22-TA-2868: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zvejniecības likuma 11. panta 4.1 daļa un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" 9. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pašvaldības reizi gadā valsts zinātniskajā institūtā "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) iesniedz priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām, un Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) apkopo institūta izvērtētos pašvaldību priekšlikumus un citus institūta priekšlikumus par nepieciešamo zvejas limitu maiņu un iesniedz Ministru kabinetā atbilstošu tiesību akta projektu, konkrēti šajā tiesību aktā – saistībā ar 2022. gadā institūtā iesniegtajiem pašvaldību priekšlikumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" (turpmāk – noteikumi Nr. 796) 8. punktā noteikts, ka pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam institūtā iesniedz priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām, bet 9. punktā noteikts, ka ZM apkopo institūta attiecīgajos zinātniskajos pamatojumos izvērtētos un atbalstītos pašvaldību priekšlikumus un citus institūta priekšlikumus par nepieciešamajām zvejas limitu izmaiņām un iesniedz Ministru kabinetā atbilstošu tiesību akta projektu. Projektam būtu jāstājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, jo zvejas limiti komerczvejai un pašpatēriņa zvejai tiek piešķirti izmantošanai kalendārā gada ietvaros. Paredzēts, ka mainītos zvejas limitus varēs piemērot no 2023.gada 1.janvāra, jo pašvaldības zvejniekiem nākamajā gadā izmantojamos zvejas limitus iedala kalendārā gada beigās, par to noformējot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar noteikumu Nr. 796 8. punktu pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam institūtā iesniedz priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu izmaiņām. Institūts mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz ZM zinātnisko pamatojumu (turpmāk – pamatojums) par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu maiņai. ZM atbilstoši noteikumu Nr. 796 9. punktam apkopo institūta izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu maiņu un iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar noteikumu Nr. 796 8. punktu Preiļu novada dome un Ventspils novada pašvaldība līdz šī gada 1. jūlijam institūtā iesniedza priekšlikumus par iekšējos ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu. Institūts tos izvērtēja un 02.08.2022. un 08.09.2022. attiecīgi iesniedza ZM pamatojumus Nr. 1-6/547-e un Nr. 30-1/198-e (pielikumā).
Papildus noteikumu Nr. 796 1. pielikumā ir konstatētas redakcionālas kļūdas, jo Kastuļinas pagasts atrodas nevis Preiļu novada administratīvajā teritorijā, bet gan Krāslavas novada administratīvajā teritorijā, kā arī Rušona ezers atrodas ne tikai Preiļu un Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā, bet arī Krāslavas novada administratīvajā teritorijā.
Papildus noteikumu Nr. 796 1. pielikumā ir konstatētas redakcionālas kļūdas, jo Kastuļinas pagasts atrodas nevis Preiļu novada administratīvajā teritorijā, bet gan Krāslavas novada administratīvajā teritorijā, kā arī Rušona ezers atrodas ne tikai Preiļu un Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā, bet arī Krāslavas novada administratīvajā teritorijā.
Risinājuma apraksts
Institūts atbalstīja daļu no Preiļu novada domes un Ventspils novada pašvaldības priekšlikumiem.
Institūta atbalstītie Preiļu novada domes un Ventspils novada pašvaldības priekšlikumi par zvejas limitu maiņu ir iekļauti sagatavotajā Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos"" (turpmāk – noteikumu projekts).
Preiļu novada domes priekšlikumi paredz samazināt zivju tīklu limitu Bieržgaļa ezerā no 970 uz 450 metriem (skatīt noteikumu projekta 1. pielikuma 164. punktu) un Lielā Kolupa ezerā – no 795 uz 350 metriem (skatīt noteikumu projekta 1. pielikuma 20. un 168. punktu), kā arī atteikties no zušu murdu limita Tartakas upē (svītrots noteikumu Nr. 796 4. pielikuma 2. tabulas 7. un 8. punkts). Ņemot vērā pašvaldības mērķi attīstīt rekreācijas iespējas, institūts neiebilst pret pašvaldības piedāvāto kopējā zivju tīklu limita samazināšanu un atteikšanos no zušu murdu limita.
Ventspils novada pašvaldības priekšlikumi paredz Usmas ezerā vienlaikus izmantot ne vairāk par 70 zivju un (vai) zušu murdu (skatīt noteikumu projekta 2. pielikuma 6. punktu un otro piezīmi zem tabulas, kā arī noteikumu projekta 3. pielikum pirmās tabulas 7. punktu un piezīmi zem šīs tabulas) un tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai Usmas ezerā iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam (skatīt noteikumu projekta 1. pielikuma 243. punktu un 15. piezīmi).
Noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 796 1., 3. un 4. pielikumu izteikt jaunā redakcijā un līdz ar to noteikumu projekta 1. pielikumā tiek precizēts to ezeru saraksts, kas atrodas Krāslavas novadā (noteikumu projekta 1. pielikuma 86., 89., 93., 96., 101., 103., 111. un 118. punkts) un piezīmju saraksts zem 1. pielikuma tabulas.
Institūta atbalstītie Preiļu novada domes un Ventspils novada pašvaldības priekšlikumi par zvejas limitu maiņu ir iekļauti sagatavotajā Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos"" (turpmāk – noteikumu projekts).
Preiļu novada domes priekšlikumi paredz samazināt zivju tīklu limitu Bieržgaļa ezerā no 970 uz 450 metriem (skatīt noteikumu projekta 1. pielikuma 164. punktu) un Lielā Kolupa ezerā – no 795 uz 350 metriem (skatīt noteikumu projekta 1. pielikuma 20. un 168. punktu), kā arī atteikties no zušu murdu limita Tartakas upē (svītrots noteikumu Nr. 796 4. pielikuma 2. tabulas 7. un 8. punkts). Ņemot vērā pašvaldības mērķi attīstīt rekreācijas iespējas, institūts neiebilst pret pašvaldības piedāvāto kopējā zivju tīklu limita samazināšanu un atteikšanos no zušu murdu limita.
Ventspils novada pašvaldības priekšlikumi paredz Usmas ezerā vienlaikus izmantot ne vairāk par 70 zivju un (vai) zušu murdu (skatīt noteikumu projekta 2. pielikuma 6. punktu un otro piezīmi zem tabulas, kā arī noteikumu projekta 3. pielikum pirmās tabulas 7. punktu un piezīmi zem šīs tabulas) un tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai Usmas ezerā iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam (skatīt noteikumu projekta 1. pielikuma 243. punktu un 15. piezīmi).
Noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 796 1., 3. un 4. pielikumu izteikt jaunā redakcijā un līdz ar to noteikumu projekta 1. pielikumā tiek precizēts to ezeru saraksts, kas atrodas Krāslavas novadā (noteikumu projekta 1. pielikuma 86., 89., 93., 96., 101., 103., 111. un 118. punkts) un piezīmju saraksts zem 1. pielikuma tabulas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Institūts ir izvērtējis prasību samērīgumu pret ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašpatēriņa zvejnieki, kas zvejo Bieržgaļa ezerā, Lielajā Kolupa ezerā, Tartakas upē un Usmas ezerā.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka par 53,6 % tiek samazināts pašreizējais pieejamais zvejas tīklu limits Bieržgaļa ezerā un par 56 % – zvejas tīklu limits Lielajā Kolupa ezerā. Savukārt Tartakas upē vairs nebūs pieejams zušu murdu limits. Usmas ezerā vienlaikus varēs izmantot ne vairāk par 70 zivju un (vai) zušu murdu un tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai varēs iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam.
Juridiskās personas
- Komerczvejnieki, kas zvejo Bieržgaļa ezerā, Lielajā Kolupa ezerā, Tartakas upē un Usmas ezerā.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzēts, ka par 53,6 % tiek samazināts pašreizējais pieejamais zvejas tīklu limits Bieržgaļa ezerā un par 56 % – zvejas tīklu limits Lielajā Kolupa ezerā. Savukārt Tartakas upē vairs nebūs pieejams zušu murdu limits. Usmas ezerā vienlaikus varēs izmantot ne vairāk par 70 zivju un (vai) zušu murdu un tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai varēs iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums ietekmēs komerczvejniekus, kas zvejo Bieržgaļa ezerā, Lielajā Kolupa ezerā un Tartakas upē. Noteikumu projektā paredzēts, ka par 53,6 % tiek samazināts pašreizējais pieejamais zvejas tīklu limits Bieržgaļa ezerā un par 56 % tiek samazināts zvejas tīklu limits Lielajā Kolupa ezerā. Savukārt Tartakas upē vairs nebūs pieejams zušu murdu limits. Usmas ezerā vienlaicīgi varēs izmantot ne vairāk par 70 zivju un/vai zušu murdus un tīklu garuma limita vietā zvejniekiem zvejai Usmas ezerā varēs iedalīt zivju murdu limitu ar nosacījumu, ka viens murds atbilst 50 metru tīklu garuma limitam.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
848 333
0
848 333
-650
848 333
-650
-650
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
254 500
0
254 500
-195
254 500
-195
-195
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
593 833
0
593 833
-455
593 833
-455
-455
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
848 333
0
848 333
-650
848 333
-650
-650
3.1. valsts pamatbudžets
254 500
0
254 500
-195
254 500
-195
-195
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
593 833
0
593 833
-455
593 833
-455
-455
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-650
-650
-650
5.1. valsts pamatbudžets
0
-195
-195
-195
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-455
-455
-455
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 918) 2.1 pielikumā ir noteikta pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu.
Ievērojot MK noteikumos Nr. 918 noteikto zvejas rīku limitu pamatmaksu, noteikumu projektā ietvertie grozījumi radīs nelielu finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zvejas limiti).
Noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ienākumus no zivju tīklu limita izmantošanas 550,05 EUR apmērā (limita samazinājums 965 m, un katri 5 m zivju tīkla limita maksā 2,85 EUR) vai alternatīvi par zivju murdu limitu – 320,38 EUR, ja to iedala pašpatēriņa zvejniekiem 30 m tīkla limita vietā (limita samazinājums 965 m, un katri 30 m atbilst viena murda limitam, kas maksā 9,96 EUR).
Zušu murdu limita svītrošana Tartakas upē samazinās ienākumus no šo zvejas rīku izmantošanas par 99,61 EUR (tiek svītroti 7 murdu limiti, un maksa par viena murda limita vienību (zivju murds upēs ar sētu, līdz 30 m) ir 14,23 EUR).
Noteikumu projektā plānotajam grozījumam, kas paredz Usmas ezerā vienlaikus izmantot ne vairāk par 70 zivju un (vai) zušu murdu (1 murds atbilst 50 metru zivju tīkla limitam), nebūs ietekme uz budžetu. Papildus zivju un (vai) zušu murdiem ezerā vienlaikus komerczvejā var tikt izmantoti arī zivju tīkli. Tas nozīmē, ka Usmas ezerā no kopējā zivju tīklu limita - 7000 metri - vienlaikus var tikt izmantoti ne vairāk kā 70 zivju un (vai) zušu murdi un 3500 metri zivju tīkli.
Tādējādi kopā noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ieņēmumus no zivju tīklu limita izmantošanas un zivju murdu limita izmantošanas par 649,66 EUR
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 918 96. punktu pašvaldībai paliek 70 % ieņēmumu no zvejas tiesību nomas un 30 % ir ieskaitāmi valsts budžetā.
Ievērojot MK noteikumos Nr. 918 noteikto zvejas rīku limitu pamatmaksu, noteikumu projektā ietvertie grozījumi radīs nelielu finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zvejas limiti).
Noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ienākumus no zivju tīklu limita izmantošanas 550,05 EUR apmērā (limita samazinājums 965 m, un katri 5 m zivju tīkla limita maksā 2,85 EUR) vai alternatīvi par zivju murdu limitu – 320,38 EUR, ja to iedala pašpatēriņa zvejniekiem 30 m tīkla limita vietā (limita samazinājums 965 m, un katri 30 m atbilst viena murda limitam, kas maksā 9,96 EUR).
Zušu murdu limita svītrošana Tartakas upē samazinās ienākumus no šo zvejas rīku izmantošanas par 99,61 EUR (tiek svītroti 7 murdu limiti, un maksa par viena murda limita vienību (zivju murds upēs ar sētu, līdz 30 m) ir 14,23 EUR).
Noteikumu projektā plānotajam grozījumam, kas paredz Usmas ezerā vienlaikus izmantot ne vairāk par 70 zivju un (vai) zušu murdu (1 murds atbilst 50 metru zivju tīkla limitam), nebūs ietekme uz budžetu. Papildus zivju un (vai) zušu murdiem ezerā vienlaikus komerczvejā var tikt izmantoti arī zivju tīkli. Tas nozīmē, ka Usmas ezerā no kopējā zivju tīklu limita - 7000 metri - vienlaikus var tikt izmantoti ne vairāk kā 70 zivju un (vai) zušu murdi un 3500 metri zivju tīkli.
Tādējādi kopā noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ieņēmumus no zivju tīklu limita izmantošanas un zivju murdu limita izmantošanas par 649,66 EUR
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 918 96. punktu pašvaldībai paliek 70 % ieņēmumu no zvejas tiesību nomas un 30 % ir ieskaitāmi valsts budžetā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav.
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Zemkopības ministrija, Preiļu novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldībaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/4b7bf878-5d39-470a-9557-ef8501eb29c0
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiesību akta projekts publiskajai apspriešanai bija nodots no 27.09.2022. līdz 10.10.2022. Sabiedrības līdzdalības procesā priekšlikumi un iebildumi nav saņemti. Noteikumu projekts 27.09.2022. tika nosūtīts viedokļu noskaidrošanai Latvijas iekšējo un piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvajai padomei, no kuras netika saņemti ne priekšlikumi, ne iebildumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Novadu un pilsētu pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās atrodas iekšējie ūdeņi.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam attiecībā uz Bieržgaļa ezeru, Lielā Kolupa ezeru un Tartakas upi, iespējams, būs pozitīva ietekme uz vidi, jo tiek samazināts rūpniecisko zvejas rīku limits, vienlaikus dodot iespēju rekreācijas un makšķerēšanas attīstībai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
Usmas ezerā paredzētie murdu izmantošanas nosacījumi padara tos par ievērojami vairāk traucējošiem makšķerēšanā nekā tīklu izmantošana, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" 26.4. apakšpunktu aizliegts makšķerēt tuvāk par 50 metriem no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem.
Pielikumi