Anotācija (ex-ante)

23-TA-923: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiek izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Nodrošināt informācijas apmaiņu starp Valsts vides dienestu (turpmāk - VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (turpmāk - VID), lai VVD varētu pārliecināties par  VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem un uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto Dabas resursu nodokli.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka Dabas resursu nodokļa aprēķina pareizību pārbauda  VVD. Dabas resursu nodokļa aprēķinu kontrolē  VID, kas veic arī nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali. VVD un VID sadarbojas nodokļa administrēšanas procesā un regulāri savstarpēji sniedz informāciju un datus, kas saistīti ar nodokļa piemērošanu.
Esošā situācija rāda, ka līdzšinējā sadarbība dabas resursu nodokļa administrēšanā nav bijusi pietiekama efektīva. To norāda arī Valsts kontrole 2023.gada 28.februāra revīzijas ziņojumā “Derīgo izrakteņu pārvaldība Latvijā”
(https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-latvija-tiek-nodrosinata-ilgtspejiga-derigo-izraktenu-parvaldiba).
Informācijas apmaiņa starp VID un VVD notiek, pamatojoties uz 2017.gadā noslēgto starpresoru vienošanos. Tā paredz, ka Valsts vides dienests Valsts ieņēmumu dienestam sniedz dabas resursu nodokļa maksātāju sarakstu, savukārt Valsts ieņēmumu dienests Valsts vides dienestam sniedz datus par iepriekšējā ceturksnī samaksāto dabas resursu nodokli.
Esošā informācijas apmaiņas kārtība starp VID un VVD, ko nosaka Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas" 4.punkts, nedod to konkrētību, kuru varētu pārbaudīt attiecīgā objektā saskaņā ar uzrādīto ieguves uzskaiti. Lai varētu atklāt un noteikt nesamaksātā nodokļa apmēru par pārskatos nenorādīto dabas resursu ieguvi vai izmantošanu vai vidē ievadītā piesārņojuma apjomu (Dabas resursu nodokļa 31.panta pirmās daļas 1.punkts), VVD ir nepieciešami izvērsti dati par DRN aprēķina faktu par attiecīgo objektu un dabas resursu veidu, ko nodokļa maksātājs ieguvis vai par vidē ievadīto piesārņojuma apjomu pamatojoties uz saņemto atļauju vai licenci vai arī tāda bija jāsaņem nodokļa maksātājam.  

Pēc spēkā esošo Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” (turpmāk – MK noteikumi Nr.404) prasībām, nodokļa maksātājam katru ceturksni ir jāiesniedz VID šo noteikumu 1.pielikums (Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli), ja šajā pārskata periodā ir iegūti dabas resursi.
MK noteikumi Nr.404 4.punkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienests līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pēdējam datumam informē Valsts vides dienestu par iepriekšējā ceturksnī samaksāto nodokli atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai. Tajā pašā laikā VVD nekontrolē dabas resursu lietošanu un nodokļa aprēķinus pēc valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijas, bet gan pēc nodokļa maksātāja veiktās ieguves vai vidē ievadītā piesārņojuma apjoma uzskaites konkrētā objektā, kur ieguve vai emisijas vidē atļautas pamatojoties uz izsniegto licenci vai atļauju, un aprēķiniem atbilstoši katram dabas veidam noteiktai nodokļa likmei. Piemēram, derīgo izrakteņu ieguves uzskaite notiek MK noteikumu Nr.404 2.1 un 2.2 pielikumos vai MK noteikumu Nr.570 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” pielikumos noteiktā veidā. Savukārt, nodokļa aprēķins konkrētajā objektā tiek atspoguļots atbilstoši MK noteikumu Nr.404 6.pielikumam, kurā tiek norādīts aprēķinātais nodoklis par dabas resursu veida ieguvi konkrētā objektā pamatojoties uz izsniegto licenci vai atļauju.

Ja dabas resursu nodokļa maksātājam ir izsniegta tikai viena licence vai viena piesārņojošas darbības atļauja, tad VVD var pārbaudīt VID šobrīd sniegto informāciju par nomaksāto dabas resursu nodokli un tās atbilstību ar nodokļa maksātāja aprēķināto nodokli par iegūtiem dabas resursiem vai vides piesārņošanu. Lielākiem tirgus dalībniekiem ir izsniegtas vairākas atļaujas vai licences. Šādos gadījumos ar VID rīcībā esošo informāciju nevar noteikt, vai par katru objektu un iegūto dabas resursa veidu vai vides piesārņošanu atbilstoši uzskaitei dabas resursu nodoklis aprēķināts (VID sniegtajos datos – samaksāts) laikus un pilnā apmērā.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošais normatīvais regulējums nenodrošina iespēju laikus un precīzi noteikt aprēķināto (VID sniegtajos datos) dabas resursu nodokli par konkrētā objektā iegūtiem dabas resursiem. Attiecīgi, tas veicina VID sniegtajos pārskatos nenorādīt (slēpt) dabas resursu ieguvi vai izmantošanu. Rezultātā valsts noteikto dabas resursu nodokļa apjomu nesaņem vai saņem daļēji vai ar būtisku novēlošanos. Pat, ja VVD rodas aizdomas par iespējamu neatbilstību starp uzskaitīto ieguvi/aprēķinātiem nodokļiem un VVD uzrādīto DRN nomaksu, pierādīt, ka no visa samaksātā nav maksāts tieši par konkrēto objektu, nevar. Tādā gadījumā nāktos pārbaudīt pilnīgi visus objektus, kur, pamatojoties uz izsniegtām licencēm vai atļaujām, tiek veikta ieguve, un laikus nesamaksātais DRN jārēķina no kopējā iegūtā apjoma visos objektos. Normatīvie akti VVD nenosaka šādu summēšanu, jo VVD kontrolē atsevišķi katras licences vai atļaujas nosacījumu izpildi vai atsevišķus faktus par dabas resursu ieguvi konkrētā īpašumā.
Piemēram, konstatējot derīgo izrakteņu ieguvi konkrētā īpašumā, kam nav vajadzīga atļauja vai licence, bet par ko ir jāaprēķina un jāmaksā DRN, VVD saņem informāciju, ka DRN ir maksāts un summa pārsniedz konstatētās ieguves apjomu. Tajā pašā laikā VVD nevar zināt, ka ir vēl kāds vai pat vairāki īpašumi, kur tiek iegūti derīgie izrakteņi bez atļaujas vai licences. Šādā reizē VVD uzskatīs, ka nodokļa maksātājs ir samaksājis DRN par konstatēto dabas resursu ieguvi. Tāpat arī gadījumos, kad tiek pārbaudīti nodokļa maksātāji, kam ir izsniegtas vairākas licences vai atļaujas vienā administratīvajā teritorijā. Šādā reizē nomaksātie nodokļi tiek attiecināti uz konkrēti pārbaudāmo ieguves objektu. Kaut gan DRN iespējams samaksāts daļēji un par visiem objektiem kopā.
Ja nodokļa aprēķinu pamato atsevišķi par katru darbību, kura reģistrēta vai kurai saņemta atļauja vai licence vai bija nepieciešams to reģistrēt vai saņemt (MK noteikumi Nr.404 43.punkts), tad nodokļa samaksai jāatspoguļojas tieši tā pat. Tad to var salīdzināt un informācijas apmaiņai starp VVD un VID ir jēga.
Atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022. gadam 3.1. aktivitātei - Veicināt informācijas apmaiņu un valsts iestāžu savstarpējo sadarbību zemes dzīļu resursu ieguves atbilstības nodrošināšanai, nepieciešams pilnveidot kontrolējošo iestāžu sadarbību informācijas apmaiņā un kopēju kontroles pasākumu īstenošanā. Katrai iestādei savas kompetences ietvaros jākoordinē darbības ar citām saistītām iestādēm un jāinformē tās par konstatētajiem riskiem, kas ir citas iestādes kompetencē. Piemēram, VVD jānodrošina kontroli par faktiski iegūtajiem no karjera derīgo izrakteņu apjomiem; VID jāpārbauda dokumentus par karjera produkcijas realizācijas apjomiem – katras institūcijas iegūtie dati jāsalīdzina savā starpā.
Ar likumu noteiktās dabas resursa nodokļa administrēšanas funkcijas pilnvērtīgi var veikt, ja starp kontrolējošām iestādēm ir nodrošināta nepieciešamās informācijas apmaiņa. Informācijas apmaiņa ir nepieciešama arī, lai varētu atklāt un noteikt nesamaksātā nodokļa apmēru par pārskatos nenorādīto (slēpto) dabas resursu ieguvi vai izmantošanu (Dabas resursu nodokļa likuma 31.panta pirmajā daļas 1.punkts)
 
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas"" 1.pielikums tiek apvienots ar 6.pielikumu, līdz ar to 6.pielikums tiek izslēgts.  Plānotās izmaiņas  1.pielikuma redakcijā atspoguļos informāciju, pēc kuras VVD varēs pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem. VID iesniegto pārskatu salīdzinās pārbaudot konkrētā ieguves objektā iegūto dabas resursu uzskaiti un aprēķināto nodokli.
Tādā veidā varēs pamatoti uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto DRN. Varēs skaidri un pierādāmi konstatēt, ka nodokļa maksātājs  nav pilnā mērā norādījis apjomus vai aprēķinājis DRN par to dabas resursa veidu un apjomu, ko uzrādījis uzskaites žurnālā vai gada pārskatā.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Citi alternatīvie risinājumi nav paredzēti.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Valsts vides dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks papildināts pēc sabiedrības līdzdalības uzsākšanās.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks papildināti pēc sabiedrības līdzdalības noslēgšanās.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Tiks paātrināta informācijas un datu apmaiņa starp VVD un VID.
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi