Vispirms tā bija Covid-19 pandēmija, kuras izraisītās sekas ekonomikā un sociālajā sfērā jūtamas vēl tagad, un šobrīd tas ir Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kas vēl ilgstoši var radīt ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi un sociālo labklājības līmeni energoresursu straujā cenu pieauguma dēļ.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem 2020. gadā 26,2 % jeb 490 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kas ir par 1,1 procentpunktu jeb 16 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā 2019. gadā (CSP publikācija, 14.01.2022., “Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā 2020. gadā”).
Turklāt, CSP dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļai (35,2 %) Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu. Gandrīz tikpat lielai daļai (35,7 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, bet 29,2 % – 3 mēnešus vai ilgāk.
Lai mazinātu sociālā labklājības līmeņa pasliktināšanos un mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, nepieciešams meklēt papildu risinājumus, kas mazinātu slogu uz valsts budžetu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem 2020. gadā 26,2 % jeb 490 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kas ir par 1,1 procentpunktu jeb 16 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā 2019. gadā (CSP publikācija, 14.01.2022., “Nabadzības risks un sociālā atstumtība Latvijā 2020. gadā”).
Turklāt, CSP dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļai (35,2 %) Latvijas mājsaimniecību 2020. gadā nebija uzkrājumu. Gandrīz tikpat lielai daļai (35,7 %) mājsaimniecību uzkrājumi ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni ne vairāk kā 3 mēnešus, bet 29,2 % – 3 mēnešus vai ilgāk.
Lai mazinātu sociālā labklājības līmeņa pasliktināšanos un mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, nepieciešams meklēt papildu risinājumus, kas mazinātu slogu uz valsts budžetu.
Risinājuma apraksts
Apzinoties, ka pašreizējais energoresursu, ieskaitot elektroenerģiju, cenu kāpums prasa ātru un koordinētu reakciju un pastāvošais tiesiskais regulējums ļauj dalībvalstīm šādu rīcību organizēt, papildus jau noteiktajiem valsts atbalsta pasākumiem, nepieciešams nodrošināt regulējumu, kas ļautu sniegt pilnvērtīgu atbalstu darbiniekiem. Nepieciešams paredzēt, ka arī komersanti var iesaistīties situācijas uzlabošanā un var izmaksāt vienreizēju kompensāciju nodarbinātajiem, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz darbinieku ienākumiem. Komersants laika periodā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. aprīlim darbiniekam var izmaksāt kompensāciju līdz 400 euro apmērā, ja darbinieks konkrētajā uzņēmumā nodarbināts ne mazāk kā trīs mēnešus un netiek samazināts darba līgumā noteiktais darba samaksas apmērs. Kompensācija, kas paredzēta energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Likumprojekta 1.punkts un tajā ietvertās prasības attieksies tikai uz komersantiem atbilstoši Komerclikuma 1.panta pirmās daļas nosacījumiem, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības.
Likumprojekta 1.punkts un tajā ietvertās prasības attieksies tikai uz komersantiem atbilstoši Komerclikuma 1.panta pirmās daļas nosacījumiem, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar grozījumiem Darba likumā par attālinātā darba veikšanas tiesisko nodrošinājumu, darbinieks un darba devējs var vienoties par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināto darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi.
Tādējādi attiecībā uz darba devēja kompensētajiem darbinieka izdevumiem ar 2020.gada un 2021.gadā veiktajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir atrunāti arī IIN piemērošanas jautājumi.
Taču, ņemot vērā arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti, kā arī to, ka mūsdienu realitātē vairākumā gadījumu pēc Covid-19 pandēmijas krīzes attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu un vienlaikus arī veidu, kā uzņēmumam nodrošināt savu ekonomisko darbību ilgtermiņā energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma dēļ, nepieciešams pagarināt konkrētas ar attālināto darbu saistītos jautājumus reglamentētās normas jau esošajā regulējumā.
Tādējādi attiecībā uz darba devēja kompensētajiem darbinieka izdevumiem ar 2020.gada un 2021.gadā veiktajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir atrunāti arī IIN piemērošanas jautājumi.
Taču, ņemot vērā arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti, kā arī to, ka mūsdienu realitātē vairākumā gadījumu pēc Covid-19 pandēmijas krīzes attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu un vienlaikus arī veidu, kā uzņēmumam nodrošināt savu ekonomisko darbību ilgtermiņā energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma dēļ, nepieciešams pagarināt konkrētas ar attālināto darbu saistītos jautājumus reglamentētās normas jau esošajā regulējumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz pagarināt un noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk - IIN) neapliekamās kompensāciju normas 2023.taksācijas gadam, ja darba devējs kompensē darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus. Darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši čeki darba devējam, lai neradītu lieku administratīvo slogu (līdzīgs princips kā komandējuma izdevumiem). Kompensējamo izdevumu summa 2023.taksācijas gadā mēnesī par pilnas slodzes darbu nedrīkst pārsniegt 60 euro (pārsniegumu apliek ar IIN).
Darba devējam nosakot kompensāciju ietvaru būtu jāņem vērā vairāki apsvērumi: Piemēram, attiecībā uz darba vietas aprīkojuma nolietojuma noteikšanu, vērā var ņemt nosacītu aprīkojuma iegādes summu, kura pēc lineārā nolietojuma metodes sadalīta pa mēnešiem triju gadu periodā. Šajā gadījumā kompensācijas priekšnoteikums nav, ka darbinieks iegādājas, piemēram, jaunu datoru u.c., bet tiek kompensēts viņam jau piederošā datora nolietojums, kas rodas, izmantojot šo datoru darba vajadzībām. Nosakot abonēšanas maksas, varētu ņemt vērā, ka internetu un telefonu var lietot personīgajām vajadzībām, tādēļ varētu ņemt vērā darba laika proporciju. Darba devējs var kompensēt telefona sarunas arī atbilstoši faktiskajiem izdevumiem kā darba devēja izdevumus, taču tad jāiesniedz attaisnojuma dokumenti, piemēram, izdrukas, kas apliecina telefona sarunas utt.
Priekšnoteikums ar IIN neapliekamu kompensāciju saņemšanai - attālinātam darbam (Darba līguma izpratnē) jābūt atrunātam darba līgumā vai noteiktam ar darba devēja rīkojumu un tiek norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē. Kompensācijas piemēro pie darba devēja, pie kura algas nodokļa grāmatiņa. Kompensāciju nosaka uz pilnu slodzi (8 stundām), ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī. Kompensāciju nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.
Likumprojekta 2., 3. un 4.punkts un tajos ietvertās prasības būs attiecināmas uz visiem darba devējiem.
Darba devējam nosakot kompensāciju ietvaru būtu jāņem vērā vairāki apsvērumi: Piemēram, attiecībā uz darba vietas aprīkojuma nolietojuma noteikšanu, vērā var ņemt nosacītu aprīkojuma iegādes summu, kura pēc lineārā nolietojuma metodes sadalīta pa mēnešiem triju gadu periodā. Šajā gadījumā kompensācijas priekšnoteikums nav, ka darbinieks iegādājas, piemēram, jaunu datoru u.c., bet tiek kompensēts viņam jau piederošā datora nolietojums, kas rodas, izmantojot šo datoru darba vajadzībām. Nosakot abonēšanas maksas, varētu ņemt vērā, ka internetu un telefonu var lietot personīgajām vajadzībām, tādēļ varētu ņemt vērā darba laika proporciju. Darba devējs var kompensēt telefona sarunas arī atbilstoši faktiskajiem izdevumiem kā darba devēja izdevumus, taču tad jāiesniedz attaisnojuma dokumenti, piemēram, izdrukas, kas apliecina telefona sarunas utt.
Priekšnoteikums ar IIN neapliekamu kompensāciju saņemšanai - attālinātam darbam (Darba līguma izpratnē) jābūt atrunātam darba līgumā vai noteiktam ar darba devēja rīkojumu un tiek norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē. Kompensācijas piemēro pie darba devēja, pie kura algas nodokļa grāmatiņa. Kompensāciju nosaka uz pilnu slodzi (8 stundām), ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī. Kompensāciju nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.
Likumprojekta 2., 3. un 4.punkts un tajos ietvertās prasības būs attiecināmas uz visiem darba devējiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs nodarbinātos, kuru darba devējs izvēlēsies izmaksāt pabalsta summu energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai vai attālinātā darba izdevumu kompensēšanai, tādējādi atvieglojot nodarbinātā kopējo izdevumu slogu.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs darba devējus, ja tie izvēlēsies sniegt finansiālu atbalstu saviem nodarbinātajiem energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai vai attālinātā darba izdevumu kompensēšanai, rezultātā samazināsies uzņēmēja brīvie finanšu līdzekļi.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ņemot vērā to, ka nav iespējams precīzi prognozēt, cik komersanti un darba devēji kopumā varētu izmantot likumprojektā paredzēto atbalsta instrumentu, nav iespējams aprēķināt precīzu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu negūto ieņēmumu apmēra veidā. Turklāt, līdz šim nav pieejama arī precīza informācija par 2021. un 2022.gadā likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa nepiemērošanu, ja darba devējs ar darba ņēmēju vienojas par attālinātā darba veikšanu un attiecīgi par izdevumu kompensēšanu darbiniekam mēnesī 30 euro apmērā. Vienlaikus ir saņemts signāls no nozares par šādu iespēju nepieciešamību, īpaši situācijā, kad visu pasauli ir satricinājušas viena otrai sekojošas epidemioloģiskās un ģeopolitiskās krīzes, kas ilgtermiņā atstāj ietekmi uz sabiedrības maksātspēju.
Līdz ar to, pieņemot, ka likumprojektā paredzēto kompensāciju 400 euro apmērā izmantotu vismaz 10% privātā sektora uzņēmumu, tad paredzama šāda hipotētiska fiskālā ietekme uz 2023.gada valsts budžetu:
- 11 138 569 euro (IIN)
- 16 509 296 euro (VSAOI)
- 4 842 856 euro (UIN).
Vienlaikus, par pamatu ņemot Centrālās Statistikas pārvaldes datus par attālināti nodarbinātajiem, fiskālās ietekmes aprēķini par kompensēšanu darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus 60 euro apmērā mēnesī, parāda, ka iespējama šāda ietekme uz 2023.gada budžetu:
- 34 324 euro (UIN) caur apliekamā ienākuma samazinājumu;
- 78 945 euro (IIN) hipotētiska ietekme
- 117 011 euro (VSAOI) hipotētiska ietekme
Līdz ar to, pieņemot, ka likumprojektā paredzēto kompensāciju 400 euro apmērā izmantotu vismaz 10% privātā sektora uzņēmumu, tad paredzama šāda hipotētiska fiskālā ietekme uz 2023.gada valsts budžetu:
- 11 138 569 euro (IIN)
- 16 509 296 euro (VSAOI)
- 4 842 856 euro (UIN).
Vienlaikus, par pamatu ņemot Centrālās Statistikas pārvaldes datus par attālināti nodarbinātajiem, fiskālās ietekmes aprēķini par kompensēšanu darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus 60 euro apmērā mēnesī, parāda, ka iespējama šāda ietekme uz 2023.gada budžetu:
- 34 324 euro (UIN) caur apliekamā ienākuma samazinājumu;
- 78 945 euro (IIN) hipotētiska ietekme
- 117 011 euro (VSAOI) hipotētiska ietekme
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/8078e421-17f7-4074-9721-05d5ea811ae6/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs nodarbinātos, kuru darba devējs izvēlēsies izmaksāt pabalsta summu energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai vai attālinātā darba izdevumu kompensēšanai, tādējādi atvieglojot nodarbinātā kopējo izdevumu slogu.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi